LZA TK 28.11.2023. sēdes protokols Nr. 9/1179

Sēde notiek 2023. gada 28. novembrī plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā

Sēdē piedalās 12 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

2. ITTEA skatīto terminu apspriešana.

3. Korpulences terminu izskatīšana (turpin.).

4. Vides termini aprites ekonomikas kontekstā.

5. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojusi A. Uzula.

Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš norāda, ka šogad šī ir jau devītā sēde un decembrī paredzēta vēl viena.

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

 

M. Baltiņš: atgādinu, ka iepriekšējā LZA TK sēde notika 26. septembrī, kad skatījām dažādus jautājumus. Daži no sēdē skatītajiem terminiem ir stabili pieņemti, citi – atlikti uz šodienas sēdi. Protokols jums ir izsūtīts. Vai ir bijuši kādi iebildumi?

A. Vucāne: līdz šim nekādus komentārus neesmu saņēmusi.

LZA TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

2. ITTEA skatīto terminu apspriešana.

 

M. Baltiņš: vispirms sāksim ar kiberdrošības nozares terminiem. Daži no šiem terminiem ir labi zināmi, savukārt citi ir atkal aktualizēti. Lūgšu tālāk izteikties ITTEA pārstāvjus.

E. Cauna: šo terminu sarakstu mūsu apakškomisija saņēma no Valsts valodas centra (VVC), kas bija konsultējies arī ar CERT.LV ekspertiem. Mēs to izskatījām un papildinājām ar definīcijām, kā arī pievienojām saistītos terminus, lai būtu skaidrāks, kā tie lietojami tekstā. Sāksim ar terminu phishing, lai atgādinātu, pēc kāda modeļa tālāk tiek veidoti pārējie termini.

phishing
pikšķerēšana

phish
pikšķerēt; pikšķis

E. Cauna: šajā terminā izmantota vārdu spēle – fishing/phishing. Latviešu valodā mēs tam izvēlējāmies vietvārdu pikšķerēšana. Šis termins ir iegājies un tiek lietots, bet mēs secinājām, ka nav darbības vārda, tāpēc piedāvājām formu pikšķerēt. Ir vesela sistēma ar šādiem terminiem, turklāt no tiem veido arī īsās formas. Dažos gadījumos tās ir darbības, citos – rezultāti. Pikšķis ir īsā forma pikšķerēšanai. Pikšķis ir tas, ar ko notiek pikšķerēšana. Piemēram, tiek veidota krāpnieciska ziņa vai ir saite, uz kuru jāuzklikšķina, lai kāds iegūtu kontroli pār datoru. Šis produkts (e-pasta ziņa, īsziņa, balss ziņa), uz kuru cilvēks iekrīt, ir pikšķis. Profesionāļi jau šos vārdus lieto, un mēs neredzējām iemeslu, kāpēc tos neapstiprināt kā terminus. Vai ir kādi komentāri?

M. Baltiņš: šeit veidojas laba terminu sistēma. Tas ir labs piemērs tam, kā sākotnēji žargoniski uzlūkotus terminus mēģinām sarindot sistēmā.

LZA TK locekļi vienprātīgi apstiprina terminus pikšķerēšana, pikšķerēt un pikšķis.

spear phishing
mērķēta pikšķerēšana

E. Cauna: šo terminu mēs iesakām lietot divos vārdus – mērķēta pikšķerēšana. Pirms 10 gadiem jau to vienreiz apstiprinājām. Tagad, pārskatot to vēlreiz, paliekam pie tā paša.

M. Baltiņš: tad citos arī atstāsim divus vārdus, nevis veidosim salikteņus.

LZA TK apstiprina terminu mērķēta pikšķerēšana.

baiting
pievilināšana

E. Cauna: šeit mēs atbalstījām CERT.LV speciālistu variantu. Bait mums ir kā ēsma, clickbait – klikšķēsma, bet ēsmas ir saistītas ar pievilināšanu.

LZA TK apstiprina terminu pievilināšana.

pretexting
apvārdošana

pretext
apvārdojums

E. Cauna: mums bija divi varianti – apvārdošana un aizbildināšanās. Gan VVC, gan CERT.LV speciālisti ir atbalstījuši variantu apvārdošana. Mēs uzreiz piedāvājām arī lietvārdu apvārdojums kā atbilsmi terminam pretext. Gribētu saņemt akceptu, ka tos tā varam lietot.

M. Baltiņš: pēc formas vārds apvārdojums nav nekas slikts, varbūt mazliet neparasts, bet citādi nekādu iebildumu man nav.

LZA TK apstiprina terminus apvārdošana un apvārdojums.

vishing, voice phishing, vish
vikšķerēšana, balss pikšķerēšana

E. Cauna: šeit mēs piedāvājam veidot paralēlformas. Termins balss pikšķerēšana ir saprotams, bet profesionāļi lieto vārdu vikšķerēšana. Ir bijusi diskusija CERT.LV ekspertu vidū par to, vai kā pirmo burtu lietot “v” vai “b”. Ar “v” tiktu saglabāts termins “voice”, bet ar “b” tas tiktu atveidots latviski kā “balss”. Priekšlikums tomēr ir lietot burtu “v”, jo tā ir iegājies praksē.

M. Baltiņš: neatkarīgi no tā, vai izvēlamies vikšķerēšanu vai bikšķerēšanu, liela skaidrība mums no šī termina tāpat nerodas. Tad labāk izvēlamies to, kas jau tiek lietots. Labi, ka piedāvājam arī otru formu – balss pikšķerēšana, jo tad mums ir iespējas kaut vai kādam paskaidrot, kas ar šo terminu domāts.

LZA TK apstiprina divus sinonīmiskus terminus – vikšķerēšana un balss pikšķerēšana.

vish
vikšķis

E. Cauna: pievērsiet uzmanību definīcijai – “vikšķis ir vikšķerēšanas uzbrukumā nelikumīgi iegūtā informācija vai dati, piemēram, nozagti kredītkaršu numuri, personas identifikācijas informācija, paroles vai citi sensitīvi dati”. Tātad vikšķis ir rezultāts.

M. Baltiņš: Jāņa Cīruļa ieteiktais vikšķguvums padarītu šo vārdu ļoti smagnēju.

E. Cauna: uzsvēršu, ka šeit angliski lietojums atšķiras – ir, kad runa ir par procesu, bet reizēm – par rezultātu, tomēr tas būtiski nemaina pašu terminu. Nozīmes laika gaitā var precizēties.

M. Baltiņš: man patīk šī doma, ka tie ir vienādi skanoši. Vikšķis ir viegli izrunājams un iegaumējams.

R. Karnīte: te tomēr var rasties problēma, jo vārdi ir ļoti līdzīgi. Viens ir ierosinātājs, otrs – rezultāts.

E. Cauna: tas varētu būt atkarīgs no konteksta, arī angļu valodā tos lieto gan tā, gan tā.

R. Karnīte: ar ko tad vikšķis atšķiras no pikšķa?

D. Šostaka: man arī sākumā kā Karnītes kundzei bija ļoti analoģiskas pārdomas. Vienkārši sakot, mēs informāciju varam iegūt gan lasot, gan klausoties. Šeit ir attālināta līdzība – mani apkrāpa tādā vai citādā veidā.

E. Cauna: mēs varam apakškomisijā sagatavot divas definīcijas, kas atbilst gan vienam, gan otram.

M. Baltiņš: tad tas attieksies arī uz smikšķi.

E. Cauna: visiem četriem var būt divējādas nozīmes.

R. Karnīte: tad sanāk, ka tā atšķirība būtu, kā to ierosinātāju darbina – ar tekstu, balsi vai īsziņu.

E. Cauna: jā, definīcijā būs viena, divu vārdu atšķirība.

R. Karnīte: ideāli.

LZA TK apstiprina piedāvāto terminu vikšķis.

smishing, SMS phishing
smikškerēšana, SMS pikšķerēšana

smish
smikšķis; smikšķerēt

M. Baltiņš: arī šie termini ir ļoti atbilstoši.

LZA TK apstiprina terminus smikšķerēšana, SMS pikšķerēšana, smikšķis un smikšķerēt.

quishing, QR code phishing, QRishing
kvikšķerēšana, QR pikšķerēšana

E. Cauna: daži kolēģi iebilda pret QR lietošanu un norādīja, ka tas latviski atveidots kā kvadrātkods, tāpēc labāk būtu variants kvadrātkodu pikšķerēšana.

M. Baltiņš: piekrītu, ka nebūtu labi QR atstāt, kvadrātkodu pikšķerēšana būtu labāk, jo tad mums veidotos laba sistēma.

E. Cauna: mēs gan QR neuzskatām par pilnīgi nelietojamu, varbūt varētu pieļaut paralēlformas.

M. Baltiņš: paralēlforma funkcionēs tāpat. Ja pieļausim abas, tad ar to mēs kvadrātkodu nicināsim ārā, un garās formas vairāk būs kā skaidrojumi.

R. Karnīte: piekrītu, ka QR nevajag lietot latviešu valodā.

E. Cauna: jāatzīst, ka termins kvadrātkods ieviešas labi un ir izrādījies dzīvotspējīgs.

LZA TK vienojas apstiprināt divus sinonīmiskus terminus – kvikšķerēšana un kvadrātkodu kvikšķerēšana.

quish
kvikšķis, kvikšķerēt

M. Baltiņš: šie termini ir veidoti pēc tāda paša principa kā iepriekšējie, neredzu nekādus iebildumus.

LZA TK apstiprina piedāvātos terminus kvikšķis un kvišķerēt.

tailored deception
pielāgota maldināšana

E. Cauna: te lielu diskusiju un šaubu nebija. CERT priekšlikums tika pieņemts un šķita piemērots.

LZA TK apstiprina terminu pielāgota maldināšana.

angler phishing
pikšķerēšana sociālajos tīklos

M. Baltiņš: man lokatīvs pārāk nepatīk, bet varbūt tas šeit ir nepieciešams.

E. Cauna: viens no kolēģiem rosināja domāt, vai nevar īsāk, tāpēc tur parādījās arī termins socpikšķerēšana, bet tas -soc nes līdzi zināmu vēsturisko mantojumu, tāpēc pagaidām palikām pie priekšlikuma par garo terminu. Tas ir gan saprotams, gan ērti izmantojams.

M. Baltiņš: varētu jau arī teikt sociālo tīklu pikšķerēšana.

R. Karnīte: man nav iebildumu arī pret variantu soctīklu pikšķerēšana.

J. Borzovs: vai soctīkliska pikšķerēšana.

M. Baltiņš: īsti labāks mums laikam nekas neparādās, tāpēc pagaidām paliksim pie ierosinātā varianta.

LZA TK apstiprina terminu pikšķerēšana sociālajos tīklos.

catphishing
viltuspersonas pikšķerēšana

M. Baltiņš: sarakstā parādījās arī variants romantiskā pikšķerēšana, bet vai tur vienmēr ir romantika?

E. Cauna: ne vienmēr. Citreiz kādam iestādes darbiniekam lūdz atsūtīt dokumentu vai paroli, izliekoties par augstāk stāvošo, un tad šis darbinieks uzķeras. Tie ir gadījumi, kad kāda persona uzdodas par citu. Mēs piedāvājam salikteni, jo tas ļauj saprast, ka šī persona ir viltus persona.

M. Baltiņš: tādi termini kā viltuspozitīvs vai viltusnegatīvs jau tiek lietoti, līdz ar to tas nav nekas jauns.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu viltuspersonas pikšķerēšana.

3. Korpulences terminu izskatīšana (turpin.).

 

M. Baltiņš: mēs šo jautājumu nedaudz skārām septembra sēdē. Šodien mums ir pievienojusies arī nozares speciāliste Ieva Miltiņa, kas šos terminus iesniedza. Iziesim cauri visiem pieciem iepriekš apstiprinātajiem terminiem.

I. Miltiņa: termini, protams, ir ļoti sarežģīti, detaļas ir smalkas, tāpēc es gribētu parādīt prezentāciju. Terminu tulkošana sākās no termina fat activisim kā kustības, un tad visi pārējie termini izrietēja no tā. Runājot par terminu fatphobia, paskaidrošu, kāpēc mēs atbalstām terminu resnuma, nevis korpulences fobija. Pamatargumenti ir tādi, ka starptautiskās organizācijas un aktīvisti izmanto vārdu resnums. Angliski tas ir fat, bet arī citu valstu aktīvisti izmanto to pašu – gordofobia spāņu valodā, grossephobie franču valodā. Šis vārds tika izmantots ar mērķi mazināt stigmatizēšanu un diskrimināciju. Izvairoties no šī vārda lietošanas, mēs paši to nosodām. Mazinot šā vārda sāpinošo ietekmi, mums ir iespēja mazināt naida runas negatīvo ietekmi. Tādējādi mēs pieradinām cilvēkus izmantot vārdu “resns” neitrālā konotācijā, mēs mazinām tā nosodošo un traumējošo skanējumu. Ja runājam par terminu resnuma aktīvisms, tad tā ir kustība, kuras mērķis ir izskaust pret sevi un citiem vērstus aizspriedumus un diskrimināciju (jeb sociālo stigmu) saistībā ar resnumu. Termini neattiecas tikai uz resniem cilvēkiem, bet plašāk, tie ir saistīti ar resnumu.

M. Baltiņš: šeit jūs pati atbildējāt, ka aktīvisms ir kustība, tāpēc mēs arī vienojāmies par terminu korpulences vai resnuma pieņemšanas kustība. Tas visprecīzāk raksturo šo ideju, tāpēc vārdu aktīvisms mēs negribētu akceptēt.

I. Miltiņa: atgriežoties pie termina fatphobia, tās nav tikai fiziskas bailes, tur ir arī aizspriedumi un negatīvās attieksmes, savukārt lipofobija ir fiziska reakcija, piemēram, ieraugot taukus.

M. Baltiņš: ne tikai, tas var būt arī, ka baidos palikt resns. Ne vienmēr tā ir akūti somatiska reakcija.

I. Miltiņa: lipofobija atšķiras no fatphobia – tas ir kas tāds, ko sabiedrība ir radījusi, tā nav reakcija. Ir svarīgi neizlaist to, ka tā ir sabiedrības problēma.

M. Baltiņš: pēc jūsu skaidrojuma ir saprotams, ka lipofobija šeit neder, bet problēma ir tā, ka angļu valodā vārdus var savienot ar vārdu phobia, latviski tā būs vārdkopa. Resnuma fobija īsti labi nebūs, mēs nevaram vadīties pēc termina homofobija modeļa, tur abi ir svešas cilmes komponenti.

A. Amoliņš: man liekas, ka termins resnumfobija labskanības ziņā kā saliktenis nemaz nebūtu tik slikts, tas tad neattiektos uz fizioloģiskām reakcijām.

R. Karnīte: mēs pagājušā reizē runājām par pieklājīgu izteiksmi, bet, ja tas pieņemošais aspekts šeit ir tik svarīgs, tad varbūt varam to pieņemt, nav jau nekāds noziegums.

D. Šostaka: ja aprakstām pretējo, tad būtu tievuma fobija. Ja mēs cenšamies panākt maksimāli objektīvu realitātes aprakstu.

M. Baltiņš: šeit acīmredzot tas arī ir domāts. Ja tā ir resnuma pieņemšanas kustība, tad mēs akceptējam, ka cilvēks tāds ir. Varam pieņemt tādus terminus kā resnumfobija un resnuma aizspriedumi.

E. Cauna: es ieteiktu salikteni resnumaizspriedumi. Manuprāt šie termini ir jāatbalsta. Pirmkārt, paši kustības dalībnieki vēlas tos lietot. Otrkārt, terminoloģiski tie ir ļoti ērti.

I. Miltiņa: kā jau minēju, viens mērķis ir mazināt nievājošu attieksmi. Komunicējot ārzemēs, mēs nereti sarunas sākumā norādām, ka šo vārdu izmantojam neitrāli un necenšamies nevienu aizvainot. Var, protams, arī apstiprināt sinonīmiskus terminus, ja kādam tas tiešām var būt sāpīgi un neērti.

M. Baltiņš: ņemot vērā, ka termins korpulences fobija nav iegājies, tad labāk to nelietot un šajā gadījumā nelikt sinonīmus.

LZA TK vienojas apstiprināt terminus resnumfobija, resnumaizspriedumi un resnuma pieņemšanas kustība.

4. Vides termini aprites ekonomikas kontekstā.

 

M. Baltiņš: esam saņēmuši vides terminus aprites ekonomikas kontekstā, par kuriem lūgšu izteikties terminu iesniedzēju.

E. Ozola-Ozoliņa: vajadzība pēc šiem terminiem aktualizējas, kad projekta ietvaros runājam ar sabiedrību. Mēs vēlamies būt pārliecināti, ka, komunicējot ar sabiedrību, nemaldināsim to ar nepareiziem terminiem un šie termini vēlāk nebūs jāaizstāj. Tāpēc mēs vērsāmies pie jums, lai noskaidrotu, kā labāk šos jēdzienus apzīmēt. Mēs gribētu saprast, vai turpmāk lietojam šos terminus vai meklējam ko citu.

M. Baltiņš: tātad tie ir termini, ko lietosim gan profesionālā vidē, gan saziņā ar sabiedrību.

reuse
vēlreizlietošana

M. Baltiņš: vai šeit mēs nemaldinām sabiedrību ar vārdu “vēlreiz”? Vai arī tā ir atkārtota lietošana – atkallietošana?

E. Ozola-Ozoliņa: šeit būtu gan atkārtota lietošana, gan vēlreizlietošana – tad, kad ir runa par kādas lietas pārveidi. Tekstils, apģērbs, kas vēlreiz pēc pārveides tiek lietots kā interjera priekšmets.

E. Cauna: gan IT nozarē, gan arī IATE vārdnīcā plaši tiek lietots termins atkalizmantošana. Tā tvērums ir diezgan plašs attiecībā uz datiem. Ja tie ir publiskā sektora dati, tos var izmantot arī pilnīgi citiem mērķiem, bet tie nav noslēgti un ir pieejami. Šis termins jau tiek lietots vairāk nekā 10 gadus, un es rosinātu to lietot arī šeit.

M. Baltiņš: bet vai tas neradīs papildu problēmas, jo datus aktualizējam vēlreiz, bet dati ir tie paši. Šeit situācija tomēr ir cita. Piemēram, no vecām segām uztaisu ko citu.

J. Borzovs: aicinu izmantot Terminoloģijas portālu, jau pirms 25 gadiem VVC ir piedāvājis terminu atkalaizmantošana. Iesaku to arī izmantot.

R Karnīte: piekrītu, to jau tas arī nozīmē. Sega ir pārtaisīta, bet tas joprojām ir tas pats materiāls.

E. Ozola-Ozoliņa: es arī esmu no IT sfēras, tāpēc piekrītu, ka atkalizmantošana ir labs termins, man pret to nebūtu iebildumu.

M. Baltiņš: tad vienojamies par terminu atkalizmantošana. Ja tas sedz visu – gan datus, gan priekšmetus –, tad noteikti varam to darīt.

LZA TK apstiprina terminu atkalizmantošana.

freeshop
brīvbode

M. Baltiņš: vai varam šo apstiprināt kā terminu?

R. Karnīte: varam, varam.

M. Baltiņš: principā piekrītu, jo, lai gan esam vienojušies par vārdu veikals, salikteņos barbarismi nav brāķējami. Ja vienkārši sakām vāģis, tad tas ir žargons, bet blakusvāģis ir normāls termins.

E. Cauna: citi sinonīmi gan rāda, ka tā vairāk ir apmaiņas bode. Brīvbode neļauj saprast, par ko ir runa.

M. Baltiņš: tur tiešām viss ir par brīvu. Piemēram, bibliotēkā ir grāmatu apmaiņas galds, tas nenozīmē, ka aiznesu sešas grāmatas un varu ņemt tikai sešas. Man šeit negribētos lietot vārdu maiņa, jo tur nav maiņas tirdzniecība.

D. Šostaka: šeit ir rīcības brīvība, tas ir plašāks termins.

M. Baltiņš: man nav pārliecības, ka apmaiņas bode būtu labāks jēdziens.

E. Cauna: paskatījos, ka termins brīvbode jau tiek plaši lietots.

LZA TK apstiprina terminu brīvbode.

library of things
lietu bibliotēka

M. Baltiņš: šeit ir bibliotēkas jēdziens. Es šeit aizņemos lietas. Vai mums ir tāda prakse daudz bijusi, nezinu. Vai varam attiecināt bibliotēkas vārdu uz lietām?

A. Amoliņš: bibliotēka jau ir plaši lietots vārds, ne tikai runājot par grāmatām. IT jomā to lieto par programmām un to fragmentiem, tāpat ķīmijā ir ķīmisko vielu bibliotēkas. Dažādas lietas atrodas bibliotēkā, tam precedents ir.

E. Ozola-Ozoliņa: Latvijas bibliotēku metodiķi ir raisījuši jautājumu, vai krājums var būt bibliotēka.

M. Baltiņš: šeit jau Amoliņa kungs atbildēja. Šis vārds jau ir lietots saistībā ar ķīmisko vielu krājumiem.

A. Amoliņš: vēl īsāks variants ir lietu banka.

M. Baltiņš: tad rodas jautājums, kāpēc svešvalodas terminos ir vārds bibliotēka, bet mums banka.

D. Šostaka: bibliotēka no grieķu valodas nozīmē ‘krātuvi’, ‘noliktavu’.

M. Baltiņš: par spēlēm Valentīna Skujiņa savulaik aktualizēja terminu ludotēka, bet neesmu drošs, cik veiksmīgi tas ir aizgājis un vai tas šeit ir vajadzīgs.

R. Karnīte: mēs akcentējam darbību, ka te ir krājums, no kura var paņemt un nolikt atpakaļ.

J. Borzovs: iebildums no bibliotekāriem nav korekts, jo bibliotēkās mēdz būt arī citas lietas, piemēram, skaņuplates.

M. Baltiņš: vai grafikas darbi. Nacionālajā bibliotēkā, piemēram, ir grafisko darbu kolekcija. Mēs tāpēc nesakām, ka tie neatbilst bibliotēkas funkcijām.

LZA TK apstiprina terminu lietu bibliotēka.

circular, circularity
apritīgs, apritīgums

M. Baltiņš: manuprāt, tie abi ir labi un pareizi darināti vārdi.

R. Karnīte: par šo terminu jau sen runā, vai tad tas jau nav pieņemts?

M. Baltiņš: nekaitētu vienoties, ka arī šajā kontekstā tas ir aktuāls.

E. Ozola-Ozoliņa: atsevišķi nozares speciālisti raksta cirkulārs, bet tas gan nozīmē kaut ko citu. Tāpēc arī šo terminu izcēlām, lai pārliecinātos, ka paliekam pie šī paša varianta.

LZA TK apstiprina terminus apritīgs un apritīgums.

5. Dažādi.

 

Laika trūkuma dēļ LZA Terminoloģijas komisija atliek šā punkta izskatīšanu.

M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina uz nākamo sēdi sanākt 19. decembrī.

Sēde beidzas plkst. 16.10
            Sēdes vadītājs M. Baltiņš
            Protokoliste A. Vucāne