LZA TK 20.06.2023. sēdes protokols Nr. 6/1176
-
LZA TK 22.10.2024. sēdes protokols Nr. 6/1186 -
LZA TK 11.06.2024. sēdes protokols Nr. 5/1185 -
LZA TK 09.04.2024. sēdes protokols Nr. 3/1183 -
LZA TK 05.03.2024. sēdes protokols Nr. 2/1182 -
LZA TK 13.02.2024. sēdes protokols Nr. 1/1181 -
LZA TK 19.12.2023. sēdes protokols Nr. 10/1180 -
LZA TK 28.11.2023. sēdes protokols Nr. 9/1179 -
LZA TK 26.09.2023. sēdes protokols Nr. 8/1178 -
LZA TK 18.07.2023. sēdes protokols Nr. 7/1177 -
LZA TK 20.06.2023. sēdes protokols Nr. 6/1176 -
LZA TK 23.05.2023. sēdes protokols Nr. 5/1175 -
LZA TK 02.05.2023. sēdes protokols Nr. 4/1174 -
LZA TK 28.03.2023. sēdes protokols Nr. 3/1173 -
LZA TK 21.02.2023. sēdes protokols Nr. 2/1172 -
LZA TK 24.01.2023. sēdes protokols Nr. 1/1171 -
LZA TK 22.11.2022. sēdes protokols Nr. 8/1170 -
LZA TK 18.10.2022. sēdes protokols Nr. 7/1169 -
LZA TK 20.09.2022. sēdes protokols Nr. 6/1168 -
LZA TK 15.06.2022. sēdes protokols Nr. 5/1167 -
LZA TK 17.05.2022. sēdes protokols Nr. 4/1166 -
LZA TK 12.04.2022. sēdes protokols Nr. 3/1165 -
LZA TK 15.02.2022. sēdes protokols Nr. 2/1164 -
LZA TK 25.01.2022. sēdes protokols Nr. 1/1163 -
LZA TK 14.09.2021. sēdes protokols Nr. 1/1162 -
LZA TK 13.10.2020. sēdes protokols Nr. 5/1161 -
LZA TK 08.09.2020. sēdes protokols Nr. 4/1161 -
LZA TK 30.06.2020. sēdes protokols Nr. 3/1160 -
LZA TK 11.02.2020. sēdes protokols Nr. 2/1159 -
LZA TK 14.01.2020. sēdes protokols Nr. 1/1158 -
Protokolu arhīvs
Sēde notiek 2023. gada 20. jūnijā plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā
Sēdē piedalās 11 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne
Darba kārtībā:
1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
2. Ģeotehnikas terminu saraksta apstiprināšana.
4. Diskriminācijas jomas terminu apspriešana.
5. Dažādi.
Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojis E. Vimba.
Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš vēlas precizēt, vai darba kārtībā paredzētas kādas izmaiņas.
A. Vucāne: diemžēl klimata pārmaiņu inženierijas terminus šoreiz skatīt nevarēsim, jo saraksta iesniedzēja burtiski pirms piecām minūtēm uzrakstīja, ka sēdei tomēr pievienoties nevarēs.
1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
M. Baltiņš: atgādinu, ka iepriekšējā LZA TK sēde notika 23. maijā. Tajā mēs aplūkojām dažādus atliktos tūrisma terminus, siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas terminus un vēl dažus terminus pie Dažādi. Vai par šīs sēdes protokolu ir saņemti kādi komentāri?
A. Vucāne: līdz šim nekādi komentāri vai iebildumi nav saņemti.
TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.
2. Ģeotehnikas terminu saraksta apstiprināšana.
M. Baltiņš: saprotu, ka R. Arhipenko par šo sarakstu bija pāris iebildumu.
R. Arhipenko: vispirms vēlos atvainoties, ka man neizdevās pievienoties iepriekšējai sēdei. Vēlējos pamainīt viedokli par terminu shear. Iepriekš mēs to pārtulkojām kā bīde, bet no standarta izriet, ka tā ir nobīde, proti, nobīdes plakne, kas ir plāna josla gruntī, par kuru kāds grunts apgabals noslīdējis pret blakus esošo grunts apgabalu.
M. Baltiņš: tad sanāk, ka tā ir nobīdes plakne?
R. Arhipenko: tā būtu shear plane, ko nereti lieto kā shear.
M. Baltiņš: tā ir nobīde ar rezultātu vai process?
R. Arhipenko: te ir rezultāts.
A. Amoliņš: vēlējos piebilst, ka citā nozīmē terminam shear ir apstiprināta atbilsme cirpe. Cirpe un bīde. Cirpe ir termins fizikā, savukārt bīde ir transporta un sakaru terminos.
M. Baltiņš: tas ir daudznozīmīgs vārds. Ja mēs norādām jomu, tad atbilsmes var atšķirties. Nobīde būtu visatbilstošākais variants šajā gadījumā, cirpe būs citā jomā.
LZA TK apstiprina terminu nobīde kā atbilsmi angļu terminam shear tajos gadījumos, kad shear ir lietvārds.
M. Baltiņš: ar šo varam uzskatīt, ka saraksts ir pilnībā pieņemts un mēs to varam publiskot.
R. Arhipenko: vēl varu piebilst, ka mēs turpinām standartu tulkošanu, un uz rudens pusi mums būs gatavs vēl viens saraksts.
3. Klimata pārmaiņu inženierijas terminu izskatīšana.
A. Amoliņš: šeit es ierosinātu oglekļa dioksīda terminus salikt terminu tabulā, citādi grūti saprast, kurš ir termins un kurš nav.
Terminu izskatīšana tiek atlikta uz nākamo reizi, jo saraksta iesniedzēja nav pievienojusies sēdei.
4. Diskriminācijas jomas terminu apspriešana.
M. Baltiņš: šeit lūgšu A. Krastiņu sniegt komentārus, jo terminus ir iesniedzis Valsts valodas centrs (VVC). It kā šie termini nav tik grūti, bet tur ir konkrēts tiesību aktu konteksts.
A. Krastiņš: mums vislielākās problēmas bija ar apzīmētāju terminos intersecting/intersectoral discrimination. Tie parādās daudzās jomās, un mēs nevaram atrast vienu atbilsmi. Reizēm lieto terminu šķērsdiskriminācija, reizēm kaut ko citu. Mēs sastatījām šo sarakstu, lai kopīgiem spēkiem izdomātu, kā to nosaukt. Ja par jomām, tad intersectoral lieto kā starpnozaru, bet te ir diskriminācija no dažādām pusēm, un tur ir dažādi veidi.
A. Amoliņš: multiple discrimination ietver dažādus nesaistītus diskriminācijas veidus, bet terminā intersectional discrimination ir daudzi faktori, kas rada diskrimināciju. Es to sauktu par daudzfaktoru diskrimināciju, un multiple discrimination varētu būt diskriminācija uz dažādu faktoru pamata.
M. Baltiņš: daudzfaktoru diskriminācija nav slikts variants, bet tie abi jāskatās kopā.
A. Amoliņš: katrā gadījumā problemātisks ir apzīmētājs daudzkārtējs, jo tas liek domāt, ka diskriminācija atkārtojas daudzas reizes. Tur jau nav svarīgs reižu skaits, bet gan veidi. Diskriminācija uz dažādiem pamatiem.
A. Krastiņš: daudzveidīga diskriminācija laikam nebūtu labi, jo liecinātu par kaut ko pozitīvu.
D. Šostaka: un dažāda diskriminācija būtu pārāk vienkārši.
M. Baltiņš: vairākpamatu diskriminācija – tas būtu līdzīgi tam variantam, ko A. Amoliņš piedāvāja. Es gan neesmu drošs, vai, neredzot tabulu, es varētu tās abas atšķirt. Terminiem arī nevajadzētu būt pārāk līdzīgiem.
A. Krastiņš: angļu valodā jau ir tā pati problēma, no malas nav tik vienkārši saprast. Man nav iebildumu ne pret variantu vairākpamatu diskriminācija, ne pret variantu daudzfaktoru diskriminācija.
M. Baltiņš: jāapskata vēl daži piemēri no tabulas, kādos kontekstos šie termini parādās. Redzu, ka saistībā ar personām, kam ir invaliditāte un kas var tikt diskriminētas arī vēl uz kāda cita pamata.
A. Krastiņš: feminismā arī tas parādās, vispār sociālajās zinātnēs.
R. Kūlis: kādās attiecības šis jēdziens ir ar laiku? Tabulā parādās varianti vienlaicīga un daudzkārtēja diskriminācija. Vai tas nozīmē, ka tās notiek reizē? Vai arī tie ir pretstati?
A. Krastiņš: tā ir vienlaicīga, nevis viens diskriminācijas veids pēc otra. Bet tās ir sākotnējās atbilsmes, tagad jau mēs pārejam uz citām.
M. Baltiņš: kolēģi šeit ir apkopojuši mēģinājumus atveidot šo terminu. Nekādu lielu skaidrību tas gan nav radis. Varianti salikta un krusteniska diskriminācija neko daudz neizsaka.
A. Krastiņš: mēs varētu pievērsties arī terminam intersectionality. Ko ar to darīt, ja intersectoral mums ir daudzfaktoru?
A. Amoliņš: daudzfaktorība.
M. Baltiņš: tas gan ir mazliet neparasti, bet nav īsti aplami.
A. Krastiņš: kā būtu daudzfaktoriskums?
M. Baltiņš: te jānoskaidro, vai tas ir rezultāts vai abstrakta īpašība. Ja īpašība, tad labāk ar izskaņu -ība.
D. Šostaka: daudzfaktorība ir ļoti kodolīgi un labi izsaka domu.
LZA TK apstiprina terminu daudzfaktoru diskriminācija kā atbilsmi angļu terminam intersecting/intersectional discrimination un terminu vairākpamatu diskriminācija kā atbilsmi terminam multiple discrimination. Papildus nolemts apstiprināt terminu daudzfaktorība kā atbilsmi angļu terminam intersectionality.
5. Dažādi.
5.1. Izmaiņas Informācijas un dokumentācijas TAK sastāvā.
M. Baltiņš: lūgšu I. Kazāku izteikties par izmaiņām Informācijas un dokumentācijas TAK sastāvā.
I. Kazāka: jūnija sākumā saņēmām Intas Virbules ziņu par atkāpšanos no amata. I. Virbule strādāja jau no 2011. gada, un tagad mums nepieciešami jauni un enerģiski spēki, kas veicinātu terminoloģijas attīstību. Ar balsu vairākumu tika ievēlēta LNB standartizācijas eksperte Aija Uzula.
A. Uzula: paldies par iespēju izteikties, man ir liels pagodinājums būt šeit. Visu savu darbu dzīvi esmu pavadījusi bibliotēku vidē. Kopš pagājušā gada strādāju LNB, šogad sāku darboties mūsu TAK, tāpat darbojos arī standartizācijas institūcijā tehniskās komitejas sastāvā, esmu šīs komisijas sekretāre. Šī joma man ir tuva daudzus gadus, un ceru uz veiksmīgu turpmāko sadarbību.
M. Baltiņš: ļoti jauki, ka jums ir dubultā loma gan standartizācijas komisijā, gan LNB. Ceram arī no jums sagaidīt īsākus vai garākus terminu sarakstus. Mūsu komisijā terminu apspriešana notiek bez liekas hierarhiju pasvītrošanas – katrs, kam ir ko teikt konkrētajā brīdī, var paust savu viedokli. Pat tad, ja ideja ir dīvaina, pagrozot to, nereti izkristalizējas jauns risinājums. Tāpēc ceru, ka pieslēgsities mūsu sēdēm un arī izteiksieties tajās.
LZA TK akceptē jauno Informācijas un dokumentācijas TAK sastāvu.
5.2. Termina jet lag atbilsme latviešu valodā (turpin.).
M. Baltiņš: atgādināšu, ka iepriekšējā sēdē tā arī nenonācām pie galīgā varianta. Variantu ir daudz, iepriekš bija atsūtīts arī vecais protokols, kur šo jautājumu kādreiz apspriedām. Arī E. Cauna atsūtīja 27 variantus ar mehāniskiem tulkojumiem. Mums vajadzētu šo fenomenu apzīmēt pietiekoši specifiski. Diennakts ritma traucējumi ir un mēdz būt arī maiņu darbiniekiem, līdz ar to vispārīgākie termini mums būtu uzreiz jāatmet. Es negribētu arī lietot vārdu sindroms, jo tas, no vienas puses, var tikt izmantots noteiktās situācijās, bet, no otras puses, tas lieki medikalizē šo stāvokli. Tās ir neērtības, kas mēdz būt mums visiem, nekā ļauna tur nav. Kādi mums ir varianti un ko esam domājuši papildus?
M. Rozīte: pagājušoreiz palikām pie varianta pēclidojuma disritmija.
M. Baltiņš: toreiz bija arī variants pēclidojuma dezadaptācija. Ar domu, ka adaptācija nenorit tik gludi, kā gribētos. Adaptācija un dezadaptācija būtu kā stress un distress. Savukārt ar disritmiju nav īsti skaidrs, ko tā ritmija nozīmē. Varam teikt, ka tur ir paslēpts diennakts ritms, cirkadiānais ritms, bet vai te atkal termins netiek medikalizēts.
D. Šostaka: es tikko atradu arī tādu terminu kā sociālā dezadaptācija. Tie ir adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties.
M. Rozīte: man griež ausīs šo abu vārdu salikums – pēclidojuma un vēl dezadaptācija. Tur ir pēc un tad vēl dez.
A. Vucāne: man arī šķiet, ka to dezadaptāciju būs ļoti grūti izrunāt.
M. Baltiņš: piekrītu, ka labāk lietojams būtu mazs, īss apzīmējums. Varam aplūkot arī citus variantus.
D. Šostaka: manuprāt, Rozītes kundze minēja pēclidojuma adaptāciju, jo pēclidojuma sekas var būt dažādas – kādam kā pīlei ūdens, citam smagāk. Lietojot vārdu adaptācija, nav ne pozitīvas, ne negatīvas konotācijas.
M. Baltiņš: man arī nav nekas pretī, jo adaptācija būs visiem.
R. Ķīlis: te jau it kā mēģina pateikt, ka mēs visi konstanti esam adaptēti. Lai pateiktu, ka mums kaut kas nav kārtībā, kaut kāds vārds ir nepieciešams. Ja sakām dezadaptēti, tad ir skaidrs, ko mēs gribam pateikt. Proti, to, ka šī adaptācija ir it kā izjaukta. Vai arī jāizgudro kāds jauns vārds, ar kuru varētu raksturot šo stāvokli.
M. Baltiņš: precizēšu, ka mēs neesam visu laiku adaptēti, mēs visu laiku adaptējamies. Ja rīt būs brīvdiena, mums būs nepieciešams laiks, lai adaptētos. Kad bērns pāriet brīvdienu režīmā, arī tad nepieciešams laiks adaptācijai. Es arī adaptējos, piemēram, tam, ka šodien nevaru paēst. Esmu spiests pielāgoties. Adaptācija ir viena no mūsu organisma spējām uzturēt attiecības ar vidi.
LZA TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu pēclidojuma adaptācija.
5.3. Termina sharenting atbilsme latviešu valodā.
M. Baltiņš: te arī lūgšu komentāru A. Krastiņam. Šeit ir sapludināti divi vārdi share un parenting, lai raksturotu parādību, kad vecāki pārmērīgi publisko informāciju par bērniem dažādās sociālajās vietnēs.
A. Krastiņš: tā ir tipiska parādība mūsdienās, jo īpaši ASV. Vecāki daudz informācijas par bērniem publisko sociālajos tīklos. Mēs VVC ieteicām skaidrojumu, jo arī angļu valodas termins ir sarunvalodas stilā. Varbūt komisija no mūsu skaidrojošā atveidojuma var nonākt pie kaut kā īsāka. Mēs skaidrojām, ka tā ir vecāku veikta pārmērīga personiskās informācijas publiskošana sociālās tīklošanās vietnēs par saviem bērniem.
M. Baltiņš: mūs tas, protams, neatbrīvo no pienākuma dot īsu apzīmējumu. Pārmēru dalīšanās, jo tā ne vienmēr būs saistītas ar vecākiem un bērniem.
A. Krastiņš: tā jau ir plašāka problēma attiecībā uz plašāku sabiedrību. Citi cilvēki nesaredz robežas starp personīgo dzīvi un sociālajiem tīkliem.
M. Baltiņš: dzīvokļu aplaupītāji gan te noteikti saskata lielisku izdevību. Runājot par dalīšanos ar bērnu bildēm, diez vai pašreizējie bērni pusaudžu vecumā būs priecīgi par to, ka nobildēti pliki jūrmalā. Kad šīs bildes vēl glabājās vecāku albumā, situācija bija stipri atšķirīga. Tagad fotogrāfiju izņemt no kibertelpas ir praktiski neiespējami.
A. Krastiņš: oversharing ir pārmērīga dalīšanās sociālajos tīklos.
D. Šostaka: ir termini aprūpe un pāraprūpe. Varbūt pēc šī principa kaut ko darīt ar vārdu dalīšanās?
M. Baltiņš: pārmērdalīšanās varētu būt pamata termins. Te ir vienalga, vai pārmēru dalos ar sevi vai ar saviem bērniem.
R. Ķīlis: pārspīlēti arī ir labs vārds, kas nereti tiek nepamatoti aizmirsts.
M. Baltiņš: piekrītu, bet ar pārspīlēti nevaram veidot salikteni. Ja gribēsim vēlāk kaut ko raksturot ar citu vārdu ģenitīvā, tad pēc tam mums būs trīs vārdi terminā. Citādi pārspīlēta dalīšanās ir labs variants, ne ar ko sliktāks par pirmo.
A. Amoliņš: bērnrādīšana.
M. Baltiņš: pārspīlēta bērnrādīšana.
M. Rozīte: pārmēra parāda daudzumu, tas man labāk patīk.
M. Baltiņš: pārmērīga dalīšanās un pārspīlēta dalīšanās – ne vienmēr dalīšanās ir pārspīlēta, drīzāk pārmērīga.
D. Šostaka: pārspīlēts ir tāds, kas pārsniedz pieņemto, parasto izpausmes pakāpi; ļoti nedabisks, samākslots, bet pārmērīgs ir tāds, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, pakāpi, ir pārāk intensīvs, pārāk iedarbīgs. Tā ir informācija no Tēzaura.
M. Baltiņš: tad lai būtu pārmērīga bērnrādīšana, jo mums ir arī pārmērīga alkohola lietošana. Un oversharing būtu pārmērīga dalīšanās. Tad mēs varam apstiprināt divus terminus.
LZA TK vienojas apstiprināt terminu pārmērīga dalīšanās kā atbilsmi angļu terminam oversharing un terminu pārmērīga bērnrādīšana kā atbilsmi angļu terminam sharenting.
5.4. Finanšu termina short squeeze atbilsme latviešu valodā.
M. Baltiņš: ar šo terminu domāta īspozīciju slēgšana, kas palielina cenas pieaugumu. It kā varētu pietikt ar terminu īspozīciju slēgšana, lai gan angļu termins to droši nepasaka. Ja mums vajag vairāk laika apdomāties, tad varam šo jautājumu pagaidām atlikt.
A. Amoliņš: igauņiem ir variants īsslaukšana. Mēs gan te nevaram pārdroši veidot jaunus terminus, jo varbūt finansistiem ir citi termini.
M. Baltiņš: tad varbūt pagaidām šo terminu atliekam, atzīmējot variantu īspozīciju slēgšana. Rudenī varam pie tā atgriezties un uzaicināt uz sēdi jautājuma iesniedzēju.
LZA TK nolemj pagaidām atlikt šā termina izskatīšanu.
M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti. Šoreiz sēde iznākusi mazliet īsāka, jo ir izpalicis viens darba kārtības punkts. Uz nākamo sēdi plānots sanākt septembrī.
Sēde beidzas plkst. 15.15.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne