Lēmums Nr. 33. Par angļu termina "creativity" atbilsmi latviešu valodā
«Terminoloģijas Jaunumi» 31.08.2004.
-
Lēmums Nr. 50. Par "Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīcas" apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 49. Par suņu šķirņu nosaukumiem -
Lēmums Nr. 48. Par automobiļu terminu un definīciju apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 47. Par standartizācijas terminu apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 46. Par Juridiskās terminoloģijas apakškomisijā izstrādāto terminu apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 45. Par terminu "mājaslapa" un "datubāze" formas maiņu -
Lēmums Nr. 44. Par terminoloģiju dzīvnieku labturības jomā: dzīvnieku "identificēšana" vai "apzīmēšana" -
Lēmums Nr. 43. Par profesijas nosaukuma saskaņošanu: "kokkopis" un "arborists" -
Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijā pieņemtie termini un definīcijas -
Informācijas tehnoloģijas un telesakaru terminoloģijas apakškomisijā 2003.–2004. gada cēlienā izskatītie un apstiprinātie termini -
Lēmums Nr. 42. Par ierakstiem Eiropas Savienības pilsoņa pasē -
Lēmums Nr. 41. Par augu ģinšu un sugu latviskajiem nosaukumiem -
Lēmums Nr. 40. Grozījums LZA Terminoloģijas komisijas lēmumā Nr. 36 «Par Eiropas naudas nosaukumu "eira"» -
Lēmums Nr. 39. Par enerģētikas terminu un definīciju apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 38. Par jauniem ES tiesību aktu nosaukumiem: salikteņi ar eiro- -
Lēmums Nr. 37. Par Eiropas sīknaudas nosaukumu "cents" -
Lēmums Nr. 36. Par Eiropas naudas nosaukumu "eira" -
Lēmums Nr. 35. Par juridisko terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 34. Par angļu valodas terminu joint degree, joint diploma; double degree, double diploma un multiple degree, multiple diploma atbilsmēm latviešu valodā -
Lēmums Nr. 33. Par angļu termina "creativity" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 32. Par vides terminiem -
Lēmums Nr. 31. Par labojumiem projektā «Grozījumi profesiju klasifikatorā» -
Lēmums Nr. 30. Par angļu valodas politikas un administrācijas terminu atbilsmēm latviešu valodā -
Lēmums Nr. 29. Par vārdu "Rīga" administratīvi teritoriālās vienības nosaukumā -
Lēmums Nr. 28. Par angļu terminu instrument, interactive system, measure, tangible property atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 27. Par LR Ministru kabineta 20.01.2004. noteikumu Nr. 36 «Grozījums Ministru kabineta 2000. gada 28. novembra noteikumos Nr. 405 «Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas nolikums»» ieviešanu praksē -
Lēmums Nr. 26. Par angļu termina "universal service" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 25. Par ugunsdrošības termina maiņu -
Lēmums Nr. 24. Par ES dokumentu tulkojumos un EUROVOC tēzaurā lietojamo juridisko terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 23. Par angļu vārda "brand" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 22. Par angļu termina "logistics" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 21. Par terminiem "esamība" un "esība" -
Kā saīsināt apzīmējumu «veselības zinātņu maģistrs»? -
LZA Terminoloģijas komisijā apstiprinātie arhīvu pamattermini un definīcijas -
Mauragu un pamauragu ģinšu taksonu nosaukumi -
Lēmums Nr. 20. Par līguma nosaukuma "treaty of accession" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 19. Par terminu "vietas izpildītājs" -
Lēmums Nr. 18. Par termina "vārda brīvība" izpratni un atbilsmi angļu valodas terminam "freedom of expression" -
Telekomunikāciju aizstās jaunvārds telesakari -
Lēmums Nr. 17. Par Eiropas jaunās naudas nosaukumu latviešu valodā -
Lēmums Nr. 16. Par angļu termina "peer" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 15. Par angļu valodas apzīmētāju "top-down" un "bottom-up" atveidi latviešu valodā metožu nosaukumos -
Lēmums Nr. 14. Par terminiem "institūcija", "konstitūts" un "orgāns" -
Lēmums Nr. 13. Par angļu valodas termina "household" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 12. Par termina "finanses" locījuma formu -
Lēmums Nr. 11. Par terminu "vecāku vara" -
Lēmums Nr. 10. Par angļu valodas termina "humanitarian intervention" ekvivalentu latviešu valodā -
Lēmums Nr. 9. Par angļu vārdu cluster, rating, reference, transparency un parking-meter atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 8. Par nosaukumu "eksprezidents" latviešu valodā -
Lēmums Nr. 7. Par vienotu formu "apgādes" terminiem -
Lēmums Nr. 6. Par juridisko terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 5. Par Komerclikuma terminiem komersants, komercdarbība, firma u. c. -
Lēmums Nr. 4. Par angļu termina e-government atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 3 -
Lēmums Nr. 2 -
Lēmums Nr. 1. Par terminu Latvijas valsts ģerbonī izmantotā mitoloģiskā tēla apzīmēšanai
LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 33.
Pieņemts 31.08.2004.; prot. Nr. 7/1048. Publicēts «LV» 14.09.2004.
Lēmuma pamats: SIA «Izdevniecība RaKa» jautājums.
Angļu valodas termina creativity pamatā ir īpašības vārds creative, kam latviešu valodā jēdzieniski visprecīzāk atbilst divdabis radošs («tāds, kas saistīts ar kā jauna (parasti garīgu vērtību) veidošanas procesu, tam raksturīgs» (sk. daudzsējumu skaidrojošo vārdnīcu). Tāpēc, gatavojot «Pedagoģijas terminu skaidrojošo vārdnīcu» (turpmāk — PedTSV) un izvēloties latvisko atbilsmi angļu terminam creativity, ar ko apzīmē cilvēkam piemitīgu vai attīstāmu «īpašību būt radošam; spēju radīt jaunas materiālās un garīgās vērtības vai sakārtot idejas un reālās īstenības parādības īpatnējās attiecībās, izteikt oriģinālas, interesantas domas, pieejas u.tml.» (kā definēts PedTSV), tika izmantots atvasinājums no radošs — radošums.
Atbildot uz SIA «Izdevniecība RaKa» vēstuli, kurā izteikts priekšlikums angļu termina creativity atbilsmei terminu radošums aizstāt ar jaunvārdu radosme, LZA TK, veicot papildu analīzi un aptaujājot LZA TK terminoloģijas ekspertus, secina, ka aizstāšanai nav pietiekama pamata, un par angļu termina creativity latvisko atbilsmi joprojām atzīst jau pieņemto, 2000. gadā publicēto un praksē lietoto terminu radošums.
LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa
LZA TK zinātniskā sekretāre I. Pūtele
Pamatojums
1. Ja piedāvātais jaunvārds radosme jēdzieniski netiek atšķirts no jau iepriekš lietotā termina radošums, tad tas tikai ievieš jaunu atbilsmi angļu terminam creativity, kas var būt par cēloni nevajadzīgam sajukumam tulkojumos.
2. No latviešu valodas vārddarināšanas sistēmas viedokļa abi darinājumi (radošums un radosme) ir izņēmumi, kas neatbilst līdz šim lietotajiem attiecīgu darinājumu ar -sme un -ums paraugiem. Salīdzinājums ar drošs — drosme / drošums ir visai nosacīts, jo drošs un radošs (kas ir pamatā darinājumiem ar -sme un -ums) ir dažādu vārdšķiru vārdi, kuru izmantošana tālākos atvasinājumos ir atšķirīga.
3. Piedāvātā neregulāri darinātā jaunvārda radosme ieteikšana un ieviešana praksē būtu attaisnojama, ja rastos vajadzība pēc jauna termina, ar kuru izteikt atšķirīgu jēdzienu, piem., radosme varētu būt ‘radoša gaisotne, apstākļi (apstākļu kopums), kas sekmē radošu darbību’.
Piebildes
1. Radošums kā radošam cilvēkam piemitīga īpašība ir cieši saistīta ar radošu darbību (sk. iepriekš minētos skaidrojumus). Radošā darbība, kā to nosaka vārda radošs pamatnozīme, ir saistīta ar kā jauna radīšanu, tāpat kā jaunrade. Tomēr termini radoša darbība un jaunrade jēdzieniski nav identi. Jaunrade ir tā radošās darbības daļa, kurā tiek radītas kvalitatīvi jaunas vērtības. Varam runāt par māksliniecisko jaunradi, tehnisko jaunradi. Ir pamats runāt arī par zinātnisko jaunradi. Zinātnieks savos pētījumos atklāj likumsakarības. Bet vai katru jaunu radošu atklājumu mēdzam dēvēt par zinātnisku jaunradi?
Iespējams, ka var radoši veikt jebkuru darbu. Strādāt radoši nozīmē veikt uzdevumu ne tikai noteiktajos ietvaros, bet, pievienojot arī savu, savdabīgu, jaunu skatījumu, izkārtojumu, pieeju vai tml.
2. Latviešu valodas vārddarināšanā vērojami vārddarinājumu pāri, kuros blakus divdabjiem ar -ošs ir attiecīgi īpašības vārdi ar -īgs (parasti — ar zināmu atšķirību nozīmes niansē):
atbilstošs — atbilstīgs,
piederošs — piederīgs,
postošs — postīgs,
sakrītošs — sakritīgs,
skanošs — skanīgs,
zinošs — zinīgs.
Blakus divdabim radošs ir iespējams darināt īpašības vārdu radīgs un no tā — lietvārdu radīgums, taču šim lietvārdam pietrūkst jēdzieniskās saites ar to radošo darbību, ko garīgo un materiālo vērtību jomā savukārt ietver no vārda radošs atvasinātais termins radošums.
3. Neregulārās formas radošums izvēli, iespējams, sekmē arī dažu netiešo faktoru darbība:
a) daudzi divdabji ar -ošs/-oša ir lielā mērā adjektivējušies un tos, tāpat kā īpašības vārdus, lieto dažādu pazīmju, īpašību apzīmēšanai (apburošs, spīdošs, vizošs, žilbinošs);
b) no īpašības vārdiem darinātie lietvārdi ar -ums ir raksturīgi kā īpašību, pazīmju nosaukumi (biezums, košums, sārtums, spožums).
V. Skujiņa