LZA TK 10.06.2025. sēdes protokols Nr. 5/1192

Sēde notiek 2025. gada 10. jūnijā plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā

            Sēdē piedalās 8 dalībnieki
            Sēdi vada Māris Baltiņš
            Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
2. Terminu drons un bezpilota lidaparāts lietojums latviešu valodā.
3. Termina webinar atbilsmju apspriešana.
4. Dažādi.

M. Baltiņš sēdes sākumā atgādina par ikgadējo terminoloģijas konferenci, kas 3. oktobrī tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, un aicina LZA TK locekļus šo konferenci apmeklēt.

Diemžēl jūnijs nesis arī kādu sēru vēsti –7. jūnijā 94 gadu vecumā mūžībā devies Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors Kārlis Timmermanis, viens no izcilākajiem inženierzinātņu terminoloģijas kopējiem. Atvadīšanās paredzēta sestdien Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Klusībā katrs tiek aicināts padomāt par Timmermaņa kungu un godināt viņa piemiņu. Diemžēl šādu terminoloģijas veterānu ar katru gadu paliek aizvien mazāk.

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

 

M. Baltiņš: atgādinu, ka iepriekšējā LZA TK sēde notika 29. aprīlī. Tajā apspriedām konstruktīvus labojumus Enerģētikas likuma grozījumos, kā arī izskatījām vairākus citus būtiskus jautājums. Cik zinu, komentāri par šīs sēdes protokolu nav saņemti, tāpēc aicinu apstiprināt sēdes protokolu.

LZA TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

2. Terminu drons un bezpilota lidaparāts lietojums latviešu valodā.

 

M. Baltiņš: šo jautājumu kolēģi no Valsts valodas centra (VVC) ir saņēmuši no Aizsardzības ministrijas (AM). Vērojams, ka vārda drons saturs mainās, jo ar to vairs netiek apzīmēta tikai ierīce, kas lido pa gaisu.

A. Krastiņš: Latviešu valodas ekspertu komisija ir atzinusi, ka latviešu literārajā valodā vārds drons ir pieļaujams, tāpēc mēs vēlējāmies noskaidrot LZA TK viedokli par to, vai varētu pieņemt terminu drons kā sinonīmu terminam bezpilota lidaparāts. Kā liecina Ukrainas kara notikumi, Ukraina ir attīstījusi arī spēcīgus jūras dronus jeb bezpilota peldlīdzekļus, līdz ar to drons jeb bezpilota lidaparāts iekļautu ierīces, kas var pārvietoties jebkādā vidē – pa zemi, gaisu, ūdeni.

M. Baltiņš: smagākais jautājums šeit ir tāds, ka droni ir ļoti sazarojušies. Ja kādreiz vairāk runājām par droniem, kas ir nelieli un pamatā nodrošina izlūkošanas funkcijas, tad tagad tās ir jaudīgas ierīces, kas var nest lielu sprāgstvielu daudzumu un radīt lielus postījumus. Tur tad vēl būs paredzama jēdzienu sadalīšanās. Ja pieļaujam, ka dronu var attiecināt arī uz jūru, tad bezpilota lidaparāts nevar būt tā sinonīms. Tad tas ir sinonīms tikai šai vienai nozīmei. Pieļauju, ka būs drīz jārunā arī par to, kas ir saprotams ar jūras dronu. Labi, ka visur popularizējam vārdu lidaparāts iepriekšējā termina gaisa kuģis vietā, bet bezpilota lidaparāti būtu vesela klase, jo tie ir ļoti dažādi.

A. Butāne: mums VVC ir neseni tulkojumi, tostarp arī Satiksmes ministrijas tulkojums, kur tekstā tiek minēti abi termini, proti, “bezpilota lidaparāts, ko parasti sauc arī par dronu”. Angliski tiek minēti divi termini, līdz ar to mums arī latviski jāliek pretī divi termini, tāpēc šis otrais sinonīms būtu ļoti nepieciešams. Nesen tekstā bija runa par sistēmām, kas paredzētas pret tiem. Ja atļaujam lietot terminu drons, tad vārds pretdrons ir ļoti ērti lietojams. Ja to neakceptējam, tad mums tulkojums sanāk ļoti garš un aprakstošs. Esam saskārušies ar neizpratni no ministrijām, kāpēc nevaram lietot terminu drons.

A. Amoliņš: vārdu drons droši vien var atstāt, jo militārajā terminoloģijā vienmēr bijis daudz aizguvumu, bet te ir problēma ar sinonīmiju. Mēs nevaram likt visur klāt bezpilota, jo daudzas šīs sistēmas neasociējas ar to, ka tās vispār vadītu pilots. Tur vajadzētu vispārīgāku terminu – autonomā sistēma, autonomā platforma, ko pēc tam var precizēt.

M. Baltiņš: šis sinonīmijas jautājums, manuprāt, ir vissmagākais. Mēs būtu liekulīgi valodas tīrības izpratnē, ja teiktu, ka drons ir noliedzams vārds. Nav iebildumu pret vārdu drons, bet būtu jāvienojas, vai ar to saprotam autonomu, operatora vadītu ierīci. Runājot par militāro sagatavotību, mēs arī sakām, ka daļa jauniešu tiks mācīti par dronu operatoriem, nevis pilotiem, jo tur ir citāda vadības sistēma.

A. Krastiņš: runājot par apzīmētāju autonoms, jānorāda, ka AM ir izvērtējusi iestādes nosaukumu “Autonomo sistēmu kompetences centrs” kā alternatīvu nosaukumam “Dronu kompetences centrs”, bet autonoms tikai daļēji attiecas uz droniem. Drons pēc noklusējuma ir attālināti vadāms, bet autonoms ne vienmēr. Tagad ir arī ar MI apmācītie droni, kas var sasniegt savu mērķi.

A. Butāne: autonoma sistēma ir ļoti plašs termins.

A. Krastiņš: autonoma sistēma darbojas pati, šeit ir operators.

E. Cauna: situācija ir diezgan sarežģīta. Ieteiktu lietot dronu kā terminu, to lieto arī Eiropas dokumentos, tas ir iekļauts Tēzaurā un IATE vārdnīcā. Mēs arī apakškomisijā esam to atbalstījuši. Vārds ir labs, skaidrs un populārs, kā arī atbilst latviešu valodas principiem. Vispirms droni dalās divās lielās grupās: vieni ir bezpilota aparāti, bet otri izmanto MI, paši braukā. Tātad droniem ir gan attālinātas vadības variants, gan autonomas vadības variants. Tad vēl droni paši iedalās vismaz trijās grupās – bijām jau pieraduši, ka tie ir gaisā lidojošie, bet parādās virszemes un zemūdens droni. Tāpēc vajadzētu visiem šiem trim – virszemes, gaisa un zemūdens droniem – atrast atbilstošu apzīmējumu. Būtu skaidri jāpasaka, ka virstermins ir drons, un tad tie iedalās trīs pamatveidos atkarībā no vides, kurā tie pārvietojas. Tas noteikti nav vienkāršojams uz autonomām sistēmām, jo tas ir ļoti plašs termins, ko labāk neieviest un neieteikt. Varētu teikt, ka, piemēram, gaisa drona sinonīms būtu bezpilota lidaparāts.

M. Baltiņš: tātad jāpaplašina termina drons lietojums. Tā būs gan kaujas, gan civiltehnika, jo tas varētu arī novērtēt meža ugunsbīstamību.

A. Amoliņš: šeit vēl ir jautājums par autonomiju. Ir vēl viena klase, kuru nevada reālajā laikā, bet kas nav autonoma. Lielā attālumā darbojušies kaujas droni darbojas pēc ieprogrammētām koordinātām, tos nevada. Tie neizvēlas paši mērķi, tātad tie īsti nav ne autonomi, ne tālvadāmi.

M. Baltiņš: tālvadības aspekts arī nav absolutizējams. Pirmkārt, mēs varētu teikt, ka vārdu drons akceptējam visās trijās nozīmēs – gan attiecībā uz gaisa droniem, gan sauszemes, gan jūras droniem. Un, otrkārt, termins bezpilota lidaparāts būtu attiecināms tikai uz gaisa droniem. Varbūt vajadzētu apspriesties vēl ar militārpersonām. Pašlaik tam ir labvēlīga situācija, jo kāds atvaļināts pulkvežleitnants ir uzņēmies aktīvi darboties ar Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirkļiem militārajos jautājumos. Varbūt mēs varētu viņu iesaistīt arī TK darbā. Vai kolēģiem no VVC tagad būtu skaidrība, kāpēc nosaukums “Autonomo sistēmu kompetences centrs” nebūtu ieteicams?

A. Krastiņš: par vārdu kompetence man arī būs jautājumi, tāpēc es ar viņiem sazināšos. Varbūt militārajā nozarē ir citādāka izpratne par vārdu kompetence, iespējams, tur domāta viena no Bruņoto Spēku prasmēm, kas attīstās.

M. Baltiņš: rezumējot secinām, ka, pirmkārt, ar terminu drons apzīmē visas tehnikas, ne tikai tās, kas lido pa gaisu. Otrkārt, termins bezpilota lidaparāts attiecas tikai uz vienu dronu grupu. Katrā gadījumā jātur roka uz pulsa, kā šī terminoloģija veidosies tālāk, ciešāk sadarbojoties ar militāristiem.

A. Amoliņš: vai jāiebilst pret iestādes nosaukumu? Iestādi jau var apzīmēt ar tādu nosaukumu, kas var neaptvert visas darbības sfēras.

A. Krastiņš: ideja ir tikai pakonsultēt.

E. Cauna: arī zinātnē dažādās nozarēs ir kompetenču centri. Varbūt tur domātas autonomās sistēmas plašākā nozīmē, ne tikai droni.

LZA TK locekļi vienojas akceptēt vārdu drons kā terminu, ar to apzīmējot tālvadības ierīces, kas spēj darboties gan uz sauszemes, gan gaisā, gan jūrā. Savukārt, termins bezpilota lidaparāts ir attiecināms tikai uz droniem, kas darbojas gaisā.

3. Termina webinar atbilsmju apspriešana.

 

M. Baltiņš: problēma ir tāda, ka sen jau esam ieteikuši relatīvi garo, bet veiksmīgo atbilsmi tīmekļseminārs, bet diemžēl daudzās vietās, ieskaitot valsts pārvaldi, plaši tiek lietots vārds vebinārs, tāpēc šobrīd ir radusies doma ieteikt kādu citu īsāku variantu.

E. Cauna: strādādams valsts pārvaldē, gandrīz katru otro dienu saņemu uzaicinājumus uz vebināriem. Šī vārda izplatība valsts pārvaldē nepārprotami ir plaša, un tas tiek lietots kā vienīgais variants. Mūsu ieteiktais variants tīmekļseminārs nav guvis dzirdīgas ausis, varbūt nav bijusi aktīva termina propagandēšanā, kā tas notika ar terminu zīmols. Jāatzīst, ka mums arī iekšēji ir pārliecības trūkums, jo tas ir garš termins. To varētu lietot oficiālā dokumentācijā, bet ikdienas lietošanai prasītos kas īsāks. Mēs šim jautājumam veltījām atsevišķu sēdes daļu un apstājāmies pie kombinētajiem jeb saliktajiem terminiem, saplūdeņiem. Tas ir vārds, kas ir veidots no vārda daļām, saliekot tās mehāniski kopā. Mēs no vārdiem tīmeklis un seminārs paņēmām pirmos un pēdējos burtus, piedāvājot sinonīmu tīminārs. Šāds termins varētu gūt lielāku atsaucību, mēs varētu to pareklamēt un darīt plašāk zināmu.

M. Baltiņš: praksē redzam, ka garais ieteikums nav iedzīvojies. Šajā ziņā valsts pārvalde un Valsts administrācijas skola daudz grēko, ieviešot dažādus žargonus. Protams, popularizēšana varētu būt lielāka, mēs to varētu publiskot kā īpašu ieteikumu “Latvijas Vēstnesī”. Vai pret šo ierosinājumu būtu iebildumi? Man patīk, ka formas ziņā tam ir liela līdzība ar vebināru, un kādu tas varētu uzrunāt arī ar savu svešo skanējumu, radot asociācijas ar angļu vārdu team.

A. Butāne: es neatbalstu šo ieteikumu, jo saplūdeņi latviešu valodā nav populāri. Mēs daudz esam skauduši tos, kas savulaik radušies pēc krievu valodas parauga, tagad tas pats attiecas uz angļu valodu. Angļu valodā tas ir aktīvs vārddarināšanas modelis, mums tā nav, tāpēc neatbalstu šo ieteikumu no vārddarināšanas viedokļa. Grūti pateikt, vai tas būtu iedzīvināms labāk par variantu tīmekļseminārs. Šajā gadījumā es pat laikam vairāk atbalstītu termina vebinārs legalizēšanu.

A. Krastiņš: pievienojos A. Butānes viedoklim. Vai apakškomisijā tika izskatīta iespēja veidot salikteni ar vārdu tīkls – tīklseminārs? Zinu, ka pareizais termins ir tīmeklis, bet varbūt īsuma labad to varētu saīsināt uz tīklseminārs.

A. Amoliņš: tīklinārs.

E. Cauna: skatījām, bet nekas īsāks tur īsti nesanāk. Turklāt tad mēs atkāpjamies no savas sistēmas. Tad jau var teikt, ka tas ir internetseminārs. Mūsu skatījumā tur nav lielas priekšrocības.

A. Krastiņš: ja runājam par termina vebinārs lietojumu valsts pārvaldē, tur var gan piekrist, gan nepiekrist. Citviet ir minēts termins vebinārs, bet publiskotajos uzsaukumos es redzu tieši terminu tīmekļseminārs. Palēnām tas tomēr gūst virsroku un pamazām sāk ieieties latviešu valodā. Tagad, kad ir jūtamas pārmaiņas, nebūtu vēlams radīt jucekli un reklamēt kaut ko citu. Mums, valodniekiem, nereti pārmet, ka ļoti ātri mainām savu viedokli.

E. Cauna: te bija ierosinājums piedāvāt to kā sinonīmu, atstājot terminu tīmekļseminārs. Protams, nekur tehniskajā dokumentācijā neredzēsim terminu vebinārs, bet diemžēl manā praksē situācijā izskatās traka.

A. Krastiņš: baidos, ka piebildi par sinonīmu neviens nepamanīs, tur tikai radīsies juceklis un jautājumi.

M. Baltiņš: vai mēs aizstājam apstiprinātu terminu vai piedāvājam vēl vienu, un vai tas vienmēr nostrādā?

D. Šostaka: ja galvenais pamatotais iebildums ir tāds, ka vēl viena termina ieviešana radītu jucekli, tad kādi būtu sekmīgi jauna termina popularizēšanas scenāriji? Kāda tieši pieeja strādā, lai cilvēkus izglītotu?

A. Krastiņš: es teiktu, ka apsteidzoša komunikācija. Pirms lēmums ir izvietots vietnē termini.gov.lv, VVC vai jūsu apakškomisija izplata informāciju par šo lēmumu. Tas būtu viens no veidiem.

D. Šostaka: tātad pirms lēmumu izsludina, mēs jau par to informējam.

A. Krastiņš: protams, komunikācijai nevajadzētu būtu ievērojamu laiku sprīdi pirms protokola publiskošanas, jo LZA TK dokuments ir svarīgāks, bet šeit ir būtiski, ka ir atsauce un jūs par to paziņojot.

M. Baltiņš: paziņošana ir nosacīti aktīva. Kā redzam, nereti mēs protokolu jau sen esam publiskojuši, bet tad pēc pusgada nejaušības dēļ kāds kaut ko atklāj un šausminās, kam seko gāganu kari tīmeklī. Ir svarīgi, lai mēs paskaidrotu, kas ir darīts un ko mēs darām. Tā kā šis ir populārs termins, pietiekami daudzi ar to var saskarties.

A. Krastiņš: varbūt ir vērts veikt aptauju un noskaidrot cilvēku viedokli?

M. Baltiņš: tas ir labs ierosinājums, jo tad mēs varētu pateikt, ka esam devuši cilvēkiem iespēju izteikties. Protams, ka tur būs visekstrēmākie viedokļi, bet tad mēs redzēsim, cik labi termins tīmekļseminārs sāk vai nesāk nostiprināties.

D. Šostaka: tad mēs izveidotu aptauju, lai noskaidrotu, kāds vārds tiek izmantots, kādu vārdu varētu ieteikt un kāda būtu attieksme pret variantu tīminārs.

LZA TK vienojas vispirms noskaidrot sabiedrības viedokli par terminiem tīmekļseminārs, vebinārs un tīminārs.

4. Dažādi.

 

4.1. Balvas HR Excellence in Research Award nosaukuma atveide latviešu valodā.

 

M. Baltiņš: šeit mums ir jautājums, kā pareizāk būtu nosaukt balvu HR Excellence in Research Award. VVC ir devis divus variantus, Latvijas Universitāte (LU) ir devusi vēl vienu. Šeit arī ir skaidrojums. Mani piedāvātājos variantos, piemēram, Cilvēkresursu izcilības balva pētniecībā, mulsina jautājums, vai šeit vārds pētniecībā nenonāk nepareizā pozīcijā, jo šeit mēs runājam, ka izcilība ir saistīta ar cilvēkresursiem un pētniecību. Varbūt labāk būtu Pētniecības cilvēkresursu izcilības balva? Te ir runa par izcilību, kas nav saistīta ar pētniecību, bet gan ar balvu.

A. Butāne: plašāk paskatoties, secināms, ka balvu piešķir konkrētai iestādei, kas nodrošina izcilus apstākļus pētniekiem – karjeras iespējas, atalgojumu u. tml. Mūsu apsvērumi bija tādi, ka angļu terminā jau ir zināma nosacītība. Runa nav par izcilību, ko sasniedz konkrētie pētnieki, bet gan par to, ka iestāde pakāpeniski aug, sasniedzot izcilību apstākļu nodrošināšanā. Mēs piedāvājām atstāt īso variantu, ja nerodas pārpratumi, bet, ja pieļauj, ka pārpratumi var rasties, tad precizēt, ka tā ir Cilvēkresursu pārvaldības izcilības balva pētniecībā.

M. Baltiņš: tomēr sanāk, ka tā ir balva pētniecībā, bet tur nav pētniecības.

A. Butāne: savā ziņā piekrītu, bet grūti izdomāt, kur ielikt vārdu pētniecība.

M. Baltiņš: tāpēc es piedāvāju variantu pētniecības cilvēkresursu pārvaldība. Tie ir cilvēkresursi, kurus veidojam pētniecībai. Mani tas lokatīvs beigās mulsina.

E. Cauna: man ir pavisam cita versija, ko nozīmē šīs nosaukums. Iestādei ir jāatbilst 20 kritērijiem, lai to varētu saukt par tādu, kas nodrošina izcilību pētniecībā. Konkrētajā iestādē ir notikusi pētniecība HR jomā. HR var arī nomainīt uz fiziku, ķīmiju. Pēc apraksta sanāk, ka vispirms iestādei jāatbilst 20 kritērijiem. Un tad piekabina klāt attiecīgo jomu. Angliski konstrukcija ir ļoti neveikla, tāpēc arī grūti pārcelt latviski.

M. Baltiņš: varētu būt arī tā. Tomēr, manuprāt, tie kritēriji, ko attiecinām uz iestādi, tie ir saistīti ar to, ka iestāde attīsta savus cilvēkresursus. Vienmēr varam mēģināt tos piepirkt vai vervēt no ārpuses, bet šeit ir doma, ka iestāde izcili rūpējas par saviem cilvēkiem, neraugoties uz to, ar ko tā nodarbojas.

A. Butāne: neesmu saskārusies ar E. Caunas interpretāciju, ka tie ir pētījumi cilvēkresursu jomā. Balvu iestāde saņem par to, kā tā piesaista labus pētniekus un pēc tam nodrošina apstākļus, lai pētnieki tur varētu darboties vēl labāk.

A. Krastiņš: vēl viens variants ir personālvadība, nevis cilvēkresursi. Tad būtu Personālvadības izcilības balva pētniecībā. Tas vairāk norādītu uz izcilību cilvēkresursu atlasē un attīstībā.

A. Butāne: vai tas nav šaurāk?

M. Baltiņš: tas noteikti ir šaurāk. Viena iespēja ir pateikt, ka LU ieteiktais variants ir puslīdz pieņemams. Otrs: vai nosaukumā ir vajadzīgs vārds pārvaldība? Trešais: liekam vārdu pētniecība ģenitīvā, nevis lokatīvā – Pētniecības cilvēkresursu izcilības balva.

A. Butāne: mani mulsina cilvēkresursu izcilība.

M. Baltiņš: manā skatījumā tā ir izcilības balva, ko saņem par pētniecības cilvēkresursiem. Ja nav labāku variantu, tad varbūt pagaidām varam ieteikt izmantot to pašu LU variantu. Protams, tie pat nav īsti termini, tie ir samocīti nosaukumi, kas ir šķībi un viegli pārprotami visās valodās.

A. Butāne: tā kā tas nav termins, mums nav jāpieņem viens konkrēts variants, bet varam apsvēršanai piedāvāt visus izskanējušos variantus.

E. Cauna: Balva cilvēkresursu vadības izcilībai pētniecībā. Varam sākt ar vārdu balvu.

M. Baltiņš: Balva par izcilību cilvēkresursu vadībā pētniecībā.

D. Šostaka: labs variants, jo neatstāj vietu asprātīgiem cilvēkiem interpretācijai.

E. Cauna: Pētniecības cilvēkresursu vadības izcilības balva.

M. Baltiņš: tas bija mans pirmais variants – Pētniecības cilvēkresursu pārvaldības izcilības balva.

LZA TK piedāvā izvērtēšanai šādus balvas nosaukuma variantus: Balva par izcilību cilvēkresursu vadībā pētniecībā un Pētniecības cilvēkresursu pārvaldības izcilības balva.

 

4.2. Terminu solitude un positive solitude atbilsme latviešu valodā.       

       

M. Baltiņš: šeit ir maģistrantes vēstule ar jautājumu, kā nošķirt pozitīvo vienpatību no vientulības. Doma ir tāda, ka angliski ir divi termini solitude un loneliness, un tas ne vienmēr ir viens un tas pats.

A. Amoliņš: šeit ir aizmirsts tāds latviešu vārds kā vienatne. Šeit vispār ir runa par trim terminiem – ar negatīvo nokrāsu būtu vientulība, neitrāls vārds būtu vienatne kā atrašanās prom no citiem cilvēkiem, bet pozitīvais solitude būtu vienpatība – spēja praktizēt savu autonomiju, atrodoties arī kopā ar citiem cilvēkiem. Te būtu terminu trijotne.

M. Baltiņš: ļoti precīzs skaidrojums. Neesmu gan pārliecināts, vai vientulība vienmēr ir negatīva. Vai mēs to uztveram kā fizisku vai emocionālu stāvokli?

D. Šostaka: atbalstu Amoliņa kunga skaidrojumu.

M. Baltiņš: tātad norādīsim, ka ir trīs nianses. Pēc vajadzības, attiecīgi niansējot un skaidrojot, var lietot vienu no trijiem vārdiem, jo tā pozitīvā un negatīvā vientulība man nepatīk.

A. Krastiņš: spriežot pēc korpusa piemēriem, vārdam vientulība konteksts vienmēr ir negatīvs, vārdam vienpatība ir samērā neitrāls konteksts, bet vienatne ir absolūti neitrāls vārds.

LZA TK secina, ka latviešu valodā var izdalīt šādu terminu trijotni: vārdam vientulība līdzi nāk negatīva nozīme; neitrālas nozīmes vārds ir vienatne, savukārt, vientulība ar pozitīvu nokrāsu, kas atbilst angļu terminam positive solitude, būtu vienpatība.

 

4.3. Termina rage bait atbilsme latviešu valodā.

 

M. Baltiņš: šeit ir jautājums, vai terminu rage bait var veidot pēc analoģijas ar terminu click bait, kas tiek atveidots kā klikšķēsma. Šeit tā varētu būt dusmu ēsma vai provokācijas ēsma.

A. Krastiņš: mums VVC arī bija šāds jautājums, un mūsu domas sakrīt ar apakškomisiju.

E. Cauna: dusmēsma varētu būt, es vienīgi atstātu galotni vārdam dusmas – dusmuēsma.

D. Šostaka: ēsma tā noteikti ir, jo tā ir apzināta provokācija, kas nostrādā vai nenostrādā.

M. Baltiņš: doma ir tāda, ka cilvēki ar to tiek “dusmināti”.

A. Krastiņš: vai tas būtu saliktenis vai divi vārdi šķirti?

E. Caune: noteikti saliktenis, vienīgi ar vārdu dusmuēsma nav līdz galam skaidri saprotams, kas ar to ir domāts. Ar rage bait tiek radītas liekas diskusijas. Šis ir trolling paveids, bet ar mērķi izraisīt negatīvas emocijas.

M. Baltiņš: mēs tātad runājam par dusmināšanu.

A. Krastiņš: parasti tas ir satura apzīmējums. Rage baiting būtu trolling paveids, bet rage bait ir satura raksturojums, nevis nodarbe.

E. Cauna: tie varētu būt ieraksti, materiālu kopums, kas izraisa sabiedrības reakciju. Varbūt dusminošs saturs un dusmināšana?

A. Krastiņš: manuprāt, rage bait tomēr varētu būt arī dusmuēsma. Ja klikšķēsma ir satura raksturojums, tad šeit princips ir līdzīgs.

E. Cauna: klikšķēsma pēc būtības ir attēls vai virsraksts. Rage bait vairāk ir satura vienība – videoklips vai raksts.

A. Krastiņš: reizēm tie ir arī komentāri, kas var būt dusmuēsma.

E. Cauna: es sāku domāt, ka variants dusmuēsma ir grūti izrunājams, labāk laikam būtu dusmēsma.

M. Baltiņš: ja uzskatām, ka klikšķēsma ir jau nostiprinājies termins, tad pēc analoģijas varam nolasīt dusmēsmu. Ja man tāda priekštata nav, tad man ir grūti pirmajā mirklī saprast, kur šķirt zilbes. Ja uzskatām, ka šīs ēsmas ir vairākas, tad sistēmā labāk iekļautos vārds bez burta u.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu dusmēsma.

 

4.4. Terminu caurplūde un caurplūdums šķīrums.

 

A. Krastiņš: šis jautājums mums ir radies Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas terminoloģijas apakškomisijā. Jēdziens šeit ir viens – ar to domāts, cik liels tilpums iztek caur šķērsgriezumu noteiktā laika vienībā, taču apakškomisijā mēs saskārāmies ar dažādiem viedokļiem par to, kāds būtu pareizais termins šī jēdziena apzīmēšanai. Kolēģi no AS “Rīgas Siltums” uzskata, ka pareizais termins ir caurplūdums, jo tā ir minēts viņu būvnormatīvos. Savukārt, no fizikas viedokļa jēdziens ir caurplūde. Kura forma tad būtu pieņemamāka? Runājot par upēm, pārsvarā lieto terminu caurplūde. Manuprāt, caurplūdums ir drīzāk plūsmas raksturojums, vai plūsma ir turbulenta vai lineāra. Caurplūde kā fizikāls termins būtu daudz labāk.

M. Baltiņš: es atbalstītu šo variantu, bet vispirms uzklausīsim pārējos kolēģus.

A. Amoliņš: caurplūdums diez vai būtu vajadzīgs tādā nozīmē, kā minēts.

E. Cauna: izrādās, ka Akadterm datubāzē ar terminu caurplūdums ir 53 termini. Tas tiešām ir fizikāls termins, kurš raksturo plūsmas daudzumu, kas iziet caur šķērsgriezuma laukumu laika vienībā. Tas ir mērāms fizikāls lielums. Variants caurplūde biežāk tiek lietots aprakstošos gadījumos, bet fizikāli lieto caurplūdums no senseniem laikiem.

A. Butāne: tīri valodiski, es teiktu, ka caurplūde ir caurplūšanas īsais variants kā process. Izskaņa -ums tad apzīmē daudzumu. Iespējams, ka lietojumā caurplūdei tiek pievienota daudzuma nozīme, lai gan primārā būtu procesa nozīme.

M. Baltiņš: kā tika konstatēts, ka hidrologi vairāk lieto terminu caurplūde?

A. Krastiņš: tā komentēja mūsu kolēģi apakškomisijā. Siltuma jomā ir caurplūdums.

M. Baltiņš: varbūt tur ir tradicionāls nozares šķīrums, tad mums ir jārespektē tas, kā ir iegājies. Ir šādi gadījumi, kad parādība ir līdzīga vai pat tā pati, bet tiek lietoti dažādi termini.

A. Krastiņš: bet kurš termins būtu pareizāks no morfoloģijas vai sintakses viedokļa?

E. Cauna: caurplūdums ir tradicionālāks termins. Datubāzē ir četri termini ar caurplūdi, salīdzinot ar 53 terminiem, kur ir caurplūdums. Izskaņa arī norāda uz to, ka tas ir rezultāts.

M. Baltiņš: tad paliekam pie termina caurplūdums.

LZA TK vienojas atbalstīt termina caurplūdums lietojumu, ar to apzīmējot plūsmas daudzumu, kas iziet caur šķērsgriezuma laukumu laika vienībā.

 

4.5. Termina reemigrācija lietojums.

 

A. Krastiņš: mēs vēlētos atgriezties pie jautājuma par terminu reemigrācija. No VVC puses esam noskaidrojuši iespējamo problēmas cēloni. Mūsu direktore piedalījās sanāksmē, kur apsprieda šo jautājumu ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem. Viņi apgalvoja, ka lietojot terminu reemigrācija ar diviem burtiem “e”, kā tas arī būtu pareizi. Arī Kultūras ministrija lieto šo terminu. Iespējamais problēmas cēlonis ir Ārlietu ministrija, kas savulaik bija atbildīga par Diasporas likuma izstrādi. Es aicinātu vēlreiz atbalstīt to pašu terminu reemigrācija un rosināt veikt tehnisku labojumu Diasporas likumā.

M. Baltiņš: eksperti, kas mums pievienojās vienā no iepriekšējām sēdēm, arī atzina: ja izceļošana ir emigrācija, tad atgriezenisks process nevar tikt apzīmēts ar vienu burtu e.

A. Amoliņš: tur ir cits priedēklis, nevis tikai viens burts.

A. Krastiņš: ja kā sakni ņem terminu migrācija, tad, pieliekot priedēkli re-, to var interpretēt kā atkārtotu migrāciju, kas var būt jebkurā virzienā.

M. Baltiņš: ja runājam par diasporas atgriešanos, tad pareizais termins būtu reemigrācija.

A. Krastiņš: jau izsenis definēts, ka reemigrācija ir atgriešanās dzimtenē, savukārt remigrācija ir atkārtota migrācija – gan atgriešanās dzimtenē, gan braukšana citur. Mēs skatījāmies arī vecākus plānošanas dokumentus, un Labklājības ministrija jau izsenis ir lietojusi terminu reemigrācija.

LZA TK vienojas atkārtoti apstiprināt terminu reemigrācija, ar to apzīmējot emigrācijai pretēju procesu, emigranta atgriešanos dzimtenē, un nostiprināt jau iepriekš apstiprināto termina lietojumu.

M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti, un ierosina uz nākamo sēdi sanākt septembrī.

Sēde beidzas plkst. 15.45.

Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne