LZA TK 29.04.2025. sēdes protokols Nr. 4/1191

Sēde notiek 2025. gada 29. aprīlī plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā

            Sēdē piedalās 11 dalībnieki
            Sēdi vada Māris Baltiņš
            Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
2. Enerģētikas likuma grozījumu apspriešana.
3. Psiholoģijas terminu izskatīšana (turpin.).
4. Dažādi.

M. Baltiņš sēdes sākumā informē, ka šodienas darba kārtībā ir nelielas izmaiņas. Arturs Krastiņš no Valsts valodas centra (VVC) ir atsūtījis vēstuli, informējot par grozījumiem Enerģētikas likumā, kurus nepieciešams apspriest Terminoloģijas komisijā.

 

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

 

M. Baltiņš: atgādinu, ka iepriekšējā LZA TK sēde notika 1. aprīlī. Cik zinu, komentāri par šīs sēdes protokolu nav saņemti, tāpēc aicinu apstiprināt sēdes protokolu. Tāpat informēju, ka sēdes protokola izraksti ir izsūtīti vairākiem jautājumu iesniedzējiem.

LZA TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

 

2. Enerģētikas likuma grozījumu apspriešana.

 

M. Baltiņš: Enerģētikas likumā ir paredzēti grozījumi, kuros ietilpst trīs diskutabli termini – aukstumapgāde, atlikumaukstums un centralizēta aukstumsistēma. Aicināšu par šo jautājumu sīkāk izteikties Ilmāru Bodi.

I. Bode: esam informējuši ministrijas pārstāvjus, ka likumā nepareizi tiek lietots termins aukstums. Terminu aukstums mēs lietojam citās nozīmēs. Telpu nevar aukstināt, bet gan dzesēt. Tāpēc mūsu apakškomisija ir vērsusies pie TK, lai šos terminus mainītu un lietotu pareizā formātā. Mēs nevaram piekrist terminiem, kādi tiek piedāvāti Enerģētikas likuma grozījumos, tāpēc lūdzam TK atbalstu mūsu apakškomisijas sagatavotajiem terminiem, kas būtu dzesēšana, centralizēta dzesēšanas sistēma un dzesēšanas atlikumenerģija.

M. Baltiņš: apspriežot standartus, esam jau iepriekš runājuši par šiem jautājumiem. Arī LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļu organizē sēdi, kurā plāno apspriest tieši šo jautājumu. Šeit ir svarīgi saņemt akceptu un atbalstu no TK locekļiem, jo termini nedrīkst būt absurdi no fizikas un termodinamikas viedokļa.

E. Cauna: vai varam vēlreiz precizēt, kuri termini tieši tiks mainīti?

M. Baltiņš: likuma grozījumos piedāvātais termins aukstumapgāde būtu jāaizstāj ar terminu dzesēšana, termins atlikumaukstums – ar terminu dzesēšanas atlikumenerģija un termins centralizētā dzesēšanas sistēma stātos termina aukstumapgādes sistēma vietā. Pēc šo terminu apstiprināšanas mēs varētu iesniegt atbalsta vēstuli LZA TK vārdā.

LZA TK atbalsta Siltuma un gāzes TAK iesniegumu par šādiem terminiem: dzesēšana (aizstājot terminu aukstumapgāde), dzesēšanas atlikumenerģija (aizstājot terminu atlikumaukstums) un centralizētā dzesēšanas sistēma (aizstājot terminu aukstumapgādes sistēma).

 

3. Psiholoģijas terminu izskatīšana (turpin.).

 

E. Ozoliņa: pa šo laiku man bija diskusijas ar profesori Ievu Biti, kas mazliet sarežģīja jautājumu par terminiem jutīgums un jūtīgums. Profesore I. Bite norādīja, ka jūtīgums šajā gadījumā būtu precīzāks termins, jo šie termini vairāk ir lietoti psiholoģiski emocionālā kontekstā.

M. Baltiņš: tad šeit būtu papildus jānorāda, ka mēs šos terminus lietojam psiholoģijas sakarā, nodaloties no fizioloģiskās puses. Tajos terminos, kur ir iekļauts vārds sensorisks, runa tomēr būs par jutīgumu, jo tie būs saistīti ar maņu orgāniem. Ja terminus šādi norobežojam, tad tam nevajadzētu radīt problēmas.

LZA TK vienojas koriģēt iepriekšējā sēdē apstiprināto terminu estētiskais jutīgums, par atbilstošāku šajā gadījumā atzīstot terminu estētiskais jūtīgums.

E. Ozoliņa: iepriekšējā sēdē arī apspriedām to, vai piemērotāks būtu termins persona, cilvēks vai indivīds. Šajā gadījumā tas būs indivīds, jo to var attiecināt arī uz dzīvniekiem, zivīm, dažādām sugām.

M. Baltiņš: runājot par dzīvniekiem, citreiz lieto arī terminu īpatnis, bet piekrītu, ka šajā gadījumā indivīds aptver vairāk.

E. Ozoliņa: iepriekšējā sēdē arī pavīdēja jautājums par atšķirību starp vārdiem diferenciāls un diferencēts. Pārdomājot un palasot sīkāk, man piemērotāks šķiet termins diferencēts, proti, šeit tā būtu diferencētā uzņēmība.

LZA TK vienojas koriģēt iepriekšējā sēdē apstiprināto terminu diferenciālā uzņēmība, par atbilstošāku šajā gadījumā atzīstot terminu diferencētā uzņēmība.

E. Ozoliņa: vai, ņemot vērā iepriekš izteiktos argumentus par terminiem jutīgums un jūtīgums, varam mainīt arī iepriekšējā sēdē pieņemto terminu vides jutīgums?

M. Baltiņš: jā, bet tādā gadījumā nepieciešama piebilde, ka tas attiecas uz psiholoģisko pusi.

LZA TK vienojas koriģēt iepriekšējā sēdē apstiprināto terminu vides jutīgums, par atbilstošāku šajā gadījumā atzīstot terminu vides jūtīgums.

E. Ozoliņa: tas pats attiecas uz iepriekš apstiprināto terminu izteikts jutīgums.

M. Baltiņš: te arī jāprecizē – vai tas ir jutīgums pret kairinātājiem vai jūtīgums saistībā ar psiholoģiskiem aspektiem. Ja tas ir saistīts ar maiņām, tad te būs jutīgums.

hypersensitivity
iedzimts pārmērīgs jutīgums

M. Baltiņš: man šķiet, ka vārds iedzimts šeit nav obligāts komponents, drīzāk vienkārši paaugstināts jutīgums.

D. Šostaka: atbalstu šo priekšlikumu.

E. Cauna: te mēs varam arī lietot variantu hiperjutīgums, jo ļoti bieži šādos terminos izmantojam latīņu/grieķu vārdu daļas. Varam piedāvāt arī terminu hipersensitivitāte.

M. Baltiņš: es parasti nevēršos pret šādiem terminiem, bet šis nav tas gadījums. Mēs maz ko iegūtu ar variantu hipersensitivitāte. Alergoloģijas mācību grāmatās nelieto tādu terminu kā hipersensitivitāte.

LZA TK vienojas apstiprināt divus sinonīmiskus terminus – paaugstināts jutīgums un hiperjutīgums.

innate sensitiveness
iedzimts jūtīgums

LZA TK apstiprina terminu iedzimts jūtīgums.

low registration
zems jutīgums jeb sensorā reģistrācija

M. Baltiņš: reģistrācija vai uztvere. Pēc franču termina vairāk sanāk, ka tas ir augsts jutības slieksnis vai augsts sensoriskais slieksnis. Slieksnis fizioloģijā ir diezgan tipisks termins.

LZA TK apstiprina terminu augsts sensoriskais slieksnis.

low sensory threshold
zems jutīguma slieksnis

Pēc analoģijas ar iepriekšējo terminu LZA TK apstiprina terminu zems sensoriskais slieksnis.

neurodivergence
neirālās jeb nervu sistēmas attīstības atšķirības

M. Baltiņš: man šeit patīk vārds atšķirības.

E. Ozoliņa: vēl pavīdēja variants neirodažādība.

M. Baltiņš: bet tad neparādās attīstības jautājums.

E. Cauna: diverģence attiecas uz dažādību, nevis attīstību, attīstība tur ir pievilkta klāt. Es šeit piedāvātu variantu neirodiverģence.

M. Baltiņš: vārdu attīstība varam ielikt kvadrātiekavās.

LZA pagaidām apstiprina divus sinonīmiskus terminus – neirodiverģence un neirālās jeb nervu sistēmas [attīstības] atšķirības.

neurodivergent
indivīds ar neirālās jeb nervu sistēmas attīstības atšķirībām

M. Baltiņš: šis termins sevī iekļauj gan pazīmi, gan īpašības, kas kādām piemīt. Tas ir gan adjektīvs, gan nomens, bet variants latviešu valodā vairāk izklausās pēc definīcijas.

R. Karnīte: attīstībai ir dažādas nozīmes – gan dinamika, kā kaut kas ir noticis, gan pašreizējais stāvoklis. Neirālās attīstības atšķirības vai neiroatšķirīgs.

M. Baltiņš: mēs varētu šeit likt terminu neirodiverģents, bet nebūtu labi, ja tas kļūtu par lietvārdu. Primāri tas ir lietojams kā īpašības vārds.

LZA TK apstiprina terminu neirodiverģents.

neurodiversity
nervu sistēmas funkcionēšanas veidi

Ievērojot iepriekš apstiprinātos terminus, LZA TK vienojas apstiprināt terminu neirodiversitāte.

orienting sensitivity
orientējošais jūtīgums/jutīgums pret vides izmaiņām

M. Baltiņš: neredzu motivāciju otrajam termina variantam.

E. Cauna: cilvēks var būt jūtīgs pret stimuliem, kam piemīt virziens.

R. Karnīte: jutīgums pret izmaiņām. Vai tur nepieciešams vārds vide?

M. Baltiņš: te ir domāts jūtīgums, nevis jutīgums. Cilvēks ātri saprot orientāciju gan telpiskā, gan augstākā uztveres līmenī.

E. Cauna: žargonā teiktu, ka tā ir spēja noorientēties.

M. Baltiņš: orientācijjūtīgums.

E. Cauna: orientācijspēja vai vēl labāk – orientētiesspēja, jo citādi tas ir ļoti nesaprotams.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu orientētiesspēja.

overstimulation
pārstimulācija

LZA TK apstiprina terminu pārstimulācija.

sensing the subtle, sensitivity to subtleties
spēja uztvert sajūtu nianses

E. Cauna: tas ir nianšjūtīgums.

LZA TK apstiprina piedāvāto terminu nianšjūtīgums.

sensory avoidance
izvairīšanās no sensorajiem stimuliem

J. Borzovs: šeit tā vairāk izklausās pēc definīcijas.

E. Cauna: sensoriskā izvairīšanās.

M. Baltiņš: vai sensoriskā vairīšanās.

E. Cauna: šeit tomēr labāk būtu izvairīšanās.

LZA TK apstiprina terminu sensoriskā izvairīšanās.

sensory defensiveness
aizsardzība pret sensoro stimulācija

E. Cauna: sensoriskā aizsardzība vai aizsargāšanās.

LZA TK apstiprina terminu sensoriskā aizsargāšanās.

overresponsibility
pārmērīga reakcija uz sensorajiem stimuliem

E. Cauna: pārmērīga sensoriskā reaktivitāte vai uztvertspēja, reaģētspēja.

M. Baltiņš: sensoriskā pārreaktivitāte.

LZA TK apstiprina terminu sensoriskā pārreaktivitāte.

sensory overload
sensorā pārslodze

M. Baltiņš: sensoriskā pārslodze.

LZA TK apstiprina terminu sensoriskā pārslodze.

sensory processing disorder
sensorās informācijas apstrādes traucējums

M. Baltiņš: šis termins latviešu valodā vairāk izklausās pēc definīcijas.

E. Cauna: sensoriskās apstrādes traucējums.

M. Baltiņš: traucējumi daudzskaitlī.

LZA TK apstiprina terminu sensoriskās apstrādes traucējumi.

sensory processing sensitivity
sensoro procesu jūtīgums

M. Baltiņš: sensorisko procesu jūtīgums.

J. Borzovs: sensoriskās apstrādes jūtīgums.

LZA TK apstiprina terminu sensoriskās apstrādes jūtīgums.

sensory profile
sensorais profils

LZA TK apstiprina terminu sensoriskais profils.

sensory reactivity
sensorā reaktivitāte

LZA TK apstiprina terminu sensoriskā reaktivitāte.

sensory seeking/sensory craving
tieksme pēc sensoriem stimuliem

E. Cauna: sensorisko stimulu meklēšana.

LZA TK apstiprina terminu sensorisko stimulu meklēšana.

sensory sensitivity
sensorais jutīgums

LZA TK apstiprina terminu sensoriskais jutīgums.

sensory under-responsivity
pavājināta sensorā reakcija

M. Baltiņš: pavājināta sensoriskā reaktivitāte.

R. Karnīte: kas šeit ir reaktivitāte?

M. Baltiņš: atbildspēja.

LZA TK apstiprina terminu pavājināta sensoriskā reaktivitāte.

vantage sensitivity
jutīgums pret pozitīvo pieredzi, skatpunkta jutīgums

M. Baltiņš: man ļoti patīk termins skatpunkta jūtīgums, ja vien to var uztvert.

LZA TK apstiprina terminu skatpunkta jūtīgums.

 

4. Dažādi.

 

4.1. Termina quiet quitter atbilsme latviešu valodā.

 

M. Baltiņš: par šo parādību jau savulaik spriedām un apstiprinājām terminus atsalums un atsalšana, tur laikam neko citu pagaidām izdomāt nevar.

E. Cauna: ja mums jāraksturo cilvēks, ar kuru šī atsalšana notiek, tad tas varētu būt atsalnieks.

LZA TK pagaidām apstiprina terminu atsalnieks.

 

4.2. Termina GPS track atbilsme.

 

M. Baltiņš: šeit jautājuma iesniedzējs ir piedāvājis variantu ceļraksts.

D. Šostaka: varbūt labāk ceļrādis.

R. Karnīte: parasti ar ceļrādi rāda ceļu uz priekšu, nevis tā vēsturi.

E. Cauna: tā ir koordināšu tabula. Terminu treks lieto gan sportā, gan aviācijā, vai tiešām šeit tas neder?

M. Baltiņš: arī apspriežot izpletņlēkšanas terminus, toreiz palikām pie vārda treks.

R. Karnīte: GPS ceļš, jo tad ir vienalga, kur tas iet – uz priekšu vai atpakaļ.

E. Cauna: track ir līnija, kas sastāv no punktiem.

R. Karnīte: tad maršruts, pa kuru pārvietojas. Es teiktu ceļš vai maršruts.

J. Borzovs: principā tās ir pēdas.

M. Baltiņš: tā ir kā retrospektīvā analīze. Es teiktu pēdojums.

LZA TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu GPS pēdojums.

 

4.3. Terminu makets un miniatūra lietojums.

 

M. Baltiņš: par šo jautājumu man nav līdz galam skaidrības. Tas ir tradicionāls lietojums – modeļa vārdu lietojam, runājot par tehnikas daļām, savukārt terminu makets attiecinām uz ēkām.

LZA TK vienojas saglabāt tradicionālo terminu lietojumu.

 

4.4. Termina darkroom atbilsme latviešu valodā.

 

M. Baltiņš: šeit derētu variants tumšā telpa vai tumšā istaba, jo melns acīmredzot nebūtu labi. Varbūt tumsēta vieta vai telpa?

E. Cauna: tās sauc par tumšajām istabām.

LZA TK apstiprina terminu tumšā istaba.

 

4.5. Terminu spēka trīscīņa un pauerliftings lietojums latviešu valodā.

 

M. Baltiņš: šeit ļoti svarīgs ir trīscīņas moments.

J. Borzovs: jautājums, vai tā vienmēr ir trīscīņa. Svarcelšanā kādreiz bija trīscīņa, tagad divcīņa, tas var pamainīties.

LZA TK vienojas pagaidām atlikt šā jautājuma izskatīšanu.

M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti, un ierosina uz nākamo sēdi sanākt 27. maijā.

Sēde beidzas plkst. 15.38.

Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne