LZA TK 21.01.2025. sēdes protokols Nr. 1/1188

Sēde notiek 2025. gada 21. janvārī plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā

            Sēdē piedalās 18 dalībnieki
            Sēdi vada Māris Baltiņš
            Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
Termina grooming apspriešana.
Pedagoģijas terminu izskatīšana.
Pacientu drošības terminu saraksta izskatīšana.
Termina spēcinošās zināšanas apspriešana.
VVC iesniegto terminu izskatīšana.
Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas TAK iesniegtie termini.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā paziņojusi I. Kazāka.

M. Baltiņš sēdes sākumā informē, ka sēdes darba kārtība ir mazliet mainīta un daži sēdes punkti var izvērsties garās diskusijās.

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

M. Baltiņš: atgādinu, ka iepriekšējā LZA TK sēde notika 10. decembrī, kad apspriedām būtiskus terminus IT jomā, kā arī dažus terminus atlikām uz šo sēdi. Par protokolu līdz šim nekādi iebildumi nav saņemti, bet U. Cerbulis ir norādījis, ka esam pārsteidzīgi grozījuši ierasto terminu aprites cikls, apstiprinot terminu dzīves cikls. Iespējams, vēlāk pie šī termina būs jāatgriežas, runājot par produktiem.

LZA TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

2. Termina grooming apspriešana.

M. Baltiņš: redzu, ka sēdei ir pievienojušās pārstāves no Labklājības ministrijas. Lūgšu valsts sekretāra vietnieci Diānu Jakaiti izskaidrot grūtības, kas radušās šā termina atveidē.

D. Jakaite: vispirms pateicos, ka šis jautājums ir iekļauts LZA TK darba kārtībā. Vārds grūmings mums ik pa laikam ir parādījies, runājot par dažādiem pasākumiem profesionāļu starpā. Kad festivālā “Lampa” gribējām aktualizēt jautājumu, ka aizvien vairāk bērnu tiek pakļauti grūmingam, mēs secinājām, ka tam nav atbilstoša apzīmējuma latviešu valodā. Arī “Centrs Dardedze”, kas veic mācības par vardarbības atpazīšanu, ir meklējis, kā to labāk būtu atveidot latviešu valodā. Tāpat citas NVO ir vērsušās ar jautājumu, kā šo terminu lietot. Angļu valodā termins grooming tiek saprasts vienādi. Mēs gribētu lietot latviskāku vārdu nekā grūmings. Vēl neesam nonākuši līdz precīzam vārdam tiesību aktos, šobrīd vairāk runa par lietošanu pakalpojumos un saziņā speciālistu starpā, kā arī ar mērķi radīt sabiedrībā izpratni par šo problēmu.
Savā vēstulē esam mēģinājusi skaidrot, kas tieši liecina, ka pret bērnu ir veikta attiecīgā darbība. Pirmkārt, tā ir ilgstoša, apzināta rīcība no darbības veicēja puses tiešsaistē vai klātienē pret bērnu vai jaunieti. Iezīmējas konkrētas specifiskas darbības. Vispirms upura izvēle, pēc tam process, kurā no upura tiek iegūta uzticēšanās, kas pēc tam tiek izmantota. Tad jaunieti izolē, iespējams, pakļauj seksuālai vardarbībai, un tiek piemērota absolūta kontrole visos procesos. Proti, grūmings iekļauj vairākas secīgas darbības. Mūsu primārais mērķis ir atrast šai parādībai latvisku vārdu.

M. Baltiņš: LZA TK locekļi šo vēstuli ir saņēmuši. Vispirms jānorāda, ka vārds grūmings ir ne visai veiksmīgs, jo, ierakstot šo vārdu meklētājā, uzreiz parādās informācija par mājdzīvnieku kopšanu. Un grūms tradicionāli ir kalps, kas rūpējas par jājamo zirgu. Atbilstoši piedāvātajai definīcijai tā ir mērķtiecīga darbība ar apzinātu mērķi, kas var būt arī seksuāla izmantošana, cilvēktirdzniecība vai citi ļaunprātīgi mērķi.

A. Avena: es pārstāvu “Centru Dardedze”. No izvirzītajiem variantiem mēs aicinātu apstiprināt vārdu ievilināšana. Ekspertu diskusiju beigās tas mums likās visveiksmīgākais, jo apraksta mērķtiecīgu procesu, kurā jaunietis tiek ievilināts. Tie nav tikai seksuālas vardarbības mērķi, mēs negribam to definēt pārāk šauri.

M. Baltiņš: jā, svarīgi ir terminu nesašaurināt, jo ne vienmēr mērķis ir seksuāla izmantošana. Vēstulē ir minēti trīs varianti. Viens ir pavedināšana, kas būtu par šauru, jo laicīgas atklāšanas gadījumā līdz pavedināšanai nemaz netiktu, bet iepriekšējās darbības tomēr būtu tikušas veiktas. Ievilināšana nav slikts vārds, bet trešais vārds ir iedraudzināšana, kas man šķiet veiksmīgs, jo šeit parādās moments, ka cilvēks uzdodas par draugu un izrāda, ka viņam bērns vai jaunietis rūp.

J. Borzovs: man liekas, ka vārdu grūmings šobrīd attiecina uz vienu specifisku jomu. Pirmais, kas saistībā ar to parādās Google, ir kupēšana un izskaistināšana. Savukārt, šeit mums tas ir citā, ierobežotā jomā.

M. Baltiņš: to jau es minēju, ka tam ir citas nozīmes. Turklāt vēl ir jāsaprot, ka grooming notiek ne tikai klātienē, bet arī tiešsaistē, kas varbūt ir vēl biežāks variants. Šobrīd mums ir divi iespējamie ekvivalenti. Varbūt ir vēl kāds ierosinājums?

D. Jakaite: kā jau norādījāt, vēstulē bija minēti trīs vārdi. Mūsuprāt, iedraudzināšana ietver pozitīvu konotāciju, kas neradīs satraukumu bērnos. Bērnam tas ne vienmēr varētu likties kā slikts vārds, tāpēc mūsu diskusijās vairākums balsoja par variantu ievilināšana.

M. Baltiņš: principā tādi darinājumi ar formantu -ie, piemēram, ieēdināšana, jau norāda uz kaut ko negatīvu.

L. Kauķe: piekrītu, ka vārdam iedraudzināšana ir pozitīvāka nozīme. Problēma varētu būt tā, ka šis variants jau ir plaši izplatīts Eiropas tekstos, ieskaitot IT terminus.

M. Baltiņš: uzdošanās par viltus draugu nav nekas labs. Ievilināšana ir vairāk vienkāršots process.

I. Kraukle: es tomēr atbalstītu variantu ievilināšana.

D. Šostaka: tas ir pietiekami plašs vārds, lai varētu sevī iekļaut dažādus veidus. Arī sektas ievilina un vervē dažādos veidos.

M. Baltiņš: tas atkal rada bažas, vai, runājot par citām organizācijām, mēs vārdu ievilināšana neaizņemsim ar ko citu.

I. Kraukle: esam šo jautājumu saņēmuši arī Valsts valodas centrā (VVC). 2023. gadā izskanēja tādi varianti kā pielabināšana, iedraudzināšana, bet 2024. gadā – bērna ievilināšana. Tur bijis arī jautājums par vārdu groomer, kam mēs piedāvājam atbilsmi ievilinātājs, tātad no mūsu puses šis variants ir figurējusi jau toreiz.

M. Baltiņš: šis aspekts ir būtisks, jo ievilinātājs ir labāks par iedraudzinātāju.

E. Cauna: es šeit gribētu vērst uzmanību uz sistēmiskumu, jo vārdam ievilināšana angļu valodā atbilst citi vārdi, proti, luring. Tāpēc es ieteiktu lietot variantu iedraudzināšana, jo ar priedēkli ie- ir pietiekami daudz vārdu, kas nebūt nav pozitīvi. Tas palīdzētu skaidri nošķirt šo jēdzienu un nejaukt to ar citiem, tāpēc es uzskatu, ka šajā gadījumā ieteicamāk būtu lietot jaunvārdu.

