LZA TK 10.12.2024. sēdes protokols Nr. 7/1187

10.12.2024.

Sēde notiek 2024. gada 10. decembrī plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā

  Sēdē piedalās 11 dalībnieki
  Sēdi vada Māris Baltiņš
  Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
Jēdzienu pieejamība un piekļūstamība apspriešana.
ITTEA iesniegto terminu apspriešana.
Termina spēcinošās zināšanas apspriešana.
VVC iesniegto terminu izskatīšana.
Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi paziņojuši A. Amoliņš un U. Cerbulis.

M. Baltiņš sēdes sākumā informē, ka sēdes darba kārtība ir nedaudz mainījusies un papildināta ar jaunu punktu par pieejamības un piekļūstamības jēdzienu. Tāpat LZA TK locekļi tiek informēti, ka pēc E. Caunas iniciatīvas “Latvijas Vēstnesī” ir publiskots LZA TK lēmums Nr. 112 par terminu tīmekļseminārs.

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

M. Baltiņš: atgādinu, ka iepriekšējā LZA TK sēde notika 22. oktobrī. Šīs sēdes protokols ir ticis visiem izsūtīts. Cik zinu, līdz šim nekādi komentāri nav saņemti, tāpēc aicinu apstiprināt iepriekšējās sēdes protokolu.

LZA TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

2. Jēdzienu pieejamība un piekļūstamība apspriešana.

M. Baltiņš: šajā sakarībā došu vārdu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvei Ilvai Milzarājai, jo ir aktualizējies jautājums, vai atsevišķos ES dokumentu tulkojumos un valsts tiesību aktos šie termini tiek pareizi lietoti un interpretēti.

I. Milzarāja: kā jau zināms, daudzas iestādes šobrīd darbojas ar Piekļūstamības direktīvas ieviešanu un pārskatīšanu, to skaitā NEPLP. Tātad runa ir par diviem terminiem – availability, kas tiek tulkots kā pieejamība, un accessibility, kas ir piekļūstamība. Viens no dokumentiem, kas ir pamatā mediju jomas vadlīniju izstrādei, ir 2018. gadā radītā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva. Tajā ir lietots termins accessibility, ar to domājot piekļūstamību, taču direktīvas tulkojumā termins accessibility ir tulkots kā pieejamība. Tālāk Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, runājot par saturu, ir minēts termins pieejamība. Turklāt jānorāda, ka 24.1. pants ir ļoti tuvu pārņemts no direktīvas. Ja skatāmies uz 2019. gada direktīvas tulkojumu, tur jau ir lietots termins piekļūstamība, kā arī runāts par piekļūstamības pieejamību. Balstoties uz šo pirmās direktīvas tulkojumu un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, ir tapusi Nacionālā stratēģija, kur tiek lietots termins pieejamība, runājot par tādiem satura pieejamības risinājumiem kā subtitrēšana.
Mans jautājums ir šāds: vai 2018. gada direktīvas tulkojumā termins pieejamība ir lietots pareizi? Un vai tas lietots pareizi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un Nacionālajā stratēģijā?

M. Baltiņš: paldies par šo skaidrojumu! Abu terminu šķiršanas tradīcija tika aizsākta elektronisko pakalpojumu jomā. Tradicionāli par veselības pakalpojumu pieejamību runāja, ar to domājot to, vai cilvēks no laukiem var tikt līdz pilsētai un saņemt šos pakalpojumus, nevis par ratiņkrēslu pieejamību. Tikko tas parādījās saistībā ar elektroniskajiem līdzekļiem, šie termini tika šķirti ar domu, ka cilvēkiem pakalpojums var nebūt pieejams, ja viņiem nav, piemēram, radio vai TV, bet piekļūstamību nosaka citi šķēršļi. Parādoties tehnoloģijām, kļūst redzams, vai tās ir efektīvi lietojamas noteiktām personu grupām.

J. Borzovs: šo terminu šķiršanas priekšvēsture ir sena, tā nāk no komunikācijām, no telesakariem. Pēc tam pārgāja uz IT sfēru. Varam iztēloties noliktavu, kur ir pieejamas dažādas lietas, bet, ja mums nav atslēgas, tad problēma ir piekļūstamība, nevis šo preču pieejamība. Sākotnēji, pirms kādiem gadiem 30, šie termini tika lietoti otrādi, varbūt tāpēc tulkotājam tie ir sajukuši.

E. Cauna: mēs ar šo jautājumu pirmoreiz saskārāmies, kad runa bija par tīmekļa tehnoloģijām. Available jeb pieejams ir tad, ja lapas vispār veras vaļā un serveris strādā, savukārt accessible nozīmē, ka pa lapām ir ērti naviģēt, pārvietoties. Lūk, šajā brīdī mums radās vajadzība pēc diviem terminiem. Mēs iztulkojām Tīmekļa lapu piekļuves vadlīnijas un arī izdiskutējām ar ES tulkotājiem, kur un kādos gadījumos ko lietot. Padomju laikos tika lietots termins vides pieejamība, līdz ar to daudziem šis termins bija iegājies. Kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šo šķīrumu ieviesa normatīvajā regulējumā, bija neliela pretestība no citu valsts iestāžu puses, tomēr sarunās ar Labklājības ministrijas (LM) pārstāvjiem mums izdevās viņus pārliecināt, ka jālieto termins piekļūstamība. Tas, ka šis dokuments ir šādi iztulkots, tā ir liela neveiksme, jo Eiropas tulkotāji ir labi informēti par abu terminu atšķirību.

A. Krastiņš: piekrītu E. Caunas teiktajam. Strādājot kopā ar LM un darbojoties invaliditātes terminu darba grupās, vienmēr ir skaidrs, kurš termins ir kurš. Kad NEPLP mūs uzrunāja, bijām izbrīnīti, ka jēdzieniskā atbilsme un nošķīrums kādā jomā vēl nav skaidri. Nezinu, kāpēc šajos ES aktos ir pieļauta tāda kļūda. Piekļūstams un pieejams ir ideālas atbilsmes attiecīgajiem angļu terminiem. Tāpēc aicinu komisiju nemainīt līdzšinējo nostāju un palikt pie šī viedokļa, kā arī publiskot attiecīgu lēmumu.

M. Baltiņš: ja saprotu jūsu teikto pareizi, mums jāpieņem lēmums, ka šis terminu nošķīrums joprojām ir spēkā, un jārosina kļūdu labojumu procedūra ES dokumentos, lai aizstātu nepareizi lietotos terminus. Pēc tam būtu iespējams veikt izmaiņas Latvijas tiesību aktos.

A. Krastiņš: šis lēmums ir ļoti svarīgs, un būtu nepieciešams arī protokola izraksts.

M. Baltiņš: mēs varam šo izrakstu sagatavot un tad nosūtīt gan Valsts valodas centram (VVC), gan NEPLP un pēc tam publiskot attiecīgu lēmumu arī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, jo mums nav ne mazākās vēlmes atkāpties no iepriekš runātā.

I. Milzarāja: paldies, šāds lēmums patiesi būtu ļoti nepieciešams. Man jau šķita, ka šis terminu lietojums nav īsti pareizs. Vai jums ir pieredze, ka pēc šādiem lēmumiem tiek veiktas izmaiņas LR tiesību aktos, jo šīs ir jēdzieniskas izmaiņas, kas nesīs līdzi citas konsekvences. Vai jums ir pieredze ar starptautisku dokumentu labošanu?

M. Baltiņš: jā, protams, šādos gadījumos stājas spēkā kļūdu labojumu procedūra, kas tiek piemērota gadījumos, kad lietota, piemēram, aplama mērvienība vai teikuma konstrukcija, kas ļauj pārprast kādas tiesību normas jēgu un rada juridiskas sekas. Tas tiek darīts jau kopš 2004. gada. Vienā no pirmajām reizēm, kad piemērojām šo procedūru, kādā tiesību aktā kļūdaini tika lietots termins saldēta gaļa, lai gan patiesībā runa bija par atdzesētu gaļu. Un tas radīja nopietnas tiesiskas sekas attiecībā uz glabāšanas režīmiem. Tāpat daudzi neveiksmīgi termini, kas sākotnēji bija ieviesušies steigā, vēlāk tika izkoriģēti. Jāsaprot, ka daudz darba tiek uzkrauts mašīntulkošanai un ne vienmēr ir laiks visus dokumentus rūpīgi pārlasīt.

LZA TK vienojas sagatavot protokola izrakstu un pieņemt lēmumu par terminu pieejamība un piekļūstamība šķīrumu, sniedzot atbilstošu skaidrojumu.

3. ITTEA iesniegto terminu apspriešana.

screenshot
ekrānkopija, ekrānuzņēmums

E. Cauna: lai gan terminu ekrānuzņēmums ieteicām jau vismaz 2015. gadā, sabiedrībā joprojām dominē varianti skrīnšots un ekrānšāviņš, tāpēc mums vajadzētu šo terminu aktualizēt. Tagad mēs piedāvājam arī variantu ekrānkopija, kas būtu vienkāršāka, sadzīviskāka versija. Mēs arī vēlētos, lai TK pieņem attiecīgu lēmumu.

M. Baltiņš: vai kā pirmo variantu tomēr nevajadzētu likt terminu ekrānuzņēmums? Turklāt mums ir arī termins fotouzņēmums, tāpēc ekrānuzņēmums labi iekļaujas sistēmā.

E. Cauna: mēs piedāvājam variantu ekrānkopija, jo nepārprotami ir jūtama pretestība pret terminu ekrānuzņēmums.

D. Šostaka: šādi mēs piedāvājam cilvēkiem legālu sinonīmu.

LZA TK apstiprina divus sinonīmiskus terminus ekrānuzņēmums (ieteic.) un ekrānkopija un vienojas pieņemt attiecīgu lēmumu.

chatbot
sarunbots

E. Cauna: šeit mēs gribētu likt lielāku uzsvaru uz šo terminu, lai izskaustu sadzīvē lietotos variantus čatbots un sarunrobots.

LZA TK apstiprina terminu sarunbots.

dashboard
pārskatne, informācijas panelis

E. Cauna: pārskatne ir jaunvārds, kas tika ieteikts no malas, un mums apakškomisijā šķita, ka tas būtu piemērots un ērti lietojums. Tāpēc mēs gribētu to virzīt tālāk un darīt zināmu plašākai auditorijai. Varam arī saglabāt iepriekš apstiprināto variantu informācijas panelis.

M. Baltiņš: man šķiet, ka pārskatne ir ļoti labs ieteikums.

A. Krastiņš: man arī patīk piedāvātie termini. Pārskatne pat būtu atbilstošāks variants, jo tajos dashboard nereti ir ievietoti arī rīki.

E. Cauna: piekrītu, bet šeit jāskatās pēc definīcijas, citur labāks būs variants informācijas panelis, to mēs gribētu nodalīt.

M. Baltiņš: kad aktīvi darbojās Spēkratu apakškomisija, tās sarakstos bija apstiprināts termins vadības jeb informācijas panelis.

E. Cauna: termins dashboard tiek lietots dažādās nozīmēs visādās nozarēs, tāpēc varbūt jēgpilni būtu šim terminam pievienot definīciju.

LZA TK apstiprina terminus pārskatne un informācijas panelis.

copilot
līdzdaris, kopilots

E. Cauna: ar šo jaunvārdu klajā nāca Borzova kungs. Tādās programmatūras vidēs kā Word, Excel, PowerPoint ir iespējams līdzdara elements, kas ļauj veikt noteiktas darbības ar informāciju. Mums bija vajadzība pēc šāda termina kā sugas vārda. Mēs varam lietot variantu kopilots, bet vēl papildus arī līdzdari, lai saprastu, ko kas dara.

M. Baltiņš: man arī tas liekas labs piedāvājums. Labdaris, ļaundaris ir tradicionālās formas, kas šo modeli ir radījušas, un pēc šī modeļa mēs tālāk varam darināt arī citus. Cik labi tas iedzīvosies profesionālā valodā, to gan grūti pateikt.

LZA TK apstiprina terminus līdzdaris un kopilots.

copilot agent
līdzdares aģents, kopilota aģents

E. Cauna: daudzas šīs vienības darbojas patstāvīgi noteiktās vidēs, piemēram, veic kopsavilkumus.

M. Baltiņš: šeit varētu rasties jautājums, vai vārdu agent ir jāatveido kā aģents. Piemēram, infectious agent ir infekcijas ierosinātājs. Daudzos gadījumos mēs cenšamies no vārda aģents atbrīvoties.

D. Šostaka: varbūt jādomā par kādu variantu, kam nav spiega konotācijas.

A. Krastiņš: man nav iebildumu pret vārdu aģents. Tas ir cilvēks, kas darbojas kāda uzdevumā.

M. Baltiņš: tieši tā, tas ir cilvēks, bet angliski ar vārdu agent saprot faktorus, kas kaut ko ietekmē.

A. Krastiņš: kāda ir atšķirība starp kopilotu un kopilota aģentu?

E. Cauna: kopilota aģents var veikt funkcijas patstāvīgi. IT nozarē mums ir vairāki termini ar vārdu aģents.

M. Baltiņš: ja nozarē tas tiek plaši lietots, tad man nav iebildumu, vienīgi tad jānorāda, ka tas tiek lietots programmatūras vienības nozīmē.

A. Vucāne: mani mulsina fakts, ka gan šajā, gan iepriekšējām terminā angliski ir lietots vārds copilot, bet latviski pirmajā terminā ir līdzdaris, savukārt šajā – līdzdare.

R. Karnīte: tad arī iepriekšējā terminā būtu jābūt līdzdarei.

E. Cauna: iespējams, ka angliski domāts termins copiloting procesa nozīmē.

A. Krastiņš: ar terminu līdzdares aģents ir skaidrs, ka šis aģents nodarbojas ar līdzdari un palīdz.

M. Baltiņš: skaidrojumā vajadzēt iekļaut līdzdares procesu.

E. Cauna: tad ierosinu šoreiz atlikt pēdējā termina apstiprināšanu.

LZA TK vienojas pagaidām atlikt šā termina apspriešanu.

4. Termina spēcinošās zināšanas apspriešana.

M. Baltiņš: manuprāt, šis nav īsti labs termins, jo spēcinošs varētu būt buljons, nevis zināšanas.

R. Karnīte: var teikt, ka visas zināšanas ir spēcinošas, šis īsti nav termins.

M. Baltiņš: jāņem vērā, ka tas ietilpst noteiktā koncepcijā un pētniekiem to ir grūti apiet. Es vairāk domāju, vai izvēlētais termina variants ir atbilstošs.

D. Šostaka: tas ir visai poētisks, bet domāju, ka mums būtu jāuzklausa pieteicējas viedoklis.

LZA TK vienojas pagaidām atlikt šā termina izskatīšanu, lai apspriestu to nākamajā sēdē, piedaloties termina iesniedzējai.

5. VVC iesniegto terminu izskatīšana.

5.1. Par termina prosumer atbilsmi latviešu valodā.

K. Erštiķe: šis termins tiek lietots digitālajā mārketingā. Runa ir par personām, kas reklamē produktu, rāda to savā profilā un tad sniedz ražotājam atgriezenisko saiti. Tādējādi ražotājs uzzina, kādi uzlabojumi nepieciešami. Termins ražotājlietotājs šajā gadījumā neder. Ja runa ir par termina izcelsmi, tad tas veidots no diviem vārdiem producer un consumer, sanāk ražotājpatērētājs.

M. Baltiņš: tas jau arī bija iemesls, kāpēc etimoloģiski toreiz nonācām pie termina ražotājlietotājs. Tagad tas acīmredzot jāpārskata. Jāizdomā, kā terminā atspoguļot to, ka tas ir reklamētājs un dod atzinumu. Ja es izmantoju viesnīcas tīmekļa pakalpojumus un tad sniedzu atsauksmi, vai es esmu prosumer? Kā to atšķirt no vienkārša influencera?

K. Erštiķe: ilustrācijai reāls piemērs, kad Nike vai Lego izstrādā jaunu produktu, vienojas par sadarbību un tad piedāvā šo produktu izmēģināt.

M. Baltiņš: šķiet, ka ir divi dažādi gadījumi – pirmajā ir ražotājlietotājs ar saules enerģiju, bet otrs gadījums ir citāds. Šeit neder viens vārds abiem.

D. Šostaka: līdzražotājs, bet tas neietver to, ka tas ir patērētājs.

M. Baltiņš: tad varbūt labāk līdzizstrādātājs.

E. Cauna: šis termins radies pagājušā gadsimta 80. gados, un tā popularitāte ir kritusies. Jautājums, cik šis termins šobrīd vispār ir aktuāls un mūsu uzmanības vērts.

M. Baltiņš: varbūt ir vērts šo jautājumu papētīt sīkāk.

K. Erštiķe: piebildīšu, ka jautājums tika saņemts no privātpersonas, kura veic pētījumu par digitālo mārketingu, un šā pētījuma ietvaros tas ir aktuāli.

LZA TK vienojas pagaidāma atlikt šā jautājuma izskatīšanu.

5.2. Par terminu prevencija un prevence lietojumu latviešu valodā.

M. Baltiņš: vispirms jānorāda, ka vārds prevencija bieži tiek lietots nekorekti un arī tajos gadījumos, kur tradicionāli tika lietots vārds profilakse. Veselības aprūpē pēc tā īsti vajadzības nav. Zinu, ka to aktīvi lieto juristi, tiesībaizsardzības iestādes un probācijas speciālisti, lai novērstu nelāgas darbības un to atkārtošanos. Šis būtu jautājums Latviešu valodas ekspertu komisijai. Vai vārds prevence ir labāks par prevenciju?

A. Krastiņš: šajā jautājumā es daudz diskutēju ar terminoloģēm. Labklājības ministrijai termins prevencija nav pieņemama, jo tas esot rusicisms. Es gan piebildīšu, ka tas sākotnēji ir ienācis no franču valodas. Vārdiem prevence un prevencija ir sīks nozīmes šķīrums, es sliektos par labu prevencijai. Sociālā darba vārdnīcā ir forma prevence, bet labāk būtu pieturēties pie prevencijas.

M. Baltiņš: es arī piekristu šīm argumentam, tas ir daudz biežāk lietots. Varbūt ne visi termini ir radušies gluži pareizi, bet tie ir iegājušies. Taisnība, ka terminu prevencija sāka lietot plašāk, kad parādījās kontakti ar krievu valodu, bet es aicinātu tomēr palikt pie tradicionālās formas.

E. Cauna: skatoties no valodas statistikas viedokļa, prevence meklētājā parādās 69 reizes, bet prevencija vairāk nekā 7000. Tas ir kā diena pret nakti.

LZA TK vienojas palikt pie termina formas prevencija.

5.3. Termina smash burger (smashburger) atbilsme latviešu valodā.

M. Baltiņš: VVC speciālisti ieteikuši variantus plakangaļas vai plāngaļas burgers.

K. Erštiķe: tas ir jaunais modes kliedziens burgeru cepšanā, kur kotletīte tiek nospiesta ļoti plāna, gluži kā pankūciņa.

A. Krastiņš: raugoties no pārtikas tehnoloģijas viedokļa, ja kotlete ir kārtīgi piespiesta pie cepamās virsmas, tauki gaļā uzvedas citādi un arī garša ir citādāka.

M. Baltiņš: plānburgers, jo tur nav obligāti pieminēt gaļu. Plāngaļas burgers liekas liekvārdība.

E. Cauna: ja aplūkojam smashburger attēlus internetā, tad redzam, ka tie burgeri ir diezgan apjomīgi, bet gaļas šķēlītes ir plānākas. Es tomēr atbalstītu variantu plāngaļas burgers.

M. Baltiņš: bet mēs jau to neuztveram tikai kā gaļu, bet gan kā ēdienu.

E. Cauna: es piedāvātu divus variantus – plānburgers un plāngaļas burgers.

LZA TK vienojas pagaidām apstiprināt divus sinonīmiskus terminus plānburgers un plāngaļas burgers.

6. Dažādi.

6.1. Par vārdu rašisms.

M. Baltiņš: šis vārds ir nepārprotams un skaidrs, tomēr šaubos, vai tas obligāti ir termins vai drīzāk atsauce uz fašismu. Es teiktu, ka tas drīzāk ir publicistikas vārds.

A. Krastiņš: es arī ieteiktu pagaidām atturēties to apzīmēt kā terminu.

LZA TK vienojas pagaidām nepiešķirt vārdam rašisms termina statusu.

6.2. Termina product life cycle pārskatīšana.

M. Baltiņš: šeit ir minēts termins produkta aprites cikls un ierosināts pāriet uz terminu produkta dzīves cikls, kā arī sniegti noteikti argumenti. Bioloģijā ir dzīves cikls, bet vai tas ir labs risinājums, runājot par produktu? Vai tas vispār ir produkts vai ražojums? Vārds produkts ne vienmēr tiek korekti atveidots.

A. Krastiņš: vai cikls gadījumā nav saistīts ar to pašu apriti? Cikls ir ciklisks.

M. Baltiņš: cikls tas ir tādā ziņā, ka šeit ir šī atgriešanās pie sākotnējā. Cikls sākas un tad atkal ieiet citā apritē. Minētajos piemēros arī ne vienmēr ir vajadzīgs vārds cikls.

E. Cauna: es pārskatīju terminus IT nozarē. Mums vienreiz iznāca spriest par vārdu cikls, kas ir burtisks kalks. Mums ir neskaitāmi termini no seniem laikiem, kur lietots dzīves cikls. Nesaprotu, kur radies termins aprites cikls.

M. Baltiņš: bioloģijā dzīves cikls ir sens termins. Es arī nezinu, no kurienes ņemts termins aprites cikls. Man lielākus iebildumus radītu vārds produkts. Citādi šāds termins ir nostiprinājies un stabili lietots.

LZA TK apstiprina terminu produkta dzīves cikls.

6.3. Par atbilstošu būvniecības terminu.

M. Baltiņš: Ceļu muzejs rīko izstādi un jautā par atbilstošu terminu pieturvietām, kas kādreiz bija skaisti izbūvētas ceļa malā. Vārds autopaviljons skan muļķīgi. Vēl ir pasažieru paviljons, bet pieturvietas paviljons liekas visprecīzākais.

E. Cauna: es ieteiktu neizdomāt jaunu nosaukumu, ja kāds ir lietots iepriekš. Tas ir autobusu pieturu paviljons vai pieturu mājiņa. Noteikti jāņem vērā vēsturiskā terminoloģija.

LZA TK pagaidām atliek šā termina apstiprināšanu.

M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina uz nākamo sēdi sanākt 21. janvārī.

Sēde beidzas plkst. 16.00.

Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne