LZA TK 23.05.2023. sēdes protokols Nr. 5/1175
-
LZA TK 22.10.2024. sēdes protokols Nr. 6/1186 -
LZA TK 11.06.2024. sēdes protokols Nr. 5/1185 -
LZA TK 14.05.2024. sēdes protokols Nr. 4/1184 -
LZA TK 09.04.2024. sēdes protokols Nr. 3/1183 -
LZA TK 05.03.2024. sēdes protokols Nr. 2/1182 -
LZA TK 13.02.2024. sēdes protokols Nr. 1/1181 -
LZA TK 19.12.2023. sēdes protokols Nr. 10/1180 -
LZA TK 28.11.2023. sēdes protokols Nr. 9/1179 -
LZA TK 26.09.2023. sēdes protokols Nr. 8/1178 -
LZA TK 18.07.2023. sēdes protokols Nr. 7/1177 -
LZA TK 20.06.2023. sēdes protokols Nr. 6/1176 -
LZA TK 23.05.2023. sēdes protokols Nr. 5/1175 -
LZA TK 02.05.2023. sēdes protokols Nr. 4/1174 -
LZA TK 28.03.2023. sēdes protokols Nr. 3/1173 -
LZA TK 21.02.2023. sēdes protokols Nr. 2/1172 -
LZA TK 24.01.2023. sēdes protokols Nr. 1/1171 -
LZA TK 22.11.2022. sēdes protokols Nr. 8/1170 -
LZA TK 18.10.2022. sēdes protokols Nr. 7/1169 -
LZA TK 20.09.2022. sēdes protokols Nr. 6/1168 -
LZA TK 15.06.2022. sēdes protokols Nr. 5/1167 -
LZA TK 17.05.2022. sēdes protokols Nr. 4/1166 -
LZA TK 12.04.2022. sēdes protokols Nr. 3/1165 -
LZA TK 15.02.2022. sēdes protokols Nr. 2/1164 -
LZA TK 25.01.2022. sēdes protokols Nr. 1/1163 -
LZA TK 14.09.2021. sēdes protokols Nr. 1/1162 -
LZA TK 13.10.2020. sēdes protokols Nr. 5/1161 -
LZA TK 08.09.2020. sēdes protokols Nr. 4/1161 -
LZA TK 30.06.2020. sēdes protokols Nr. 3/1160 -
LZA TK 11.02.2020. sēdes protokols Nr. 2/1159 -
LZA TK 14.01.2020. sēdes protokols Nr. 1/1158 -
Protokolu arhīvs
Sēde notiek 2023. gada 23. maijā plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā
Sēdē piedalās 10 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne
Darba kārtībā:
- Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
- Atlikto tūrisma terminu apspriešana.
- Ģeotehnikas terminu apstiprināšana.
- Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas TAK terminu izskatīšana.
- Dažādi.
Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojuši L. Kauķe, U. Cerbulis, I. Kazāka.
Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš atgādina, ka darba kārtībā ir nelielas izmaiņas – atliktie tūrisma termini tiks skatīti pirms ģeotehnikas terminiem.
1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
M. Baltiņš: atgādinu, ka iepriekšējā LZA TK sēde notika 2. maijā. Vai par šīs sēdes protokolu ir saņemti kādi komentāri?
A. Vucāne: līdz šim komentāri saņemti no Eduarda Caunas un Romāna Arhipenko. R. Arhipenko komentārus būtu vēlams vēlreiz izrunāt un precizēt šīs sēdes gaitā, jo tie attiecas uz konkrētiem terminiem, kas apstiprināti iepriekšējā sēdē.
M. Baltiņš: piebildīšu, ka par diviem iepriekšējā sēdē apstiprinātajiem juridiskajiem terminiem mēs sagatavosim arī lēmumus.
TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.
2. Atlikto tūrisma terminu apspriešana.
backpacker; backpacking
kājniektūrists, kājamgājējs tūrists, mugursomnieks; pārgājiens ar mugursomu
hiking
kājnieku tūrisms, tūristu pārgājiens
trekking
trekings, ilga ceļošana ar kājām
M. Baltiņš: šeit vispirms būtu jāizšķir, vai tas ir cilvēks, kas ceļo ar mugursomu, vai arī tas ir īpašs pārgājiena variants ar mugursomu. Iepriekšējā sēdē to neizšķīrām.
M. Rozīte: toreiz runājām, ka vajag salikt terminus sistēmā, lai varētu saprast, kas ir kas.
M. Baltiņš: ja trekingam mums īpašu tradīciju nav, tad pārgājiens ar mugursomu ir vecs un labi lietots termins. Vai tās būtu arī vairākdienu pastaigas?
M. Rozīte: ar backpacker saprot arī tos, kas brauc uz pilsētām un nestaigā kājām.
A. Šēfere: tos, kas ceļo ar mugursomu.
M. Baltiņš: tad pārgājiens ar mugursomu.
A. Šēfere: bet var arī lidot. Man šķiet, ka mugursomnieks nemaz nav slikta izvēle.
M. Rozīte: mums ir mugursomnieks un tad trekings, haikings – te nav vienotas sistēmas, jo tās ir darbības.
D. Šostaka: hiking un trekking atšķiras ar to, ka trekking ir hiking apakšklase. Hiking ir fiziski smagāka un arī garīgi nopietnāka aktivitāte. Backpacking ir garāks pārgājiens, bet tur nav tās grūtības pakāpes. Es varu arī apceļot Eiropu ar vilcienu, tas vairāk ir tāds minimālistisks ceļošanas stils. Būtībā tas, kas atšķiras, ir grūtības pakāpes.
M. Rozīte: vispirms mums trūkst sugas vārda, piemēram, pārgājiens. Pēc tam mēs varētu pielikt klāt kaut ko saistībā ar grūtības pakāpēm. Mēs jau tā savulaik esam darījuši.
M. Baltiņš: backpacking būtu pārgājiens ar mugursomu.
M. Rozīte: trekking varētu būtu ilgs pārgājiens.
D. Šostaka: tādā pārgājienā ir jāizpilda prasības, jāspēj pierādīt, ka vari uzņemties atbildību par sevi un citiem, tas nav gluži pārgājiens pa Ķemeru parkiem.
A. Šēfere: man tikai negribētos, lai šeit paliktu kājnieku tūrisms kā padomju laikos.
D. Šostaka: vietnē medicina.lv ir minēts sporta tūrisms, kur maršrutus iedala dažādās grūtības pakāpes.
M. Rozīte: varētu būt vieglāks pārgājiens un smagāks pārgājiens.
A. Šēfere: saprotu, ka nepatīk anglicismi, bet tie, kas nodarbojas ar grūtajiem pārgājieniem, izmantos vārdu trekings.
M. Baltiņš: mēs varam abos gadījumos apstiprināt sinonīmus – smagais jeb- intensīvais pārgājiens un trekings, un otrs būtu vienkārši pārgājiens jeb haikings. Savukārt backpacking būtu ceļošana ar mugursomu.
E. Cauna: backpacking var nodalīt kā divus veidus – viens būtu hiking paveids, kad ceļotājam ir līdzi plītiņa un kur pārgulēt. Otrs backpacking variants būtu jaunieši vai citi cilvēki, kam pietiek enerģijas ar minimālām mantām ceļot apkārt pa pasauli. Te derētu mugursomnieks un ceļošana ar mugursomu. Katrā gadījumā šīs nozīmes ir dažādas, un tās vajag nodalīt. Hiking ir vienkārša pastaiga, trekking ir pastaiga ar grūtības elementiem, piemēram, rāpšanās pa klintīm. Piekrītu, ka jāliek klāt arī angliskie sinonīmi.
M. Baltiņš: man patīk doma, ka pie backpacking nošķiram divas nozīmes: 1) ceļošana ar mugursomu un 2) pārgājiens ar mugursomu, bet backpacker būtu mugursomnieks. Hiking būtu vienkārši – pārgājiens, trekking – paaugstinātas grūtības pārgājiens, un vēl liekam klāt trekingu kā sinonīmu.
E. Cauna: es ierosinātu pie trekinga likt grūts pārgājiens.
M. Baltiņš: jā, tā būtu labāk.
A. Vucāne: vai abiem terminiem liekam klāt arī angliskos sinonīmus?
E. Cauna: jā, liekam abiem.
LZA TK vienojas apstiprināt divus terminus, izdalot angļu terminam backpacking divas atšķirīgas nozīmes – 1) ceļošana ar mugursomu un 2) pārgājiens ar mugursomu –, un terminu backpacker latviešu valodā atveidot kā mugursomnieks. LZA TK arī apstiprina divus sinonīmiskus terminus pārgājiens un haikings kā atbilsmes terminam hiking un divus sinonīmiskus terminus grūts pārgājiens un trekings kā atbilsmes terminam trekking.
hunting Northern lights
ziemeļblāzmas vērošana
M. Baltiņš: iepriekšējā sēdē apstiprinājām terminu ziemeļblāzmas vērošana, bet A. Šēfere tomēr gribētu palikt pie sākotnēji piedāvātā termina ziemeļblāzmas medības.
