LZA TK 02.05.2023. sēdes protokols Nr. 4/1174

Sēde notiek 2023. gada 2. maijā plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā

Sēdē piedalās 13 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
Termina due diligence atbilsme latviešu valodā.
Termina restorative justice atbilsme latviešu valodā.
Ģeotehnikas terminu izskatīšana.
Atlikto tūrisma terminu apspriešana.
Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojušas M. Rozīte un I. Kazāka.

Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš vērš uzmanību uz to, ka darba kārtībā ir notikušas izmaiņas – tūrisma termini tiks izskatīti nākamajā sēdē.

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

M. Baltiņš: atgādināšu, ka iepriekšējā TK sēde notika 28. martā, kurā pamatā tika skatīti tūrisma termini, kā arī mēs vienojāmies par termina repozitorijs formu. Vai par LZA TK marta sēdes protokolu ir saņemti kādi komentāri?

A. Vucāne: līdz šim vienīgais komentārs ir saņemts no Ineses Kazākas.

M. Baltiņš: ja citu papildinājumu vai precizējumu nav, tad varam šo protokolu apstiprināt un ievietot Terminoloģijas portālā.

TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

2. Termina due diligence atbilsme latviešu valodā.

M. Baltiņš: aicināšu par šo jautājumu vispirms izteikties speciālistiem.

I. Liepiņa: es pārstāvu Tiesībsarga biroju, bet lūgšu šo jautājumu sīkāk izskaidrot mūsu ekspertei juristei Alisei Artamonovai.

A. Artamonova: due diligence ir viens no centrālajiem jēdzieniem dažādos starptautiskos standartos – gan ANO, gan ESAO līmenī. Drīzumā tas parādīsies arī ES direktīvas līmenī. Latviešu valodā tas tiek tulkots ļoti dažādi, līdz ar to uzņēmumiem nav viegli saprast, kas no tiem cilvēktiesību jomā tiek prasīts. Tāpēc mums likās svarīgi šo jēdzienu latviešu valodā jau šobrīd novienādot.

M. Baltiņš: šis ir tas gadījums, kad kaut kas tiek nevis iztulkots, bet gan tiek atrasts apzīmējums, kas vislabāk ietver šā jēdziena būtību. Līdz šim tas tika tulkots kā pienācīga rūpība, bet tad ir grūti pateikt, kas īsti tas ir. Gan eksperti, gan Valsts valodas centra (VVC) speciālisti šobrīd par labāko variantu ir atzinuši terminu rūpības pienākums. Ja vienosimies, tad jau drīzumā varēsim to publiskot Latvijas Vēstnesī. Vai ir kādi jautājumi ekspertiem?

E. Cauna: man ir tāds garāks komentārs. Līdz šim ES tekstos mums ir bijuši tādi varianti kā padziļināta pārbaude, pienācīga pārbaude, pienācīga rūpība. Es pats pie sevis ar izbrīnu mēģināju saprast, no kurienes ir radusies uzticamība. Šķiet, ka tā nāk no varianta klientu uzticamības pārbaude. RSU Juridiskās fakultātes dekāna Jāņa Graša viedoklis bija tāds, ka izplatītākais variants ir padziļinātā pārbaude. Domāju, ka tas derētu arī šeit. Ir jāveic padziļinātā pārbaude, lai noskaidrotu uzticamību. Due diligence patiesībā attiecas uz jebkuru jomu, arī terminoloģiju. Kā jau tika minēts diskusijās, due diligence vienlaikus ir gan process, gan standarts jeb rīcības standarts, un materiālā, ko saņēmām, bija paustas šaubas, ka ir tulkojuma/terminu varianti, kur šis process nonāk pretrunā ar standartu. Bet es teiktu, ka gluži pretēji – jebkurš process ir standarts, un jebkurš standarts ir process. Visi standarti nosaka procedūru. Tāpēc šeit pretrunu nav. Drīzāk tas ir domāts, lai paskaidrotu cilvēkiem, ko šis termins nozīmē. Materiāls ir ņemts no dokumenta, kurā apkopoti visi šie daudzie materiāli par due diligence saistībā ar topošo direktīvu. Raugoties no gramatisko kategoriju viedokļa, es neredzu, ka tā būtu forma, kas spēj apzīmēt procesu, jo latviešu valodā procesus apzīmē ar verbāliem substantīviem, proti, kad veidojam procesa vārdus, mums pamatā ir izskaņas -šanās, -ums. Savukārt priekšlikumā rūpības pienākums es nesaskatu, kā pienākums var būt process vai standarts. Arī pienācīgā rūpība no terminoloģiskā viedokļa ir pārsteidzošs darinājums, mani pat pārsteidz, ka kolēģi ES līmenī ir to lietojuši. Izvērtējums, analīze, izmeklējums – tās ir tās diligence nozīmes. Pamatideja ir tā, ka mums ir vajadzīgs vārds, kas apzīmē procesu, un priekšlikumā es to nesaskatu.

