LZA TK 22.10.2024. sēdes protokols Nr. 6/1186

Sēde notiek 2024. gada 22.oktobrī plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā

     Sēdē piedalās 12 dalībnieki
     Sēdi vada Māris Baltiņš
     Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
2. Termina remigrācija apspriešana.
3. Psiholoģijas termina phubbing un ar to saistītu terminu izskatīšana.
4. Audioterminu apspriešana.
5. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi paziņojusi A. Uzula.

M. Baltiņš: vispirms vēlos informēt, ka no 29. septembra vairs neesmu Valsts valoda centra (VVC) direktors, bet tas man netraucēs turpināt darbu LZA TK. Pēc ražīga darba cēliena pirmajā pusgadā šobrīd komisijas darbā ir īslaicīgs klusuma periods, lai apkopotu materiālus turpmākajam darbam. Ja kādai apakškomisijai pa šo laiku ir apkopota kaut vai neliela terminu kolekcija, tad es lūgtu to atsūtīt. Paldies par Eduarda Caunas atsūtīto papildinājumu, to mēs iekļausim šīs sēdes darba kārtībā.
Vēl gribu pateikties visiem, kuri apmeklēja 4. oktobrī rīkoto terminoloģijas konferenci, tā jau ir ieviesusies kā laba tradīcija. Šogad konference atkal notika klātienē, un es ļoti ceru, ka neklātienes konferences paliks vien kā pagātnes relikts.

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

 

M. Baltiņš: atgādināšu, ka iepriekšējā TK sēde notika jūnijā. Raitai Karnītei bija iebildumi par atsevišķiem apstiprinātajiem terminiem, bet ne par protokolu pēc būtības, tāpēc aicinu apstiprināt iepriekšējās sēdes protokolu.

LZA TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

2. Termina remigrācija apspriešana.

 

M. Baltiņš: šis jautājums vairāk attiecas uz termina pareizrakstību. Vai termini remigrācija un reemigrācija tiešām ir ekvivalenti? Es neredzu motivāciju, kāpēc mums terminā reemigrācija vajadzētu izlaist vienu ‘e’ burtu.
Z. Vārpiņa: man ir viedoklis, jo esmu saskārusies ar šo tēmu savos pētījumos. Minētie termini noteikti nav sinonīmi. Return migration nozīmē atgriešanos atpakaļ savā mītnes zemē, bet remigration ir atkārtota migrācija, kas ne vienmēr nozīmē atgriezties uz savu mītnes vietu. Tie ir divi dažādi termini.
M. Baltiņš: tad situācija ir vēl sliktāka, jo sanāk, ka terminu remigrācija (remigration), esam ielikuši visos remigrācijas tiesību aktos, ar kuriem vēlamies, lai aizbraukušie cilvēki atgrieztos, nevis dotos kur citur. Mēs esam šo terminu primitīvi pārvērtuši.
Z. Vārpiņa: es ieteiktu tomēr turēties pie diviem terminiem. Un, jā, termins remigrācija tiek lietots nepareizi.
M. Baltiņš: tātad šis termins tiek lietots ar nepareizo jēgu, jo mums šajā gadījumā nav būtiski, vai cilvēks pārbrauc no Anglijas uz Īriju. Iespējams, terminam return migration precīzākā atbilsme būtu atpakaļmigrācija. Zinot šo informāciju, mēs nevaram pateikt, ka termini reemigrācija un remigrācija ir vienādi. Mums nākamajā sēdē vajadzētu pie šī jautājuma atgriezties un vēl pieaicināt kādu no Centrālās statistikas pārvaldes, lai sakārtotu šo jautājumu.
J. Borzovs: jau šobrīd mēs varam vienoties, ka termini remigrācija un reemigrācija nav sinonīmi.
M. Baltiņš: šeit mēs varētu vēl norādīt, ka šis jautājums jāapspriež sistēmiski un plašāk.

LZA TK vienprātīgi vienojas, ka termini remigrācija un reemigrācija nav sinonīmi un nolemj šo jautājumu sīkāk apspriest kādā no nākamajām sēdēm, pieaicinot Centrālās statistikas pārvaldes pārstāvi.

3. Psiholoģijas termina phubbing un ar to saistītu terminu izskatīšana.

 

M. Baltiņš: šodien mums ir pievienojusies arī šī jautājuma iesniedzēja Lauma Tropa. Phubbing ir interesants sociālais fenomens, ko būtu jāmēģina korekti nosaukt un aprakstīt.
L. Tropa: vērsos pie TK, lai gūtu skaidrību par to, kā šos terminus precīzāk latviskot, jo interneta dzīlēs šobrīd cirkulē anglicisms fabings, kas diez vai būtu uzskatāms par labāko risinājumu.
M. Baltiņš: turklāt tas visai vāji pasaka, kas tas ir. Varbūt vēlreiz saviem vārdiem aprakstiet šī termina būtību, lai visiem būtu skaidri saprotams, kas tas ir un mums varētu rasties jaunas idejas.
L. Tropa: phubbing ir process, kurā viens sarunu biedrs ignorē otru, lasot ziņas, skatoties savā tālrunī. Phubber ir cilvēks, kas to veic, savukārt phubee ir fabinga upuris.
M. Baltiņš: varētu jau to saukt par teleignoranci. Es otru cilvēku ignorēju ar tālruņa palīdzību. Zinu, ka man blakus ir pazīstams cilvēks, nevis svešinieks. Mēs kopā sēžam, un es pat neskatos uz viņu, bet kaut ko nenozīmīgu daru telefonā. Vai telekomunikāciju nozarē šāds termins nav ticis apspriests?
D. Šostaka: es neatminos. Vismaz tik izvērsta iesnieguma nav bijis.
J. Borzovs: nē, mēs tādu neesam skatījuši. Man ir pāris uzvedinoši jautājumi. Pirmais: kā mēs šo pašu procesu dēvētu, ja tur nebūtu iesaistītas tehnoloģijas?
D. Šostaka: es savulaik ignorēju citus, lasot grāmatas.
M. Baltiņš: tā būtu vienkārši ignorēšana.
J. Borzovs: otrs jautājums – vai šim angliskajam apzīmējumam ir kāda cita sākotnējā nozīme vai arī tas ir radīts uz līdzenas vietas?
L. Tropa: tas ir cēlies no diviem vārdiem – phone un snobbing.
M. Baltiņš: tas ir viens no tiem īpatnējiem angļu vārdiem, kur no viena vārda paņem sākuma, bet no otra vārda – beigas.
D. Šostaka snub nozīmē ‘izturēties noraidoši’. Piemēram, he snubbed me var tulkot kā ‘viņš man neatbildēja’.
M. Baltiņš: šis process ir drusciņ garāks nekā tikai neievērošana, tas izpaužas ilgstošākā kopā būšanā.
L. Tropa: šeit runa ir par traucētu sociālo mijiedarbību vispār.
D. Šostaka: tātad mijiedarbībā augstāka prioritāte tiek piešķirta telefonam.
L. Tropa: agrāk runāja par tehnoferenci, kas pēc būtības ir tas pats. Šī mijiedarbība tiek traucētā ar dažādiem tehniskajiem līdzekļiem.
M. Baltiņš: varbūt tehnoignorēšana?
D. Šostaka: tad tas ietvertu arī citas iekārtas.
L. Tropa: ja termins būtu tehnoignorance, vai phubee būtu tehnoignorances upuris?
M. Baltiņš: šeit gan nevajadzētu lietot vārdu upuris. Angliski ar victim apzīmē gan dzīvu, gan mirušu personu, savukārt latviski mēs šķiram upuri un cietušo.
D. Šostaka: man šķiet, tehnoignorēšana būtu precīzāk.
M. Baltiņš: un tad personas varētu būt tehnoignorētājs un tehnoignorētais.
E. Cauna: tā kā šādu sapludināto terminu ir daudz, būtu jāatrod modelis, kas ļauj veidot citus šāda veida terminus.
I. Kraukle: mēs sākotnēji apspriedām terminu telefoniska ignorēšana, bet to var saprast tā, ka es ignorēju un neatbildu, saņemot ziņu.
M. Baltiņš: virstermins varētu būt tehnoignorance vai tehnoignorēšana un tad tālāk varētu veidot dažādus citus variantus.
E. Cauna: mēs varētu ņemt trīs ignorēšanas veidus – ar ēdienu, televizoru un telefonu. Man gan šeit gandrīz prasās vārds ignors – telefonignors. Tā kā arī angļu termins ir uz slenga robežas, tas varētu derēt.
M. Baltiņš: un vēl mums būtu ēdienignors un teleignors?
E. Cauna: te pat varētu būt televizora ignors.
D. Šostaka: vecāki cilvēki praktizē arī radioignoru.
M. Baltiņš: ko saka terminu iesniedzēja par šo visai revolucionāro priekšlikumu? Vai tas palīdzētu jūsu darba risinājumā?
L. Tropa: tātad sanāk, ka mums būtu termini telefonignors, telefonignorētājs un telefonignorētais. Tehnoignoranci varam atstāt virsklases jēdzienā.
E. Cauna: vēl varētu būt telefonignorists.
R. Karnīte: kur šos terminus lietos – pētījumā vai ikdienā? Jo ikdienai tie ir par sarežģītu.
L. Tropa: šobrīd tie ir paredzēti manam maģistra darbam, jo iepriekš par to nav rakstīts. Šis būs pirmais tāda veida pētījums.
M. Baltiņš: es domāju, ka tie nepaliks tikai akadēmiskos pētījumos, jo kādā mirklī tie skar jebkuru no mums – vai nu mēs paši to darām vai arī mūsu tuvinieki vai draugi.

LZA TK vienojas apstiprināt virsterminu tehnoignorance un tādus apakšklases terminus kā telefonignors, telefonignorists un telefonignorētais, kā arī ēdienignors un televizorignors.

4. Audioterminu apspriešana.

 

M. Baltiņš: šo terminu iesniedzēja nevarēja pievienoties sēdei, bet, manuprāt, terminu sistēma ir diezgan loģiska. Mani mulsina vienīga termins media accessibility. Vai tiešām te ir domāta pieņemamība vai tomēr piekļūstamība.
I. Kraukle: šajā gadījumā runājot par accessibility, tiek domāts tas, kā informācija tiek pasniegta personām ar redzes traucējumiem. Atceros, ka mēs VVC savulaik pieņēmām lēmumu: ja runa ir par to, kā saturs tiek vizuāli parādīts tīmekļa vietnē, mēs runājam par piekļūstamību. Pieejamība ir tas, vai informācija vispār tiek sniegta, bet piekļūstamība – kādā veidā, cik viegli lasāma. Tāds šķīrums ir ieviesies un saskaņots ar Labklājības ministriju.
E. Cauna: tas ir arī Eiropas regulējumā.
M. Baltiņš: pārējie termini īpašas problēmas nerada.

LZA TK apstiprina šādus iesniegtos terminus: audioaprakstīt (to describe), audioaprakstīts (audio described), audioaprakstīšana (audio-describing), audioaprakstītājs/-a (audio describer) un mediju piekļūstamība (media accessibility).

5. Dažādi.

5.1. E. Caunas iesniegums par termina webinar atbilsmi latviešu valodā.

 

M. Baltiņš: aicinu E. Caunu izteikties par šo jautājumu.
E. Cauna: lai gan mūsu apstiprinātais termins tīmekļseminārs tiek lietots visai plaši, tomēr biznesa vidē un profesionāļu aprindās nereti lieto anglicismu vebinārs. Pēdējā laikā šis termins tiek bieži lietots valsts iestāžu organizēto pasākumu ietvaros. Tā kā apakškomisijas lēmumam ir tikai ieteikuma raksturs, mēs aicinām pieņemt TK lēmumu.
M. Baltiņš: tas ir ļoti aktuāls jautājums, turklāt šāds lēmums būtu arī pareizs un sistēmisks. Mēs varētu sagatavot atsevišķu lēmumu, lai pēc tam to publicētu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

LZA TK apstiprina terminu tīmekļseminārs kā vienīgo akceptējamo atbilsmi angļu terminam webinar un vienojas publiskot attiecīgu lēmumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

5.2. Par terminu renewable goods.

 

I. Kraukle: šeit ir runa par precēm, kas ir ražotas no atjaunīgiem resursiem. Šobrīd mūsu piedāvātais variants ir no atjaunīgiem resursiem ražota prece.
M. Baltiņš: tas vairāk izklausās pēc definīcijas, nevis termina kā tāda. Vai tās ir tikai preces vai arī ražojumi? Te varētu būt atjaunīgu materiālu ražojumi.
E. Cauna: un piemēri būtu graudi, augļi.
D. Šostaka: vai nebija tāds termins atjaunojamie resursi?
M. Baltiņš: atjaunojams ir tāds, kas prasa papildu darbu, bet atjaunīgs atjaunojas pats. Tad varbūt vienkārši atjaunīgas preces vai atjaunīgi ražojumi.
E. Cauna: terminoloģiski mēdz darīt tā, ka no termina izmet vidus posmu. Varbūt te pat ir vajadzīgas vairākas atbilsmes, varbūt tās ir preces, materiāli, ražojumi.
R. Karnīte: man šķiet, šeit atspoguļojas vēlme visu aprakstīt ar terminiem, bet daudzreiz šis termins vienalga neatspoguļo konkrēto lietu. Pietiek teikt, ka tas ir ražots no atjaunīga materiāla.
M. Baltiņš: bet visos gadījumos mēs tikai ar skaidrojumu iztikt nevarēsim.

LZA TK apstiprina terminu atjaunīgas preces.

 

M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina uz nākamo sēdi sanākt 26. novembrī.

Sēde beidzas plkst. 15.10.

   Sēdes vadītājs M. Baltiņš
   Protokoliste A. Vucāne