Lēmums Nr. 26. Par angļu termina "universal service" atveidi latviešu valodā

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 26.
Pieņemts 4.11.2003.; prot. Nr. 7/1039.
Lēmuma pamats: LR Saeimas Juridiskā biroja konsultācija.

Divos likumos — likumā «Par telekomunikācijām» un Pasta likumā — vienam un tam pašam angļu valodas terminam universal service latviešu valodā izvēlēti atšķirīgi termini: universālie pakalpojumi un vispārējie pakalpojumi. Savukārt definīcijas liecina, ka pēc būtības abos gadījumos runa ir par vienu un to pašu pakalpojuma veidu, kaut arī skaidrojumi nav identi:

• «universālais telekomunikāciju pakalpojums — noteikts minimālais normām atbilstošas kvalitātes telekomunikāciju pakalpojumu apjoms, kas pieejams visiem esošiem un potenciāliem telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem par pieņemamu cenu»;
• «vispārējie pasta pakalpojumi — iekšzemes vai starptautiskie vēstuļu korespondenču (pastkaršu, vēstuļu, bandroļu, sīkpaku) sūtījumi; iekšzemes un starptautiskie pasta paku (līdz 10 kilogramiem) sūtījumi, kas atbilst Pasta noteikumos reglamentētajām minimālajām savākšanas, šķirošanas, pārvadāšanas un piegādes prasībām» (citēts, veicot nepieciešamos izteiksmes labojumus).

LR Saeimas Juridiskais birojs uzsver, ka latviešu valodā šai gadījumā ir jāvienojas par vienu terminu.

Apspriežot jautājumu LZA TK Juridiskās terminoloģijas apakškomisijā un Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas apakškomisijā, kā arī LZA TK plenārsēdē, pēc analītiskām debatēm balsojot (ar 17:2) priekšroka dota terminam universālais pakalpojums.

Pamatojums

1. Latviešu valodas skaidrojošās vārdnīcas liecina, ka vārdu universāls un vispārējs nozīmes pārsedzas (skaidrojumi no viensējuma un daudzsējumu skaidrojošās vārdnīcas):

universāls — ‘vispārīgs, visu aptverošs; dažādi izmantojams, visam derīgs’; ‘tāds, kas attiecas uz vairākām, daudzām, arī visām parādībām; arī vispārējs’;

vispārējs — ‘tāds, kas attiecas uz visiem, visu, aptver visus, visu’; ‘tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem, visu, aptver daudzus vai visus, visu’.

Tātad, kaut arī latviešu valodā abus īpašības vārdus nevar uzskatīt par pilnīgiem sinonīmiem, kas pilnībā spētu aizstāt viens otru visos gadījumos (piem., ir vispārējās vēlēšanas, kurās piedalās visi; ir vispārējā karaklausība, ‘kas attiecas uz visiem’, bet šajos gadījumos vārds universāls nav lietojams), tomēr savienojumā ar vārdu pakalpojums abu vārdu kopīgā nozīmes nianse ļauj pamatot gan viena, gan otra apzīmētāja izvēli.

2. Ja vienlīdz derīgs ir gan latviskais vārds, gan aizguvums, priekšroka parasti tiek dota latviskajam vārdam. Tomēr šoreiz klāt nāk papildu kritērijs. Proti: šis pakalpojuma veids un tā nosaukums ir aktuāls visās ES dalībvalstīs, tāpēc sava loma ir attiecīgā apzīmētāja izvēlei citās ES valodās. Izrādās, ka sešās no deviņām Eiropas valodām šajā terminā izmanto internacionālismu universāls. Savukārt vārdam vispārējs angļu valodā parasti atbilst vārds general (piem., vispārējā atļauja — general authorisation). Lai nesarežģītu ES tiesību aktu tulkotāju darbu, par turpmāk vienoti lietojamo angļu termina universal service atbilsmi latviešu valodā atzīta vārdkopa universālais pakalpojums.

3. Vienskaitļa forma (tāpat kā angļu valodā) izvēlēta tāpēc, ka runa ir par vispārinātu pakalpojuma tipu, kas ietver noteiktu objektu un darbību kopumu kā vienu vispārinātu veselumu.

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa
LZA TK zinātniskā sekretāre M. Ķirīte