LZA TK 18.02.2025. sēdes protokols Nr. 2/1189
-
LZA TK 29.04.2025. sēdes protokols Nr. 4/1191 -
LZA TK 01.04.2025. sēdes protokols Nr. 3/1190 -
LZA TK 18.02.2025. sēdes protokols Nr. 2/1189 -
LZA TK 21.01.2025. sēdes protokols Nr. 1/1188 -
LZA TK 10.12.2024. sēdes protokols Nr. 7/1187 -
LZA TK 22.10.2024. sēdes protokols Nr. 6/1186 -
LZA TK 11.06.2024. sēdes protokols Nr. 5/1185 -
LZA TK 14.05.2024. sēdes protokols Nr. 4/1184 -
LZA TK 09.04.2024. sēdes protokols Nr. 3/1183 -
LZA TK 05.03.2024. sēdes protokols Nr. 2/1182 -
LZA TK 13.02.2024. sēdes protokols Nr. 1/1181 -
LZA TK 19.12.2023. sēdes protokols Nr. 10/1180 -
LZA TK 28.11.2023. sēdes protokols Nr. 9/1179 -
LZA TK 26.09.2023. sēdes protokols Nr. 8/1178 -
LZA TK 18.07.2023. sēdes protokols Nr. 7/1177 -
LZA TK 20.06.2023. sēdes protokols Nr. 6/1176 -
LZA TK 23.05.2023. sēdes protokols Nr. 5/1175 -
LZA TK 02.05.2023. sēdes protokols Nr. 4/1174 -
LZA TK 28.03.2023. sēdes protokols Nr. 3/1173 -
LZA TK 21.02.2023. sēdes protokols Nr. 2/1172 -
LZA TK 24.01.2023. sēdes protokols Nr. 1/1171 -
Protokolu arhīvs
Sēde notiek 2025. gada 18. februārī plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā
Sēdē piedalās 12 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne
Darba kārtībā:
- Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
- Termina grooming apspriešana (turpin.).
- VVC iesniegto terminu izskatīšana.
- Dažādi.
Par neierašanos uz sēdi rakstveidā paziņojuši I. Bode, Z. Vārpiņa.
M. Baltiņš sēdes sākumā informē, ka februāra sēdes darba kārtība nav pārāk gara, tomēr tajā ir daži būtiski jautājumi.
1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
M. Baltiņš: atgādinu, ka iepriekšējā LZA TK sēde notika 21. janvārī, kad apspriedām termina grooming atveidi, ko turpināsim arī šodien, un izskatījām vairākus citus jautājumus. Cik zinu, komentāri par janvāra sēdes protokolu nav saņemti, tāpēc aicinu to apstiprināt.
LZA TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.
2. Termina grooming apspriešana (turpin.).
M. Baltiņš: šī termina apspriešanu iesākām janvāra sēdē, un toreiz mums palika divi varianti: iedraudzināšana un ievilināšana. Došu vārdu speciālistiem, kurus šoreiz pārstāvēs Madara Mazjāne.
M. Mazjāne: pēc janvāra sēdes mēs aptaujājām plašu speciālistu loku, un viņu skatījumā uzsvars tika likts uz vārdu ievilināšana. Galvenais pretarguments ir tāds, ka vārdā iedraudzināšana izceļas draudzēšanās aspekts, kas ir īpaši aktuāls darbā ar maziem bērniem, ko tie varētu pārprast. Speciālistu skatījumā ievilināšana būtu atbilstošāks vārds. Tas ir diskusijas sausais atlikums gan valstiskajā, gan nevalstiskajā sektorā, tāpēc mēs vēlētos virzīt tālāk apstiprināšanai terminu ievilināšana ar piedāvāto definīciju.
M. Baltiņš: viens neliels iebildums šajā sakarā. Vai gadījumā vēlāk neparādīsies citi konteksti, kuros būs vajadzīgs vārds ievilināšana kā plašāks un mazāk konkrēts process, lai atspoguļotu kaut ko citu. Piemēram, cilvēktirdzniecībā ievilināšana var būt ar plašāku nozīmi, līdz ar to šis aspekts vēlāk varētu traucēt.
E. Cauna: jā, te ir tā problēma, ka ievilināšana ir plašāks termins. Turklāt termins iedraudzināšana jau tika lietots iepriekš. Ja presē parādīsies raksts par ievilināšanu, tad ar to varēs saprast jebkuru ievilināšanu.
M. Baltiņš: tad varbūt vajag papildinošu vārdu, lai precizētu, par kādu ievilināšanu ir runa.
A. Amoliņš: vai priedēklis -ie neprasa norādīt, kur tā ievilināšana notiek?
K. Erštiķe: es no Valsts valodas centra (VVC) puses gribēju komentēt, ka mēs pagājušogad saņēmām divu konsultāciju pieprasījumus, tostarp arī par vārdu groomer. Pavasarī konsultējāmies ar Bērnu aizsardzības centru, kas mums ieteica lietot terminu pavedināšana ar domu, ka tā nav tikai pavedināšana seksuālos nolūkos. Vēlāk šo jautājumu saņēmām no privātpersonas, un tad jau Bērnu aizsardzības centrs ieteica mums lietot terminus bērna ievilināšana un ievilinātājs.
J. Borzovs: šis ir ļoti dīvains angļu termins. Groom ir līgavainis, grooming ir suņu izskaistināšana. Jebkurā gadījumā būtu jānorāda, ka mēs runājam par vienu specifisku jomu. Man vēl nāk prātā vārds bērnievile.
D. Šostaka: es atbalstītu pievienot vārdam ievilināšana paskaidrojošo vārdu, norādot, ka tā ir bērnu ievilināšana.
M. Baltiņš: jā, mēs varētu pievienot vārdu bērnu vai mazgadīgo un norādīt, ka tas ir fakultatīvs elements.
J. Borzovs: es arī piekristu šim ierosinājumam.
M. Mazjāne: tas varētu radīt izaicinājumu, jo arī deviņpadsmit gadus vecs jaunietis var kļūt upuri. Vai nepietiek, ja vārds bērns vai jaunietis ir iekļauts definīcijā? Protams, ka ievilināšana kā tāda ir plašs jēdziens, bet šajā gadījumā tas reti tiks lietots bez konkrētā konteksta un piemēriem.
M. Baltiņš: doma ir tāda, ka mēs pievienotu kvadrātiekavās vārdu bērnu vai mazgadīgo, un šo fakultatīvo daļu pēc vajadzības varētu pēc tam atmest. Vai labāk būtu pievienot vārdu bērnu vai mazgadīgo?
M. Mazjāne: noteikti ne mazgadīgais. Varbūt tad bērns vai jaunietis.
E. Cauna: tas gan neattiecas tikai uz bērniem un jauniešiem, jo vecumposms var būt līdz pat 30 gadiem.
A. Vucāne: šeit gan jānorāda, ka terminam latviešu valodā mainās akcents, jo angļu valodā ar vārdu grooming tieši akcentē attiecību veidošanu, kopšanu, tāpēc termins iedraudzināšana vairāk atbilstu angļu termina konotācijai.
M. Baltiņš: man arī variants iedraudzināšana liekas pilnīgāks un labāks, diemžēl nozares speciālisti iestājas pret to. Es teiktu, ka bērnam būtu pat audzinoši saprast, ka var būt arī neīsti draugi un viltusdraugi. Turklāt šeit ir arī valodiskais moments – ievilināšana mums liekas vienmomenta process, kur nepastāv ilgstoša attiecību kopšana. Ja nozares speciālisti domā, ka varēs šo terminu veiksmīgi izmantot izglītojošos materiālus, neradot pārpratumus, tad varam apstiprināt terminu [bērnu] ievilināšana.
E. Cauna: bet varbūt atmetam priedēkli -ie? Lai paliek termins vilināšana, jo tad būtu saprotamāks, ka tā ir ilgstoša darbība.
M. Baltiņš: šis varētu būt lielisks variants.
M. Mazjāne: es dzirdu valodiskus iebildumus, tomēr mums speciālistu vidū bija garas un intensīvas diskusijas. Manas bažas ir tās, ka mēs radīsim apjukumu starp speciālistiem, kurš vārds īsti ir kurš. Ja mēs beigās pieņemam citu variantu, es nevaru šo lēmumu pieņemt vienpersoniski. Vai tas ir tik ļoti būtiski no valodnieciskā viedokļa?
M. Baltiņš: ja speciālistiem piedāvātā alternatīva bija iedraudzināšana, tas nenozīmē, ka citu priekšlikumu viņi nebūs gatavi izskatīt. Vilināšana ir ilgstošs process, tad mums būtu vilināšana un vilinātājs. Ievilināšana ir ar rezultātu, ka man tas ir izdevies, bet šeit mērķis būtu pat atturēt no šīs darbības. Tāpēc jau šīs dzīvās diskusijas ir vērtīgas, lai mēs apspriestu dažādus variantus. Varbūt būtu vērts apvaicāties kolēģiem vēlreiz un piedāvāt šo jauno variantu.
LZA TK pagaidām vienojas apstiprināt terminu [bērnu] ievilināšana.
3. VVC iesniegto terminu izskatīšana.
3.1. Terminu pouch, doypack, stand up pouch atbilsme latviešu valodā.
M. Baltiņš: piebildīšu, ka ieteikums stāvus nostatāms maisiņš neskan īsti terminoloģiski.
I. Kraukle: kā jau pagājušoreiz minējām, šobrīd izskan variants stāvmaisiņš vai stāvpaka. Mēs savā starpā runājām, vai sīkāk nevajadzētu nošķirt maisiņu no pakas, jo tas nav viens un tas pats. Maisiņš šķiet plānāks, paka – izturīgāka, tas ir jau citas kategorijas iepakojums.
U. Cerbulis – stāvpaka ir ļoti labs variants. Doypack ir tirdzniecības marka vienam konkrētam izstrādātājam. Un pārējie termini ir pārāk specifiski. Doma ir tāda, ka nevis materiāls stāv, bet saturs stāvēs, ja ieber materiālu iekšā. Paka izplešas, ielaidums izplešas.
M. Baltiņš: tad maisiņš un paka.
E. Cauna: Vai vajag to maisiņu? Kurš pats maisiņš stāvēs? Paka var būt plāna, bet saglabās formu, un šis termins arī tiek lietots pārtikas nozarē.
M. Baltiņš: ja varam iztikt bez vārda maisiņš, tad ļoti labi. Paka var būt gan liela kā sulai, gan maziņa kā mērcei, bet tā ir nostatāma un zemē nekritīs.
I. Kraukle: iesniedzot jautājumu, es minēju pāris piemēru no Ministru kabineta noteikumiem, kur ir norādīti vairāki iepakojumu vai to veidi. Un tur bija termins plakanas pamatnes maisiņš, tas varbūt ir tāds kā Rimi maisiņš.
E. Cauna: sulu uzpildes centros ir rakstīts, kādus pouch var izvēlēties. Ja sulām ir pouch, tad tur ir domāts iepakojums ar pamatni, kas arī ir tā stāvpaka.
LZA TK apstiprina terminu stāvpaka.
3.2. Termina queering atbilsme latviešu valodā.
I. Kraukle: pamatnozīme ir literāro tēlu heteronormativitātes apšaubīšana, proti, tiek meklētas iezīmes vai pavedieni, ka nepastāv pilnīga heteronormativitāte. Mums bija variants heteronormativitātes apšaubīšana. Vai tas derēs visos gadījumos, kad notiek apšaubīšana? Varbūt ne vienmēr pazīmju meklēšana ir uzskatāma par apšaubīšanu.
M. Baltiņš: vai tas vispār ir īsts termins vai tikai dažos tekstos lietots vārds?
I. Kraukle: tas ir sava veida fenomens, kas raksturo reālu esošo parādību vai virzienu.
M. Baltiņš: heteronormativitātes apšaubīšana īsti neizklausās pēc termina, vairāk pēc skaidrojuma.
I. Kraukle: terminam līdzīgāka varianta mums šobrīd nav.
D. Šostaka: tas principā nozīmē tendenciozu pierādījumu meklēšanu, lai apstiprinātu kādu hipotēzi.
M. Baltiņš: mēs katrs varam faktus interpretēt pa savam, šeit mēs tos interpretējam tendenciozi.
E. Cauna: ja jau tiek lietots vārds kvīri, tad šeit varētu būt kvīrošana.
M. Baltiņš: varbūt tas būtu viskorektākais risinājums, jo tad mēs nepazaudējam saikni ar Kvīru teoriju.
LZA TK vienojas pagaidām apstiprina terminu kvīrošana.
3.3. Termina labour hoarding atbilsme latviešu valodā.
M. Baltiņš: Šo jautājumu ir iesniegusi Centrālā statistikas pārvalde. Līdz šim lietots termins darbaspēka uzkrāšana, saglabāšana. Kādi būtu šie argumenti, ka mums tas ir jāmaina? Vai varam akceptēt terminu darbavietu saglabāšana?
I. Kraukle: termins darbavietu saglabāšana laikam nederēs. Statistikas pārvalde atbildēja, ka tas nebūs korekti, jo uzsvars nav uz darbavietām, bet uz cilvēkiem. Vārdu darbavietas vajadzētu aizstāt ar vārdu darbaspēks. Tad drīzāk tā ir darbaspēka rezervju uzturēšana. Ja saimnieciskās darbības apjoms samazinās un ir skaidrs, ka visiem nebūs pietiekams darba apjoms, darbaspēks tiek saglabāts, jo tad, kad saimnieciskā darbība atkal atjaunosies, to varēs atkal izmantot.
E. Cauna: darbaspēka saglabāšana.
I. Kraukle: iepriekš ir ticis lietots termins darbaspēka uzkrāšana, bet īsti nav pamatojuma, kāpēc tas izvēlēts. Visticamāk, tas ir viena cilvēka ieviests pagaidu variants.
R. Karnīte: es arī piekristu terminam darbaspēka saglabāšana, jo termins darbaspēka uzkrāšana nav īsti saprotams.
LZA TK vienojas apstiprināt terminu darbaspēka saglabāšana.
3.4. Termina high-impact practices atbilsme latviešu valodā.
M. Baltiņš: te šis termins ir sašaurināts uz mācību jautājumu.
I. Kraukle: mūsuprāt, tas sasaucas un pārklājas ar mācību metodēm, ietverot pieejas vai metodes, kas tiek uzskatītas par efektīvām galamērķa sasniegšanai. Tie var būt semināri, dalība dažādās programmas, sadarbības projekti. Mūsu varianti ir iedarbīga vai augstas efektivitātes pieeja vai prakse. Uzrunājām arī Izglītības un zinātnes ministriju, bet viņi neesot ar šādu terminu saskārušies.
M. Baltiņš: vārdu prakse gan šeit nevajadzētu lietot.
R. Karnīte: iedarbīga mācību pieeja būtu īss un pietiekami saprātīgs termins.
D. Šostaka: atbalstu, jo high-impact vislabāk būtu atveidot kā iedarbīgs.
M. Baltiņš: šeit būtu labi izvairīties no burtiska tulkojuma.
J. Borzovs: vai šis vispār ir jēdziens? Te ir jēdzienu kopa, kur viss samests vienā maisā.
M. Baltiņš: es ieteiktu variantu augsti iedarbīgas mācību formas, jo pieeja ir pārāk abstrakts jēdziens.
E. Cauna: iedarbīgi mācību veidi.
I. Kraukle: vai tādā gadījumā nevar pārprast, ka mācības notiek klātienē vai attālināti?
M. Baltiņš: jā, ar vārdu veidi, to var pārprast, tāpēc vārds forma būtu labāks.
LZA TK vienojas apstiprināt terminu iedarbīga mācību forma.
3.5. Termina organiser/desk organiser atbilsme latviešu valodā.
M. Baltiņš: ar šo terminu mēs saprotam plastmasas vai drāšu pinuma priekšmetu, kas palīdz sakārtot citus priekšmetus uz galda. Vai to var saukt par organizatoru, labi zinot, ka ar to visbiežāk latviešu valodā domājam personu, nevis atvilktņu vai kastīšu kopumu?
J. Borzovs: man ļoti nepatīk organizators, jo primārā nozīme šim vārdam ir cilvēks. Materiālā bija rakstīts rakstāmgalda piederumu kārtnīca. Man vēl būtu piedāvājums kārtībne, tas būtu labāks par organizatoru.
A. Amoliņš: organizators vai organizētājs. Vai tur ir kāda starpība?
M. Baltiņš: šķiet, ka ne. Man arī liekas, ka to būtu labi atveidot saistībā ar vārdu kārtība. Varbūt vārdu piederumi nemaz tur nevajag, bet vārdu rakstāmgalds gan varam atstāt.
E. Cauna: es balsotu par variantu kārtnīca.
R. Karnīte: man arī tas patīk.
I. Kraukle: vienā sižetā bija minēts variants organizators jeb kārtotne.
A. Amoliņš: vai nepastāv iespējamība, ka šo vārdu varētu aizņemt kāds cits jēdziens? Man tas ļoti rīmējas ar IT terminu lietotne.
M. Baltiņš: ja tas attiektos uz datoriem, tad arī šajā jomā tas varētu derēt.
LZA TK pagaidām apstiprina terminu kārtotne.
4. Dažādi.
4.1. Terminu age-friendly un age-friendliness atbilsmes latviešu valodā.
M. Baltiņš: jautājuma iesniedzēja piedāvā atbilsmes vecumdraudzīgs un vecumdraudzība vides organizēšanas aspektā.
I. Kraukle: arī terminu user-friendly mēs lietojam kā lietotājam draudzīgs.
E. Cauna: termini ar draudzīgumu ir ieviesušies.
J. Borzovs: piekrītu.
LZA TK apstiprina terminus vecumdraudzīgs un vecumdraudzība.
M. Baltiņš: vispirms vēlos paziņot, ka 3. oktobrī paredzēta ikgadējā konference, ko rīko Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisija. Konference vienmēr ir labi apmeklēta, tāpēc fiksējiet šo faktu jau laicīgi un piesakieties, tiklīdz iespējams. Otrkārt, informēju, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti, un ierosinu uz nākamo sēdi sanākt 1. aprīlī.
Sēde beidzas plkst. 15.20.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne