LZA TK 28.03.2023. sēdes protokols Nr. 3/1173
-
LZA TK 22.10.2024. sēdes protokols Nr. 6/1186 -
LZA TK 11.06.2024. sēdes protokols Nr. 5/1185 -
LZA TK 09.04.2024. sēdes protokols Nr. 3/1183 -
LZA TK 05.03.2024. sēdes protokols Nr. 2/1182 -
LZA TK 13.02.2024. sēdes protokols Nr. 1/1181 -
LZA TK 19.12.2023. sēdes protokols Nr. 10/1180 -
LZA TK 28.11.2023. sēdes protokols Nr. 9/1179 -
LZA TK 26.09.2023. sēdes protokols Nr. 8/1178 -
LZA TK 18.07.2023. sēdes protokols Nr. 7/1177 -
LZA TK 20.06.2023. sēdes protokols Nr. 6/1176 -
LZA TK 23.05.2023. sēdes protokols Nr. 5/1175 -
LZA TK 02.05.2023. sēdes protokols Nr. 4/1174 -
LZA TK 28.03.2023. sēdes protokols Nr. 3/1173 -
LZA TK 21.02.2023. sēdes protokols Nr. 2/1172 -
LZA TK 24.01.2023. sēdes protokols Nr. 1/1171 -
LZA TK 22.11.2022. sēdes protokols Nr. 8/1170 -
LZA TK 18.10.2022. sēdes protokols Nr. 7/1169 -
LZA TK 20.09.2022. sēdes protokols Nr. 6/1168 -
LZA TK 15.06.2022. sēdes protokols Nr. 5/1167 -
LZA TK 17.05.2022. sēdes protokols Nr. 4/1166 -
LZA TK 12.04.2022. sēdes protokols Nr. 3/1165 -
LZA TK 15.02.2022. sēdes protokols Nr. 2/1164 -
LZA TK 25.01.2022. sēdes protokols Nr. 1/1163 -
LZA TK 14.09.2021. sēdes protokols Nr. 1/1162 -
LZA TK 13.10.2020. sēdes protokols Nr. 5/1161 -
LZA TK 08.09.2020. sēdes protokols Nr. 4/1161 -
LZA TK 30.06.2020. sēdes protokols Nr. 3/1160 -
LZA TK 11.02.2020. sēdes protokols Nr. 2/1159 -
LZA TK 14.01.2020. sēdes protokols Nr. 1/1158 -
Protokolu arhīvs
Sēde notiek 2023. gada 28. martā plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā
Sēdē piedalās 12 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne
Darba kārtībā:
- Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
- Tūrisma terminu saraksta apspriešana (turpin.).
- Dažādi.
Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš atgādina, ka iepriekšējā TK sēde notika 21. februārī, kurā pamatā tika skatīti tūrisma termini, kā arī lemts par ģeotehnikas terminiem un sociālā darba terminu vārdnīcu. Pie ģeotehnikas terminiem LZA TK atgriezīsies aprīlī.
1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
M. Baltiņš: vai par LZA TK februāra sēdes protokolu ir saņemti kādi komentāri?
A. Vucāne: līdz šim nekādi komentāri nav saņemti.
M. Baltiņš: ja papildinājumu vai precizējumu nav, tad varam šo protokolu apstiprināt un ievietot Terminoloģijas portālā.
TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.
2. Tūrisma terminu saraksta apspriešana (turpin.).
M. Baltiņš: iepriekšējā sēdē mums palika vairāki neizlemti termini, bet aicināšu tagad iet uz priekšu un pie atliktajiem terminiem atgriezties vēlāk.
hunting
došanās medībās
M. Baltiņš: principā tās ir vienkārši medības, kas šeit ir organizēta piedzīvojumu tūrisma sastāvdaļa. Es ieteiktu iztikt bez vārda došanās.
R. Karnīte: piekrītu.
LZA TK vienojas apstiprināt terminu medības.
hunting northern lights
ziemeļblāzmas medības
M. Baltiņš: vai šeit iederas vārds medības, varbūt labāk vērošana?
D. Šostaka: pēc būtības tā tiešām ir vērošana.
M. Rozīte: Āfrikas zvēru kontekstā mums ir fotomedības.
M. Baltiņš: šis termins jau ir sens, iegājies no 60. gadiem.
A. Apse-Apsīte: vārdnīcā ir meklēt medījumu, tad tā varētu būt meklēšana – ziemeļblāzmas meklēšana.
R. Karnīte: atbalstu.
A. Šēfere: termins ir pārņemts no angļu valodas, jo šis process ir līdzīgs medībām – cilvēki vēro laika ziņas un tad dodas uz konkrētiem reģioniem.
R. Karnīte: tāpēc jau der meklēšana.
A. Amoliņš: meklēšana arī īsti neatbilst. Jautājums ir par to, vai ziemeļblāzma parādīsies vai nē, nevis kur parādīsies. Vērošana ir labāks variants.
D. Šostaka: mums ir arī termins putnu vērošana, un tas arī ir process ar nenoteiktību.
A. Šēfere: ir arī zvaigžņu vērošana.
LZA TK apstiprina terminu ziemeļblāzmas vērošana.
Kayaking; sea kayaking ; whitewater kayaking
smaiļošana, kajakošana, smaiļošana straujūdenī
M. Baltiņš: te mums ir apvienoti vairāki termini, kas būtu jāšķir. Vai mums ir jāievieš kajakošana, ja mums ir vārds smaiļošana? Smaiļošanā ir latviskā izskaņa, un mēs varam iztikt bez kajakošanas.
A. Šēfere: speciālas laivas, ar kurām brauc jūrā, dēvē par kajakiem. Termins smailīte ir pieņemts 1922. gadā, bet praksē laivu nomas izmanto gan vienu, gan otru terminu, un vēl ir arī termins smaile.
M. Baltiņš: savulaik kajakus vairāk minēja, kad runāja par eskimosiem, ziemeļu tautām. Kad to pārvietoja uz šejieni, tad sauca par smailīti.
R. Karnīte: no savas pieredzes varu teikt, ka smailītē sēž un airē ar diviem airiem, bet kajaks ir smaila laiva, tur tup uz ceļa un airē ar vairākiem airiem.
A. Šēfere: tas ir sportā.
M. Baltiņš: tās nav kanoe?
R. Karnīte: jā, tā ir.
M. Baltiņš: ja mums jānosauc process, tad piedāvāju šādus variantus – smaiļošana, jūras smaiļošana, straujūdens smaiļošana.
LZA TK piekrīt un apstiprina trīs terminus – smaiļošana, jūras smaiļošana un straujūdens smaiļošana.
kiteboarding
kaitošana, pūķošana
M. Baltiņš: vai te domāts tas, ka pūķis palīdz noturēt vējdēlim ātrumu, lai tas var nesties pa viļņiem? Man patīk latviskie termini, bet vai pūķošana nolasīsies? Kā sauc darbību, ja es vienkārši laižu pūķi? Pūķa laišana? Turklāt nākamais termins ir kaitsērfings. Lūgšu tomēr komentēt, ar ko tie abi atšķiras.
A. Krastiņš: pēc Vikipēdijas spriežot, tie ir sinonīmi.
A. Šēfere: man arī tā šķiet tagad.
M. Baltiņš: tad varbūt abus apvienojam un saliekam kā vienu šķirkli – kaitsērfings un pūķošana, jo kaitošana latviešu valodā īsti neskan.
A. Apse-Apsīte: te nošķir, ar kādiem dēļiem to dara un pa kādiem viļņiem brauc.
M. Baltiņš: definēsim, ka tie ir tuvi sinonīmi.
A. Krastiņš: kaitsērfings ir kā sērfošana pa viļņiem ar pūķa palīdzību, bet kaitošana ir arī pa ezeru, nav obligāti pa viļņiem.
R. Karnīte: mēs atkal esam atkāpušies no prasības pēc definīcijas. Ja mums būtu definīcijas, tad mēs varētu labāk orientēties, lai izteiktu definējumu vienā terminā.
M. Baltiņš: ne vienmēr definīcijas būs ļoti skaidras arī citās valodās, te ir svarīgi saprast šo terminu klāstu, lai neparādās vēlāk dīvaini darinājumi.
A. Apse-Apsīte: lasu, ka tas būs olimpiskais sporta veids, varbūt jāvēršas Olimpiskajā komitejā, jo tas nav vairs tikai tūrisma jautājums. Mums tam, kā izrādās, nav stingra nosaukuma.
M. Baltiņš: tāpēc jau mēs šo nosaukumu varam radīt šeit.
A. Krastiņš: kaitsērfings un kaitdēļošana.
A. Apse-Apsīte: vai pūķdēļošana.
M. Baltiņš: tad paliekam pie kaitsērfinga un kaitbordinga, kā virsterminu liekot pūķošanu, kas atbilstu angļu terminam kiting?
A. Amoliņš: mums jau nav jāmeklē angliskie termini.
M. Baltiņš: nē, bet labi, ka mums ir skaidri saprotama sistēma.
LZA TK vienojas kā virsterminu apstiprināt terminu pūķošana, sīkāk izdalot divus atsevišķus pūķošanas veidus un apzīmējot tos ar terminiem kaitbordings un kaitsērfings.
learning new language
jaunas valodas mācīšanās
M. Baltiņš: nezinu gan, vai tas šeit ir piedzīvojumu tūrisma elements.
A. Šēfere: es ņēmu jau gatavu terminu tabulu, un tur tas ir viens no ceļošanas elementiem.
R. Karnīte: vai tas ir pakalpojums?
A. Šēfere: jā, šeit tas ir pakalpojums. Piemēram, jūs ejat Santjago ceļu un mācaties pa ceļam spāņu valodu.
M. Baltiņš: it kā varētu likt jaunas valodas apguve, bet tas tomēr ir pilnīgāks mācīšanās līmenis.
LZA TK apstiprina terminu jaunas valodas mācīšanās.
orienteering
orientēšanās
M. Baltiņš: te ir gan sports, gan parka apstaigāšana, meklējot objektus. Tā ir orientēšanās šā vārda plašākajā nozīmē.
LZA TK vienprātīgi apstiprina terminu orientēšanās.
parasailing
paraseilings
M. Baltiņš: šeit domāts, ka cilvēks ar pūķi tiek vilkts aiz motorlaivas. Paraseilings vai paraburāšana. Te ir problēma ar para – vai tas attiecas uz cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem vai uz to, ka cilvēku velk.
A. Amoliņš: vai te vispār ir runa par pūķi? Jo tas -para ir no vārda parachute – izpletnis.
M. Baltiņš: tāpēc varbūt paraseilings nav slikts variants.
R. Karnīte: ja saling ir burāšana, kāpēc šeit nevar būt paraburāšana?
A. Šēfere: termins paraburāšana jau ir aizņemts, jo tā ir burāšana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
R. Karnīte: tas viss paliek pārāk sarežģīti. Varbūt varam kaut kā labāk to pateikt?
A. Krastiņš: -para elementu varētu atveidot kā izpletņburāšana. Izpletnis ir kā bremzēšanas ierīce.
M. Rozīte: kur tad ir tā burāšana? Un kas ir pie kājām – slēpes?
A. Krastiņš: varēt būt.
M. Rozīte: bet tad tā nav burāšana, tad tā vairāk ir slēpošana.
A. Krastiņš: paraskiing ir viens no angliskajiem terminiem, bet man liekas, ka tur var būt arī dēlis.
A. Amoliņš: slēpes arī tur nav obligātas.
M. Baltiņš: piedāvāju pagaidām šo atlikt.
LZA TK vienojas pagaidām atlikt šā termina izskatīšanu.
rafting
raftings
M. Baltiņš: domāju, ka plostu pludināšana šeit neietilpst.
R. Karnīte: te ir arī variants plostošana.
D. Šostaka: man ar to pirmajā brīdī rodas citas asociācijas – plostošana kā pārmērīga alkohola lietošana.
M. Baltiņš: tradicionāli pa Gauju ir laisti plosti, tā ir vēsture.
R. Karnīte: tā ir arī plostošana.
D. Šostaka: Vikipēdijā ir parādītas piepūšamās laivas. Vai tie īsti ir plosti?
R. Karnīte: katrā ziņā noteikti nevajag raftingu.
A. Šēfere: es gribēju, lai ir atšķirīgi termini – vēsturiskā plostošana un raftings, kur ir speciāla laiva, kas ir domāta straujūdenim. Latvijā varbūt vienīgi Amatā tiek sniegti šādi pakalpojumi. Cilvēki dodas uz kalnu upēm, iznomā raftu un dodas šajos piedzīvojumos. Rafts ir piepūšama laiva, kas speciāli tam piemērota.
M. Rozīte: straujūdens plostošana vai laivošana liekam.
A. Šēfere: straujūdens laivošana jau mums ir, bet to var veikt ar dažādiem laivu veidiem, ne tikai ar raftu.
A. Apse-Apsīte: citās valodās ir saglabājuši raftingu.
M. Baltiņš: tad liekam divus sinonīmus – raftings un straujūdens plostošana.
LZA TK apstiprina divus sinonīmiskus terminus – raftings un straujūdens plostošana.
research expedition
pētnieciskā ekspedīcija
M. Baltiņš: cilvēkam ceļojumā tas ir papildu izziņas process, tā brauciena laikā var iepazīt dzīvnieku valsti vai ģeoloģisko pagātni.
LZA TK vienprātīgi apstiprina terminu pētnieciskā ekspedīcija.
safaris
safari
LZA TK apstiprina terminu safari.
sailing
burāšana
LZA TK apstiprina terminu burāšana.
scuba diving
niršana ar akvalangu
M. Baltiņš: te ir arī akvalangisms. Kurš ir labāks?
R. Karnīte: niršana ar akvalangu ir labāk. Akvalangisms vairāk liecina par kaut ko ilgstošu, pastāvīgu. Man piedāvā darbību, nevis nodarboties ar akvalangismu.
A. Krastiņš: piekrītu, man tas asociējas ar kādu ideoloģismu.
A. Apse-Apsīte: es gan teiktu, kas tas ir ļoti atbilstošs, spriežot pēc definīcijas Tēzaurā.
R. Karnīte: bet tas ir sporta veids, šeit tā ir tūrisma aktivitāte.
A. Apse-Apsīte: bet citos gadījumos mēs nenošķiram.
R. Karnīte: tur jau tā lieta, ka jūs skrienat pa parku, nevis nodarbojaties ar skriešanu, braucat ar riteni, nevis nodarbojaties ar riteņbraukšanu.
D. Šostaka: Tūrisma vārdnīcā ir akvalangisms.
M. Baltiņš: šeit ir norādīts, ka tam ir nepieciešams sertifikāts.
A. Šēfere: man arī tas likās mulsinoši pēc tā, kā tas ir definēts Tūrisma vārdnīcā.
LZA TK apstiprina abus terminus – niršana ar akvalangu un akvalangisms.
self-guided tour
pašvadīta ekskursija
A. Šēfere: šo es atvasināju no termina pašvadīta mācīšanās.
M. Baltiņš: jums tas ir izdevies ļoti veiksmīgi.
LZA TK apstiprina terminu pašvadīta ekskursija.
snorkeling
snorkelēšana
M. Baltiņš: šeit vēl ir variants zemūdens peldēšana ar masku.
M. Rozīte: mums bija termins snorkelēšana, TK veidoja zemūdens peldēšana ar masku, mēs vēl ilgi par to smaidījām.
A. Šēfere: snorkelēšana biežāk izmanto.
M. Rozīte: bet nevajag pazaudēt arī latvisko.
M. Baltiņš: vārdu ‘zemūdens’ varētu likt kvadrātiekavās – [zemūdens] peldēšana ar masku un atstāt arī snorkelēšanu.
R. Karnīte: tad jau labāk atmest masku – zemūdens peldēšana.
M. Baltiņš: tad atstājam zemūdens peldēšana [ar masku] vai vienkārši zemūdens peldēšana? Vai maska ir būtiska? Būtiska jau ir trubiņa.
E. Cauna: snorkelis ir trubiņa, ja paskatās internetā.
LZA TK apstiprina divus sinonīmiskus terminus – zemūdens peldēšana ar masku un snorkelēšana.
snowshoeing
pārgājieni ar sniega kurpēm
A. Amoliņš: te vajag vienskaitli – pārgājiens.
M. Baltiņš: domāju, ka šeit lielām domstarpībām nevajadzēt būt, jo sniega kurpes jau sen ir iegājušās.
LZA TK apstiprina terminu pārgājiens ar sniega kurpēm.
skiing
slēpošana
LZA TK apstiprina terminu slēpošana.
snowboarding
brauciens ar sniegadēli
M. Baltiņš: es teiktu braukšana ar sniegadēli.
A. Šēfere: es centos izvairīties no -šanas formas.
M. Baltiņš: tas ir procesa vārds, un no niršanas vai peldēšanas mēs tāpat nevaram izvairīties.
LZA TK apstiprina terminu braukšana ar sniegadēli.
surfing
sērfošana
M. Baltiņš: katrā gadījumā tas ir labāk nekā sērfings.
A. Šēfere: sērfings bija sporta terminu vārdnīcā.
LZA TK apstiprina terminu sērfošana.
stand-up paddleboarding, SUP boarding
brauciens ar supdēli
M. Baltiņš: labāk būtu braukšana ar supdēli. Savulaik, kad apspriedām šo terminu, mums bija arī variants stāvairēšana. Tas ir papildelements, kas ir visbūtiskākais, tāpēc es ieteiktu pievienot arī šo vārdu klāt.
A. Šēfere: es praksē to neesmu dzirdējusi.
M. Baltiņš: supdēlim nav ne vainas, pieliekam stāvairēšanu kā otru iespēju.
A. Krastiņš: dažādās tūrisma vietnēs stāvairēšana ir minēta. Varbūt to neizmanto paši cilvēki, kas vada nodarbības, bet tomēr tas tiek lietots.
A. Apse-Apsīte: airdēlis arī tiek lietots.
LZA TK vienojas apstiprināt trīs sinonīmiskus terminus – braukšana ar supdēli, braukšana ar airdēli un stāvairēšana.
trekking
trekings
M. Baltiņš: man tas trekings īsti nepatīk, bet variants ilga ceļošana ar kājām arī neder.
A. Apse-Apsīte: vai termins hiking ir skatīts?
M. Rozīte: tam mēs apstiprinājām ekvivalentu pārgājiens.
M. Baltiņš: padomju terminoloģijā bija kalnu tūrisms, kam bija dažādas sarežģītības pakāpes, bet tajā varēja piedalīties parasts cilvēks.
M. Rozīte: vārds kalns ir pazaudēts pēc būtības.
M. Baltiņš: hiking ir vieglāks pārgājiens, trekking ir specifisks.
A. Apse-Apsīte: hiking ir pārgājiens pa iezīmētām dabas takām, lai arī tās būtu augtākās grūtības pakāpes. Trekking pārgājienā nav ne taku, ne infrastruktūras – brien, kur acis rāda.
A. Amoliņš: trekking ir vairākdienu pārgājiens, hiking var būt arī dažas stundas.
M. Rozīte: tie staigāšanas veidi ir jāsaliek kopā vienā sistēmā.
LZA TK vienojas pagaidām atlikt šā termina izskatīšanu.
walking tour
pastaigu ekskursija
M. Baltiņš: vienkārši pastaigas?
D. Šostaka: vai tās ir pašvadītas vai gida vadībā?
M. Baltiņš: jūs pieved pie celiņa – ja iesiet pa zaļo celiņu, tad pastaigas ilgums būs 20 min, ja pa sarkano – tad 60 min.
R. Karnīte: te ir divi vārdi katrs ar savu nozīmi. Būtisks jautājums – vai tās pastaigas ir ar gidu vai bez?
D. Šostaka: acīmredzot abējādi.
R. Karnīte: vai tās ir pastaigas vai braucieni?
A. Šēfere: tā ir kājām, tāpēc pastaigas.
M. Rozīte: manuprāt, te tas tour ir būtiskāks elements.
LZA TK apstiprina sākotnēji piedāvāto variantu pastaigu ekskursija.
visiting friends/family
ģimenes vai draugu apciemojums
LZA TK apstiprina terminu ģimenes vai draugu apciemojums.
visiting historical sites
vēsturisko vietu apmeklēšana
M. Baltiņš: es te ieteiktu iztikt bez noteiktās galotnes – vēsturisku vietu apmeklējums. Ja noteiktā galotne nav obligāta, tad labāk bez tās iztikt, jo pretējs process pēc tam nav iespējams.
LZA TK apstiprina terminu vēsturisku vietu apmeklējums.
volunter tourism, voluntourism
brīvprātīgo tūrisms
A. Šēfere: šajā nodarbē tiek apvienots gan tas, ka tu esi brīvprātīgais, gan tas, ka pie reizes arī iepazīsti citu valsti.
U. Cerbulis: tas nozīmē doties brīvprātīgā darbā, lai redzētu citas zemes.
M. Baltiņš: vai, piemēram, es dodos uz rezervātu un pie reizes pastrādāšu to, kas būs nepieciešams – vākšu lapas vai žagarus. Brīvprātīgo tūrisms nav slikts variants.
R. Karnīte: mani mulsina tas voluntourism kā brīvprātīgo darbs.
M. Baltiņš: angliski tas ir volunteering, nevis voluntourism. Pārprast angliski to noteikti nevar. Latviski citreiz to sauc par voluntūrismu.
E. Cauna: angliski ir jāatstāj abi varianti, jo arī otrs ir pietiekami izplatīts.
LZA TK apstiprina terminu brīvprātīgo tūrisms.
zip lining
gaisa trošu nobrauciens
M. Baltiņš: šeit ir pareizi runāt par nobraucienu, jo tas ir viens specifisks akts, kad jūs nobraucienu sākat un kad beidzat.
R. Karnīte: nobrauciens vai brauciens?
M. Baltiņš: no punkta augstāk uz punktu zemāk.
A. Amoliņš: kā no kalna ar ragaviņām.
LZA TK apstiprina piedāvāto terminu gaisa trošu nobrauciens.
3. Dažādi
3.1. Termina bioms/bioma lietojums latviešu valodā.
M. Baltiņš: LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas asociētā profesore Dr. geogr. Solvita Rūsiņa mums jautā par to, kāpēc termins bioms vīriešu dzimtē nemotivēti un pēkšņi ir pārvērties sieviešu dzimtē, un lūdz precizēt šā termina lietojumu. Es šodien to apspriedu ar LU rektoru Indriķi Muižnieku, kas ir mikrobiologs, un mēs nonācām pie secinājuma, ka šis jēdziens pareizi būtu vīriešu dzimtes formā. Problēma var rasties, ka šāda veida kombinētos terminos mikroskopiskās struktūras ir sastopamas ar dažādām galotnēm – hromosoma, liposoma, ribosoma, bet termins bioms tomēr pamatā ir lietots vīriešu dzimtē. Lielas konsekvences gan nav bijis. Pēc grieķu parauga veidotie vārdi latīniski atbilst nekatrajai dzimtei – bija mēģināts veidot arī tādus terminus kā trahoms un glaukoms, bet tas tika atmests. Es aicinātu to atbalstīt un palikt pie vīriešu dzimtes formas. Vai ir komentāri?
LZA TK locekļiem citu komentāru nav, un tie apstiprina termina bioms lietošanu vīriešu dzimtē.
3.2. Termina repository atbilsme latviešu valodā.
M. Baltiņš: šeit es došu vārdu Inesei Kazākai no Informācijas un dokumentācijas TAK par terminu repozitorijs. Šajā gadījumā termins tiek diferencēts, mainot vienu patskani, lai nošķirtu virtuālu krājumu no fiziska.
I. Kazāka: jautājums ir diezgan sens, un, tikko kā mums nāk jauni termini ar šo repizotoriju, tā atkal sākas jauni strīdi. Mūsu apakškomisija nerosina šādas izmaiņas akceptēt, ber izrādās, ka tas it kā ir iesakņojies bibliotekāru vidē. Pēdējā TAK sēdē piedalījās maģistratūras studenti, no kuriem daži mums ar pārliecību teica, ka esot taču pilnīgi skaidrs: tie ir divi dažādi vārdi – repozitorijs ir digitālā krātuve, bet repozitārijs ir fiziska krātuve. IT nozarē ir repozitorijs, mēs turējāmies pie repozitārija. Mēs gribam, lai TK beidzot šo strīdu izšķir.
A. Amoliņš: liekas, tas nelaimīgi aizsācies no depozitārija. Latīņu valodā ir depositorium, bet depositary ir Oksfordas vārdnīcā, kur ar to domāta amatpersona, kam tiek uzticēta glabāšana. Izskaņa -orijs būtu labāka jebkurā gadījumā, -ārijs ir liela neveiksme.
I. Kazāka: mums arī daudzi TAK tā uzskata. Es neesmu pārliecināta, vai būtu pieļaujams mainīt vienu burtu un radīt divus terminus.
M. Baltiņš: nezinu, vai tas būtu labi. Turklāt robeža starp fizisku un virtuālu krātuvi ir nosacīta.
I. Kazāka: un ne vienmēr arī iespējama.
M. Baltiņš: šeit nav divas dažādas atšķirīgas nozīmes, kā tas ir matrices un matricas gadījumā, turklāt tur ir runa par galotni. Jāsaka, ka šāda prakse nebūtu īsti laba. Vai tiešām mums vajag veidot šādus nošķirtus terminus? Ja prakse ir laba un visus apmierina, tad man nav iebildumu, bet šeit es redzu, ka arī Informācijas un dokumentācijas TAK nav īsti apmierināta. Ja tāda kļūda savulaik ir bijusi, tad labāk labosim to tagad. Nav labi veidot liekus izņēmumus.
LZA TK vienojas, ka gan fiziskas, gan virtuālas krātuves apzīmēšanai tiek lietots viens termins – repozitorijs.
M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina uz nākamo sēdi sanākt 18. aprīlī.
Sēde beidzas plkst. 15.55.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne