LZA TK 21.02.2023. sēdes protokols Nr. 2/1172
-
LZA TK 22.10.2024. sēdes protokols Nr. 6/1186 -
LZA TK 11.06.2024. sēdes protokols Nr. 5/1185 -
LZA TK 09.04.2024. sēdes protokols Nr. 3/1183 -
LZA TK 05.03.2024. sēdes protokols Nr. 2/1182 -
LZA TK 13.02.2024. sēdes protokols Nr. 1/1181 -
LZA TK 19.12.2023. sēdes protokols Nr. 10/1180 -
LZA TK 28.11.2023. sēdes protokols Nr. 9/1179 -
LZA TK 26.09.2023. sēdes protokols Nr. 8/1178 -
LZA TK 18.07.2023. sēdes protokols Nr. 7/1177 -
LZA TK 20.06.2023. sēdes protokols Nr. 6/1176 -
LZA TK 23.05.2023. sēdes protokols Nr. 5/1175 -
LZA TK 02.05.2023. sēdes protokols Nr. 4/1174 -
LZA TK 28.03.2023. sēdes protokols Nr. 3/1173 -
LZA TK 21.02.2023. sēdes protokols Nr. 2/1172 -
LZA TK 24.01.2023. sēdes protokols Nr. 1/1171 -
LZA TK 22.11.2022. sēdes protokols Nr. 8/1170 -
LZA TK 18.10.2022. sēdes protokols Nr. 7/1169 -
LZA TK 20.09.2022. sēdes protokols Nr. 6/1168 -
LZA TK 15.06.2022. sēdes protokols Nr. 5/1167 -
LZA TK 17.05.2022. sēdes protokols Nr. 4/1166 -
LZA TK 12.04.2022. sēdes protokols Nr. 3/1165 -
LZA TK 15.02.2022. sēdes protokols Nr. 2/1164 -
LZA TK 25.01.2022. sēdes protokols Nr. 1/1163 -
LZA TK 14.09.2021. sēdes protokols Nr. 1/1162 -
LZA TK 13.10.2020. sēdes protokols Nr. 5/1161 -
LZA TK 08.09.2020. sēdes protokols Nr. 4/1161 -
LZA TK 30.06.2020. sēdes protokols Nr. 3/1160 -
LZA TK 11.02.2020. sēdes protokols Nr. 2/1159 -
LZA TK 14.01.2020. sēdes protokols Nr. 1/1158 -
Protokolu arhīvs
Sēde notiek 2023. gada 21. februārī plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā
Sēdē piedalās 14 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne
Darba kārtībā:
- Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
- Par “Sociālā darba vārdnīcu”.
- Ģeotehnikas terminu izskatīšana.
- Tūrisma terminu saraksta apspriešana.
- Dažādi.
Par neierašanos uz sēdi rakstveidā informējis E. Vimba.
Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš atgādina, ka iepriekšējā TK sēde notika 24. janvārī, kurā pamatā tika skatīti Mediju un komunikācijas nozares terminoloģijas apakškomisijas iesniegtie termini, kā arī bezbērnotības termini.
1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
M. Baltiņš: vai par 24. janvāra sēdes protokolu ir saņemti kādi komentāri?
A. Vucāne: atsevišķus precizējumus esmu saņēmusi no bezbērnotības terminu saraksta iesniedzējas Vitas Stiģes-Škuškovnikas, kā arī šodien saņēmu vēl vienu komentāru no Amoliņa kunga.
M. Baltiņš: ja vairāk papildinājumu nav, tad varam šo protokolu apstiprināt un ievietot Terminoloģijas portālā.
TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.
2. Par Sociālā darba vārdnīcu.
M. Baltiņš: kādu laiku atpakaļ es saņēmu lūgumu sniegt atzinumu par Sociālā darba vārdnīcu. Pats arī uzņēmos šīs vārdnīcas vērtēšanu, un tā jau vairāk nekā mēnesi kopā ar autorēm to precizēju. Domstarpības mums, pirmkārt, bija par terminiem vārdnīcas sākumā, jo tur bija vairāki šķirkļi, kas aprakstīja konkrētus likumus. Līdz ar to es lūdzu paplašināt vārdnīcas tvērumu un to attiecīgi norādīt jau priekšvārdā. Tagad vārdnīca ir gatava publicēšanai. Lūgšu šai vārdnīcai dot formālu akceptu, lai varam to fiksēt protokolā. Līdzīgi mums bija ar feminisma terminu vārdnīcu, ko izdevām un pēc tam precizējām. Vai šajā sakarā ir kādi jautājumi?
LZA TK locekļiem jautājumu nav. LZA TK dod savu akceptu Sociālā darba vārdnīcas publicēšanai.
3. Ģeotehnikas terminu izskatīšana.
M. Baltiņš: esam saņēmuši ģeotehnikas terminus no SIA “Latvijas Standarts” ar lūgumu tos publicēt Terminoloģijas portālā. Domāju, ka vispirms lūgsim tos izskatīt kādai no mūsu apakškomisijām, kas pēc tam varēs sniegt savu atzinumu. Varbūt terminu iesniedzēji no “Latvijas Standarta” var minēt kādus atsevišķus terminus, kas ir radījuši grūtības un kam tie nav atraduši labu risinājumu.
R. Arhipenko: es to varētu izdarīt uz nākamo reizi.
M. Baltiņš: vai ir kāds no inženierzinātnēm, kas varētu uz nākamo reizi šo sarakstu izskatīt? Tad problemātiskos terminus mēs varētu skatīt nākamreiz.
I. Bode: to varētu uzņemties izdarīt mūsu apakškomisija.
LZA TK uztic ģeotehnikas terminu saraksta izskatīšanu Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas terminoloģijas apakškomisijai un atliek šā jautājuma apspriešanu uz nākamo reizi.
4. Tūrisma terminu saraksta apspriešana.
M. Baltiņš: pirms sākam šo terminu izskatīšanu, lūgšu vispirms izteikties saraksta iesniedzējai.
A. Šēfere: izstrādājot maģistra darbu saistībā ar piedzīvojumu tūrisma terminiem, esmu atlasījusi terminus no tūrisma ziņojumiem. Plašākā iedalījumā ir divi piedzīvojumu tūrisma veidi – hard adventure un soft adventure tūrisms, kam seko aktivitātes pie katra no veidiem. Es secināju, ka daļa terminu ir iekļauta Tūrisma terminu vārdnīcā, daļa ir atrodama termini.gov.lv portālā, bet vairāki no šiem terminiem ir ar novecojušām nozīmēm, līdz ar to ir svarīgi atrast jaunus nepieciešamos terminus.
M. Baltiņš: tas ir gluži normāli, ka terminu saraksti ar laiku ir jāpārskata, lai saprastu, kas ir labs un kas jāaizstāj. Sāksim ar to, ka pirmie divi termini būtu jāskata kopā.
hard adventure tourism; extreme tourism
ekstremālais piedzīvojumu tūrisms
soft adventure tourism
vieglais piedzīvojumu tūrisms
A. Krastiņš: vai tiešām ir ekstremālais, nevis ekstrēmais tūrisms?
A. Šēfere: iepriekšējā Tūrisma terminu vārdnīcā bija ekstremālais tūrisms.
R. Karnīte: kas ir ekstrēmais – tūrisms vai piedzīvojumi? Man liktos, ka to vajag attiecināt uz piedzīvojumiem – vieglo piedzīvojumu tūrisms un ekstremālo piedzīvojumu tūrisms.
M. Baltiņš: varbūt miniet šādu tūrisma veidu piemērus.
A. Šēfere: ekstremālais tūrisms būtu, piemēram, alpīnisms, kur vajadzīgs speciālais aprīkojums, savukārt vieglais piedzīvojumu tūrisms – tāds tūrisms, ko varētu veikt jebkurš, kur nevajag iepriekšējas prasmes.
M. Baltiņš: pieņemu, ka riska pakāpe arī atšķiras.
A. Šēfere: jā, risks noteikti arī ir viens no faktoriem.
R. Karnīte: man tomēr liekas, ka varētu būt piedzīvojumu tūrisms un citi tūrisma veidi. Piedzīvojumu tūrisms var būt ekstremāls vai viegls.
A. Krastiņš: to var skatīt tā, ka piedzīvojumu tūrisms ir virstermins.
A. Amoliņš: jebkurā gadījumā ekstremālais un vieglais ir saskaņots ar vārdu tūrisms.
LZA TK vienojas apstiprināt terminus ekstremālais piedzīvojumu tūrisms un vieglais piedzīvojumu tūrisms.
M. Baltiņš: tālāk seko aktivitātes, kas varētu ietilpt piedzīvojumu klāstā.
archeological expedition
arheoloģiskā ekspedīcija
M. Baltiņš: tā nav zinātniska ekspedīcija, bet vairāk iepazīstināšana ar arheologu darbu.
A. Šēfere: šis termins jau bija pieejams Terminoloģijas portālā termini.gov.lv.
LZA TK apstiprina terminu arheoloģiskā ekspedīcija.
attending local festivals/fairs
vietējo festivālu/gadatirgu apmeklēšana
M. Baltiņš: es ierosinātu – vietējo svētku apmeklēšana.
M. Rozīte: bet tur tiešām domāta gadatirgu, arī Ziemassvētku tirdziņu apmeklēšana. Es vienīgi ieteiktu apmeklējums, lai izvairītos no izskaņas -šana.
LZA TK apstiprina terminu vietējo festivālu/gadatirgu apmeklējums.
backpacking
kājniektūrisms; pārgājieni ar mugursomu, mugursomnieks
backpacker
kājniektūrists; mugursomnieks
M. Rozīte: šajā kategorijā ietilpst arī tie tūristi, kas ar rokas bagāžu paliek hosteļos.
M. Baltiņš: pirmkārt, šis termins ir jāpārliek vienskaitlī – pārgājiens ar mugursomu.
A. Krastiņš: kājniektūrisms arī būtu labs termins.
M. Baltiņš: ne katrs kājniektūrisms ir ar mugursomu. Doma ir tāda, ka man nav obligāti jābūt ar mugursomu, es vienkārši eju kājām. Vai termins kājniektūrisms to ļauj pateikt?
K. Lešinskis: vai kājnieks pamatā tomēr nav militārs termins?
M. Baltiņš: piekrītu, ka tādas asociācijas var rasties. Pie šī vēl būtu jāfiksē, ka tas ir arī mazbagāžas ceļotājs.
R. Kūlis: pārgājiens ar mugursomu nav īsti adekvāts termins, tad jau arī jāuzskaita, ka ir pārgājiens ar otu, pārgājiens ar krāsām.
A. Amoliņš: zināms pamats tomēr tai mugursomai ir, jo backpacker nav piesaistīts vienam transportlīdzeklim vai vienai apmešanās vietai, tas var arī nobalsot mašīnu, jo viņam viss vajadzīgais ir līdzi.
R. Kūlis: tūrists pauninieks.
M. Baltiņš: pie šī vēl būtu jāatgriežas, jo šobrīd esam iestrēguši.
LZA TK vienojas pagaidām atlikt šā termina izskatīšanu.
birdwatching
putnu vērošana
LZA TK vienprātīgi apstiprina terminu putnu vērošana.
bungee jumping
gumijlējkšana
LZA TK vienprātīgi apstiprina terminu gumijlēkšana.
camping
nakšņošana brīvā dabā
A. Šēfere: šim terminam latviešu valodā ir apstiprināta atbilsme kempings, bet nav termina aktivitātei, kas ir nakšņošana brīvā dabā. Kārlis Vanags to bija nosaucis par nometņošanu, bet tas vairāk ir saistīts ar nometnēm, nevis tūrismu.
M. Baltiņš: kas jums liktos labāk, varbūt pārgājiens ar nakšņošanu?
R. Karnīte: vai tam noteikt jābūt brīvā dabā?
M. Rozīte: vēl ir arī kempinga mājiņa un kemperi, kur var nakšņot, tomēr tas tāpat ir dabā.
LZA TK vienojas apstiprināt terminu nakšņošana dabā, vienlaikus saglabājot šim terminam arī iepriekšējās atbilsmes kempings un nometnes vieta.
canoeing
braukšana/brauciens ar kanoe laivu
A. Šēfere: pie šī termina atrodama arī atbilsme smaiļošana, tomēr tas nav īsti pareizi, jo smailīte ir cita laiva. Sportā tas darbojas, jo ir sporta veids, kur izmanto kanoe airi. Kanoe laiva ir viena, un smailīte ir cita tipa laiva.
M. Baltiņš: tad varbūt brauciens ar kanoe laivu?
LZA TK locekļi piekrīt šim ierosinājumam un apstiprina terminu brauciens ar kanoe laivu.
canyoning
kanjonings
A. Šēfere: šī ir aktivitāte, kad bez laivas, bet ar inventāru laižas aizās un ūdenskritumos instruktora vadībā.
R. Karnīte: kanjoninga vietā vajadzētu atrast kaut ko labāku.
A. Amoliņš: sportā mums ir daudz tādu terminu ar -ing.
M. Baltiņš: ar kāpšanu klintīs ir vieglāk, to var pateikt, bet, kā izteikt šo aktivitāti? Es pieņemtu šo piedāvājumu, lai gan bez īpaša prieka. Pagaidām paliekam pie kanjoninga? Latvijas apstākļos jau tas tāpat praktiski neeksistē, šeit mēs to plaši nelietosim.
R. Karnīte: ja ir gumijlēkšana, tad šeit varētu būt kanjonēšana, lai gan tad atsevišķi sanāk kanjona ēšana.
A. Amoliņš: vēl varētu būt kanjonošana.
LZA TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu.
caving
pārgājieni pa alām, speleotūrisms
A. Rozīte: alu tūrisms, bet atstājam arī terminu speleotūrisms.
LZA TK vienojas apstiprināt divus sinonīmiskus terminus – alu tūrisms un speleotūrisms.
Climbing (mountain climbing; rock climbing; ice climbing)
kāpšana kalnos, kāpšana klintīs, kāpšana ledusklintīs
M. Baltiņš: es mainītu vārdu secību terminos, kā bija iepriekš – klinšu kāpšana, ledus kāpšana, kalnos kāpšana.
M. Rozīte: ice nav vienmēr ledusklintis, tie var būt arī ledāji.
A. Krastiņš: klinškāpšana un leduskāpšana būti labi salikteņi.
R. Kūlis: klinšu kāpšana ir atsevišķa nozare, to nevar iekļaut kādā citā plašākā apzīmējumā.
M. Baltiņš: rock climbing un mountain climbing arī nav viens un tas pats.
A. Krastiņš: mountain climbing sinonīms ir alpīnisms. Everestā nav ne hiking, ne trekking. Kalnos kāpšana sevī iekļauj nedaudz klinšu kāpšanas elementus.
M. Baltiņš: tad mums vajag visus trīs elementus.
R. Kūlis: tūristi nenodarbojas ar klintīs kāpšanu. Neviens no mums, kas šeit runāja, nevar veikt nekādu praktisku klinšu kāpšanu, mēs pat pāris metrus nepakāpsimies.
A. Amoliņš: tas saistīts ar tūrismu tādā veidā, ka rock climbing ietvaros cilvēku aizved pie klients un ļauj izbaudīt šo klinšu kāpšanu.
R. Karnīte: tas jau atkarīgs no mēroga. Latvijā arī ir klintis, kurās var kāpt.
R. Kūlis: tā ir amatieriska klintīskāpšana.
A. Rozīte: tomēr šādi piedāvājumi tūristiem ir.
A. Krastiņš: katrā ziņā terminiem noteikti vajadzētu palikt šajos sarakstos. Arī kāpēji nodarbojas ar tūrismu un dodas uz citām valstīm, lai kāptu kalnos.
R. Karnīte: es teiktu kāpšana kalnos, kāpšana klintīs un kāpšana ledājos.
M. Baltiņš: varam pie kāpšanas kalnos pielikt arī alpīnismu.
LZA TK vienojas pagaidām atlikt šā termina izskatīšanu.
cruise
kruīzs, brauciens kruīzā
M. Baltiņš: Tūrisma terminu vārdnīcā vēl ir arī termins apkārtceļojums.
M. Rozīte: toreiz sākotnējais skaidrojums bija tāds, ka tas ir ceļojums, kad izbrauc no vienas vietas un turpat atgriežas, tāpēc arī šādu terminu apstiprinājām.
R. Karnīte: apkārtceļojums būtu labāks par kruīzu.
A. Vucāne: es tikai šaubos, vai šāds termins ieviesīsies, ja tas pa šiem gadiem nav noticis. Es, piemēram, šādu terminu iepriekš nebiju dzirdējusi.
M. Baltiņš: es tomēr negribētu šo terminu pilnībā atmest. Tas ir labs piedāvājums, varam to aktualizēt pilnības un spektra dēļ. Kādreiz ir labi fiksēt jau savulaik pieņemtos terminus, lai tos atkal aktualizētu.
LZA TK pieņem divus terminus – apkārtceļojums un kruīzs.
cultural activity
kultūras pasākums
M. Rozīte: vai nevajag pasākuma vietā vārdu aktivitāte, jo tas ne vienmēr ir pasākums.
R. Karnīte: visi pasākumi ir aktivitātes.
M. Rozīte: tad varbūt kultūras pasākums-darbība?
A. Krastiņš: tas nejuks ar kultūras darbību?
R. Kūlis: situācija ir problemātiska, jo kultūras pasākumi, darbības, visas šīs pārrunas balstās pilnīgā kultūras neizpratnē, par to jau esmu runājis neskaitāmas reizes. Man ir jautājums: vai noslaucīt kājas pirms ieiešanas dzīvoklī ir kultūras pasākums? Ir praktiski neiespējami nodefinēt, kas ir un kas nav kultūras pasākums. Kultūras darbības un pasākumi ir viss, ko organizē Kultūras ministrija. Tie būtu mākslas, mūzikas pasākumi.
R. Karnīte: kā tad jūs nosauktu to, ja būtu organizēts pasākums pa Latvijas baznīcām?
R. Kūlis: es to sauktu par tūrisma ceļojumu pa Latvijas baznīcām. Kultūra ir tas, kas paliek pāri, ja mums atņemtu visas baznīcas un grāmatas.
M. Baltiņš: mums vajadzīgs virsklases jēdziens darbībām, kas notiek, piemēram, pie amatnieka, pie podnieka, vai arī īpatnējiem dziedāšanas paņēmieniem.
M. Rozīte: saistībā ar ilgtspējību ļoti būtisks aspekts ir iesaistīšanās vietējā, nacionālajā kultūrā. Tur ietilpst tējas vākšana, nacionālās, vietējās tradīcijas. Es teiktu, ka tās ir kultūras darbības.
A. Šēfere: vietējās kultūras iepazīšana.
M. Baltiņš: vienkārši kultūras iepazīšana.
R. Karnīte: es paliktu pie kultūras pasākuma.
LZA TK pagaidām atliek šā termina apstiprināšanu.
cycling electric bike
braucieni ar elektriskiem velosipēdiem
A. Krastiņš: angliski termins būtu e-biking, un latviski es liktu elektrovelosipēds.
Pārējie LZA TK locekļi šim ierosinājumam neiebilst un apstiprina terminu brauciens ar elektrovelosipēdu.
eco-tourism
ekotūrisms
LZA TK vienprātīgi apstiprina terminu ekotūrisms.
educational programme
izglītības programma
A. Krastiņš: vai šeit nav domāta izglītojoša programma?
Pārējie LZA TK locekļi piekrīt un apstiprina terminu izglītojoša programma.
environmentally sustainable activity
vidi saudzējoša aktivitāte
M. Baltiņš: vidi saudzējošs pasākums?
A. Krastiņš: varbūt ilgtspējīgs pasākums?
M. Baltiņš: šeit tomēr ir vides saudzēšana.
A. Krastiņš: šis termins ir jāsaskaņo ar iepriekš apspriesto terminu kultūras aktivitāte/pasākums.
LZA TK vienojas pagaidām atlikt šā termina apstiprināšanu.
fishing
zveja, makšķerēšana
M. Baltiņš: te būs abas atbilsmes, jo ne vienmēr tas notiek ar makšķeri.
LZA TK apstiprina abus piedāvātos terminus – zveja un makšķerēšana.
fly-fishing
mušiņmakšķerēšana
LZA TK apstiprina terminu mušiņmakšķerēšana.
getting to know the locals
vietējās kultūras iepazīšana
A. Amoliņš: vai tas vispār ir termins?
M. Baltiņš: latviski tas ir ļoti labi terminoloģizēts.
R. Karnīte: jāpiekrīt, ka termins latviski ir ļoti veiksmīgi izveidots.
LZA TK apstiprina piedāvāto terminu vietējās kultūras iepazīšana.
heli skiing
helislēpošana
heli snowboarding
helibordings
M. Baltiņš: šie divi termini mums ir jāskata kopā.
A. Šēfere: šī aktivitāte paredz lidot ar helikopteru un tad nolaisties uz kalna, lai pēc tam slēpotu vai brauktu ar sniega dēli.
A. Amoliņš: helikopters acīmredzot darbojas kā pacēlājs.
D. Šostaka: portālā “Delfi” par to ir raksts, tur ir minēta helislēpošana.
M. Baltiņš: vai tas heli nolasās kā saīsinājums no helikoptera?
D. Šostaka: man nē.
M. Baltiņš: man arī ne, man formants heli nerada nekādas asociācijas.
M. Rozīte: savulaik mēs izveidojām terminu helislēpošana.
M. Baltiņš: to tad atstājam.
A. Šēfere: Preses lasītāja svešvārdu vārdnīcā ir termins helibordings.
M. Baltiņš: helisnovbordings būtu skaidrāks.
A. Krastiņš: heliboarding angliski ir kā saliktenis, pat defise ir atmesta.
A. Amoliņš: maz ticams, ka Latvijas apstākļos šis termins būs īpaši aktuāls, tas būs tas pats kas ar kanjoningu.
LZA TK apstiprina terminus helislēpošana un helisnovbordings.
hiking
kājtūrisms
A. Šēfere: termins kājnieku tūrisms noteikti ir novecojis.
M. Baltiņš: tūrisma pārgājiens.
A. Šēfere: tā ir aktivitāte – došanās pārgājienā.
R. Karnīte: pārgājiens jau ietver aktivitāti.
LZA TK apstiprina terminu pārgājiens.
horseback riding
izjādes ar zirgu
M. Baltiņš: vai vajag minēt, ka ar zirgu?
R. Karnīte: jā, jo tās var būt arī izjādes ar ēzelīti, kamieli.
A. Amoliņš: to var ielikt kvadrātiekavās kā fakultatīvo elementu.
LZA TK šim ierosinājumam piekrīt un apstiprina terminu izjāde [ar zirgu].
M. Baltiņš: pārējo terminu skatīšanu mēs atliekam uz nākamo reizi.
5. Dažādi.
5.1. Termina labbūtība apstiprināšana latviešu valodā.
M. Baltiņš: mums tur ir trīs terminu sistēma – wellness, wellfare un well-being. Par well-being runā arī kā par darbinieku labbūtību darbā.
M. Rozīte: esmu arī redzējusi variantu labesamība.
M. Baltiņš: bija vairāki varianti, kas arī savstarpēji konfliktēja. Man šķiet, ka šajā gadījumā ar to esamību ir pagrūti.
A. Krastiņš: mums ir bijušas vairākas konsultācijas par terminu well-being, tāpat ir bijušas diskusijas par to, kā labbūtība atšķiras no labklājības. Iekšējās diskusijās mēs nonācām pie termina labbūtība.
R. Kūlis: es te saskatu problēmas ar būtības jēdzienu. Precīzāk būtu labbūšana, lai gan tas varbūt neskan tik labi. Būtība ir filozofijas kategorija.
A. Krastiņš: mēs apspriedām arī variantu labbūšana, bet tas nav labskanīgs.
A. Amoliņš: esamība arī ir filozofijas kategorija, bet varbūt te tā ir atbilstošāka.
R. Karnīte: tad šeit būtu jāliek esamība, esība?
R. Kūlis: tas būtu precīzi – labesība vai labesme.
R. Karnīte: tad mums arī veidotos laba sistēma – labesme, labjūte un labklājība.
A. Vucāne: es vienīgi saskatu problēmu tajā, ka termins labbūtība jau ir iegājies. Kā norādījis VVC, tas jau tiek lietots dažādos dokumentus, līdz ar to cita termina piedāvāšana, iespējams, tagad jau ir novēlota.
M. Baltiņš: domāju, ka mēs tomēr varam arī tagad piedāvāt alternatīvu termina variantu, kas pēc savas nozīmes varētu būt pat precīzāks.
LZA TK vienojas apstiprināt divus sinonīmiskus terminus labbūtība un labesme.
M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina uz nākamo sēdi sanākt 21. martā.
Sēde beidzas plkst. 15.55.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne