Lēmums Nr. 7. Par vienotu formu "apgādes" terminiem
«Terminoloģijas Jaunumi» 23.04.2001
-
Lēmums Nr. 50. Par "Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīcas" apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 49. Par suņu šķirņu nosaukumiem -
Lēmums Nr. 48. Par automobiļu terminu un definīciju apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 47. Par standartizācijas terminu apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 46. Par Juridiskās terminoloģijas apakškomisijā izstrādāto terminu apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 45. Par terminu "mājaslapa" un "datubāze" formas maiņu -
Lēmums Nr. 44. Par terminoloģiju dzīvnieku labturības jomā: dzīvnieku "identificēšana" vai "apzīmēšana" -
Lēmums Nr. 43. Par profesijas nosaukuma saskaņošanu: "kokkopis" un "arborists" -
Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijā pieņemtie termini un definīcijas -
Informācijas tehnoloģijas un telesakaru terminoloģijas apakškomisijā 2003.–2004. gada cēlienā izskatītie un apstiprinātie termini -
Lēmums Nr. 42. Par ierakstiem Eiropas Savienības pilsoņa pasē -
Lēmums Nr. 41. Par augu ģinšu un sugu latviskajiem nosaukumiem -
Lēmums Nr. 40. Grozījums LZA Terminoloģijas komisijas lēmumā Nr. 36 «Par Eiropas naudas nosaukumu "eira"» -
Lēmums Nr. 39. Par enerģētikas terminu un definīciju apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 38. Par jauniem ES tiesību aktu nosaukumiem: salikteņi ar eiro- -
Lēmums Nr. 37. Par Eiropas sīknaudas nosaukumu "cents" -
Lēmums Nr. 36. Par Eiropas naudas nosaukumu "eira" -
Lēmums Nr. 35. Par juridisko terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 34. Par angļu valodas terminu joint degree, joint diploma; double degree, double diploma un multiple degree, multiple diploma atbilsmēm latviešu valodā -
Lēmums Nr. 33. Par angļu termina "creativity" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 32. Par vides terminiem -
Lēmums Nr. 31. Par labojumiem projektā «Grozījumi profesiju klasifikatorā» -
Lēmums Nr. 30. Par angļu valodas politikas un administrācijas terminu atbilsmēm latviešu valodā -
Lēmums Nr. 29. Par vārdu "Rīga" administratīvi teritoriālās vienības nosaukumā -
Lēmums Nr. 28. Par angļu terminu instrument, interactive system, measure, tangible property atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 27. Par LR Ministru kabineta 20.01.2004. noteikumu Nr. 36 «Grozījums Ministru kabineta 2000. gada 28. novembra noteikumos Nr. 405 «Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas nolikums»» ieviešanu praksē -
Lēmums Nr. 26. Par angļu termina "universal service" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 25. Par ugunsdrošības termina maiņu -
Lēmums Nr. 24. Par ES dokumentu tulkojumos un EUROVOC tēzaurā lietojamo juridisko terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 23. Par angļu vārda "brand" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 22. Par angļu termina "logistics" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 21. Par terminiem "esamība" un "esība" -
Kā saīsināt apzīmējumu «veselības zinātņu maģistrs»? -
LZA Terminoloģijas komisijā apstiprinātie arhīvu pamattermini un definīcijas -
Mauragu un pamauragu ģinšu taksonu nosaukumi -
Lēmums Nr. 20. Par līguma nosaukuma "treaty of accession" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 19. Par terminu "vietas izpildītājs" -
Lēmums Nr. 18. Par termina "vārda brīvība" izpratni un atbilsmi angļu valodas terminam "freedom of expression" -
Telekomunikāciju aizstās jaunvārds telesakari -
Lēmums Nr. 17. Par Eiropas jaunās naudas nosaukumu latviešu valodā -
Lēmums Nr. 16. Par angļu termina "peer" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 15. Par angļu valodas apzīmētāju "top-down" un "bottom-up" atveidi latviešu valodā metožu nosaukumos -
Lēmums Nr. 14. Par terminiem "institūcija", "konstitūts" un "orgāns" -
Lēmums Nr. 13. Par angļu valodas termina "household" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 12. Par termina "finanses" locījuma formu -
Lēmums Nr. 11. Par terminu "vecāku vara" -
Lēmums Nr. 10. Par angļu valodas termina "humanitarian intervention" ekvivalentu latviešu valodā -
Lēmums Nr. 9. Par angļu vārdu cluster, rating, reference, transparency un parking-meter atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 8. Par nosaukumu "eksprezidents" latviešu valodā -
Lēmums Nr. 7. Par vienotu formu "apgādes" terminiem -
Lēmums Nr. 6. Par juridisko terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 5. Par Komerclikuma terminiem komersants, komercdarbība, firma u. c. -
Lēmums Nr. 4. Par angļu termina e-government atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 3 -
Lēmums Nr. 2 -
Lēmums Nr. 1. Par terminu Latvijas valsts ģerbonī izmantotā mitoloģiskā tēla apzīmēšanai
LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 7.
Pieņemts 23.04.2001.; prot. Nr. 3/1021.
Lēmuma pamats: a/s «Latvijas gāze» konsultācija.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija 1989. gadā ir apspriedusi un apstiprinājusi terminus J. Piešiņa sagatavotā krājuma «Projektu un tāmju dokumentācijas terminoloģija» vajadzībām. Šajā krājumā ir vairāki apgādes veidu nosaukumi, kas vienotai lietošanai apstiprināti kā salikteņtermini: gaisapgāde, gāzapgāde, elektroapgāde, mazutapgāde, ūdensapgāde.
Pamatojums:
1) apgāde ir īpaša saimnieciskās darbības joma, kuras uzdevums ir nodrošināt dažādus teritoriālos, ražošanas u.c. objektus ar visu nepieciešamo — elektrību, ūdeni, gāzi, siltumu, kurināmo utt.; tā kā lietojumā parasti tiek minēts gan objekts, kuru apgādā, gan patēriņa priekšmets, ar kuru apgādā (resp. apgādes veids), ir lietderīgi (ja ir iespējams) katru no šīm nozīmēm lietojumā parādīt ar atšķirīgu formu; sal. termina veidošanas modeli:
apgādāt pilsētu ar elektrību
- pilsētas apgāde ar elektrību
- pilsētas elektroapgāde
apgādāt dzīvojamo rajonu ar siltumu
- dzīvojamā rajona apgāde ar siltumu
- dzīvojamā rajona siltumapgāde
apgādāt rūpnīcu ar gāzi
- rūpnīcas apgāde ar gāzi
- rūpnīcas gāzapgāde
apgādāt fermu ar ūdeni
- fermas apgāde ar ūdeni
- fermas ūdensapgāde
apgādāt TEC ar kurināmo
- TEC apgāde ar kurināmo
- TEC kurināmapgāde u. tml.
(salīdzinājumam cits modelis, kurā procesu nosaukumi saistās ar tiešajiem objektiem:
patērēt gāzi — gāzes patērēšana
piegādāt ūdeni — ūdens piegāde
sagādāt kurināmo — kurināmā sagāde);
2) divu un vairāku ģenitīvu blakuslietojums dažkārt apgrūtina jēgas izpratni, piem.: «rūpnīcu gāzes apgāde» var uztvert arī tā, ka runa ir par «rūpnīcu gāzēm»;
3) apstiprinot apgādes veidus kā salikteņterminus, tika novērsta salikteņu un vārdkopu lietošanas nekonsekvence vienā un tai pašā terminu grupā.
Pēc šo salikteņterminu apstiprināšanas attiecīgais modelis apgādes veidu nosaukumos publicēts arī citās LZA TK apstiprinātajās terminu vārdnīcās, arī elektroenerģētikas un gāzes nozares vārdnīcās un standartos, dažkārt, pārejas periodā, pieļaujot paralēlformas (piem., ELDO vārdnīcā: naftas apgāde un naftapgāde, preču apgāde un prečapgāde, kokmateriālu apgāde un kokapgāde).
Gatavojot «Gāzes nozares terminu vārdnīcu» (2000) un konstatējot atšķirību starp LZA TK apstiprināto un likumos izmantoto terminu formu, pēc gāzes nozares speciālistu lūguma LZA TK 2001. gada 23. aprīļa sēdē jautājums par apgādes terminu formu tika izskatīts atkārtoti. Atkārtoti tika atzīts, ka iepriekš minētais salikteņu priekšrocības pamatojums savu aktualitāti nav zaudējis un arī turpmāk apgādes veidu nosaukumi pamatos lietojami kā salikteņtermini gāzapgāde, ūdensapgāde, siltumapgāde, ogļapgāde, aukstumapgāde, prečapgāde, instrumentapgāde u. tml., kā arī: gāzapgādes sistēma, siltumapgādes tīkli u. tml.
Piebildes
1. Saliktenis atzīstams par šo apgādes veidu nosaukumu sistēmisku pamatmodeli, kam atsevišķos kontekstos pieļaujams šķirtrakstījuma variants, sal.: ūdensapgāde - bet siltā ūdens apgāde un aukstā ūdens apgāde.
2. Salikteņterminu modelis nav automātiski vispārināms uz attiecīgajiem procesu terminiem ar pamatvārdiem piegāde, padeve, patēriņš, sagāde.
LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa
LZA TK zin. sekretāre M. Ķirīte