Lēmums Nr. 20. Par līguma nosaukuma "treaty of accession" atbilsmi latviešu valodā
«Terminoloģijas Jaunumi» 11.03.2003.
-
Lēmums Nr. 50. Par "Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīcas" apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 49. Par suņu šķirņu nosaukumiem -
Lēmums Nr. 48. Par automobiļu terminu un definīciju apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 47. Par standartizācijas terminu apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 46. Par Juridiskās terminoloģijas apakškomisijā izstrādāto terminu apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 45. Par terminu "mājaslapa" un "datubāze" formas maiņu -
Lēmums Nr. 44. Par terminoloģiju dzīvnieku labturības jomā: dzīvnieku "identificēšana" vai "apzīmēšana" -
Lēmums Nr. 43. Par profesijas nosaukuma saskaņošanu: "kokkopis" un "arborists" -
Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijā pieņemtie termini un definīcijas -
Informācijas tehnoloģijas un telesakaru terminoloģijas apakškomisijā 2003.–2004. gada cēlienā izskatītie un apstiprinātie termini -
Lēmums Nr. 42. Par ierakstiem Eiropas Savienības pilsoņa pasē -
Lēmums Nr. 41. Par augu ģinšu un sugu latviskajiem nosaukumiem -
Lēmums Nr. 40. Grozījums LZA Terminoloģijas komisijas lēmumā Nr. 36 «Par Eiropas naudas nosaukumu "eira"» -
Lēmums Nr. 39. Par enerģētikas terminu un definīciju apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 38. Par jauniem ES tiesību aktu nosaukumiem: salikteņi ar eiro- -
Lēmums Nr. 37. Par Eiropas sīknaudas nosaukumu "cents" -
Lēmums Nr. 36. Par Eiropas naudas nosaukumu "eira" -
Lēmums Nr. 35. Par juridisko terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 34. Par angļu valodas terminu joint degree, joint diploma; double degree, double diploma un multiple degree, multiple diploma atbilsmēm latviešu valodā -
Lēmums Nr. 33. Par angļu termina "creativity" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 32. Par vides terminiem -
Lēmums Nr. 31. Par labojumiem projektā «Grozījumi profesiju klasifikatorā» -
Lēmums Nr. 30. Par angļu valodas politikas un administrācijas terminu atbilsmēm latviešu valodā -
Lēmums Nr. 29. Par vārdu "Rīga" administratīvi teritoriālās vienības nosaukumā -
Lēmums Nr. 28. Par angļu terminu instrument, interactive system, measure, tangible property atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 27. Par LR Ministru kabineta 20.01.2004. noteikumu Nr. 36 «Grozījums Ministru kabineta 2000. gada 28. novembra noteikumos Nr. 405 «Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas nolikums»» ieviešanu praksē -
Lēmums Nr. 26. Par angļu termina "universal service" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 25. Par ugunsdrošības termina maiņu -
Lēmums Nr. 24. Par ES dokumentu tulkojumos un EUROVOC tēzaurā lietojamo juridisko terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 23. Par angļu vārda "brand" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 22. Par angļu termina "logistics" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 21. Par terminiem "esamība" un "esība" -
Kā saīsināt apzīmējumu «veselības zinātņu maģistrs»? -
LZA Terminoloģijas komisijā apstiprinātie arhīvu pamattermini un definīcijas -
Mauragu un pamauragu ģinšu taksonu nosaukumi -
Lēmums Nr. 20. Par līguma nosaukuma "treaty of accession" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 19. Par terminu "vietas izpildītājs" -
Lēmums Nr. 18. Par termina "vārda brīvība" izpratni un atbilsmi angļu valodas terminam "freedom of expression" -
Telekomunikāciju aizstās jaunvārds telesakari -
Lēmums Nr. 17. Par Eiropas jaunās naudas nosaukumu latviešu valodā -
Lēmums Nr. 16. Par angļu termina "peer" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 15. Par angļu valodas apzīmētāju "top-down" un "bottom-up" atveidi latviešu valodā metožu nosaukumos -
Lēmums Nr. 14. Par terminiem "institūcija", "konstitūts" un "orgāns" -
Lēmums Nr. 13. Par angļu valodas termina "household" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 12. Par termina "finanses" locījuma formu -
Lēmums Nr. 11. Par terminu "vecāku vara" -
Lēmums Nr. 10. Par angļu valodas termina "humanitarian intervention" ekvivalentu latviešu valodā -
Lēmums Nr. 9. Par angļu vārdu cluster, rating, reference, transparency un parking-meter atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 8. Par nosaukumu "eksprezidents" latviešu valodā -
Lēmums Nr. 7. Par vienotu formu "apgādes" terminiem -
Lēmums Nr. 6. Par juridisko terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 5. Par Komerclikuma terminiem komersants, komercdarbība, firma u. c. -
Lēmums Nr. 4. Par angļu termina e-government atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 3 -
Lēmums Nr. 2 -
Lēmums Nr. 1. Par terminu Latvijas valsts ģerbonī izmantotā mitoloģiskā tēla apzīmēšanai
LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 20.
Pieņemts 11.03.2003.; prot. Nr. 3/1035. Publicēts LV 15.04.2003.
Lēmuma pamats: pretrunīgs termina lietojums TTC un ĀM materiālos.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (LZA TK), pamatojoties uz Juridiskās terminoloģijas apakškomisijā 05.03.2003. pieņemto lēmumu un risinot starp Tulkošanas un terminoloģijas centru (TTC) un LR Ārlietu ministriju (ĀM) radušās domstarpības par ES paplašināšanā aktuālā līguma nosaukuma Treaty of Accession tulkojumu no angļu valodas latviešu valodā — Pievienošanās līgums vai Iestāšanās līgums –, ir papildus veikusi detalizētu attiecīgo angļu un latviešu valodas vārdu nozīmju analīzi.
Angļu valodā, kā liecina Oksfordas vārdnīca, vārdu treaty tā pamatnozīmē attiecina uz līgumiem, kas tiek noslēgti starp valstīm. Latviešu valodā šādiem līgumiem īpaša nosaukuma nav. Tos tāpat dēvē par līgumiem.
Vārdam accession angļu valodā ir vairākas nozīmes. Spriežot pēc Oksfordas vārdnīcas un arī angļu–latviešu tulkojošās vārdnīcas, vārds accession attiecināms uz stāšanos amatā, papildināšanu, inkorporāciju (runājot par īpašuma vienību, ko iekļauj citā), piekrišanu, oficiālu pieņemšanu, pievienošanos.
Līdzīgas nozīmes ir arī darbības vārdam accede. Sal. arī: access — pieeja, piekļūšana.
Attiecinājumā uz līgumu, savienību angļu–latviešu vārdnīca (1997) latviešu valodā piedāvā izmantot vārdu pievienoties, bet latviešu–angļu vārdnīca (1997) savienojumā ar «Eiropas Savienību» piedāvā tulkojumu «iestāšanās Eiropas Savienībā» (kaut gan angļu vārda accession pamattulkojumā vārds iestāšanās nav dots).
Tā kā vārdu accession, accede pamatā ir attiecīgie latīņu valodas vārdi accessiō, accēdere, pamatnozīmes izpratnē var palīdzēt arī latīņu vārdu nozīmes. Kā liecina latīņu–latviešu vārdnīca (1955), latīņu valodā šo vārdu nozīme saistās ar ‘pienākšanu’, ‘tuvošanos’, ‘pievienošanos’, bet pārnestā nozīmē — arī ar ‘būt gandrīz līdzīgam’, ‘piedalīties’.
No teiktā izriet, ka vārda accession tulkošanai latviešu valodā savienojumā ar vārdu līgums no dažādajiem vārda accession tulkojumiem atbilstošākais ir pievienošanās. Līdz ar to LZA TK par līguma nosaukuma Treaty of Accession tulkojumu latviešu valodā atzīst nosaukumu Pievienošanās līgums (nevis «Iestāšanās līgums»). Vārdu pievienošanās līguma nosaukumā akceptējusi arī LZA TK Juridiskās terminoloģijas apakškomisija, to ES normatīvo aktu tulkojumos jau plaši ieviesis TTC.
Šis atzinums ir spēkā arī uz attiecīgajiem nolīgumu, konvenciju, aktu u. tml. dokumentu nosaukumiem.
Papildu pamatojumi
1. No juridiskā viedokļa — ar pievienošanās līgumu kandidātvalsts pievienojas konkrētiem Eiropas Savienības līgumiem, kas ir ES sistēmas pamatā. Pievienojoties tiem, Latvija kļūst par līgumslēdzēju pusi un ES dalībvalsti un tiek radīta tiesiskā bāze tam, ka Latvijai ir noteiktas tiesības un pienākumi.
Savukārt par to, ka nav jēdzieniska pamata vārdu iestāšanās izmantot arī vārdu savienojumā «iestāšanās ES», papildus liecina divi citāti no LZA sēdei iesniegtajiem skaidrojumiem. «Starptautiskajās tiesībās iestāšanās notiek tikai organizācijās. Iestāšanās gadījumā valsts «iestājas» jeb integrēti iekļaujas jau izveidotā sistēmā, kur netiek izcelta katra dalībvalsts, bet gan to kopums kā organizēta valstu apvienība» (no Māra Brizgo sagatavota materiāla, kas pievienots LZA TK sēdes protokolam). «Eiropas Savienības kā organizācijas jēdziena nav — pastāv starptautisks līgums, kura pārvaldīšanai un īstenošanai ir izveidota noteikta struktūra» (no Ilzes Vancānes sagatavota materiāla, kas pievienots LZA TK sēdes protokolam).
2. No latviešu valodas viedokļa — atbilstoši vārdu pievienošanās un iestāšanās nozīmēm latviešu valodā ir neloģiski runāt par «iestāšanos līgumā». Iestāties var skolā, organizācijā, savienībā, bet līgumam var «pievienoties». Ja ES ir organizācija, tajā varētu arī iestāties, taču, ja ES neatbilst organizācijas jēdzienam, tad ir neloģiski runāt arī par «iestāšanos».
3. No angļu valodas viedokļa — vārdus accede, accession ar vārdu treaty parasti savieno prievārds to, kas norāda uz tuvošanos, sasniegšanu.
4. No lietojuma tradīcijas viedokļa — kā liecina Latviešu konversācijas vārdnīca un Svešvārdu vārdnīca, latviešu valodā aizguvums akcesija (no latīņu accessiō ‘pievienošanās’) ir ‘kādas valsts pievienošanās citu valstu starpā agrāk noslēgtam līgumam’. Bez tam latviešu valodā vārds pievienošanās šajā nozīmē izmantots vairākos LR tiesību aktos lietotajos terminos: pievienošanās dokuments, pievienošanās instruments, pievienošanās partnerība u. c. Kopš 2002. gada vidus pievienošanās kā accession tulkojums iestrādāts Eurovoc tēzaurā kopā ar definīciju «Akts, ar kuru valsts vai starptautiska organizācija apliecina gatavību uzņemties saistības, ko uzliek kāds līgums, ko puses noslēgušas iepriekš». Eurovoc tēzaurā ar LZA TK akceptu iekļauts arī termins pievienošanās līgumam kā angļu termina accession to a treaty tulkojums.
5. No Latvijas politikas stratēģisko interešu viedokļa — nozīmju diapazonā, ko aptver angļu vārds accession, proti no ‘pievienošanās, esot gandrīz līdzīgam’ līdz ‘vienas lietas inkorporēšanai otrā’ (attiecinājumā uz valstīm resp. politiskā izpratnē tas nozīmē ‘vienas valsts iekļaušanu citas sastāvā’ — par to sk. Svešvārdu vārdnīcā) Latvijas interesēs ieteicams izvēlēties tādu izteiksmi, kas sekmētu Latvijas kā līdztiesīgas dalībvalsts statusa saglabāšanu ES valstu sistēmā, nevis tādu izteiksmi, kas jelkādā veidā apdraudētu valsts pastāvēšanu nākotnē.
LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa
LZA TK zinātniskā sekretāre M. Ķirīte