A. Amoliņš: vai tā vienmēr ir indivīda darbība? Jo Anglijas kontekstā ir runāts par grooming gangs.

M. Mazjāne: mums lielāks uzsvars ir uz indivīda darbību, mazāk – grupas kontekstā. Šie jautājumi nāk no sociālo darbinieku, pedagogu puses, un tur ir runa par individuāliem gadījumiem.

A. Avena: mums praksē ir individuālie gadījumi. Protams, tas varētu būt arī darbs grupā. Manuprāt, iedraudzināšana vairāk akcentē to, ka mēs izveidojam tuvas attiecības ar upuri. Ievilināšana nepasaka, ka tur ir tuvas attiecības, bet tas ir dramatiskāks vārds un akcentē gala iznākumu.

M. Baltiņš: kuru no abiem variantiem mēs atbalstītu? Slikts kompromiss būtu atbalstīt abus. Šķiet, ka variantam iedraudzināšana ir neliels pārsvars.

R. Karnīte: vārdu iedraudzināšana ir grūti izprast, ievilināšana vairāk atbilst aprakstītajam procesam.

L. Kauķe: pirmkārt, priedēklis ie- nebūt nedod negatīvu pieskaņu. Otrkārt, būtu jāskatās, kurš no šiem vārdiem ir labāks no vārddarināšanas viedokļa.

M. Baltiņš: kā jau E. Cauna teica, labāk būtu lietot jaunvārdu. Mums nav obligāti jāpiešķir terminam negatīva vai pozitīva konotācija, principā terminam būtu jābūt neitrālam. Manuprāt, vārdā iedraudzināšana pietiekami skan vienpusējais aspekts. Tā nav sadraudzēšanās.

E. Cauna: turklāt, ierakstot internetā, redzam, ka šis vārds jau ir ieguvis labu apriti masu medijos, kur tas tiek lietots gan virsrakstos, gan tekstos. Priekšrocība ir tā, ka tas ir svešs vārds, bet aptver visu. Arī šis jēdziens ir svešs, līdz ar to mums būtu jauns jēdziens un jauns termins.

L. Kauķe: tas vairāk ir saistīts ar izplatību Eiropas tekstos.

E. Cauna: tas tiek lietots jau no 2012. gada. Un viens no principiem ir tāds, ka terminu maina, ja ir pietiekami argumenti, ka esošais vai lietotais termins ir neveiksmīgs un būtu jāaizstāj ar citu.

A. Amoliņš: šī ir draudzības imitācija, kas ieņem kroplas formas, tas ir draudzības surogāts, tāpēc variants iedraudzināšana manā skatījumā būtu veiksmīgs.

M. Mazjāne: būtiska problēma ar terminu iedraudzināšana varētu būt tā, ka, skaidrojot vardarbības veidu, pusaudži vai jaunieši var sastapties ar sabiedrības nosodījums. Draudzēšanās vārds varētu ļaut attaisnot dažādu veidu rīcības un vainot upuri.

M. Baltiņš: šo argumentu var attiecināt arī uz ievilināšanu, tāpēc aicinu pagaidām palikt pie varianta iedraudzināšana. Pagaidām aktīvi vēl to nepopularizēsim, bet diskusija ir notikusi.

LZA TK pagaidām vienojas apstiprināt terminu iedraudzināšana.

3. Pedagoģijas terminu izskatīšana.

M. Baltiņš: par pedagoģijas terminiem lūgsim izteikties Marijai Demidovai.

M. Demidova: esmu Latvijas Universitātes maģistrantūras studente, kas šobrīd izstrādā maģistra darbu. Tajā ir parādījušies divi būtiski termini, un docētājs man mudināja vērsties pie jums.

embodied learning
ķermeniskā, iemiesotā mācīšanās

M. Demidova: ar šo terminu saprot mācīšanās stratēģiju, kura akcentē ķermeņa nozīmi mācīšanās procesā. Variants ķermeniskā mācīšanās, manuprāt, vairāk akcentē ķermeni, nevis ķermeni un prātu kopā.

M. Baltiņš: antropologi nereti runā par ķermeniskoto mācīšanos, varbūt to varētu izmantot arī šeit.

LZA TK apstiprina terminu ķermeniskotā mācīšanās.

play-responsive pedagogy
spēlei atsaucīga pedagoģija

M. Demidova: šis ir jauns termins, kāds iepriekš nav lietots.

M. Baltiņš: spēlei atsaucīga pedagoģija varētu būt labs variants. Vai tas ir saistīts ar jaunāka vecuma bērniem?

M. Demidova: ar pirmsskolas vecuma bērniem. Bet vai labāk būtu lietot vārdu spēle vai rotaļa?

L. Kauķe: ar ko tie atšķiras?

M. Demidova: rotaļāšanās ir plašāks process, spēle var būt arī viena spēle.

L. Kauķe: vai neder variants rotaļpedagoģija?

M. Demidova: tas vairāk būtu attiecināms uz pedagoģijas pieeju, bet šī ir mācīšanas stratēģija, kas akcentē skolotāja lomu. Rotaļpedagoģija ir tas, ka bērni mācās rotaļājoties.

M. Baltiņš: tad šeit labāk izmantosim vārdu rotaļa.

LZA TK apstiprina terminu rotaļatsaucīga pedagoģija.

4. Pacientu drošības terminu saraksta izskatīšana.

M. Baltiņš: es teiktu, ka šajā sarakstā daudzi termini ir vienkārši, diskusijas vērti ir vien daži. Pārējie būtu jāapstiprina kā saraksts. Lūgšu par šo sarakstu vairāk pastāstīt Irisai Zīlei.

I. Zīle: es pārstāvu Slimību profilakses un kontroles centru. Mums ir daudz terminu un dokumentu, kas jātulko no angļu valodas. Šie termini ir skatāmi Pasaules Veselības organizācijas Pacientu drošības klasifikācijas kontekstā, un mēs ar šo vēlamies pietuvoties vienotiem terminiem.

no-harm incident
bezkaitējuma atgadījums

M. Baltiņš: jāfiksē ir visi gadījumi, arī tie, kam nav seku. Šeit incident ir kā atgadījums.

LZA TK apstiprina terminu bezkaitējuma atgadījums.

near miss [incident]
gandrīzbijis atgadījums

M. Baltiņš: šeit domāts atgadījums, kas gandrīz noticis.

A. Amoliņš: vai gandrīzbijis ir vienā vārdā?

M. Baltiņš: šeit, jā.

L. Kauķe: Zīles kundze uzsvēra, ka svarīgi ir visu novienādot. Medicīnisko ierīču regulā visur ir lietots termins negadījums, nevis atgadījums. Vai ir pietiekams pamats mainīt šo terminu uz atgadījums? Nav laba prakse tā mainīt terminus.

I. Zīle: mēs ar ārstniecības personām un kolēģiem vienojāmies šajā kontekstā lietot terminu atgadījums, jo terminam negadījums medicīnā ir cita nozīme.

M. Baltiņš: Medicīnisko ierīču regulā ir cits akcents, šeit termins ir nepieciešams faktu vai atgadījumu uzskaitei, skatoties no pacientu drošības viedokļa. Te ir jāuzsver, ka ne vienmēr Pasaules Veselības organizācijā un Eiropas Komisijā termini tiek lietoti ar vienādu jēgu, tāpēc pat būtu jēgpilni nošķirt, kādā kontekstā katrs tiek lietots.

L. Kauķe: kas tad rada apdraudējumu? Vai tad ne ierīces?

M. Baltiņš: šeit ir runa par ārstniecības procesu kopumā. Ierīce nevar radīt apdraudējumu, ja vien tā netiek slikti piemērota. Negadījums ir definēts citādi – aparāts manipulācijas laikā salūst, bet šeit šis aparāts tiek lietots nepareizi vai nepareizam pacientam, tāpēc te būs cits tvērums.

U. Cerbulis: incident un accident ir divi dažādi vārdi. Accident ir negadījums, savukārt incident ir tikai atgadījums.

M. Baltiņš: vēl viens būtisks aspekts, uz ko vēlos vērst uzmanību, ir tas, ka termins disability šeit tiek tulkots kā nespēja, nevis invaliditāte.

LZA TK apstiprina iesniegto pacientu drošības terminu sarakstu kā terminu kopumu.

5. Termina spēcinošās zināšanas apspriešana.

M. Baltiņš: šo jautājumu atlikām no iepriekšējās reizes, jo toreiz sēdē nevarēja piedalīties termina iesniedzēja Gunita Elksne. Es īsti neredzu ieguvumu no šī termina, bet uzklausīsim G. Elksnes viedokli.

G. Elksne: angliskais termins powerful knowledge tiek piedāvāts jau no 2009. gada, domājot par zināšanu marginalizāciju sabiedrībā. Doma ir tāda, ka skolā zināšanām ir jābūt centrā. Tas aptver trīs svarīgas lietas. Pirmkārt, zināšanām jābūt vienlīdzīgi pieejamām visiem izglītības sistēmā iesaistītājiem. Otrkārt, mācību programmu princips, treškārt, epistēmiska zināšanu kvalitāte. Šeit nav runa par caurviju prasmēm, bet akadēmiskajām zināšanām, par zināšanām, kas radītas konkrētā zinātnes sfērā un disciplīnā. Ar spēcinošajām zināšanām ir svarīgi attīstīt katru personību izglītībā, lai palīdzētu sabiedrības jautājumu risināšanā. Sadarbībā ar A. Lauzi mums savulaik tapa termins spēcinošās zināšanas, ko vēlos iekļaut arī sava darba virsrakstā. Ar šādu terminu mēs uzsvērtu, ka zināšanas ir svarīgas. Man šķiet svarīgi, ka šis termins ir licis diskutēt par to, kas ir zināšanas un kāpēc mums tās ir vajadzīgas.

M. Baltiņš: vai tādā gadījumā spēcinošas zināšanas būs dabaszinības? Vai zināšanas par vēsturi būs spēcinošas? Man nepatīk vārds spēcinošs, mēs varam runāt par spēcinošu buljonu slimniekam, bet neesmu drošs, vai spēcinošas var būt zināšanas.

U. Cerbulis: aicinu šo terminu atstāt promocijas darbam, bet nevirzīt tālāk terminoloģijas jomā.

M. Baltiņš: ja tas ir pagaidu risinājums, varam ar to samierināties, bet jāņem vērā, ka tas var iziet ārpus promocijas darba.

E. Cauna: jēdziens ir diezgan jauns un grūti saprotams, jo mums ar to nav bijusi saskare. Papētot dažādas publikācijas, kur analizēta termina vēsture, jāsecina, ka vārds powerful nav tik viegli uztverams. Daļa no jēdziena sevī ietver empowering, proti, ko tādu, kas padara spēcīgu. Noteikti jāpievērš uzmanība tam, vai A. Lauzis tiešām šim terminam ir piedāvājis noteikto galotni. Tas ir daudzšķautņains un jauns jēdziens, ko es tomēr sliektos atbalstīt.

R. Karnīte: piekrītu par galotni, šeit neder noteiktā galotne. Ja kāds saka spēcinošās zināšanas, tad būtu arī jāpasaka, kādas tās ir. Mani mulsina skaidrojums “zināšanas nāk no sabiedrības” un noteiktā galotne, bet citādi es šo terminu varu atbalstīt.

D. Šostaka: no vienas puses, ir jauns jēdziens. No otras, ir jāveic darbs, lai paskaidrotu, kas tas ir. Nodoms ir ļoti labs, bet jēdziens ir precīzi jāatšifrē.

M. Baltiņš: man arī tas viss liekas mulsinošs. Tas, ka zināšanas ir spēks, to teica jau Frānsiss Bēkons. Jēdziens ir skaisti metaforisks un, iespējams, iegājies angliskajā vidē. Latviski tas izklausās mazliet demagoģiski. Vai pirms tam zināšanas nebija spēcinošas?

G. Elksne: dažādos periodos par zināšanām ir uzskatītas dažādas lietas. Savulaik tikai fakti tika uzskatīti par zināšanām. Piekrītu, ka varbūt terminam nav nepieciešama noteiktā galotne. Tāpat piekrītu tam, ka termins ir smalki jāskaidro.

E. Cauna: spēcināšana ir empowerment. Tas, ko mēs apgūstam, tas mūs spēcina, padara spējīgākus saprast. Visi empowerment veidi ir atveidoti kā spēcināšana, tas figurē visādos dokumentos.

R. Karnīte: pēdējais skaidrojums bija gluži labs, jo runa bija par to, ka ir tādas zināšanas, kas dod cilvēkam iespēju iet tālāk un izmantot savas priekšrocības, un ir arī tukšās zināšanas, kas neko nedod. Tātad mēs šeit runājam par īpašām zināšanām, nevis zināšanām kopumā.

D. Šostaka: mēs, piemēram, nekad nezinām, kad mums noderēs latīņu valoda. Mēs nevaram 100 % zināt, kuras tieši būs spēcinošas zināšanas. Elksnes kundzes doma ir laba, bet formulējums rada nevajadzīgas diskusijas.

M. Baltiņš: tātad vispirms secinām, ka termins ir jālieto bez noteiktās galotnes. Mēs varam skatīties, kā šis darbs attīstīsies tālāk, iespējams, vēlāk būs vajadzība meklēt precīzāku terminu.

L. Kauķe: manuprāt, mēs šādas zināšanas saucam par sistēmiskām zināšanām. Vai tās atšķiras?

G. Elksne: ir nianses. Par sistēmiskām zināšanām vairāk runā vienas jomas ietvaros. Sistēmiskas zināšanas ir vispārīgas zināšanas.

R. Karnīte: es piekristu šo terminu ieviest praksē ar piesardzību, jo pagaidām īstas skaidrības nav.

LZA TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu spēcinošas zināšanas konkrētā promocijas darba ietvaros.

6. VVC iesniegto terminu izskatīšana.

6.1. Terminu tacit knowledge un embodied knowledge atbilsmes latviešu valodā.

I. Kraukle: tas, cik tālu mēs ar šiem terminiem tikām VVC diskusijās, jau ir atspoguļots iesniegtajā jautājumā. Īsti papildināt neko nevaram. Ar pirmajām domātas neformulētas, nefiksētas zināšanas, varbūt intuitīvas zināšanas, jo tās mums vienkārši piemīt. Embodied knowledge būtu praktisku darbību, iemaņu rezultātā attīstītas zināšanas. Varbūt tās varētu būt ķermeniskotās zināšanas.

M. Baltiņš: intuitīvas zināšanas un pieredzē balstītas vai ķermeniskotās zināšanas.

A. Butāne: piebildīšu, ka jautājumu iesniedzēji mums reti iesniedz skaidras definīcijas, bieži vien mums norāda tikai saišu saites, kam mēs ejam cauri un skatāmies, kas tas ir.

M. Baltiņš: intuitīvas zināšanas šķiet augsta līmeņa zināšanas, varbūt tas nav tik dziļi un augsti domāts.

A. Butāne: tās nav fiksētas zināšanas, bet konkrētais cilvēks, kaut ko darot, saprot, kā tas jādara.

I. Kraukle: piemēram, kā cilvēks varētu izskaidrot braukšanu ar velosipēdu? Intuitīvi vai plašāku zināšanu līmenī.

M. Baltiņš: vai runa ir par praktiskām lietām?

I. Kraukle: konteksts ir kultūras pieminekļu atjaunošana un saglabāšana.

M. Baltiņš: tātad šeit domāts tas, ka restauratoram ir intuitīvi zināms, kā ko darīt. Šādā gadījumā šie piedāvātie varianti ir ļoti atbilstoši.

LZA TK apstiprina terminus intuitīvas zināšanas un pieredzē balstītas zināšanas.

5.2. Iesaiņojuma apzīmējumu (pouch, doypack, stand up pouch) atbilsmes latviešu valodā.

M. Baltiņš: U. Cerbulis atsūtīja veselu foto ar variantiem, kur ir dažādas kabatiņas. Tie varbūt jāskata plašāk, jo tur ir vesels standarts. Atceros sliktu piemēru, kad savulaik pieņēmām vārdu tetrapaka, kas vēlāk izrādījās konkrēta ražotāja ražojums ar aizsargātu nosaukumu.

A. Butāne: šeit noteikti noderētu vizuālie līdzekļi. Sulu gadījumā tās sauc par stāvpakām un stāvmaisiem. Varbūt tas būtu jāsauc par maisu.

U. Cerbulis: konteksts var būt patiešām ļoti plašs, latviski izdarīts maz. Ja šis jautājums iesniegts saistībā ar likumdošanu, tad varbūt var pieņemt variantu stāvpaka.

A. Butāne: tiesību akti tika norādīti tikai atsauces nolūkos.

LZA TK vienojas pagaidām atlikt šā jautājuma izskatīšanu.

5.3. Termina AI slop atbilsme latviešu valodā.

M. Baltiņš: VVC piedāvājums bija mākslīgā intelekta (MI) radīts surogāts.

E. Cauna: šeit svarīgi uzsvērt, ka jāfiksē abas formas – gan MI radīts surogāts, gan mākslīgā intelekta radīts surogāts.

M. Baltiņš: U. Cerbulis min arī variantu MI sārņi.

A. Butāne: surogāts ir vispārīgāks.

L. Kauķe: terminā vajag izvairīties no darbības vārda. Un jālieto sārnis vai atkritums.

M. Baltiņš: ar vārdu sārņi ir jābūt uzmanīgam, bet tas var būt kaut kas tāds, kas ir piesārņojis.

L. Kauķe: mākslīgā intelekta atkritums.

A. Amoliņš: vārdi sārņi vai atkritumi var radīt iespaidu, ka tas ir blakusprodukts, bet šeit tas ir pamatprodukts. Atbilstošāks būtu surogāts.

E. Cauna: mums jāapsver visi riski. Varbūt arī varam pieļaut īsāku terminu, proti, MI surogāts. Valentīna Skujiņa mācīja, ka nevajag pārspīlēt, domājot, ka visu var pārprast.

M. Baltiņš: pārprotamības risks šeit ir relatīvi neliels.

LZA TK vienojas apstiprināt terminus mākslīgā interneta surogāts un MI surogāts.

7. Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas TAK iesniegtie termini.

M. Baltiņš: šeit mums ir divi līdzīgi termini – metanizācija un metanācija. Iesniegumā piedāvāts lietot terminus metanizācija vai dabīgā metanizācija un metanācija vai mākslīgā metanizācija.

I. Bode: abi šie termini ir Eiropas standartā. Mums būtu jāpieņem, kuru lietot un kādos gadījumos. Eiropas tulkošanas birojā šie termini rada neizpratni, tāpēc mēs gribētu vienā terminā lietot vārdu dabīgs, bet otrā – mākslīgs.

U. Cerbulis: bet tie ir atšķirīgi procesi, tad jau putra ar terminiem ir pašā Eiropas dokumentā.

I. Bode: vispirms gribam paši šo sarežģīto standartu pareizi iztulkot.

A. Amoliņš: tas noteikti nav viens un tas pats process. Otrs ir bioloģiskais process. Standartā ir process, kur abus apvieno. Skatos, ka pat cienījami profesori sākuši jaukt terminus metanācija un metanizācija. Vienā terminā varētu pievienot marķieri -bio, bet otrā – iztikt bez. Būtu vēlams arī mums atsūtīt standarta tekstu, lai varam ar to iepazīties.

U. Cerbulis: šķiet terminu methanisation ir ieviesuši tie, kam angļu valoda nav dzimtā valoda.

M. Baltiņš: piekrītu, ka labāk būtu vienam terminam pievienot marķieri -bio.

LZA TK vienojas pagaidām apstiprināt terminus biometanizācija un metanizācija.

M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina uz nākamo sēdi sanākt 18. februārī.

Sēde beidzas plkst. 16.18.

Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne