LZA TK 18.07.2023. sēdes protokols Nr. 7/1177

LZA TK 18.07.2023. sēdes protokols Nr. 7/1177

Sēde notiek 2023. gada 18. jūlijā plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā

Sēdē piedalās 10 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

2. Izglītības terminu skaidrojošās tiešsaistes vārdnīcas termini.

3. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojuši E. Vimba, U. Cerbulis, I. Kazāka un A. Uzula.

Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš paskaidro, ka šī ir ārkārtas sēde, kas sasaukta, lai izskatītu izglītības terminu skaidrojošās vārdnīcas terminus.

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

 

M. Baltiņš: atgādinu, ka iepriekšējā LZA TK sēde notika 20. jūnijā, un tā nebija pārāk gara. Esam saņēmuši komentāru tikai no Karnītes kundzes ar ierosinājumu atveidot terminu share nevis kā dalīšanās, bet kā kopīgošana. To gan mēs šobrīd varētu atlikt un apspriest šo korekciju nākamajā sēdē. Vai par šīs sēdes protokolu ir saņemti vēl kādi komentāri?

A. Vucāne: ir saņemti nelieli precizējumi no Romāna Arhipenko, bet tie neietekmē nolemto.

TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

2. Izglītības terminu skaidrojošās tiešsaistes vārdnīcas termini.

 

M. Baltiņš: vispirms aicināšu profesori Diānu Laivenieci pastāstīt vairāk par pašu projektu.

D. Laiveniece: vispirms paldies par iespēju sasaukt šo sēdi, jo laika mums vairs nav daudz – 18. augustā šis projekts beidzas. Izglītības terminu skaidrojošā vārdnīca ir IZM veidots projekts, kam ir uzdevums ar stingriem nosacījumiem. Pētījuma uzdevumā paredzēts, ka viens no pētījuma rezultātiem ir izstrādāt vārdnīcu 3000 šķirkļu apjomā ar skaidrojumu, katram terminam norādot ekvivalentus četrās svešvalodās – angļu, vācu, franču un krievu valodā. Vārdnīcu paredzēts saskaņot LZA Terminoloģijas komisijā, šeit gan uzsvēršu, ka mums vārdnīca ir jāsaskaņo, nevis jāapstiprina. Mēs grupā pieņēmām lēmumu sākt ar nelielu saujiņu – nedaudz virs 20 terminiem, kas ir jauntermini. Šādu apzīmējumu mēs pievienojām terminiem, ko paši esam radījuši un devuši vārdu, kāds iepriekš nav ticis lietots. Otra grupa ir termini, kuri šur tur ir izskanējuši, bet nav skaidroti un definēti latviešu valodā. Trešā grupa ir termini, kuri ir nevēlami latviešu valodā, par tiem daudz kritikas rakstīts zinātniskos rakstos, bet šie termini joprojām tiek lietoti. Mēs mēģinājām rast alternatīvas un aizstāt šos terminus. Tie arī ir mūsu radīti un veidoti. Es to uzskatītu par ievadsarunu, kuras beigās mums vajadzētu saprast, kā mums virzīt savu darbu turpmāk līdz vārdnīcas saskaņošanai LZA Terminoloģijas komisijā.

M. Baltiņš: vispirms gan norādīšu, ka par vārdnīcu apstiprināšanu runa ir Valsts valodas likumā, bet nebūsim formālisti, liela apjoma vārdnīcās mēs nevaram izskatīt katru šķirkli. Nekavēsimies pie formālām daļām un iesim cauri sarakstam.

agresijas blakus aktors, arī blakusstāvis jaunterm.

Indivīds, kurš novēro agresīvu darbību fiziskā vai virtuālā vidē vai zina par to, bet nav agresijā tieši iesaistīts, taču viņam ir iespēja to ietekmēt. Piemēram, klātesošais emocionālajā un/vai fiziskajā vardarbībā jeb bulingā skolā nav nedz varmāka, nedz upuris, taču viņam ir iespēja mutvārdos vai fiziski iejaukties, arī ziņot par agresiju.
Skatīt arī agresija, bosings, bulings, mobings, vardarbība
a. bystander
fr. témoin m, spectateur m, badaud m
v. Zuschauer m
kr. свидетель, сторонний наблюдатель

D. Laiveniece: uzreiz paskaidrošu: ja mums ir pirmais termins, kam seko otrais termins, priekšroku dodam pirmajam terminam, bet nav skaužams arī otrs termins, tas ir pieciešams.

I. Ķestere: mēs šo terminu esam mazliet precizējušas, noņemot vārdu agresija un atstājot tikai blakus aktors. Kad sakām vārdu liecinieks, mēs arī nesakām, kā tieši liecinieks. Liecinieks var būt arī nespējīgs darboties, bet, lietojot vārdu aktors, mēs ar to apzīmējam cilvēku, kas stāv blakus un kuram ir iespēja darboties.

M. Baltiņš: man ir divi iebildumi, pirmkārt, nevajadzētu būt tā, ka otrs termins ir pieciešams, bet nav gana labs. Vajadzētu būt tā, ka tie abi ir iesakāmi. Otrkārt, blakusaktors jāraksta vienā vārdā. Vai kolēģiem ir vēl kādi iebildumi?

A. Krastiņš: kā būtu variants līdzstāvis?

I. Ķestere: šeit ir svarīgi uzsvērt, ka tam cilvēkam ir spēja rīkoties, nevis viņš tikai stāv blakus. Tāpēc gribam paturēt vārdu aktors.

M. Baltiņš: kolēģis jautāja par otru terminu ar domu aizstāt blakusstāvi ar līdzstāvi.

I. Ķestere: varētu lietot arī to, vienīgi man bija svarīgi, lai vārds, kurš tiek ievietots vārdnīcā, ir atpazīstams no angļu valodas. Tāpēc by – blakus likās labāks nekā līdz.

M. Baltiņš: ja mums pirmais termins ir blakusaktors, tad labāk arī otru vārdu darināt pēc līdzīga modeļa. Kas attiecas uz caurspīdīgumu un to, lai termins būtu atpazīstams uzreiz pēc angļu vārda, tas gan nav nepieciešams.

A. Helviga: es aizstāvētu variantu blakus, jo ar līdz ir drusku cita semantika. Piemēram, termins līdzautors nozīmē, ka tie darbojas kopā, bet šeit ir pasīvā darbība.

LZA TK vienojas apstiprināt terminus [agresijas] blakusaktors un blakusstāvis.

akadēmiskais spiediens jaunterm.

Prasības, kas liek ieguldīt pārmērīgi daudz laika un enerģijas, lai sasniegtu akadēmiskus mērķus, veidotu akadēmisko karjeru. Akadēmiskā spiediena rezultāts ir studentu un akadēmiskā personāla pastāvīga spriedze par atbilstību akadēmiskajām prasībām.
Skatīt arī akadēmiskais darbs, akadēmiskā karjera, akadēmiskais personāls, prasība, spriedze
a. academic pressure
fr. pression universitaire f, pression académique f
v. akademischer Leistungsdruck m
kr. академическое давление

M. Baltiņš: šis ir vienkāršs termins, tāpēc nekavēsimies pie tā lieki. Tas ir labs apzīmējums parādībai.

LZA TK apstiprina terminu akadēmiskais spiediens.

bailes nokavēt iespēju jaunterm.

Destruktīva (traucējoša) izjūta, ko raksturo satraukums nokavēt, palaist garām iespējas, kuras jau izmanto citi, arī bailes kļūt neiederīgam kopienā, kura indivīdam ir subjektīvi svarīga. Bailes nokavēt iespēju var izraisīt regulāri izgūta un nekritiski vērtēta mediju informācija par citu cilvēku dzīvi, panākumiem.
Skatīt arī bailes, izjūta, spriedze
a. fear of missing out (FOMO)
fr. syndrome FOMO m, syndrome fomo m, anxiété de ratage f
v. Fear of missing out (FOMO) f
kr. синдром упущенной выгоды, синдром упущенных возможностей

M. Baltiņš: bailes nokavēt iespēju diez vai var uzskatīt par labu terminu, te jāpiedāvā kādi citi varianti. Pirmkārt, jāsaprot, vai tās ir bailes vai bažas. Otrkārt, terminu vajadzētu substantivēt, atsakoties no šīs konstrukcijas. Palaisto iespēju bažas gan skan poētiskāk, bet tam būtu terminoloģiskāka forma. Es ierosinātu palaistās iespējas, jo pēc psihoterapeitu rakstītā šīs parādības pamatā ir palaišana – iespējas palaišana garām.

A. Amoliņš: tur nav tikai laika faktors vien, bet arī bažas, lai gan šis vārds terminoloģijā reti lietots. Citos ekvivalentos lietots arī vārds sindroms.

M. Baltiņš: psihoterapeiti uzsver, ka to nevajadzētu medikalizēt, tā vairāk ir sajūta. Vārds bailes arī velk uz fobiju, tāpēc arī to negribētu lietot.

A. Krastiņš: man šķiet, ka te fear ir vairāk raizes, nevis bailes. Missing out – palaist kaut ko garām. Man šobrīd nenāk prātā ļoti veiksmīgi varianti, vienīgi kaut kas ar vārdu zaudējums, bet tas atkal būtu par smagu.

M. Baltiņš: ko domā vārdnīcas autori? Vai derētu variants palaisto iespēju raizes/bažas?

A. Helviga: priecājos par šo auglīgo sarunu, tomēr šos terminus ir grūti skatīt bez ziņojuma. Mēs vārdnīcas veidotāju vidū nolēmām, ka nevairīsimies no citām formām – terminoloģijā ir komunikatīvais un izziņas aspekts, nevis tikai nominatīvais aspekts. Termins ir kā sapratnes vienība, un tās veidošanā ir izmantojami visi līdzekļi. Mums ir gan ir darbības vārdi, gan vārdkopas, kur ir verbālais aspekts. Nevaram runāt tikai par šo vienu terminu, jo mums ir vairāki šādi gadījumi. Mums šķita, ka nav iespējams to pateikt citādi. Apzināmies, ka tā ir zināma tradīcijas laušana, un laikam šis aspekts vēl vairāk būtu jāakcentē mūsu ziņojumā. Valodas iespējas nedrīkst dominēt pār sapratni.

M. Baltiņš: šeit gan iebildīšu, jo sapratne ne vienā, ne otrā gadījumā nebūs lielāka. Šādu terminu būs grūtāk ievietot teikumos. Te mēs būtiski piekāpjamies angļu termina formai. Šeit konkrēti būtu vajadzīgs nomināls termins.

I. Ķestere: esmu izlasījusi daudz literatūras, kur lietots angļu apzīmējums, jo tas ir svarīgs izglītībā. Pēc satura ilgi domājot, palikām pie šī varianta, jo tas mums likās precīzākais. Tās tiešām ir bailes, kas ved uz neirozi. Protams, nedomāju, ka šis ir vienīgais variants.

M. Baltiņš: lai gan man nepatīk termini ar vārdu sindroms, tomēr šajā gadījumā kā otro paralēlo variantu mēs varētu aplūkot terminu FOMO sindroms, ko bija ieteicis kolēģis U. Cerbulis savā e-pasta vēstulē. Tad mums būtu divi varianti –palaisto iespēju bailes, ja autore uzskata, ka bailes ir labākas par bažām, un FOMO sindroms.

A. Helviga: palaists ir pagātnes divdabis, bet mēs runājam par to, kas vēl ir priekšā.

D. Šostaka: psihoterapeite Vita Kalniņa lieto terminu bailes nokavēt.

A. Amoliņš: vispirms norādīšu, ka tradīcijas ir noturīgas, ja tām ir praktiska nozīme. Ne velti cenšamies neizmantot pārvaldījuma konstrukcijas, lai varētu terminus labi iekļaut teikumos. Otrkārt, vārds palaistās tiek lietots arī nākotnes konstrukcijās. Tas nav šķērslis izmantot divdabi.

A. Krastiņš: tas noteikti nav attiecināms tikai uz pagātni, tas ir rezultāts, un to var interpretēt jebkurā no laikiem. Variants palaisto iespēju bailes labāk iederēsies teikumā.

R. Karnīte: piekrītu. Man arī tas nokavēt likās nevietā. Palaisto iespēju bailes ir labāks un vispārīgāks termins.

LZA TK vienojas apstiprināt divus terminus – palaisto iespēju bailes un FOMO sindroms.

brīvlaika skola, arī vasaras/ziemas skola jaunterm.

Nodarbību kurss, kuru organizē un finansē valsts vai privāta organizācija, piemēram, mācību iestāde, interešu grupa, pētnieku apvienība, bieži piesaistot sponsorus. Brīvlaika skola notiek skolēnu/studentu vasaras, arī ziemas brīvlaikā, tā tiek organizēta atbilstoši tiesību normām, tai ir programma un plāns, darbiniekiem – atbilstoša kvalifikācija. Brīvlaika skolā neformālā vidē tiek papildināta skolas vai augstskolas mācību programma par kādu noteiktu tematu. Brīvlaika skola ir arī tālākizglītības un neformālās izglītības veids, piemēram, doktorantu vasaras skola akadēmiskajā rakstīšanā, vasaras skola sociālajiem darbiniekiem, starptautiskā ziemas skola izglītības tehnoloģijās, Eiropas latviešu bērnu vasaras skola. Brīvlaika skolu indivīds izvēlas brīvprātīgi atbilstīgi profesionāliem vai personīgiem mērķiem.
Skatīt arī neformālā izglītība, tālākizglītība
a. summer school, winter school
fr. école d’été f, école d’hiver f
v. Ferienschule f
kr. центр свободного времени, летняя школа

M. Baltiņš: vienīgais iebildums man ir par to, ka krievu valodas pirmais ekvivalents gan tur neiederas.

LZA TK apstiprina terminus brīvlaika skola un vasaras/ziemas skola.

daudzdarbība jaunterm.

Vairāku darbību vai uzdevumu veikšana vienlaikus vai secīgi ātrā tempā. Daudzdarbībai, piemēram, projektu datu apstrādei divās lietojumprogrammās, dalībai divos tiešsaistes semināros vienlaikus, nepieciešamas tādas prasmes un spējas kā uzmanības sadalīšana, uzmanības pārslēgšana, koncentrēšanās, laika, resursu pārvaldība u. tml. Daudzdarbība 21. gadsimtā kļuvusi par cilvēku ikdienu, piemēram, tērzēšana tiešsaistē, veidojot prezentāciju fizikā. Daudzdarbība palielina veicamo uzdevumu produktivitāti, ļaujot ietaupīt laiku, tomēr tās rezultātā var rasties arī negatīvas iezīmes, piemēram, nogurums, spriedze, paviršība, kļūdas, tāpēc mācību/studiju procesā daudzdarbība izmantojama tikai tajos gadījumos, kad tā efektīvāk nodrošina mērķa sasniegšanu. Piemēram, daudzdarbība, mājasdarba izpildes laikā skatoties video, palielina nejaušības kļūdu skaitu. 
Skatīt arī darbība, uzdevums, uzmanība
a. multitasking
fr. multitâche m
v. Multitasking n
kr. многозадачность, одновременное выполнение нескольких задач

M. Baltiņš: šis savukārt it ļoti jauks, veiksmīgs termins. Arī U. Cerbulis rakstīja, ka to atbalsta.

LZA TK vienprātīgi apstiprina terminu daudzdarbība.

domāšana vēlmēs jaunterm.

Informācijas apstrāde un izpratne, vadoties no pārliecības, ka eksistē subjektīvi vēlamais, lai gan tam nav ticama pamatojuma, pierādījumu. Domāšana vēlmēs var ietekmēt objektīvi pamatotu lēmumu pieņemšanu, piemēram, izglītības programmas izvēlē, institūcijas darba plānošanā, projekta mērķa izvirzīšanā.
Skatīt arī domāšana, objektivitāte, subjektivitāte
a. wishful thinking
fr. prendre ses désirs pour des réalités
v. Wunschdenken n
kr. принятие желаемого за действительное, самообман

M. Baltiņš: vai šeit tradīcija tiek lauzta apzināti? Periodikā termins vēlmju domāšana ir parādījies laikrakstā Laiks jau kopš 1957. gada. Vai mums ir pamatojums, kāpēc jau iegājušos terminu aizstāt? Es ieteiktu termina formu nemainīt.

A. Helviga: te ir jānoskaidro, vai vēlmju domāšana un domāšana vēlmēs izsaka vienu un to pašu.

I. Ķestere: tas ir viens un tas pats, man likās piemērotāk domāšana vēlmēs, bet neuzstāju.

A. Amoliņš: varbūt pie reizes varam to salikt kopā kā salikteni –vēlmjdomāšana?

M. Baltiņš: ja kolēģi neiebilst, varam ieteikt salikteni, bet te ir sena tradīcija, un es to labprāt nelauztu.

LZA TK vienojas apstiprināt jau iegājušos terminu vēlmju domāšana.

ēnu izglītība jaunterm.

Mācības ārpus oficiālās izglītības sistēmas, kuras notiek neakreditētās izglītības iestādēs vai pedagoga vadībā, kurš nav saņēmis privātprakses sertifikātu. Ēnu izglītības ieguvei var būt dažādi mērķi, piemēram, vērtējuma uzlabošana oficiālajās mācību iestādēs, sagatavošanās pārbaudes darbam, interešu izglītība. Visbiežāk ēnu izglītība tiek praktizēta, sniedzot privātstundas svešvalodā, matemātikā un mūzikā, kā arī iestādēs, kuras ir izveidotas, protestējot pret oficiālo izglītības sistēmu, vai kurās tiek apgūta pseidozinātne.
Skatīt arī akreditācija, pedagoga privātprakse, privātā izglītības iestāde, privātskolēns, privātskolotājs, privātstunda, pseidozinātne
a. shadow education
fr. enseignement parallèle m
v. Nachhilfeunterricht m, Nachhilfe f
kr. теневое образование

M. Baltiņš: vai te ir akcents uz VID un ēnu ekonomikas pusi vai arī uz kvalitāti un saturu? Ja tā ir ēnu ekonomikas sastāvdaļa, tad varbūt tā arī varam teikt? Vai arī tie ir cilvēki, kas bez attiecīgas kvalifikācijas, piemēram, uzdodas par klavieru pedagogiem?

I. Ķestere: šobrīd atkal tiek veikti pētījumi izglītībā par to, ko mēs visi zinām, bet nekad neesam formulējuši. Kas ir tie cilvēki, kas māca privātstundas, bet nav izņēmuši sertifikātu? Tādi cilvēki eksistē visās valstīs. Varbūt viņi nedarbojas ļaunprātīgi, bet vienkārši dalās ar savām zināšanām. Labāku nosaukumu mēs neatradām.

D. Laiveniece: tā ir izglītošana, ko īsteno cilvēki, kas nav reģistrējuši savu darbību.

R. Karnīte: manuprāt, te ir runa par ārpussistēmas vai neformālo izglītību, ja šeit ir domāta izglītība.

M. Baltiņš: te ir runa par izglītošanu. Man gan šeit ir viens jautājums – burtiski pārņemot anglisko vārdu, mēs radām šaubas paši sev, vai tas patiešām ir tas pats. Ne franču, ne vācu ekvivalenti to neparāda. Es teiktu, ka tā ir ārpussistēmas izglītošana vai paralēlizglītošana. Vārds ēna arī parāda negatīvu attieksmi.

D. Laiveniece: bet vārdnīcā ir termins ēnu diena, un tur nekas slikts nav domāts.

M. Baltiņš: jā, tas ir labs arguments, jo saistībā ar ēnu dienu mēs nedomājam, ka tur ir kas nelāgs. Tomēr saistībā ar ēnu ekonomiku mēs pārkāpjam prasību par to, ka termins ir neitrāls, jo te parādās zināms nosodījums.

R. Karnīte: ir arī sinonīms pelēkā ekonomika.

M. Baltiņš: pelēkā izglītošana būtu labs variants.

I. Ķestere: tas varbūt tiešām varētu būt apdomājams, jo ir arī termins grey zona. Man vienīgi ir bažas par terminiem, kas netiek ikdienā lietoti. Ja izdomājam jaunu terminu, kas nekādi neasociējas ar terminu angļu valodā, cilvēki to latviski neatradīs un neiedomāsies.

M. Baltiņš: pelēkā izglītošana ir emocionāli un stilistiski mazāk negatīvs variants.

R. Karnīte: es noteikti negribētu šai darbībai piešķirt negatīvu krāsu.

A. Amoliņš: pēc definīcijas var palikt, vienīgi pelēks rada iespaidu, ka tas ir garlaicīgs. Vācu ekvivalents gan būtu jāpārbauda.

I. Ķestere: citās valodās, tai skaitā vācu valodā, parasti visur iekavās norāda angļu variantu, lai būtu saprotams, kas ar to domāts.

M. Baltiņš: tad vienojamies apstiprināt terminu ēnu izglītošana, papildus pievienojot klāt variantu ārpussistēmas izglītošana.

LZA TK apstiprina divus terminus ēnu izglītošana un ārpussistēmas izglītošana.

figitāls jaunterm.

Vienlaikus saistīts ar fizisko un digitālo pasauli; tāds, kas attiecināms uz fiziskās un digitālās pasaules mijiedarbību. Terminu figitāls 2007. gadā ieviesa Kriss Veils (Chris Weil), lai vienā vārdā raksturotu nedalāmo fizisko un digitālo realitāti. Piemēram, figitālās mācīšanās koncepcija.
Skatīt arī digitāls, figitāla mācību vide
a. phygital
fr. phygital, physioconnecté
v. phygital
kr. цифро-физический, фиджитальный

A. Krastiņš: kad pie mums ar šo jautājumu vērsās Latviešu valodas aģentūra, mēs ieteicām variantu lietiski digitāls. Uzskatu, ka terminus būtu jāveido tā, kā mēs to parasti latviešu valodā darām.

M. Baltiņš: tad liekam klāt lietiski digitāls kā otru formu.

D. Laiveniece: vārdnīcā mums tādi termini ir divi, mums ir arī figitāla mācību vide. Ļoti gari sanāktu termins lietiski digitāla mācību vide.

M. Baltiņš: tas īsti nav arguments.

LZA TK apstiprina divas termina formas figitāls un lietiski digitāls.

izklaidējošās mācības, arī izglaide jaunterm.

Pieeja mācību procesam, kurā akadēmiskie sasniegumi tiek pakārtoti dažādām atraktīvām mācību formām un metodēm – spēlēm, ekskursijām, muzeju apmeklējumiem, audiovizuālo līdzekļu izmantošanai u. tml. Mācību process ir interesants, taču izglītības mērķi tiek sasniegti daļēji vai netiek sasniegti vispār.
Skatīt arī mācību metode, mācību organizācijas forma, mācību sasniegumi
a. edutainment
fr. ludo-apprentissage m, éducation par le jeu f
v. Edutainment n
kr. игрообучение, обучение с элементами развлечения

M. Baltiņš: U. Cerbulis e-pastā ieteica izvairīties no otrā varianta, un es viņam piekrītu. Šāds vārdu apvienojums diez vai kārtīgi nolasās, šie modeļi vispār nav pārāk labi. Man nav iebildumu pret terminu izklaidējošās mācības vai rotaļmācības.

A. Helviga: ja jau ar terminu figitāls nevaram sadzīvot, tad jau ar šo, protams, arī ne. Saplūdenis kā tāds jau nav skaužams.

M. Baltiņš: teorētiski šo koncepciju saprotu, bet šeit līdzības dēļ tas ir slikts variants.

R. Karnīte: piekrītu, ka tas neder. Vēl var apspriest variantu spēļmācības.

I. Ķestere: spēļmācības ir īpaša mācību metode, tas ir kaut kas cits. Edutainment ir vecākajās klasēs, kad skolotājs, piemēram, pakārto akadēmiskos sasniegumus ekskursijām un citām izklaidēm.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu izklaidējošās mācības.

krāpnieciska mācību vienošanās jaunterm.

Slepena noruna ar vienu vai vairākām personām par uzdevuma veikšanu neatļautā veidā. Piemēram, vienošanās, ka uzdoto grupas darbu paveiks tikai viena persona, vai arī citas personas sagatavota uzdevuma vai tā daļas pārrakstīšana un autorības piesavināšanās ar patiesā autora atļauju.
Skatīt arī akadēmiskā krāpniecība, norakstīšana
a. collusion
fr. collusion f
v. geheime Absprache f
kr. тайное соглашение, тайная договоренность

M. Baltiņš: collusion ir aizliegta vienošanās. Ja krāpnieciska, tad uzreiz jautājums – pret ko? Varbūt viņi ir godīgi, bet starp viņiem vienkārši ir tāda sadarbība.

R. Karnīte: piekrītu, ka krāpniecisks ir nevietā.

A. Krastiņš: es vēl piedāvātu vārdu mācību likt kā fakultatīvu elementu.

I. Ķestere: man nav iebildumu.

LZA TK apstiprina terminu aizliegta [mācību] vienošanās.

krāpniecisks mācību līgums jaunterm.

Ārpakalpojuma veids, kuru izmanto, lai slepeni un par atlīdzību iegūtu kāda mācību/studiju uzdevuma risinājumu, piemēram, pēc pasūtījuma rakstīts studiju nobeiguma darbs, par maksu lejuplādēts uzdevuma risinājums no interneta vietnes u. c.
Skatīt arī akadēmiskā krāpniecība
a. contract cheating
fr. tricherie contractuelle f
v. Vertragsbetrug m
kr. написание работы на заказ

Pēc analoģijas ar iepriekšējo terminu LZA TK apstiprina terminu aizliegts [mācību] līgums.

laikrobeža jaunterm.

Iepriekš noteikts laiks, līdz kuram ir jāpaveic kāda darbība, piemēram, jāiesniedz paveikts uzdevums, jāpiesaka dalība sarīkojumā, jāsniedz pakalpojums. Pēc laikrobežas pārkāpšanas darbības rezultāts netiek pieņemts, tiek uzskatīts par nederīgu vai ir pakļauts soda sankcijām.
Piemēram, pārbaudes darba laikrobeža ir divas stundas; laikrobeža konferences pieteikumam ir 3. decembris; datoru piegādes laikrobeža ir trīs nedēļas
Skatīt arī kavējums
a. deadline
fr. délai m
v. Frist f, Dead­line f
kr. срок, срок исполнения

M. Baltiņš: manuprāt, šis termins ir lieks. Mums visur ir termini ar vārdu termiņš – izpildes termiņš, beigu termiņš u.tml. Vai mums vajadzīgs specifisks termins pedagoģijā? Es ieteiktu palikt pie esošā.

I. Ķestere: iemesls, kāpēc šis termins tika radīts, ir tāds, ka mums pietrūkst vārda sarunvalodā, kas norādītu, ka tā ir robeža. Sadzīvē saka: “Man ir dedlains”. Tāpēc šāds piedāvājums, vēl varētu teikt robežlaiks.

R. Karnīte: man ir pilnīgi skaidrs, ka laiks, kad kaut kas ir jānodod, ir termiņš.

D. Šostaka: man ir sajūsma par šo jaunvārdu, bet, skatoties no praktiskā viedokļa, es vienmēr studentiem saku, ka ir pēdējais termiņš, un visi saprot, kas ar to domāts.

M. Baltiņš: divas stundas kā laikrobeža pilnīgi nesaistīts termins ar šo otru ideju, ka man kaut kas ir jāiesniedz līdz plkst. 14.00. Tie ir divi neatkarīgi jautājumi. Vienā gadījumā tas ir nodošanas termiņš, otrā – atvēlētais laiks. Vecajā nozīmē mums jālieto vārds termiņš, tāpēc iesaku šo šķirkli dalīt.

A. Amoliņš: man gan ir šaubas, vai jaunā nozīme atbilst angļu terminam deadline. Ja latvieši sarunvalodā lieto vārdu dedlains, tas ir vārdu reģistrs, nekas briesmīgs terminoloģiskā ziņā tas nav.

R. Karnīte: tas vienkārši ir žargons.

LZA TK šajā nozīmē apstiprina jau ierasto terminu termiņš.

māceknis jaunterm.

Cilvēks, kuru apmāca ar vingrinājumu, praktisko paņēmienu, treniņu, instruktāžu palīdzību, lai apgūtu jaunas vai nostiprinātu, atkārtotu jau iepriekš apgūtas prasmes un iemaņas drošai un kvalitatīvai darbībai. Ir tradīcija šī jēdziena nosaukšanai izmantot terminu apmācāmais, taču šī vārda gramatiskā forma semantiski paredz tikai pasīvu dalību apmācības procesā (‘tas, kuru apmāca’), tāpēc šis termins uzskatāms par nevēlamu, attiecinot uz cilvēku, taču to var lietot, attiecinot uz mākslīgo intelektu, piemēram, apmācāmais robots.
Piemēram, transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmas mācekņi; uzklausījuši un pārrunājuši instruktāžu par pirmās palīdzības sniegšanu nelaimes gadījumā, mācekņi parakstās apmācības žurnālā.
Skatīt arī apmācība, māceklis
a. apprentice
fr. apprenti m
v. Lerner m / Lernerin f, Lernender m / Lernende f
kr. учащийся

M. Baltiņš: vai vārds māceklis mums neder?

D. Laiveniece: māceklis ir arodskolā, bet, piemēram, autoskolā būs mācekņi.

A. Helviga: ar mācekni mēs aizstājam vārdu apmācāmais.

D. Laiveniece: apmācāmais ir nepareizi lietots no vārda apmācība. Apmācība ir ar praktisku nozīmi. Turklāt apmācāmais ir pasīvs, tas ir pretrunā ar bērnu centrētu izglītību.

A. Helviga: apmācāms var būt robots.

D. Laiveniece: attiecībā uz skolēnu šo praksi nevajadzētu turpināt.

A. Amoliņš: definīcijā gan rakstīts ka tas ir cilvēks, kuru apmāca. Tad drīzāk jāraksta, ka apgūst.

T. Koķe: arī no savas puses uzsvēršu, ka māceknis ir veidots, lai izskaustu apmācāmo.

M. Baltiņš: motivāciju saprotu. Man it kā nav nekādu iebildumu, tikai šaubas līdzības dēļ. Tas, protams, ir prakses jautājums, Pirmoreiz ieraugot, ir pretestība, bet tas noteikti ir labāks nekā apmācamais. Lai gan tas ir radikāls, tomēr pareizs un motivēts ieteikums. Mēs to varētu pieņemt.

A. Amoliņš: piekrītu.

R. Karnīte: man gan šķiet, ka tas velk uz gada nevārdu, tāpat kā divi nākamie vārdi. Mums taču ir tradicionāli vārdi, šo būs ļoti grūti atšķirt no mācekļa.

D. Laiveniece: fonētiskā līdzība ir liela, te piekrītu.

M. Baltiņš: jāņem vērā, ka katrai vārdnīcai ir jāiesaka arī kaut kas tāds, kas varētu neieieties, tāpēc ierosinu tomēr šo variantu akceptēt.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu māceknis.

mācēns//mācants//edukants jaunterm.

Cilvēks, kas mācās neatkarīgi no vecuma, izglītības pakāpes, mācību organizācijas formas un izglītības iestādes. Ar šo terminu vienā vārdā nosauc katru, uz kuru var attiecināt kādu no terminiem skolēns, audzēknis, students, maģistrants, doktorants, klausītājs, kursants. Ir tradīcija šī jēdziena nosaukšanai izmantot terminu izglītojamais, piemēram, Izglītības likumā, taču šī vārda gramatiskā forma semantiski paredz tikai pasīvu dalību izglītības procesā (‘tas, ko izglīto’, nevis ‘tas, kurš izglītojas’), tādēļ termins uzskatāms par nevēlamu.
Piemēram, pirmais septembris ir svētku diena visiem mācēniem pirmsskolas izglītības iestādēs, skolās un augstskolās.
Skatīt arī izglītības iestāde, izglītības pakāpe, mācību organizācijas forma
a. learner
fr. apprenant m
v. Lerner m / Lernerin f, Lernender m / Lernende f
kr. учащийся

* izvēlei tiek piedāvāti trīs termini ar vienu un to pašu nozīmi

M. Baltiņš: šeit piedāvāju apstiprināt tikai pirmo variantu.

A. Krastiņš: man subjektīvi nepatīk, bet pirmais noteikti ir labākais no tiem trim.

I. Ķestere: esmu šo variantu aprobējusi daudzās auditorijās, un man jums jāsaka, ka daudziem ir stingra nostāja, piemēram, sirms kungs negrib būt mācēns. Tas ir atrodams presē, disertācijās, bet tas nestrādā, tāpēc mans priekšlikums ir edukants.

M. Baltiņš: ja kopā ar terminu māceknis apstiprinām terminu edukants, tad sistēma ir pilnībā sagrauta.

I. Ķestere: ja mēs paskatāmies tādus vārdus kā docents, students, tad tie ir cēlušies no latīņu valodas. Mums ir nepieciešams viens apvienojošs vārds, ko attiecināt uz cilvēkiem, kas mācās.

A. Helviga: ja nepatīk edukants, tad mums vēl ir mācants.

A. Amoliņš: tas jau nu gan galīgi neder.

A. Helviga: šāds vārds nav nekas ārkārtējs.

M. Baltiņš: ja mums ir māceknis un mācēns, tad tur ir zināma konsekvence. Pieņemot citu variantu, mēs šo sistēmu zaudēsim. Lai kolēģi vēl apdomājas, un tad vēlāk varam to apspriest rakstiski.

LZA TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu mācēns*.

morālā panika jaunterm.

Plaši izplatīta sabiedrības vai tās grupu emocionāla, pārspīlēta reakcija uz šķietamu apdraudējumu morāles vērtībām un pieņemtajai sociālai kārtībai, piemēram, reakcija uz jaunu tehnoloģiju veidu, attiecību modeli, jaunatnes subkultūru. Morālā panika izpaužas kā apmaiņa ar pārspīlējumiem par attiecīgo jautājumu, izceļot iedomātas morālās konsekvences, dezinformācijas izplatīšana, kādas personu grupas marginalizācija un stigmatizācija, centieni pastiprināt sociālu un politisku kontroli. No morālās panikas var izvairīties vai to ierobežot, veicinot kritisko domāšanu, izmantojot pierādījumos balstītu argumentāciju, attīstot empātiju.
Skatīt arī morāle, panika, reakcija
a. moral panic
fr. panique morale f
v. moralische Panik f
kr. моральная паника

LZA TK vienprātīgi apstiprina terminu morālā panika.

naratīva kompetence jaunterm.

Kompetences veids, kas ietver zināšanas par atbilstīgu vides kontekstu un valodas izteiksmes līdzekļiem; prasmi veidot sakarīgu mutvārdu, rakstisku vai vizuālu vēstījumu par patiesu vai izdomātu notikumu, arī savstarpēji saistītu notikumu virkni; godīgu attieksmi pret vēstījuma aktoriem un saturu.
Skatīt arī kompetence (1), naratīvs, narators
a. narrative competence
fr. compétence narrative f
v. narrative Kompetenz f
kr. нарративная компетенция

M. Baltiņš: zinu, ka ir cilvēki, kurus vārds naratīvs kaitina, bet šajās situācijās tas derētu.

A. Amoliņš: vai tā ir ģenitīva forma vai vārdu saskaņojums.

D. Laiveniece: tur ir ģenitīvs.

LZA TK apstiprina terminu naratīva kompetence.

patiesības apgalvojums jaunterm.

Ar pārliecību pausts spriedums, viedoklis par kaut ko, piemēram, par kādu faktu, procesu, notikumu u. c., kā drošticami patiesu bez aktuālu pierādījumu nodrošināšanas. Patiesības apgalvojumi galvenokārt tiek izteikti, balstoties uz tradīciju un subjektīvu pieredzi.
Piemēram, patiesības apgalvojumi par mācīšanu un mācīšanos, audzināšanu.
Skatīt arī apgalvojums, indoktrinācija, patiesība
a. truth claim
fr. affirmation de vérité f
v. Wahrheitsaussage f
kr. утверждение истины

M. Baltiņš: vai nebūtu precīzāk patiesīguma apgalvojums?

D. Laiveniece: mums nav iebildumu.

LZA TK apstiprina terminu patiesīguma apgalvojums.

slēpto mācību programma jaunterm.

Neformālu, situatīvu darbību sistēma, kas izglītības iestādē tiek īstenota paralēli rakstveida apstiprinātajai, oficiālajai mācību programmai. Slēpto mācību programmu veido publiski neizpausti, arī netieši vēstījumi, kuru pamatā ir noteiktā sabiedrībā valdoši uzskati, vērtības, normas u. tml. un kuri pedagoģiskajā procesā tiek apzināti vai neapzināti nodoti skolēniem. Piemēram, vēstījums par zināšanām un prasmēm, kas vajadzīgas noteikta sociāla statusa grupai vai dzimumam; vēstījums par to, kā vērtēt cilvēkus, kā uzvesties noteiktā situācijā u. tml.
Skatīt arī ideoloģija, mācība, netiešā mācīšanās, programma, socializācija, sociālā audzināšana, sociālā mācīšanās
a. hidden curriculum
fr. curriculum caché m, curriculum latent m
v. heimlicher Lehrplan m
kr. скрытая учебная программа

M. Baltiņš: slēptā mācību programma, nevis slēptās mācības.

D. Laiveniece: programma ir slēptajām mācībām.

I. Ķestere: mēs šo terminu esam ieviesuši, lai uzsvērtu, ka ir speciāla programma, ko veido slēptas mācības. Ja labāk liekas otrādi, varam vārdu secību mainīt.

M. Baltiņš: vēl varētu pievienot vārdu latentā.

D. Laiveniece: nevis programma ir slēpta, bet tās saturs ir slēpts.

M. Baltiņš: slēptās mācības tad ir okultisms, šķīvīšu dancināšana u. tml. Curriculum ir mācību programma, šeit mēs mulsināsim cilvēkus, ja pareizi nesaskaņosim vārdus. Slēptā vai latentā mācību programma.

A. Krastiņš: iepriekš te izskanēja vārds saturs – latentais saturs.

D. Laiveniece: es sākumā tieši piedāvāju vārdu saturs, nevis programma.

M. Baltiņš: latentais vai slēptais mācību saturs.

I. Ķestere: tā tomēr ir programma, tas ir apzināti, esmu daudz par to lasījusi. Man arī nepatīk vārds latents, šeit domāta programma, par kuru nav oficiāli paziņots.

M. Baltiņš: curriculum lieto arī satura nozīmē.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu slēptais vai latentais mācību saturs.

slēptā pretošanās jaunterm.

Darbība, kuras mērķis ir neuzkrītoši, bez tiešas konfrontācijas paust negatīvu attieksmi pret oficiālās varas prasībām, noteikumiem. Slēptā pretošanās izpaužas cilvēka rīcībā kā klusēšana, izvairīšanās veikt uzdevumu, kavēt tā izpildi u. tml. Slēptā pretošanās var būt ietverta arī mākslas darbos un cilvēku izskatā, piemēram, oficiāli atļautu, bet tikai „savējiem” pilnībā izprotamu simbolu izmatošana u. tml. Slēptās pretošanās izpausmes, piemēram, ir izvairīšanās piedalīties skolas sarīkojumos, kuros tiek pausta politiska ideoloģija; necienīta pedagoga nodarbību sākuma kavēšana; vienas etniskas grupas simbolu izmantošana citas etniskas grupas dominances telpā.
Skatīt arī pretdarbība, slēpto mācību programma
a. hidden resistance
fr. résistance cachée f
v. verdeckter Widerstand m
kr. скрытое сопротивление

LZA TK apstiprina terminu slēptā pretošanās.

spējraise jaunterm.

Domāšanu veicinošs, radošs un iedvesmojošs treniņš/process, kas sekmē klienta personiskā un profesionālā potenciāla attīstību.
Skatīt arī attīstība, domāšana, process, profesionāls, radošs, treniņš
a. coaching
fr. coaching m
v. Coaching n
kr. трениниг, коучинг

M. Baltiņš: tas ir labs jaunvārds, tomēr šeit vajadzētu pielikt klāt vēl sinonīmus izaugsmes vadība vai izaugsmes veicināšana. Šie termini ir pieņemti vēl Valentīnas Skujiņas laika. Citādi piedāvātais variants ir poētisks, tomēr veiksmīgs.

A. Helviga: mums ir arī termini spējraisis jeb koučs.

M. Baltiņš: tad tiem jāpievieno vēl termins izaugsmes treneris, kas arī savulaik tika pieņemts.

A. Helviga: mums treneris nepatīk.

M. Baltiņš: man arī tas ne īpaši patīk, tomēr tos vajadzētu pielikt klāt.

LZA apstiprina terminus spējraise, izaugsmes vadība un izaugsmes veicināšana.

studenta noture jaunterm.

Atbalsta pasākumi, kas tiek īstenoti ar mērķi panākt, lai pēc iespējas vairāk studentu sekmīgi absolvē augstākās izglītības institūciju, iegūstot augstāko izglītību. Studenta notures pasākumi ir, piemēram, rosinājums studiju programmas maiņai, nemainot augstskolu; studenta pievēršana noteiktai, piemēram, prioritārai vai pieprasītai, studiju jomai u. c. Studentu noturi var uzskatīt par vienu no svarīgākajiem augstākās izglītības sistēmas prasību izpildes rādītājiem.
Piemēram, katrai augstskolai ir savas pieejas studentu noturei.
Skatīt arī atbalsta pasākumi, augstākās izglītības institūcija, students
a. student retention
fr. rétention des étudiants f
v. Studentenbindung f
kr. удержание студента

M. Baltiņš: šeit precīzāk būtu daudzskaitlis – studentu noture.

LZA TK apstiprina terminu studentu noture.

tehnoference jaunterm.

Klātienes saziņas procesa pārtraukšana, lai pārslēgtu uzmanību uz tehnoloģisku iekārtu, piemēram, datoru, tālruni, televizoru u. c.
Piemēram, vecāku saziņā ar bērniem ir novērota tehnoference.
a. technoference
fr. technoférence f
v. Technoferenz f
kr. техноференция

M. Baltiņš: nekas jauks te nav, tie ir ērmīgi vārdi, bet varam pieņemt bez drošas pārliecības, ka tie būs ilgmūžīgi.

LZA TK apstiprina terminu tehnoference.

veselībpratīga skola jaunterm.

Izglītības iestāde, kurā veselībpratība ir integrēta pedagoģiskajā procesā un tiek attiecināta uz skolas personālu, skolēniem un viņu vecākiem.
Skatīt arī pedagoģiskais process, veselība, veselības izglītība, veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību joma, veselības kompetence, veselībpratība
a. health literate organization
fr. école salubre f, école-santé f
v. gesundheitsfördernde Schule f
kr. школа укрепления здоровья

M. Baltiņš: mums ir vairāk nekā 25 gadus sens termins veselību veicinoša skola, tāpēc es ieteiktu likt klāt arī šo.

I. Ķestere: te mums ir problēma ar literacy.

M. Baltiņš: ja runājam par prasmēm, tad tur ir veselībpratība, bet skolas, kas ar to nodarbojas, ir veselību veicinošas skolas. Es kategoriski iebilstu pret šī vārda atmešanu.

A. Amoliņš: vācu valodā arī ir veselību veicinoša skola.

I. Ķestere: veselībpratīga skola ir skola, kurā viss personāls ir veselībpratīgs, nevis tikai veicina veselību.

M. Baltiņš: tāda jau tā ideoloģija bija arī savulaik veselību veicinošā skolā.

LZA TK vienojas apstiprināt divus terminus veselībpratīga skola un veselību veicinoša skola.

zinātniskā skola jaunterm.

Pēctecības nodrošināšana zinātnē, ko raksturo specifisku zinātnes teorētisko un empīrisko atziņu sistemātiska nodošana vismaz divām nākamajām zinātnieku paaudzēm, attīstot noteiktu zinātnes nozari un/vai pētniecības jomu. Zinātnisko skolu var izveidot zinātnieks vai institūcija, kurā notiek zinātniskā pētniecība.
Skatīt arī zinātne, zinātnes nozare, pētniecības joma, zinātnieks, zinātniskā pētniecība
a. school of science
fr. école scientifique f
v. wissenschaftliche Schule f
kr. научная школа

M. Baltiņš: šeit es ieteiktu nosvītrot piezīmi par jaunterminu, jo vecākais šī termina lietojums, pavirši skatoties, ir jau 1928. gadā, lai gan tas noteikti lietots vēl agrāk. Kopš 1995. gada, kad spēkā ir Nolikums par valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu, zinātniskās skolas izveide ir viens no kritērijiem.

LZA TK apstiprina terminu zinātniskā skola.

3. Dažādi.

 

M. Baltiņš: laika trūkuma dēļ šo jautājumu atliksim uz nākamo LZA TK sēdi.

D. Laiveniece: es vēl gribētu noskaidrot, kāda būtu turpmākā rīcība oficiālai terminu saskaņošanai.

M. Baltiņš: diemžēl mums šodien vairs nav laika, lai to apspriestu. Šo jautājumu tālāk risināsim rakstiski. Paldies vārdnīcas autorēm, kas ieteica gan veiksmīgus, gan mazāk veiksmīgus risinājumus. Atbilstoši bezkonflikta teorijai šeit nav cīņa starp labo un slikto, bet labo un vēl labāko. Informēju, ka šīs sēdes pamatjautājums ir izskatīts.

 

Sēde beidzas plkst. 15.47
            Sēdes vadītājs M. Baltiņš
            Protokoliste A. Vucāne

* 2023. gada 16. augusta sēdē Latviešu valodas ekspertu komisija apstiprinājusi terminu izglītības guvējs (protokols Nr. 7), ar to aizstājot LZA Terminoloģijas komisijas iepriekš akceptēto terminu mācēns.