M. Baltiņš: atzīšos, ka arī mani sākumā tas pārsteidza, bet pienākuma uzdošana tomēr rada standartu. Kad pieradu pie šī varianta, tad vairs šīs pretrunas nesaskatu. Pārbaude, izpēte – tie arī ir vispārīgi apzīmējumi.

A. Krastiņš: doma bija tāda, ka no pienākuma jēdzieniski izriet rīcības pieprasīšana. Mums ar Tiesībsarga biroju šķita, ka RSU šo jēdzienu izprot citādi citas jomas skatījumā. Mēs nedomājam, ka due diligence visur varēs tulkot vienādi, šeit tas tiek skatīts attiecīgo ES un ESAO dokumentu kontekstā.

E. Cauna: te uzreiz no manas puses ir piebilde, ka due diligence netiek lietots viens pats. Visos šajos dokumentos un arī topošajā direktīvā runa ir par cilvēktiesībām un ietekmi uz vidi. Uzņēmumiem tiek uzdots cilvēktiesību un ekoloģijas jomā veikt pienācīgu izpēti. Ja to tulko šādā veidā, tad tas ir viegli ieliekams šajā tekstā. Un tā jēga tieši tāda arī ir – uzņēmumiem tiek uzdots pienācīgi izpētīt apstākļus.

A. Smiltēna: esmu Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece un TK sēdē piedalos pirmo reizi. Lai gan esmu šeit, lai runātu par citu tematu, taču šī direktīva attieksies arī uz mums. Es klausos šo diskusiju un domāju: ja termina rūpības pienākums alternatīva ir pienācīga izpēte, tad, manuprāt, izpēte tomēr neataino to, kas pašā procesā notiek. Daļēji tā ir taisnība, ka uzņēmumam ir jāizpēta savi sadarbības partneri, kādi ir viņu standarti, kā arī izejvielu ķēdes. Tomēr tas neaprobežojas tikai ar izpētes veikšanu, jo tālāk ir jānodrošina, lai tiktu panākta atbilstība standartiem, ar izpēti vien tas nebeidzas. Otrkārt, runa nav tikai par ķēdēm vai sadarbības partneriem, bet arī savā uzņēmumā ir jāievēro šie paši standarti. Un to noteikti nevajadzētu saukt par izpēti. Rūpības pienākums man šķiet pareizāk.

M. Baltiņš: šeit tika ļoti labi uzsvērts, ka pienākums ir plašāks.

A. Artamonova: mūsu grupas ietvaros mēs arī domājam, ka izpēte ir pārāk šaurs jēdziens. Kā jau Smiltēnas kundze teica, process ietver to, ka tu apzinies, noskaidro, izpēti, kāda ir negatīvā ietekme, un tam tālāk seko konkrēta rīcība, lai novērstu vai mazinātu negatīvo ietekmi, papildus visu laiku vērtējot procesu. Man to ir grūti nosaukt par izpēti. Kolēģi dažādās valstīs to sauc dažādi. Man grūti paredzēt, vai izpēte neradīs problēmas ar jēdziena izpratni nākotnē.

A. Amoliņš: pirmkārt, domāju, ka rūpības pienākums nav slikts variants, to varētu lietot. Atsaucoties uz E. Caunas teikto, pienākums tieši ir verbāli substantīvs, vienīgi tas neapzīmē procesu. Direktīvas kontekstā process netiek lietots, tur tiek pielietoti papildu vārdi. Ja tas prasa papildu vārdus angļu valodā, latviski arī būs kaut kas jāpievieno papildus – piemēram, jāizpilda rūpības pienākums. Otrkārt, kā jau vairākkārt izskanējis mūsu komisijā, šeit diemžēl nav definīcijas. Arī direktīvā tādas nav. Ja būtu legāla definīcija, tad terminu varētu pieņemt.

R. Arhipenko: es ar šo terminu esmu sastapies būvju apsekošanas praksē. Briti to sauc par technical due diligence, un tā nav tikai apsekošana, bet arī būves vērtēšana. Tiek izvērtēts, cik līdzekļu būtu jāiegulda, viss tiek dokumentēts, aprakstīts, pēc tam uzskaitīti riski, secinājumi, rekomendācijas. Tā nav tikai apsekošana pēc mūsu likumdošanas, jo tur ir arī naudas faktors.
Vispār izpēte vienmēr liekas sākts un pabeigts process, bet pienākums savā ziņā nekur nebeidzas. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu cilvēktiesību kontekstā, neizslēdzot, ka šā termina atveide citās jomās var atšķirties.

A. Amoliņš: es vienīgi palūgtu Tiesībsarga birojam pievienot legālu definīciju.

M. Baltiņš: kad publiskosim Latvijas Vēstnesī, tad noteikti klāt būs arī definīcija. Lūdzu atbalstu šim priekšlikumam un pateicos visiem procesā iesaistītajiem.

E. Cauna: lūdzu fiksēt protokolā, ka es atturos atbalstīt termina rūpības pienākums pieņemšanu.

LZA TK angļu valodas termina due diligence atveidei cilvēktiesību kontekstā apstiprina terminu rūpības pienākums.

3. Termina restorative justice atbilsme latviešu valodā.

M. Baltiņš: šeit ir līdzīga analoģija kā iepriekšējā jautājumā. Ja mēģinām tulkot burtiski, vārdu pa vārdam, rodas dažādas grūtības. Ja mēģinām veidot saturīgu atbilsmi pēc jēgas, tad, iespējams, rodas jauns, atšķirīgs, bet ļoti ietilpīgs termins.

A. Smiltēna: kā izriet no materiāla, restorative justice ir mēģināts latviskot jau iepriekš. Šī parādība ir apritē padsmit gadus. To mēģināts latviskot gan kā taisnīguma atjaunošana, gan kā atjaunojošais taisnīgums vai atjaunojošā justīcija, bet neviens no šiem variantiem praktiķu starpā nav iegājies. Ja runājam par Probācijas dienestu, tad viņi lieto angļu terminu restorative justice, jo latviskojumus ir grūti izrunāt. Tātad restorative justice pamatā ir saistīts ar situāciju, kad ir noticis noziedzīgs nodarījums. Kriminālā justīcija vērtē, vai ir izdarīts vardarbīgs noziegums, tad tiek piemērots sods, un cietušajam ir tiesības liecināt un saņemt materiālu kompensāciju, ja viņam nodarīti zaudējumi. Restorative justice saka, ka starp varmāku un upuri pastāv daudz neatrisinātu konfliktu, kurus tradicionālā kriminālā justīcija nerisina. Piemēram, kādi ir bijuši noziedzīga nodarījumi motīvi, vai persona apzinās un nožēlo izdarīto. Cietušajiem bieži vien ir traumas, un viņi baidās vēlreiz kļūt par nozieguma upuri. Šis restorative justice ir process, kur varmāka tiek savests kopā ar upuri, lai panāktu sava veida izlīgumu. Restorative justice panāk, ka kopiena ir spējīga saprast un piedot to, ka ir noticis vardarbīgs ekscess, un sabiedrība turpina dzīvot tālāk, saprotot motīvus, arī upuris var dzīvot tālāk. Tādējādi sabiedrībā tiek atjaunots stāvoklis, kāds bija pirms nozieguma izdarīšanas. Ne juridiskā, bet vairāk sociālā plāksnē. Latvijā ir tikai viena iestāde, kas nodarbojas ar restorative justice, un tur ir speciālists, kas padziļināti izpēta, kādas personas ir iesaistītas, lai nonāktu pie savstarpējas sapratnes un iespējas dzīvot tālāk. Iepriekšējie atveides varianti ir grūti saprotami un lietojami, un koptaisnība ir tas variants, kas ietver kopīgu taisnību vai kopīgas taisnības sasniegšanu. Vienlaikus tā ir arī kopienas taisnība. Mūsuprāt, taisnīgums latviešu valodā ir filozofiska kategorija, mazliet abstrakts, netaustāms, ne gluži konkrēts. Mums liekas, ka vajag īsu, labi lokāmu terminu ar latvisku cilmi, jo citādi sarunvalodā tiks lietots termins angļu valodā.

M. Baltiņš: atgādināšu, ka mēs šo jautājumu apspriedām jau iepriekš, bet tad mums nebija varianta koptaisnība, kas nebūt nenāca viegli. Bet tagad ir juristu viedoklis, un tas ir vērā ņemams, jo visi citi varianti varbūt precīzi izsaka vienu vai otru niansi, bet nav ne viegli saprotami, ne izrunājami.

E. Cauna: vai diskusijās nav uzpeldējis variants vēsturiskais taisnīgums un vēsturiskā taisnīguma atjaunošana, kam ir līdzīga konstrukcija un saskatāmas lielas paralēles?

A. Smiltēna: nē, mēs par to nerunājam, jo īpaši pēdējā laikā to piemin tieši saistībā ar okupācijas seku novēršanu, proti, kā starpvalstu līmenī atjaunot vēsturisko taisnīgumu, bet tas netiek lietots, runājot par cilvēkiem.

E. Cauna: jā, runa ir par valstīm, bet paralēle ir tāda, ka vienā gadījumā subjekti ir valstis, otrā – personas, tāpēc droši varētu veidot tādu terminu. Es īsti neuztvēru problēmu, kāpēc taisnīguma atjaunošana ir neprecīzs termins. Šāda termina konstrukcija jau pastāv, un varētu turpināt to lietot.

A. Smiltēna: restorative justice ir process, kas pastāv fonā kriminālajai justīcijai. Taisnīguma atjaunošana būtu kriminālprocess – tiesu zāle ar tiesnesi, kas vada procesu, bet restorative justice ir par to, ka kriminālās justīcijas ietvaros notiekošais tomēr nespēj aizsniegt daudzas jomas – to, kā cilvēkiem dzīvot tālāk uz priekšu. Tiesa nodrošina tikai formālo taisnīguma atjaunošanu.

M. Baltiņš: ja iepazīstamies ar citu valodu risinājumiem, tad pamatā šis termins tiek konstruēts pēc principa, ka pamats ir taisnīgums vai taisnība, kam tiek pievienots raksturojošs variants. Tur akcents ir likts ne tik daudz uz atjaunošanu, kā vairāk uz taisnīgumu. Saliktenis attiecīgi atrisina abu komponentu attiecību, jo nav pateikts, kurš komponents no kura atkarīgs.

A. Amoliņš: tas noteikti nav slikts piedāvājums. Katram sava taisnība – noziedzniekam, upurim, bet procesa beigās ideāli būtu, ka taisnība visiem ir kopīga.

M. Baltiņš: vai kādam ir principiāli iebildumi pret šo terminu? Nule dzirdētais A. Amoliņa arguments arī ir ļoti pārliecinošs. Koptaisnība pagaidām mums ir labākais, īsākais risinājums, un ar to būs viegli iepazīstināt arī sabiedrību.

E. Cauna: lūdzu fiksēt protokolā, ka es atturos atbalstīt termina koptaisnība pieņemšanu.

LZA TK angļu valodas termina restorative justice atveidei apstiprina terminu koptaisnība.

4. Ģeotehnikas terminu izskatīšana.

M. Baltiņš: mums ir terminu saraksts, kam pievienoti dažādi komentāri no vairāku speciālistu puses. Iesaku apskatīt tikai problemātiskos terminus. Daļa komentāru ir saistīta tikai ar pierakstu, citos ir iespēja plašākām diskusijām.

atterberg limits
aterberga robežas

M. Baltiņš: komentārā norādīts, ka nepieciešams lielais sākumburts.

E. Cauna: vai tur ir viens “t” vai divi?

M. Baltiņš: mēs pamatā nedubultojam līdzskaņus.

LZA TK apstiprina terminu Aterberga robežas.

aeolian deposit
eols nogulums

M. Baltiņš: vai šeit nevajag noteikto galotni?

M. Krievāns: mēs bieži lietojam arī daudzskaitlī – eolie nogulumi.

LZA TK apstiprina terminu eolie nogulumi.

breccia
brekčija

A. Amoliņš: pēc izrunas sanāk nepareizi, būtu jābūt breča.

E. Lukševičs: tradīcijām ir nozīme, tā tas ir iegājies.

M. Baltiņš: varbūt nav ideāls, bet acīmredzot ir ieviesies.

LZA TK apstiprina terminu brekčija.

cohesion
saiste

M. Baltiņš: te bija komentārs, ka tas ir pašsaprotams termins.

R. Arhipenko: cohesion kā saiste jau ir vēsturiski iegājies (mācību grāmatās to citādi nesauc), tāpēc jāatstāj saiste. Datubāzē termini.gov.lv reģistrētā termina cohesion tulkojuma varianti būtu jāpapildina ar atbilsmi saiste.

LZA TK atstāj sarakstā iekļauto terminu saiste.

claystone
mālakmens

M. Baltiņš: tur ir dažādi varianti, bijuši arī iebildumi.

E. Lukševičs: claystone ir masīvs argilīts bez tekstūras. Ja tekstūra ir, tad ir shale. Kāpēc claystone iekļauts, bet argilīts izzudis, nezinu. Claystone ir tikai paveids. Mēs to mēģinām aprakstīt aprakstoši, rakstām masīvs argilīts.

M. Krievāns: es arī atbalstītu argilīta lietošanu, mums tie ir vairāk pazīstami.

M. Baltiņš: tad mēs varam pielikt klāt terminu argillite ar atbilsmi argilīts.

E. Cauna: bet tad mums nav termina pie claystone.

M. Baltiņš: vai varam rakstīt mālakmens?

M. Krievāns: nebūtu labi, mums tomēr jāliek argilīts.

M. Baltiņš: varbūt ir vērts pielikt masīvs argilīts?

M. Krievāns: standartos ne vienmēr tiek lietoti precīzie nosaukumi, ir ļoti daudz paveidu.

M. Baltiņš: tad pie claystone arī liekam argilīts.

LZA TK apstiprina terminu argilīts.

clinometer
krituma mērītājs, klinometrs

M. Baltiņš: kuru variantu varam lietot?

E. Cauna: var atstāt abus – gan pašcilmes, gan svešvārdu.

R. Arhipenko: krituma mērītājs lietots iežu kontekstā.

LZA TK apstiprina abus sinonīmiskos terminus – krituma mērītājs un klinometrs.

carbonate soil
karbonātiskā grunts

M. Baltiņš: ja skatāmies pēc sistēmas, tad mums ir karbonātu saturs un būtu jābūt karbonātu gruntij. Kāpēc tur ir karbonātiska grunts?

R. Arhipenko: karbonātu grunts nebūs pareizi, jo šajā gruntī karbonāti (kalcija karbonāts) ir piemaisījumi, nevis grunts matrica.

M. Baltiņš: tātad tā ir grunts, kurā ir kaut kas no karbonātiem.

LZA TK apstiprina terminu karbonātiskā grunts.

coefficient of curvature
(granulometriskās līknes) liekuma koeficients

E. Cauna: skaidrojums iekavās nav nepieciešams.

M. Baltiņš: to fakultatīvo daļu liekam kvadrātiekavās.

LZA TK apstiprina terminu [granulometriskās līknes] liekuma koeficients.

deposit
nogulums

M. Baltiņš: komentārā bija jautājums, vai tā ir iegula.

E. Cauna: mineroloģijā tāda noguluma vispār nav, tur ir iegula. Šis ir vairāk kā jautājums, jo ar nogulumu ir vairāki vārdkopu termini.

R. Arhipenko: tas ir plaši lietots jēdziens, nogulums ir dzelžaini pieņemts.

E. Lukševičs: man vienīgi grūti iedomātos, ka to varētu izmantot vienskaitlī, vienmēr ir nogulumi.

M. Baltiņš: bet tad ir jāapstiprina daudzskaitļa forma.

E. Lukševičs: bet varbūt vienskaitlis angļu valodā apzīmē lēcu vai iegulumu. Daudzskaitlī tie ir nogulumi, bet vienskaitlī varētu būt, ka iegula ir pat labāk. Iegulas gan nedrīkst teikt, jo tas nebūs pareizs tulkojums.

M. Krievāns: mums ir ierasts, ka nogulumi ir daudzskaitlī. Ja deposit vienskaitlī, tad tā ir iegula, bet deposits daudzskaitlī ir nogulumi. Šo terminu saprot divējādi.

R. Arhipenko: mums drīzāk ir nogulumi sedimentoloģijā.

M Baltiņš: tad daudzskaitlī klāt liekam piezīmi, ka tā ir sedimentoloģija.

LZA TK apstiprina terminu iegula kā atbilsmi angļu terminam deposit un terminu nogulumi kā atbilsmi angļu terminam deposits sedimentoloģijā.

degree of decomposition
sadalīšanas pakāpe

M. Baltiņš: sistēmiski tur lielu problēmu nav. Kas radījis iebildumu?

E. Cauna: tur nav garumzīmes, ir jābūt sadalīšanās pakāpe.

LZA TK apstiprina terminu sadalīšanās pakāpe.

geology science
ģeoloģijas zinātne

M. Baltiņš: vai tur vajag ģeoloģijas zinātne vai pietiek ar ģeoloģiju?

R. Arhipenko: standartā tā bija. Lai vērtētu grunti, ko pats izceļ, viņi lika uzsvaru uz zinātni.

E. Lukševičs: zinātne ir Amerikā. Mēs pievienojāmies organizācijai Starptautiskā ģeoloģijas zinātņu savienība.

R. Arhipenko: ar ģeoloģija gan Latvijā, gan pasaulē mēdz apzīmēt grunts vispārīgo uzbūvi/raksturojumu (piemēram, slikta ģeoloģija, pētīt kādas būvniecības vietas ģeoloģiju u. tml.), nevis zinātnisko disciplīnu, tāpēc iztulkotajā standarta konkrētajā vietā arī pateikts, ka domāta tieši ģeoloģijas zinātne, lai mazinātu interpretēšanas iespējas.

E. Cauna: ģeoloģijas zinātne, ģeoloģija – tie ir divi sinonīmi, lai abi paliek.

M. Baltiņš: tad atkarībā no konteksta tā ir gan ģeoloģija, gan ģeoloģijas zinātne.

LZA TK apstiprina abus terminus – ģeoloģijas zinātne un ģeoloģija.

hand lens
kabatas palielināmais stikls

M. Baltiņš: vai nevaram to saukt par lupu?

R. Arhipenko: jā, tā var būt kabatas lupa.

LZA TK apstiprina terminus kabatas lupa un kabatas palielināmais stikls.

mineralogical composition
minerāloģiskais sastāvs

M. Baltiņš: tur ir lieka garumzīme – garais “ā” nevietā.

LZA TK apstiprina terminu mineraloģiskais sastāvs.

particle size fraction
daļiņu izmēru frakcija

M. Baltiņš: es ieteiktu variantu daļiņu lielumfrakcija.

R. Arhipenko: mums ir vēl viens termins ar daļiņu izmēru (particle size distribution – daļiņu izmēru sadalījums), tāpēc arī šeit labāk to saglabāt.

LZA TK apstiprina sākotnēji piedāvāto terminu daļiņu izmēru frakcija.

pyrite
pirīts (sulfīdu minerāls)

E. Cauna: te ir priekšlikums, ka nevajag iekavās skaidrojumu, pirīts ir pirīts.

LZA TK apstiprina terminu pirīts.

qualifying terms
kvalificējošs termins

M. Baltiņš: šeit angļu termins ir jāliek vienskaitlī.

LZA TK apstiprina terminu kvalificējošs termins kā atbilsmi angļu terminam qualifying term.

quick clay
ātrais/plūstošais māls

R. Arhipenko: grunts raksturošana pēc plūstamības ir atsevišķa klasifikācija, šeit ir domāts tāds māls, kas ir ļoti trausls. Tiklīdz to sakustini, tas pārvēršas par šķidrumu. Tas nav saistīts ar ūdens daudzumu mālā, bet gan vairāk ar sāļu daudzumu. Tur ir mazāk sāļu. Tāpēc nevajag to jaukt ar plūstamības klasifikāciju.

M. Baltiņš: tātad plūstamības vārdu jūs negribētu redzēt.

M. Krievāns: nē, jo tad to var sajaukt ar grunts klasifikāciju pēc ūdens daudzuma pazīmes.

M. Baltiņš: tad atstājam tikai ātrais māls. Drusku poētisks jau tas skan, bet vienlaikus ļauj precīzi raksturot konkrēto parādību.

R. Arhipenko: mēs jau tāpat to plaši nelietosim, jo Latvijā tas nav raksturīgi.

E. Cauna: vēl variants varētu būt nestabils māls, jo citādi mums ir paviršs, burtiski veidots kalks.

M. Baltiņš: nestabils atkal radīs kaut ko citu papildus.

M. Krievāns: šeit radīsies diskusijas par māla struktūrām, tad mēs aiziesim citā galējībā.

A. Krastiņš: ātrmāls vai straujmāls kā salikteni.

R. Arhipenko: šī māla nosaukums veidojies sadzīviski, vērojot ēku virzības ātrumu plakana noslīdeņa laikā (apt. 40 km/stundā).

M. Baltiņš: domāju, ka šeit labāk palikt pie iepriekšējā varianta.

LZA TK apstiprina terminu ātrais māls.

rock gouge
iežu masa sajaukums

M. Baltiņš: tur ir minimāla drukas kļūda – jābūt iežu masas sajaukums.

LZA TK apstiprina terminu iežu masas sajaukums.

Rock Mass Index (RMi)
Ieža Masas Indekss

M. Baltiņš: te ir nevietā daži lielie burti.

LZA TK apstiprina terminu ieža masas indekss.

Rock Mass Rating (RMR)
Ieža Masas Vērtējums

M. Baltiņš: te arī nevietā daži lielie burti.

LZA TK apstiprina terminu ieža masas vērtējums.

rock quality designation
Ieža kvalitātes apzīmējums

E. Cauna: tur ir liels lielais burts.

LZA TK apstiprina terminu ieža kvalitātes apzīmējums.

Rock Structure Rating
Ieža Struktūras Vērtējums

E. Cauna: šeit ir lieki lielie burti.

LZA TK apstiprina terminu ieža struktūras vērtējums.

silt
putekļi

silts
putekļu gruntis

M. Baltiņš: komentāros bija jautājums, kā putekļu gruntis atšķirt no putekļiem.

R. Arhipenko: putekļu gruntis ir no tā, ka vārds “putekļi” ir daudzskaitlī. Tāpēc mums nepieciešams vārds terminam silts daudzskaitlī, lai abi termini atšķirtos.

M. Baltiņš: tātad te ir vajadzīgi divi atšķirīgi termini, jo par vienu putekli mēs to nesauksim.

LZA TK apstiprina atbilsmi putekļi angļu terminam silt un atbilsmi putekļu gruntis angļu terminam silts.

solifuction soil
solifukcijas gruntis

M. Baltiņš: šeit nepieciešams vienskaitlis.

LZA TK apstiprina terminu solifukcijas grunts.

shear
nobīdes

M. Baltiņš: komentāros ieteikta bīde.

E. Lukševičs: struktūrģeoloģijā arī izmanto bīde, nevis nobīde.

R. Arhipenko: lai tad paliek bīde.

E. Cauna: šī ir vienīgā vieta, kur cita forma, jo citur ir nobīde.

M. Baltiņš: nobīde būtu rezultāts.

LZA TK apstiprina terminu bīde.

siltstone
aleirolīts (pārakmeņojusies putekļu grunts)

M. Baltiņš: ņemam ārā skaidrojumu un atstājam tikai aleirolītu.

LZA TK apstiprina terminu aleirolīts.

slickensided
ar slīdi nogludināts

M. Baltiņš: šo terminu būs problemātiski iekļaut teikumā. Varbūt labāk slīdnogludināts?

A. Amoliņš: tas neatbilst vārdu veidošanas praksei – labāk slīdgludināts.

E. Cauna: man tas priedēklis netraucētu. Gludināts, nogludināts ir nianse, es tomēr ieteiktu saglabāt variantu ar priedēkli.

R. Arhipenko: nogludināšana ir pareiza.

LZA TK apstiprina terminu slīdnogludināts.

Sulfide soils
Sulfīdu gruntis

E. Cauna: tur nevajag lielo burtu.

M. Baltiņš: un jāpārveido uz vienskaitli.

LZA TK apstiprina terminu sulfīdu grunts kā atbilsmi angļu terminam sulfide soil.

saturation index
piesātinājuma pakāpe

M. Baltiņš: piesātinājuma indekss laikam ir biežāk lietots.

R. Arhipenko: vēsturiski iegājies, ka lielums ir izteikts procentos, mēs to jūtam vairāk kā pakāpi, daļu no vesela.

M. Krievāns: mums tas tiešām ir iegājies vēsturiski. Tā ir viena no retajām vietām, kur indeksu lietojam kā pakāpi.

M. Baltiņš: tad nevajag lieki mainīt. Ja tam ir vēsturisks pamats, tad atbalstu pakāpi.

E. Cauna: mūsu lēmumos noteicošais faktors ir vēsturiskā tradīcija. Ja tā to lieto speciālisti, tad tā to arī vajadzētu turpināt lietot.

LZA TK apstiprina terminu piesātinājuma pakāpe.

unconfined compressive strength
spiedes bez sāniskā ierobežojuma stiprība

M. Baltiņš: komentāros norādīts, ka tas ir ļoti neveiksmīgs variants.

R. Arhipenko: alternatīva ir vienas spiedes tests bez sāniska ierobežojuma. Tas ir tas pats principā.

E. Cauna: krievu valodā lieto terminu vienass spiedes stiprība, tas nozīmē, ka nav sāniska ierobežojuma. Vēl varētu būt spiedes stiprība bez sāniskā ierobežojuma.

R. Arhipenko: sāniski neierobežotas spiedes stiprība.

Pārējie LZA TK locekļi piekrīt pēdējam piedāvātajam variantam un apstiprina terminu sāniski neierobežotas spiedes stiprība.

M. Baltiņš: manā sarakstā citu specifisku iebildumu nav.

5. Atlikto tūrisma terminu apspriešana.

M. Baltiņš: tā kā tūrisma terminus šoreiz neapspriedīsim, ierosinu tagad pāriet pie punkta Dažādi.

6. Dažādi.

6.1. Par terminu lietojumu mašīnzinību profesionālo kvalifikāciju nosaukumos.

M. Baltiņš: šeit ir runa par terminu speciālists, kas tiek lietots divu līmeņu izglītībai. Vienā gadījumā vairāk ir domāts tehniķis, otrā – inženieris. Man būtu iebildumi divos dažādos izglītības līmeņus abus saukt par speciālistiem, zaudējot šim vārdam saturu. Viens no šiem vārdiem vai abi divi būtu jāaizstāj ar citiem. Vai izjūtam atšķirību starp tehnologu un inženieri? Kādreiz bija doma, ka tehniķis ir tas, kas beidzis 1. līmeņa augstāko izglītību, bet inženieris – ar pilnu augstāko izglītību. Vai paliekam pie iedalījuma tehniķis un inženieris? Tehnologs tomēr ir mazliet kas cits.

I. Bode: profesiju standartos ir tehniķis un inženieris. Tehnologs vairāk saistās ar pārtikas rūpniecību, tur ir pārtikas tehnologs, tas jau ir inženiera līmenis. Bet realitātē ir tehniķis un tad – inženieris.

LZA TK vienojas 5. profesionālās kvalifikācijas līmeņa nosaukumā apstiprināt termina tehniķis lietojumu, savukārt 7. profesionālās kvalifikācijas līmeņa nosaukumā – terminu inženieris.

6.2. Par termina personalitāte lietojumu latviešu valodā.

M. Baltiņš: cik esmu skatījies, terminam personality visur ir atbilsme personība. Tas varētu būt dažādu personību raksturojums, bet diez vai mums vajadzētu mērķtiecīgi jaukt un kaut kur atveidot to kā personību, bet kaut kur – kā personalitāti.

A. Amoliņš: man liekas, ka tieši iezīmju kopumu, kas var piemist daudziem cilvēkiem, arī ir personības tips. Personality attiecas uz indivīdu pēc Amerikas definīcijas. Termins personalitāte šeit neko jaunu nedos.

M. Baltiņš: tad paliekam pie jēdzieniem personība un personības tips.

LZA TK atkārtoti apstiprina, ka angļu valodas termina personality atbilsme latviešu valodā ir personība, un neuzskata par vajadzību ieviest jaunu atbilsmi personalitāte.

6.3. Termina onboarding atbilsme latviešu valodā.

M. Baltiņš: tā kā šo jautājumu ir iesniedzis VVC, lūgšu izteikties A. Krastiņam.

A. Krastiņš: savulaik esam konsultācijās teikuši, ka terminu onboarding var atveidot kā ievadīšana darbā vai uzņemšana kolektīvā. Stingras atbilsmes mums nav, tāpēc virzījām šo jautājumu tālāk.

M. Baltiņš: ievadīšana darbā ir diezgan klasisks risinājums, par ko nevajadzētu daudz diskutēt. Acīmredzot šis termins personāla vadības dokumentos ir aktualizējies un radījis jautājumu. Stājoties jaunā darbā, cilvēki tiek tajā ievadīti. Ja gribam tam apzīmējumu, tad tā ir ievadīšana darbā.

E. Cauna: uzsākot darbu lielā, starptautiskā kompānijā, mani iepazīstināja ar kompānijas vērtībām, kolektīvu, dokumentiem, kursiem. Ievadīšana darbā būtu ļoti precīzs apzīmējums.

LZA TK apstiprina terminu ievadīšana darbā.

M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina uz nākamo sēdi sanākt maija beigās – 23. maijā.

Sēde beidzas plkst. 15.55.

Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne