Lēmums Nr. 31. Par labojumiem projektā «Grozījumi profesiju klasifikatorā»
«Terminoloģijas Jaunumi» 18.05.2004.
-
Lēmums Nr. 50. Par "Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīcas" apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 49. Par suņu šķirņu nosaukumiem -
Lēmums Nr. 48. Par automobiļu terminu un definīciju apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 47. Par standartizācijas terminu apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 46. Par Juridiskās terminoloģijas apakškomisijā izstrādāto terminu apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 45. Par terminu "mājaslapa" un "datubāze" formas maiņu -
Lēmums Nr. 44. Par terminoloģiju dzīvnieku labturības jomā: dzīvnieku "identificēšana" vai "apzīmēšana" -
Lēmums Nr. 43. Par profesijas nosaukuma saskaņošanu: "kokkopis" un "arborists" -
Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijā pieņemtie termini un definīcijas -
Informācijas tehnoloģijas un telesakaru terminoloģijas apakškomisijā 2003.–2004. gada cēlienā izskatītie un apstiprinātie termini -
Lēmums Nr. 42. Par ierakstiem Eiropas Savienības pilsoņa pasē -
Lēmums Nr. 41. Par augu ģinšu un sugu latviskajiem nosaukumiem -
Lēmums Nr. 40. Grozījums LZA Terminoloģijas komisijas lēmumā Nr. 36 «Par Eiropas naudas nosaukumu "eira"» -
Lēmums Nr. 39. Par enerģētikas terminu un definīciju apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 38. Par jauniem ES tiesību aktu nosaukumiem: salikteņi ar eiro- -
Lēmums Nr. 37. Par Eiropas sīknaudas nosaukumu "cents" -
Lēmums Nr. 36. Par Eiropas naudas nosaukumu "eira" -
Lēmums Nr. 35. Par juridisko terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 34. Par angļu valodas terminu joint degree, joint diploma; double degree, double diploma un multiple degree, multiple diploma atbilsmēm latviešu valodā -
Lēmums Nr. 33. Par angļu termina "creativity" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 32. Par vides terminiem -
Lēmums Nr. 31. Par labojumiem projektā «Grozījumi profesiju klasifikatorā» -
Lēmums Nr. 30. Par angļu valodas politikas un administrācijas terminu atbilsmēm latviešu valodā -
Lēmums Nr. 29. Par vārdu "Rīga" administratīvi teritoriālās vienības nosaukumā -
Lēmums Nr. 28. Par angļu terminu instrument, interactive system, measure, tangible property atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 27. Par LR Ministru kabineta 20.01.2004. noteikumu Nr. 36 «Grozījums Ministru kabineta 2000. gada 28. novembra noteikumos Nr. 405 «Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas nolikums»» ieviešanu praksē -
Lēmums Nr. 26. Par angļu termina "universal service" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 25. Par ugunsdrošības termina maiņu -
Lēmums Nr. 24. Par ES dokumentu tulkojumos un EUROVOC tēzaurā lietojamo juridisko terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 23. Par angļu vārda "brand" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 22. Par angļu termina "logistics" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 21. Par terminiem "esamība" un "esība" -
Kā saīsināt apzīmējumu «veselības zinātņu maģistrs»? -
LZA Terminoloģijas komisijā apstiprinātie arhīvu pamattermini un definīcijas -
Mauragu un pamauragu ģinšu taksonu nosaukumi -
Lēmums Nr. 20. Par līguma nosaukuma "treaty of accession" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 19. Par terminu "vietas izpildītājs" -
Lēmums Nr. 18. Par termina "vārda brīvība" izpratni un atbilsmi angļu valodas terminam "freedom of expression" -
Telekomunikāciju aizstās jaunvārds telesakari -
Lēmums Nr. 17. Par Eiropas jaunās naudas nosaukumu latviešu valodā -
Lēmums Nr. 16. Par angļu termina "peer" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 15. Par angļu valodas apzīmētāju "top-down" un "bottom-up" atveidi latviešu valodā metožu nosaukumos -
Lēmums Nr. 14. Par terminiem "institūcija", "konstitūts" un "orgāns" -
Lēmums Nr. 13. Par angļu valodas termina "household" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 12. Par termina "finanses" locījuma formu -
Lēmums Nr. 11. Par terminu "vecāku vara" -
Lēmums Nr. 10. Par angļu valodas termina "humanitarian intervention" ekvivalentu latviešu valodā -
Lēmums Nr. 9. Par angļu vārdu cluster, rating, reference, transparency un parking-meter atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 8. Par nosaukumu "eksprezidents" latviešu valodā -
Lēmums Nr. 7. Par vienotu formu "apgādes" terminiem -
Lēmums Nr. 6. Par juridisko terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 5. Par Komerclikuma terminiem komersants, komercdarbība, firma u. c. -
Lēmums Nr. 4. Par angļu termina e-government atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 3 -
Lēmums Nr. 2 -
Lēmums Nr. 1. Par terminu Latvijas valsts ģerbonī izmantotā mitoloģiskā tēla apzīmēšanai
LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 31.
Pieņemts 18.05.2004.; prot. Nr. 5/1046. Iesniegts publicēšanai «LV».
Lēmuma pamats: LR Labklājības ministrijas saskaņošanai iesniegtais materiāls.
Izskatot saskaņošanai iesniegto profesiju* nosaukumu materiālu «Grozījumi profesiju klasifikatorā« (41 lpp.), tajā konstatētas vairākas nepilnības. Problemātiskie jautājumi izskatīti LZA Terminoloģijas komisijas (TK) sēdē.
LZA TK atzīst, ka saskaņošanai iesniegtajā materiālā dažādās profesiju nosaukumu grupās ir savstarpēja nesaderība un pretrunas, profesiju nosaukumu papildināšanā nav sistēmiskas pieejas, līdzīgu amatu nosaukumi netiek savstarpēji koordinēti ne atsevišķas ministrijas, ne starpministriju līmenī.
LZA TK, apzinoties un atgādinot, ka sākotnējais profesiju klasifikatora variants tika sagatavots, saskaņojot ar starptautisko profesiju klasifikatoru un sadarbojoties ar LZA TK, un atbilda zinātniskās terminoloģijas un klasifikācijas starptautiskajām prasībām, un konstatējot, ka savukārt vēlākie klasifikatora papildinājumi iestrādāti bez regulāras nepieciešamās saskaņošanas, secina, ka:
1) iestrādājot grozījumus LR profesiju klasifikatorā, noteiktas nozares profesiju nosaukumus nepieciešams saskaņot ar attiecīgās nozares terminoloģijas speciālistiem, jo daudzos profesiju nosaukumos izmantoti nozares termini;
2) ir nepieciešams izveidot vienotu institūciju, kuras uzdevums būtu kārtot profesiju klasifikatora papildināšanu, vērtējot un koordinējot iesniegtos priekšlikumus.
Bez tam LZA TK atzīst, ka konkrētajā profesiju nosaukumu materiālā veicami vairāki labojumi.
1. Profesiju nosaukumos nav lietojams no angļu valodas aizgūtais vārds «serviss«. Profesiju nosaukumos angļu vārdam services latviešu valodā parasti atbilst vārds pakalpojumi: ēdināšanas pakalpojumi, lifta pakalpojumi, viesnīcas pakalpojumi, restorāna pakalpojumi u.tml.
Gadījumos, kad pakalpojumu sniegšanai izveidota īpaša struktūrvienība, tās nosaukšanai izmantojams vārds dienests.
Savukārt, ja runa ir par kādas ierīces, iekārtas aprūpi, uzturēšanu kārtībā vai tml., tad lietojams vārds apkalpošana: lifta apkalpošana, sakaru līniju apkalpošana, datortīkla apkalpošana, klientu apkalpošana u.tml., bet šo darbību veicējs ir apkalpotājs.
2. Nav vēlams profesiju nosaukumos izmantot vispārīgas nozīmes vārdu speciālists, vēlams to konkretizēt atbilstoši katram gadījumam, piem., nevis «viesmīlības servisa speciālists«, bet viesmīlības pārzinis, viesmīlības pakalpojumu kārtotājs, viesu apkalpotājs vai vienkārši viesmīlis.
3. Ja runa ir par divām profesijām vai amatiem, to nosaukumi savienojami ar un, nevis ar svītriņu (defisi), piem., anesteziologs un reanimatologs (nevis «anesteziologs-reanimatologs«), tulks un tulkotājs, tulkotājs un terminologs.
4. Profesijas nosaukšanai latviešu valodā nav lietojams vārds «menedžeris«, jo: angļu vārdi to manage, management, manager ir daudznozīmīgi un to aizgūšana latviešu valodā notiek, izstumjot citus, latviešu valodā jau lietotus un jēdzieniski izteiksmīgākus vārdus. Saskaņā ar LZA TK atzinumu, ka angļu management latviešu valodā ir atveidojams galvenokārt ar vārdiem pārvaldība vai vadība, sistēmisku apsvērumu un jēdzieniskās skaidrības dēļ arī angļu manager latviski atveidojams vai nu ar pārvaldnieks, vadītājs (piem., bankas pārvaldnieks), vai ar pārzinis (mācību pārzinis), direktors (komercdirektors — a. marketing manager), administrators u.tml.
5. Angļu vārds fitness latviešu valodā atveidojams ar vārdu vingrums.
Vārds vingrums sistēmiski saistās ar plaši lietotajiem terminiem vingrošana un vingrojums. Savukārt vingrojums, kā tas skaidrots Latviešu valodas vārdnīcā (862. lpp.), ir «īpašs kustību komplekss organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai«. Šī nozīme lielā mērā sasaucas ar angļu vārda fitness nozīmi, ko attiecina uz nodarbībām, kuras saistītas ar vingrošanu, sportu, fizisko sagatavošanu, lai iegūtu labu stāju, vingru augumu, sekmējot mundrumu, garīgo labsajūtu un veselību.
Tāpēc LZA TK atzīst, ka latviešu valodā termins vingrums jēdzieniski ir piemērots šādam saturam, bet nekritiski pārņemtais angļu vārds «fitness« uzskatāms par nepamatotu un lieku aizguvumu, kas atmetams. (Sk. papildus Kas ir «fitness» un «fitnesa» klubi? «TJ»/4, 26.–27.)
6. Lai nosaukums būtu ērti lietojams praksē, tā pamatvārdam jābūt nosaukuma beigās, arī profesiju nosaukumos, piem., mehatronikas inženieris (nevis «inženieris mehatronikā«).
___________________
* Profesija — «kvalificēta nodarbošanās (nodarbošanās veids), kurā darbiniekam nepieciešama noteikta izglītība, zināšanas, pieredze, apgūtas prasmes un iemaņas» (sk. Pedagoģijas terminu skaidrojošo vārdnīcu — R., 2000). Jēdzienā ‘profesija‘ gan klasifikatorā, gan šajā lēmumā nosacīti ietilpināti arī amatu, arodu u. tml. nosaukumi.
LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa
LZA TK zinātniskā sekretāre M. Ķirīte