A. Šēfere: arī somiski un norvēģiski vārds “medības” ir iekļautas terminā.
M. Baltiņš: tā kā jau sen lietojam terminu fotomedības, domāju, ka arī šeit varam atstāt ziemeļblāzmas medības.
LZA TK apstiprina terminu ziemeļblāzmas medības.
rafting
raftings, plostošana, plostu pludināšana
M. Baltiņš: plostošana diez vai tur derēs, raftings tomēr tiek definēts kā kaut kas cits. Pie mums pārsvarā ar to saprot diezgan nopietnu upi, slodzi un instruktāžu, lai cilvēks zinātu, kas jādara. Tas nav tā, ka vienkārši sēžu laivā.
A. Šēfere: sportā ir Raftinga un ūdenstūrisma federācija.
E. Cauna: ekstrēmā plostošana, lai gan to varētu pārprast.
A. Amoliņš: straujūdens plostošana.
M. Baltiņš: vai straujūdens laivošana.
A. Šēfere: raftings iekļauj arī speciālu laivu veidu – tie ir rafti, nevis parasti plosti.
M. Baltiņš: kuģu glābšanas plosts jau arī nav no baļķiem.
E. Cauna: labāk palikt pie plostiem.
LZA TK apstiprina divus sinonīmiskus terminus straujūdens plostošana un raftings.
parasailing
paraseilings
A. Amoliņš: pagājušoreiz pavīdēja variants izpletņbraukšana.
M. Baltiņš: braukšana vai lidošana?
A. Amoliņš: vairāk braukšana.
LZA TK apstiprina terminu izpletņbraukšana.
M. Baltiņš: šķiet, ka nekas no šiem terminiem vairs nav palicis neizšķirts.
A. Šēfere: jā, visi ir izskatīti. Pateicos par iespēju piedalīties LZA TK sēdēs un par komisijas iesaisti šo terminu izskatīšanā.
3. Ģeotehnikas terminu apstiprināšana.
M. Baltiņš: izskatās, ka diemžēl šoreiz šos terminus mums līdz galam apstiprināt neizdosies, jo R. Arhipenko nav pievienojies sēdei. Atliksim tos uz nākamo reizi.
LZA TK atliek ģeotehnikas terminu apstiprināšanu uz nākamo sēdi.
4. Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas TAK terminu izskatīšana.
M. Baltiņš: Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas TAK ir izteikusi vēlmi mainīt vairākus terminus, kuros iepriekš ir bijis vārds “aukstumapgāde”. Terminu aukstumapgāde paredzēts mainīt uz terminu dzesēšana, jo aukstumu mēs piegādāt nevaram.
I. Bode: termins aukstumapgāde ir radies padomju laikā no krievu vārda холодоснабжение, bet aukstumu piegādāt nevar, tāpat kā nevar aukstināt māju. Process ir dzesēšana, ja temperatūra ir zemāka, tad tā ir saldēšana. Uzsvēršu, ka te ir runa par enerģētiku, jo klimata jomā būs kaut kas cits.
M. Baltiņš: mēs varam kaut ko apgaismot, bet nevaram ienest tumsu, tāpat kā nevaram ienest aukstumu. Mēs to dzesējam, tāpēc dzesēšana būtu loģiska izvēle. Savulaik radās liekas problēmas ar ES dokumentu tulkojumu – tas attiecās uz lopu kaušanu un gaļu. Gaļa tiek dzesēta, un jebkura ķēkša saprot starpību starp dzesēšanu un saldēšanu. Es ieteiktu šo ierosinājumu atbalstīt, lai kolēģi varētu virzīties uz priekšu. Arī pārējie termini sistēmā ir loģiski.
E. Cauna: te mums tomēr jānovērtē izmaiņu mērogs. Tādi termini kā aukstuma aģents un aukstuma iekārta ir lietoti jau no 20. gs. 60. gadiem. Termins dzesēšana nereti lietots paralēli terminam aukstumapgāde, bet ne vienmēr. Aukstumapgāde ir visos terminu variantos, IATE tā ir atzīmēta kā ieteicamais termins. Eiropas dokumentos, direktīvās ir siltumapgāde un aukstumapgāde, šī frazeoloģija ir lietota stabili. Tas būs jāpārrunā ar Eiropas ekspertiem, lai iestrādātu šos terminus nākamajos dokumentos. Izmaiņu ietekme ir diezgan liela.
I. Bode: runājot par Eiropas ekspertiem, Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta pārstāve Agnese Apse-Apsīte šīs izmaiņas jau ir apstiprinājusi. Mēs katru nedēļu skatām šos pārskatus, un viņa ir akceptējusi iemeslu, kāpēc šie termini jāmaina. Tātad ar Eiropas Komisiju problēmu nav, un ministrija savos normatīvajos aktos arī jau ir pārgājusi no aukstumapgādes uz dzesēšanu un saldēšanu. Līdz ar to ir paveikts noteiktais darbs, lai šo terminu veiksmīgi aizstātu. Mācību grāmatās tas, protams, paliks, bet normatīvajos aktos to vairs nelietos, un arī Eiropas Komisija to tā vairs netulkos.
M. Baltiņš: IATE datubāzē šos terminus var marķēt un mainīt.
I. Bode: RTU arī vairs nelieto terminu aukstumapgāde, nav arī tāda studiju kursa. Arī “Latvijas Standarts” ir gatavs terminus samainīt. Protams, kaut kur vecajos dokumentos tas paliks.
M. Baltiņš: uzsvēršu, ka šis nav spontāns lēmums. Jau pirms diviem gadiem vasarā tika izveidota šī apakškomisija, kas ir rūpīgi izanalizējusi šos terminus Varu kliedēt E. Caunas bažas. Jā, šiem terminiem ir pietiekoši ilga vēsture, bet ir darīts viss, lai šo nomaiņu varētu veikt, pieturoties pie precīzākas terminoloģijas, jo termins aukstumapgāde ir burtisks tulkošanas rezultāts no krievu valodas.
E. Cauna: saprotu, ka liels darbs jau ir veikts. Vēl viena piebilde – tas būtu jāpārrunā ar Enerģētikas un elektrotehnikas apakškomisiju, lai viņi palabo savus terminus. Vēl šim apspriestajam sarakstam vajadzētu visur pievienot angļu ekvivalentus, jo šobrīd nav saprotams, kur refrigeration atšķiras no cooling.
M. Baltiņš: šis ir tikai pirmais solis, kas ir sperts. Lai apakškomisija varētu brīvi rīkoties tālāk, ir nepieciešams principiāls lēmums. Šo izmaiņu rezultātā termini nepaliks sliktāki vai mazāk saprotami.
I. Bode: vispirms mēs vēlamies oficiāli nomainīt terminus, bet vārdus angļu un vācu valodā liksim klāt vēlāk. Otrs termins, kuru vēlamies nomainīt ir inženierkomunikācijas. Enerģētikā tās ir sistēmas, nevis komunikācijas. Tas atkal ir tieši no krievu valodas pārtulkots vārds. Arī ministrija normatīvajos aktos terminu inženierkomunikācijas jau ir nomainījusi uz terminu inženiersistēmas.
M. Baltiņš: aicinu akceptēt šo principiālo nomaiņu. Uz nākamo reizi kolēģi iesniegs mums šos terminus izvērstā veidā. Abi ierosinājumi šķiet pareizi.
E. Cauna: kad savulaik spriedām par vārdu komunikācija, stingri nodalījām komunikāciju kā saziņu un komunikācijas kā infrastruktūru, kabeļus. Tā ir stabila terminoloģija, dalījums ir skaidrs. Vietnē likumi.lv ir 500 tiesību akti, kuros lietots termins inženierkomunikācijas. Būtiskākajos aktos termins ir nomainīts, bet nebūt ne visos. Apgalvojums, ka termins inženierkomunikācijas ir nepareizs, ir visai problemātisks, jo, ja ilgstoši šo terminu lietojam, tad tā nepareizība ir nosacīta. Reizēm tiek skaidrots, ka inženiersistēmas ir plašāks jēdziens, kas sevī ietver inženierkomunikācijas. Pieļauju, ka par to ir bijušas ilgākas diskusijas, tomēr manā personiskajā skatījumā nebija vajadzības šo terminu cilāt.
I. Bode: mums bija vairākas sanāksmes ar Ekonomikas ministriju, tai skaitā par būvniecību. Parādās vajadzība pēc termina plašākā formātā, tāpēc arī termins inženierkomunikācijas tiek nomainīts. Protams, ir akti, kuros tas ir palicis, bet arī tie lēnām tiek nomainīti.
E. Cauna: kā tas ir angliski?
I. Bode: angliski lieto gan vienu, gan otru. Inženiersistēmas ir Eiropas direktīvās, regulās.
E. Cauna: tehniski to var darīt, bet jādomā arī, kā mūsu piedāvātos terminus tulkos angliski.
I. Bode: mēs pievienosim arī angļu ekvivalentus.
M. Baltiņš: tātad varam uzskatīt, ka principiāli šos terminus esam pieņēmuši. Izvērtāku terminu sarakstu gaidīsim nākamajā reizē, kad skatīsim šo jautājumu plašāk.
LZA TK piekrīt akceptēt Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas TAK ierosinājumu nomainīt terminu aukstumapgāde uz terminu dzesēšana (vai saldēšana) un terminu inženierkomunikācijas uz terminu inženiersistēmas, izdarot attiecīgas izmaiņas arī saistītajos vārdkopas terminos.
5. Dažādi.
5.1. Termina jet lag atbilsme latviešu valodā.
M. Baltiņš: šeit mums atkal ir aktualizējies jautājums par jet lag. Savulaik par to jau spriedām. Mums bija tādi varianti kā lidojuma laiknobīde, diennakts ritma izjaukšana, laikjoslu sindroms, diennakts ritma nobīde u. tml. Mūsdienu aviācija ļauj šķērsot daudzas laika joslas, līdz ar to pulksteņa laiks, ar kuru saskaramies, neatbilst iepriekšējam diennakts ritmam, un šeit rodas diskomforts. Negribas teikt, ka notiek nobīde, bet drīzāk, ka šī nobīde rada mums nogurumu.
M. Rozīte: laika zona maiņas ietekmējums.
M. Baltiņš: ja pārejam uz laika zonām, būtisks moments ir pārlidojums – fakts, ka strauji tās šķērsojam. Tas jet jau arī to nepasaka, tur ir tā nojaušamā daļa.
M. Rozīte: būtība ir tā, ka diennakts ritms ir cits, cilvēks jūtas slikti vai apdullis.
D. Šostaka: toreiz, kad 2019. gadā par šo terminu spriedām, mūsu sēde pēc tam raisīja diskusijas ceļotāju aprindās, kur cilvēki ir centušies atrast piemērotu atbilsmi. Varbūt varam tās izlasīt un izšķirot. Daži varianti ir zobošanās, bet citi ir pārdomu vērti, jo mums nepieciešams īss un precīzs termins.
A. Krastiņš: es papētīju jet lag sinonīmus, un tur ir arī jet syndrom. Mēs varam tam pievērsties no citas puses un meklēt latīniskās vai grieķu cilmes vārdu.
M. Baltiņš: varbūt A. Krastiņam taisnība, ka nevajag pieķerties tikai pie viena sadzīviskākā risinājuma. Disritmija nav slikts variants.
D. Šostaka: tas apzīmētu izkrišanu no ritma, ierastā režīma nojaukšanu.
M. Baltiņš: vienīgi disritmija varētu būt arī cilvēkiem, kas strādā maiņu darbu, arī tiem, kam ir dežūras.
M. Rozīte: tad liekam klāt vārdu lidojums vai pārlidojums.
D. Šostaka: disritmijas vietā var lietot vārdu sindroms.
M. Baltiņš: tas gan nebūtu labi, tas būtu kā Kristīnes sindroms. Turklāt tad arī vajag būt visiem vienādām izpausmēm, bet te katram ir dažādas.
E. Cauna: es nosūtīšu MI veidotu sarakstu ar iespējamiem sinonīmiem – te ir arī desinhronoze, cirkadiānā disritmija.
M. Baltiņš: šie visi attiecas arī uz maiņu darbu.
D. Šostaka: ceļojuma nogurums.
M. Rozīte: ļoti labs variants ir pēclidojuma disritmija.
M. Baltiņš: tas būtu labs piedāvājums, jo tur ir vēl daži momenti. Pirmkārt, tas ne vienmēr ir nogurums, tas var būt arī bezmiegs. Otrkārt, tas neattiecas tikai uz jauniem cilvēkiem. Ja cilvēki regulāri dzer zāles, viņiem pēc pārlidojumiem nojūk zāļu dzeršanas ritms. Lai D. Šostaka un E. Cauna atsūta savus sarakstus, un tad galalēmumu mēs varam pieņemt nākamajā sēdē. Pagaidām paturam prātā variantu pēclidojuma disritmija.
M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina uz nākamo sēdi sanākt jūnija beigās – 20. jūnijā.
Sēde beidzas plkst. 15.30.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne