LZA TK 05.05.2026. sēdes protokols Nr. 3/1198

            Sēde notiek 2026. gada 5. maijā plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā
            Sēdē piedalās 13 dalībnieki
            Sēdi vada Māris Baltiņš
            Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
2. LNB plānotā ikgadējā terminoloģijas konference.
3. Par termina apmācība lietojumu (VVC iesniegums).
4. Dažādi.

 

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

 

M. Baltiņš: atgādinu, ka iepriekšējā Terminoloģijas komisijas (TK) sēde notika 24. martā, kurā apspriedām dažādus nelielus jautājumus gan no Valsts valodas centra kolēģu puses, gan no citiem. Vai par marta sēdes protokolu ir saņemti kādi komentāri?
A. Vucāne: Karnītes kundze ir iesniegusi savus precizējumus un komentārus, kas tiks iestrādāti protokolā.

LZA TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

 

2. LNB plānotā ikgadējā terminoloģijas konference.

 

M. Baltiņš: nu jau gandrīz desmit gadu garumā mums ir izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, rīkojot ikgadējās terminoloģijas konferences. Aicināšu Beati Katrīnu Blanku sīkāk pastāstīt par šoruden plānoto konferenci.
B. K. Blanka: šogad konference ir plānota 2. oktobrī, kas ir oktobra pirmā piektdiena. Šobrīd ir izkristalizējušās tādas idejas kā atmiņu institūcijas, terminu izstrāde un apstiprināšana dažādās nozarēs un darbs apakškomisijās, Nacionālā terminoloģijas portāla pieejamība un mākslīgais intelekts, kā arī TK 80 gadu jubilejas aspekts. Nebūs vienas centrālās tematikas, bet ir doma savienot dažādus virzienus, un es labprāt uzklausītu priekšlikumus šajā sakarā.
M. Baltiņš: visas tēmas šķiet aktuālas. Vai jums ir atsaucība no arhīviem un muzejiem kā citām atmiņu krātuvēm?
B. K. Blanka: sadarbība mums ir, bet šīs institūcijas vēl ir jāapzina. Esmu sazinājusies arī ar Ventspils Augstskolu, un viņi ir gatavi runāt par projektu, kas paredz izstrādāt Jura Baldunčika vēsturisko vārdnīcu. Notiek darbs pie elektroniskās vārdnīcas prototipa.
M. Baltiņš: aicinu visus TK locekļus rezervēt šo datumu un atbalstīt konferenci gan kā klausītājiem, gan kā referentiem.

LZA TK vienojas par konferences datumu un atbalstu konferencei.

 

3. Par termina apmācība lietojumu (VVC iesniegums).

 

M. Baltiņš: jautājums par to, vai vārds apmācība ir slikts, mums ir ne pirmo reizi.
A. Krastiņš: mums regulāri ir problēmas ar šo vārdu. Līdz šim esam centušies stāvēt tam pretī, bet reizēm ir grūti pārliecināt ekspertus. Mēs sagatavojām materiālu, kurā noskaidrojām Latviešu valodas ekspertu komisijas viedokli, un tajā var redzēt, ka komisijas locekļiem ir atšķirīgs viedoklis. Mēs šo materiālu izveidojām, balstoties uz Jura Baldunčika normatīvo komentāru, ka vārds apmācība būtu pieļaujams attiecībā uz militāro jomu un dresūru. Izglītības nozarē es vilcinātos pieļaut tā lietojumu, savukārt profesionālajā darbībā, kad runājam par darbinieku sagatavošanu, tur varētu runāt par darbinieku apmācību. Tāpat arī tālākizglītībā un fakultatīvajā izglītībā. Mēs gribētu dzirdēt TK viedokli, kurās jomās to varētu pieļaut.
M. Baltiņš: šķiet, ka, sniedzot praktiskas zināšanas, tostarp militāro apmācību, mēs nevis dodam strukturētas lielas zināšanas, bet gan iemaņas, tāpēc tur šis vārds būtu pieļaujams, savukārt terminā apmācības kurss tā jau būtu liekvārdība. Arī runājot par studijām, man tas liktos neiederīgi.
A. Krastiņš: militārajā jomā lieto gan terminu apmācība, gan terminu mācības. Ar apmācību ir domāta jauno karavīru sagatavošana, savukārt mācības ir lielie manevri. Šajā jomā lietojums ir diezgan skaidrs.
M. Baltiņš: kad pieredzējuši karavīri saņem jaunu ekipējumu, tad arī viņiem ir vajadzīga apmācība tā lietošanā.
I. Bode: tāpat, ja cilvēkam ir profesionāla izglītība, tad arī jāiziet apmācība, lai gan viņš pirms tam ir pabeidzis pamatmācības.
E. Cauna: es uzdevu mākslīgajam internetam uzdevumu, lai noskaidrotu kolokācijas ar vārdu apmācība, un lūdzu izvērtēt, vai to būtu iespējams terminoloģiski aizvietot ar citiem vārdiem. Tika iegūts materiāls, kas labi sabalsojas ar ekspertu sniegtajām atziņām. Periodikā vārds apmācība lietots jau 1913. gadā, tur ir pavāru, karavīru un jūrnieku apmācība. Līdzīgi šis process ir gājis uz priekšu. Apmācības arī ir tās, kuras angliski apzīmē ar vārdu training. Vārds apmācība ir lietots desmitiem gadu un nostiprināts normatīvajos aktos. Pirmkārt, jāņem vērā, ka ir šīs stabilās vārdkopas. Vārds apmācība ir ieguvis stingru nozīmi militārajā jomā, transporta sektorā, jūrniecībā un personālvadībā (darbinieku apmācība), kā arī apmācot mākslīgo intelektu un saistībā ar dzīvniekiem. Ja tas ir nopietns mācību process, tad ieteicams lietot vārdu mācības, bet, ja tas ir īss zināšanu vai prasmju apguves kurss, tad tās ir apmācības. Es to sauktu par valodas noplicināšanu, ja mēs liktu tagad izņemt ārā no valodas vārdu, kur tas kaut ko precīzi pasaka.
M. Baltiņš: pamatjautājums ir tāds, ka ir sfēras, kur tas ir iegājies, jo citādi mēs tiešām plicināsim valodu, principiāli aizstājot šo vārdu ar kaut ko citu. Tas jau ir iekarojis savu vietu arī ar mākslīgo intelektu, kā jau E. Cauna minēja. Šeit ir šis praktiskais jautājums: vai mēs varam stingri novilkt līniju, kurā vietā tas būs un kurā nebūs? Vārdam apmācība ir pietiekami plaša vieta terminoloģiskās sistēmās, un no šī viedokļa tas nav ne labs, ne slikts. Principā tas ir labs un derīgs vārds, salikta termina elements, kas pastāv valodā.
A. Krastiņš: mums galvenais bija saprast, ka šim vārdam ir sava vieta. Protams, mēs primāri izvērtēsim citus variantus, lai vārds apmācība neaiziet kā nezāle.
I. Kraukle: jautājumā pamatdoma bija par šī vārda lomu pieaugušo izglītībā, kas var būt dažādās formās, darba vidē ar mentoru, formālākā līmenī ar teorētisko zināšanu ieguvi, te jāskatās pēc konteksta. Esam centušies izvairīties no vārda apmācības un to apiet, bet acīmredzot tam ir sava vieta terminoloģiskajā sistēmā.

LZA TK secina, ka termins apmācība nav uzskatāms par skaužamu vārdu, jo tam ir konkrēta vieta terminoloģijā, jo īpaši praktisku iemaņu, profesionālās sagatavošanas, militārās jomas, personālvadības un tehnoloģiju (piemēram, MI) kontekstā. Vienlaikus izglītībā un plašākos, strukturētos mācību procesos priekšroka dodama terminam mācības, tāpēc termina apmācība lietojums jāvērtē pēc konteksta.

 

4. Dažādi.

 

4.1. Par terminiem pieejamība un piekļūstamība (turpin.).

 

M. Baltiņš: esam atgriezušies pie februārī skatītā jautājuma, un NEPLP padomes locekle Ieva Kalderauska ir atsūtījusi precizētas šo terminu definīcijas.
E. Cauna: mūsu apakškomisija paliek pie viedokļa, kāds mums izveidojās, izprotot atšķirību starp terminiem pieejamība un piekļūstamība. Tolaik mums bija garas diskusijas ar Labklājības ministriju. Vienkārši skaidrojot, pieejamība ir tad, ja veikalā ir sviests, savukārt piekļūstamība ir tad, ja mēs to varam ieraudzīt, tam piekļūt un to sasniegt. Mediju materiālā, pēc kura tika veidots viens no Latvijas likumiem, termini ir iztulkoti nepareizi. Es arī iesūtīju konkrētu materiālu, parādot, ka kļūda Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā ir novērsta, un tagad tas pats jāizdara Latvijas likumdošanā, tāpēc aicinu šos terminus stingri nošķirt.
I. Kalderauska: mēs par šiem grozījumiem esam informēti, bet tie nav stājušies spēkā. Tomēr grozījumi neizslēdz to, ka audiovizuālo pakalpojumu jomā var līdzpastāvēt mans piedāvātais definējums par satura pieejamību. Piekļūstamības prasības prasa nodrošināt pakalpojumu, bet kādam šis pakalpojums pirms tam ir jānodrošina, proti, jānodrošina tā pieejamība.
Otrs jautājums: Eiropas Audiovizuālo mediju direktīvā ar mediju pakalpojumu saprot ne tikai programmu veidošanu, bet arī alternatīvu tekstu nodrošināšanu, daļu no satura, kas nevar pastāvēt atsevišķi no raidījuma. Līdz ar to jāraugās, lai paralēli saturam būtu pieejams arī rakstiskais saturs, proti, audiovizuāls saturs plus tekstā balstīts saturs. Preču un pakalpojumu piekļūstamība, kas ir piekļuves pakalpojums, ir norādīta Preču un pakalpojumu piekļūstamības direktīvā, bet nav iekļauta Latvijas likumā. Piekļuves pakalpojumi ir tīmekļvietnes, kastītes, aplikācijas, platforma, kas reāli nodrošina piekļuvi saturam, informācijai. Stingri nodalīts, ka tīmekļa vietnes piekļuves prasības neattiecas uz satura pieejamības prasībām, ar to domājot subtitru pieejamību. Ja šīs prasības novienādos, mēs nesapratīsim, par kāda satura piekļūstamību ir runa.
Atgādināšu, ka direktīvā šobrīd šis termins ir jāskata jomai specializēti, un to nevar piemērot visās jomās vienādi. Vēlos uzsvērt, ka mans ierosinājums nav pretrunā ar pašreizējo regulējumu, tas tikai palīdz aizpildīt caurumu.
M. Baltiņš: situācija kopumā ir visai sarežģīta. Lai arī cik labs un juridiski precīzs būtu E. Caunas atrastais labojums, tas automātiski nepadarīs skaidru šo niansi. Šis ir speciāls gadījums, kuram viss regulējums ir specifisks, un līdz ar to specifisks regulējums prasa, lai būtu niansēts terminoloģiskais lietojums.
E. Cauna: es šeit saskatu caurumu citā vietā. Faktiski tiek veidots mehānisms, lai būtu iespējams nenodrošināt subtitrus. Es to uzskatu par atrunu shēmu. Ja to nosauc par saturu, tad nevienam to nevajag nodrošināt.
I. Kalderauska: te ir jāsaprot būtiska nianse. Piemēram, Go3 nav televīzija, tā ir platforma, kas izplata televīzijas programmas. Go3 ir platforma, kas nevar veidot subtitrus programmām. Pēc piekļūstamības prasībām tām jābūt piekļūstamām un tehnoloģiski jānodrošina subtitru piekļūstamība, lai tos varētu uzlikt un noņemt. Piekļūstamības prasības nenosaka, ka TV programmās jābūt subtitriem, taču ir jānodrošina tehniska iespēja šos subtitrus uzlikt vai noņemt. Satura veidotājs nodrošina subtitrus, un tas pakļaujas mūsu prasībām. Tās ir divas dažādas prasības, divi dažādi objekti, kam šīs prasības ir jānodrošina. Subtitri ir mediju pakalpojums.
R. Karnīte: es tomēr labi pazīstu terminus piekļūstamība un pieejamība. Mēs šeit runājam par termina pielāgošanu vienas nozares vajadzībām. Kā katra nozare piepilda ar savu saturu, tas ir likuma jautājums, tas nav termina jautājums. Mēs nedrīkstam šos divus terminus noslogot ar papildu slodzi vienas nozares vajadzībām.
M. Baltiņš: es gan šeit pilnībā nepiekristu. Šeit mēs runājam par atvasinātajiem terminiem un to, kādas konsekvences tas rada vienai vai otrai personai. Šeit būtu jāatzīst, ka atvasinātais termins atšķiras no pamattermina. Tā nebūtu pilnīgi izslēgta terminoloģiskā prakse. Tā mēs pasakām, kas jāpasaka, vienlaikus nejaucot sistēmu. Es lūgtu akceptēt šo precizēto terminu satura pieejamība tā, kā tas ir attiecināms uz audiovizuālo saturu televīzijā.
R. Karnīte: par ko tad mēs runājam? Ne jau par terminiem pieejamība un piekļūstamība.
M. Baltiņš: šeit mēs runājam konkrēti par terminu satura pieejamība un to, kā tas izpaudīsies konkrēti šajā jomā.

LZA TK apstiprina I. Kalderauskas iesniegtās terminu definīcijas, vienlaikus nemainot vispārīgo principu par terminu pieejamība un piekļūstamība šķīrumu.

 

4.2. Par terminu ekrāntūrisms.

 

M. Baltiņš: pret termina formu kā tādu man nekādu iebildumu nav, vienīgi nelielas šaubas rada tas, vai termins nebūtu pārprotams, proti, vai visiem būtu skaidri saprotams, ka ar to ir domāti reāli ceļojumi, nevis ceļojumi ar televīzijas raidījumu starpniecību. Jāatzīst, ka lielu skaidrību nerada arī termini svešvalodās, tie tāpat ir pārprotami.
A. Krastiņš: man arī rodas priekšstats, ka ekrāntūrisms drīzāk nozīmē skatīties kaut kādas pārraides par valstīm, uz kurām vēlas aizceļot. Google Street View ir funkcija, kad var pastaigāties pa ievērojamām vietām. Tas manā skatījumā drīzāk būtu ekrāntūrisms. Neesmu pārliecināts, kā sauc ceļošanas veidu, kad tiek apceļota vieta, kur kaut kas noticis vai uzņemta filma, iespējams, tas ir kino tūrisms.
M. Baltiņš: tas būtu film-induced tourism jeb filmrosināts tūrisms.
A. Krastiņš: taču tam uzreiz ir negatīva pieskaņa kā filmas “Pludmale” gadījumā, kad uz filmā redzamo vietu devās tik daudz tūristu, ka pazuda zivju populācija, un pludmale bija jāslēdz.
M. Baltiņš: angļu un citu valodu termini nepasaka neko ne pozitīvu, ne negatīvu. Man termins ekrāntūrisms nešķiet slikts, tomēr pārprotams gan.

LZA TK vienojas pagaidām apstiprināt piedāvāto terminu ekrāntūrisms.

 

4.3. Termina decluttering atbilsme latviešu valodā.

 

M. Baltiņš: šeit tā ir domāta kā atbrīvošanās no liekā dizainā, plānojumā. Grūti pateikt, vai to varētu automātiski iztulkot kā atbrīvošanās no liekā. Šaubos, vai varētu arī lietot vārdu atliekošana.
A. Krastiņš: tas ir jaunais minimālisma modes kliedziens. Influenceri stāsta par decluttering, izliekot uz gultas visas savas drēbes un sākot tās šķirot, lai izlemtu, kas būtu paturams un kas atmetams. Tas nav gluži minimālisms, bet mēs samazinām apjomu ar lietām, un līdz ar to māja iegūst sakārtotāku veidolu. Tā ir atbrīvošanās no liekā.
I. Kraukle: mēs esam ieteikuši liekā atmešana.
A. Krastiņš: lieko mantu atmešana vai atjucekļošana, jo clutter ir juceklis.
D. Šostaka: skaidrības ieviešanai norādīšu, ka tax decluttering ir liekā atmešana nodokļu jomā. Šeit pamatdoma ir svarīgā saglabāšana.
A. Krastiņš: man vistuvākā analoģija būtu pavasara tīrīšana, kad notiek atbrīvošanās no liekā.
D. Šostaka: pēc būtības tā ir skaidrība, lakoniskums.
M. Baltiņš: tad pamattermins laikam būtu liekā atmešana.

LZA TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu liekā atmešana.

 

4.4. Termina distinctive brand assets atbilsme latviešu valodā.

 

M. Baltiņš: šo jautājumu ir iesniegusi RSU viesdocētāja Baiba Liepiņa, kurai lūgšu arī par to pastāstīt sīkāk.
B. Liepiņa: mēģināšu noraksturot šo angliski lietoto jēdzienu. Tātad runa ir par zīmola elementiem – logo, burtveidolu, formām, ko zīmols attīsta. Kad zīmols rada šos elementus, mērķtiecīgi ieguldot līdzekļus reklāmā un komunikācijas formās, šiem zīmola elementiem rodas potenciāls kļūt par distinctive brand assets – tādiem elementiem, pēc kuriem, pat neredzot zīmola nosaukumu, mēs uzreiz varam atpazīt saistību ar konkrēto zīmolu. Tas ir diezgan jauns koncepts un pierādījumos un datos balstīta pieeja. Tā kā studenti par to raksta darbus, būtu jauki, ja mēs atrastu konkrētu risinājumu. VVC piedāvāja terminu zīmola atpazīstamības elementi, bet tas īsti neatbilst vārda assets būtībai, savukārt aktīvi izklausās neveikli.
M. Baltiņš: variants zīmola raksturelementi atkal būtu pārāk plašs, jo ne katrs no zīmola raksturelementiem kļūst par būtisko elementu.
B. Liepiņa: tie ir zīmolu identificējošie elementi, kuros veiktas mērķtiecīgas investīcijas, ceļot zīmola vērtību.
M. Baltiņš: tad varbūt laba atbilsme būtu zīmolaktīvs.

LZA TK pārējie locekļi atbalsta M. Baltiņa priekšlikumu un vienojas pagaidām apstiprināt atbilsmi zīmolaktīvs.

 

4.5. Par vārdu datorologs.

 

M. Baltiņš: Latviešu valodas aģentūra ir pārsūtījusi Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Zemgales reģiona kompetenču attīstības centra speciālistes jautājumu par to, vai ir pieļaujams vārda datorologs lietojums. Cik saprotu, gan VVC speciālisti, gan Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas TAK šo ierosinājumu ir noraidījusi.
J. Borzovs: mēs jau apakškomisijā apspriedām, ka šī piedāvāta paradigma nestrādā un aprakstītajām aktivitātēm jau pasen tiek izmantoti tādi apzīmējumi kā IKT konsultants, lietotāju atbalsts, datorkonsultants.

LZA TK noraida vārda datorologs lietojumu, rosinot tā vietā izvēlēties atbilstošākus apzīmējumus.

 

4.6. Par terminu bully un to bully atbilsmēm latviešu valodā.

 

M. Baltiņš: E. Cauna ir savilcis kopā šos jautājumus un izveidojis sistēmisku paradigmu, aplūkojot to, kā mēs varam nosaukt šos saistītos atvasinātos terminus.
A. Krastiņš: bullying atbilsme paliek tāda pati, kāda tika pieņemts 2023. gadā, bet mums ir nākamais jautājums, kā atvasināt darbības vārdu un pašu darītāju. Bulijot un bulījotājs?
M. Baltiņš: E. Cauna ir devis salīdzinājumu ar vārdu bosings. Bosingot – bulingot, bosingotājs – bulingotājs.
J. Borzovs: citu priekšlikumu nav, atskaitot E. Caunas priekšlikumu.
M. Baltiņš: ja citu priekšlikumu nav, tad paliekam pie ierosinātā.

LZA TK vienojas apstiprināt terminus bulingot un bulingotājs.

M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un piedāvā sanākt uz nākamo sēdi 10. jūnijā.

Sēde beidzas plkst. 15.50.

Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne