LZA TK 01.04.2025. sēdes protokols Nr. 3/1190

Sēde notiek 2025. gada 1. aprīlī plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā

     Sēdē piedalās 13 dalībnieki
     Sēdi vada Māris Baltiņš
     Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
2. Termina remigrācija apspriešana (turpin.).
3. Ūdens kompetences pamatelementu apspriešana.
4. Psiholoģijas terminu izskatīšana.
5. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā paziņojis A. Amoliņš.

M. Baltiņš sēdes sākumā informē, ka šodien ir paredzēta diezgan saspringta darba kārtība, turklāt no LZA puses ir lūgums šodienas sēdi beigt plkst. 15.40.

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

 

M. Baltiņš: atgādinu, ka iepriekšējā LZA TK sēde notika 18. februārī. Cik zinu, komentāri par šīs sēdes protokolu nav saņemti, tāpēc aicinu apstiprināt šīs sēdes protokolu.

LZA TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

2. Termina remigrācija apspriešana (turpin.).

 

M. Baltiņš: šo jautājumu iesākām apspriest jau pagājušogad, secinot, ka ir divi atsevišķi procesi. Viens ir reemigrācija kā atgriešanās sākotnējā mītnes zemē, savukārt, otrs ir remigrācija kā atkārtota migrācija, kas nebūt nenozīmē atgriešanos savā izcelsmes valstī. Labi zinām, ka daudzos likumos ir ieviesies termins remigrācija ar vienu -e, tāpēc tagad jālemj, ko varam situācijas labā izdarīt. Labprāt uzklausītu iesaistītās iestādes, jo īsti korekts pašreizējais atveidojums diemžēl nav.

A. Ceriņa: es pārstāvu Centrālo statistikas pārvaldi un vēlētos parādīt nelielu prezentāciju. Tātad mums ir divi termini – plaši tiek lietots termins remigrācija, tomēr tas nav oficiāli apstiprināts termins. Mums par to ir iekšējas diskusijas, pie kurām atgriežamies katru gadu. Tāpēc pagājušogad mēs vēlējāmies beidzot saprast, vai varam kaut ko mainīt. Tēzaurā ir vārdi reemigrants un reemigrēt ar piezīmi, ka tie nav oficiāli apstiprināti. Vietnē Termini.gov.lv terminam reemigrants angliski norādīta atbilsme re-immigrant, kas tomēr nav tas pats. Angliski tāda termina kā re-emigration nav vispār. AkadTerm datubāzē ir parādījies termins remigrācija, kas tur iepriekš nebija. Jānorāda, ka arī akadēmiskajā vidē plaši lieto terminu remigrācija, izsmeļoši skaidrojot, kāpēc tas tiek lietots.

I. Koroļeva: es šodien pārstāvu profesori Intu Mieriņu, ar kuru strādāju vienā darba grupā. Absolūti varu pievienoties Ceriņas kundzes teiktajam. Ja lietojam terminu reemigrācija, tad tā ir atkārtota migrācija, kas nenozīmē, ka cilvēki atgriežas savā izcelsmes valstī. Termins reemigrācija nav pareizs un neizsaka procesu. Esam arī to vairākkārt skaidrojuši rakstos un ziņojumos.

V. Ziemele: es pārstāvu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju. Esam pievienojušies šai diskusijai, jo ministrija ir atbildīga par remigrācijas jomu. Līdz 2019. gadam lietojām terminu reemigrācija, bet tad ar Diasporas likuma pieņemšanu pārgājām uz terminu remigrācija. Valsts pārvaldē plaši tiek lietots termins remigrācija ar vienu -e. Šis termins ir arī Plānā darbam ar diasporu. Mēs plānojam veidot jaunu mājaslapu un vēlamies uzlikt platformai vienu konkrētu nosaukumu. Angliski lieto terminu return migration, kas būtu kā atgriešanās migrācija. Žurnālisti plaši lieto terminu reemigrācija. Termins reemigrācija mums tika atsūtīts kā ieteikums no Latviešu valodas aģentūras, pamatojot, ka tas ir fiksēts termins un atrodams leksikas vārdnīcā. Nav skaidrs, kāpēc Diasporas likumā savulaik tika pieņemts termins remigrācija. Ja tagad tiks apstiprināts termins reemigrācija, tad daudz kas būs jāmaina, un tādā gadījumā šis jautājums jau būtu jāskata vēl plašāk, informējot par to arī citas iesaistītās ministrijas.

M. Baltiņš: ir skaidrs, ka termins atpakaļmigrācija eksistē, un tas ir parādījies diezgan senās vārdnīcās. Ja ņemam tīri etimoloģiski, tad migrācija ir jebkāda veida izceļošana, tāpēc pamatojums terminam ar diviem -e ir pilnīgi skaidrs. Tas, ka daudzus likumus apspriež, ne vienmēr uzklausot speciālistu viedokli par terminoloģiju, diemžēl ir fakts. Tomēr ir arī pozitīvi piemēri. Tā, piemēram, Civilās aviācijas aģentūrai izdevās izskaust padomju laika terminu gaisa kuģis, aizstājot to ar terminu lidaparāts, tā kā mums ir precedenti. Saprotams, ka valsts pārvaldē cilvēkiem jālieto tādi termini, kādi ir likumos. Šis ir problemātisks jautājums, varbūt tas šoreiz būtu jāatliek.

R. Karnīte: mani, pirmkārt, mulsina ļoti tuvie termini – reemigrācija un remigrācija. Emigrācija ir process, kad emigrē, reemigrācija – kad atgriežas. Formants re- vienmēr nozīmē atgriešanos. Vēl es varētu atbalstīt arī terminu atpakaļemigrācija.

M. Baltiņš: es gribētu speciālistiem pajautāt, kā sauc procesu, kad cilvēki brauc prom? Tā taču ir emigrācija.

I. Koroļeva: protams, tā ir emigrācija. Remigrācija ir konkrēta procesa apzīmējums. Cilvēks atgriežas izcelsmes valstī, tāpēc šo procesu sauc par remigrāciju. Reemigrācija ir atkārtota emigrācija.

M. Baltiņš: jūs tikko apgāzāt šā termina pareizību. Ja emigrācija ir izbraukšana, tad šo cilvēku atgriešanās ir reemigrācija. Nav tāda formanta r-, ir formants re-. Tas, ka dažādās valodās termini atšķiras, nav nekas neparasts, jo formanti atšķirīgās valodās nebūt nav vienādi.

I. Koroļeva: ja mēs skatāmies no savas puses, tad varbūt pareizs būtu termins reimigrācija. jo cilvēku ieceļošana valstī ir imigrācija.

M. Baltiņš šajā ziņā varu jums piekrist, varbūt tas pat būtu viens no labākajiem risinājumiem. Tas arī labāk tuvotos angļu valodai kā termina avotvalodai un ieviestu skaidrību, ka imigrants ir tas, kurš ieceļo, bet emigrants – kurš izceļo. Uz šādu virzienu faktiski mudināja arī Ceriņas kundzes prezentācija.

V. Ziemele: mani mulsina, kā šie termini reimigrants un reimigrācija tiks izrunāti, jo tur parādās divskanis. Saprotu, ka latviešu valodā domuzīmi neizmantosim.

M. Baltiņš: terminu ar formantu re- mums ir pietiekoši daudz, prakse rāda, ka mēs visi ātri iemācāmies, kā šādi termini jāizrunā.

R. Karnīte: es piekrītu Ziemeles kundzei. Man nešķiet, ka būtu pareizi mainīt to, kas ir skaidrs. Termins reimigrants jau pēc savas būtības ir aplams. Tas nav pareizs ne valodnieciski, ne loģiski. Uz terminu remigrants ir daudz vieglāk pāriet.

M. Baltiņš: mēs varam par to padomāt līdz nākamajai reizei. Man patīk forma ar diviem -e, bet negrasos nevienam to uztiept. Aicinu apdomāt arī variantu reimigrācija.

A. Ceriņa: termins remigrants gan principā ir zelta vidusceļš, jo ļauj paskatīties uz procesu no abām pusēm.

M. Baltiņš: šeit gan vēl norādāms, ka terminam migrants nereti ir negatīva emocionālā nokrāsa. Iespējams, tāpēc daudzi žurnālisti dod priekšroku terminiem reemigrācija un reemigrants.

LZA TK vienojas pagaidām atlikt šā termina apspriešanu.

3. Ūdens kompetences pamatelementu apspriešana.

 

M. Baltiņš: šo jautājumu mums ir atsūtījuši Valsts valodas centra (VVC) kolēģi.

K. Erštiķe: jēdziens ir ļoti plašs, nereducējoties tikai uz peldētprasmi, tāpēc virzāmies uz terminu pratība, jo tam ir nostiprinājusies atbilstoša nozīme. Pratība ir indivīdam piemītoša prasme, termina tiešā atbilsme angliski ir literacy, bet mums liekas, ka šeit tas atbilstu, jo zem tā ir 15 kompetences. Te vienīgi vēl ir jautājums, vai atstājam terminu ūdenspratība vai iekļaujam arī vārdu peldēšana?

M. Baltiņš: man vārds pratība liekas ļoti labs, te gan jānorāda, ka vārdu pratība mēs pamatā lietojam kā daļu no salikteņa. Es ieteiktu terminu ūdenspratība vārdu savienojuma ūdens kompetences vietā. Atsevišķus elementus varam sēdē neskatīt, jo tie pārējie ir labi, vienkārši termini.

Z. Gemze: esmu ierosinājusi šo jautājumu. Par to plašāk sākām runāt 2018. gadā. Mēs strādājam ar pierādījumos balstītām metodēm, jo Latvijā attiecībā uz drošību uz ūdens nav zināšanu un pieejas. Runājot ar bērniem par peldētapmācības pratību, mēs nevaram aprobežoties tikai ar apzīmējumu drošība uz ūdens vai peldētapmācība. Materiālā minētās 15 ūdens kompetences ir ņemtas no Skandināvijas metodēm. Peldētprasme un peldētapmācība ir tikai divi no elementiem. Šobrīd notiek metodiskā materiāla izstrāde pedagogiem, lai nodrošinātu peldētprasmi, jo iepriekš nav bijis vienota materiāla un uzstādījuma. Materiāls palīdzētu pedagogiem un bērniem saprast, kādas prasmes ir jāattīsta. Šie elementi būtu, piemēram, spēja nostabilizēt elpošanu, novērtēt vides apdraudējumu, prast peldēt apģērbā un no tā atbrīvoties. Vai to var saukt par pratību?

M. Baltiņš: praksē jau tiek lietoti līdzīgi termini. Piemēram, veselībpratība – cilvēks spēj saprast, kas veicina veselību un kas to gandē. Šeit es redzu, ka tā tiešām ir pratība – gan spēja novērtēt, gan spēja pareizi rīkoties situācijā. Pratība būtu labs risinājums. No termina apmācība gan vajadzētu izvairīties, jo tas liek domāt, ka kaut kas tiek mācīts, bet ne līdz galam iemācīts.

R. Karnīte: es vēl gribētu norādīt, ka nevajag latviešu valodu piesārņot ar tādiem vārdiem kā kompetence. Kas ir pratība? Tas ir prasmju kopums, un šeit tās visas ir prasmes.

M. Baltiņš: pratība būs viss kopums, un katrs atsevišķi būs elements.

K. Erštiķe: Karnītes kundze pateica tieši to, ko vēlējos precizēt. Ūdenspratība ir virsjēdziens, un pēc tam ir runa par visām 15 prasmēm. Šeit noteikt jātiek vaļā no vārda kompetence.

D. Šostaka: izsaku atbalstu terminam ūdenspratība. Tā ir ļoti laba analoģija arī ar terminu finanšu pratība.

M. Baltiņš: saprotu, ka pie katra termina jāpierod, bet termins pratība jau tiek veiksmīgi lietots citos līdzīgos terminos. Vai šeit tas radītu problēmas?

Z. Gemze: man nav iebildumu. Vai gala variants būtu ūdenspratības mācība?

M. Baltiņš: vārds mācība pat būtu lieks. Šeit ir ūdenspratības apguve kā process, pietiek ar terminu ūdenspratība vienā vārdā.

LZA TK vienojas apstiprināt virsterminu ūdenspratība.

4. Psiholoģijas terminu izskatīšana.

 

E. Ozoliņa: esmu sagatavojusi psiholoģijas terminu glosāriju, ko koordinēju ar LU IZPF Psiholoģijas nodaļu.

M. Baltiņš: 2016. gadā iznāca Alda Putniņa sastādītā vārdnīcā. Vai tā ir ņemta vērā?

E. Ozoliņa: jā, mēs apskatījām terminus, kas ir iekļauti vārdnīcā, bet ne visi termini tajā ir atspoguļoti.

M. Baltiņš: virkne šo terminu ir uz psiholoģijas un fizioloģijas robežas. Vai skatījāties, kā tos atveido fiziologi? Piemēram, zemsliekšņa kairinājumiem ir iegājušies termini, kas ir stabilizējušies pulka senāk. Otrs moments – medicīnas terminoloģijā lieto garāku formu, proti, nevis sensors, bet sensorisks ar domu, ka varam precīzi izveidot pāri sensorisks – motorisks, kas būtu svarīgi. Motors un motorisks gan var radīt pārpratumus.

E. Ozoliņa: esmu apzinājusi terminus, kas ir oficiāli publiskoti. Sensors ir ieteikums, kas ir nācis no Psiholoģijas nodaļas.

aesthetic sensitivity
estētiskais jūtīgums

M. Baltiņš: pareizi būtu estētiskais jutīgums, kā to ieteikusi Psiholoģijas nodaļa.

E. Ozoliņa: tur ir iekļauti arī emocionālie procesi.

M. Baltiņš: parasti mēs tomēr tādos gadījumos sistēmas labad liekam terminu jutīgums. Vienkārši skaidrojumā jāpaskaidro, ka tur parādās arī emocionālais aspekts.

LZA TK apstiprina terminu estētiskais jutīgums.

biological sensitivity to context
bioloģiskais konteksta jutīgums

M. Baltiņš: es ieteiktu abus pēdējos vārdus salikt kopā saliktenī – bioloģiskais kontekstjutīgums.

J. Borzovs: atbalstu šo priekšlikumu.

LZA TK apstiprina terminu bioloģiskais kontekstjutīgums.

differential susceptibility
diferenciālā uzņēmība

M. Baltiņš: tā tas varētu būt, jo medicīnā terminu uzņēmība lieto, piemēram, runājot par uzņēmību pret infekcijas slimībām.

J. Borzovs: varbūt uzņemtība?

M. Baltiņš: diez vai šeit tas derēs. Diferenciālā vai diferencētā?

E. Ozoliņa: šis ierosinājums nāca no kolēģiem.

R. Karnīte: diferencētā kā dažādā, nevis diferenciālā. Diferenciāls ir atkarīgs.

M. Baltiņš: tad šis vēl jāpārdomā.

LZA TK pagaidām apstiprina terminu diferenciālā uzņēmība.

depth of processing
informācijas apstrādes dziļums

LZA TK apstiprina terminu informācijas apstrādes dziļums.

ease of excitation
ātra ierosa, uzbudināmība

J. Borzovs: kur te uzradies ātrums?

M. Baltiņš: vai ierosa ir pareizi? Es tomēr ieteiktu no tās atteikties, jo ierosa ir cits fizioloģisks termins.

LZA TK apstiprina terminu paaugstināta uzbudināmība.

emotional responsivity/empathy
emocionālā atsaucība, empātija

M. Baltiņš: ja tie ir sinonīmi, tad problēmas nav.

LZA TK apstiprina terminus emocionālā atsaucība un empātija.

environmental sensitivity
jutīgums pret apkārtējo vidi

M. Baltiņš: biologi vienmēr iebilst pret terminu apkārtējā vide, tāpēc šeit labāk būtu vides jutīgums.

LZA TK apstiprina terminu vides jutīgums.

high sensitivity
izteikts jutīgums

LZA TK apstiprina terminu izteikts jutīgums.

highly sensitive person
izteikti jutīgs indivīds

M. Baltiņš: saprotu, ka labāk lietot terminu indivīds, nevis persona.

LZA TK apstiprina terminu izteikti jutīgs indivīds.

high sensation seeking (HSS) test
asu izjūtu meklēšanas pašnovērtējuma aptauja

M. Baltiņš: terminam tas noteikti ir pārāk garš. Šeit varam runāt par testu kā par instrumentu – asu izjūtu pašnovērtējuma tests.

R. Karnīte: pašnovērtējums vai pašvērtējums?

M. Baltiņš: tas atkarīgs no tradīcijas.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu asu izjūtu pašnovērtējuma tests.

highly sensitive person scale
sensorā jutīguma aptauja

LZA TK apstiprina terminu izteiktā jutīguma skala.

M. Baltiņus: pārējos terminus atliksim uz nākamo sēdi.

5. Dažādi.

 

5.1. Terminu multi-directional speed un curvilinear speed atbilsmes sporta pedagoģijā.

 

M. Baltiņš: ar terminu curvilinear speed lielu problēmu nebūtu. Andris Amoliņš arī atbalstīja atbilsmi līklīnijas ātrums. Par terminu multi-directional speed ir jautājums, vai tīri fizikāli tas var būt ātrums daudzas virzienos. Ja iebildumu nav, tad varam apstiprināt terminu daudzvirzienu ātrums.

LZA TK apstiprina piedāvātās terminu atbilsmes daudzvirzienu ātrums un līklīnijas ātrums.

 

5.2. Termina quiet quitter atbilsme latviešu valodā.

 

M. Baltiņš: par šo parādību jau savulaik spriedām un apstiprinājām terminus atsalums un atsalšana.

K. Erštiķe: problēma parādās tad, kad runa ir par darbinieku. Ja tā ir strādāšana bez pašiniciatīvas, vai varam teikt, ka tas ir darbinieks bez pašiniciatīvas?

M. Baltiņš: šeit gan es nepiekritīšu. Lai es pret kaut ko atsaltu, man vispirms jājūt siltas jūtas. Ja man nekad tādas nav bijušas, ja vienmēr esmu strādājis bez iniciatīvas, tad arī nevaru atsalt. Šeit ir domāts, ka ir bijusi tā labā, skaistā fāze, un pēc tam ir iestājies atsalums.

LZA TK pagaidām atliek šā jautājuma apspriešanu.

 

5.3. Termina GPS track atbilsme.

 

M. Baltiņš: šeit jautājuma iesniedzējs ir piedāvājis variantu ceļraksts.

D. Šostaka: varbūt labāk ceļrādis.

LZA TK vienojas pagaidām atlikt šā jautājuma apspriešanu.

M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti, un ierosina uz nākamo sēdi sanākt 29. aprīlī.

Sēde beidzas plkst. 15.40.

            Sēdes vadītājs M. Baltiņš
            Protokoliste A. Vucāne