LZA TK 26.09.2023. sēdes protokols Nr. 8/1178

Sēde notiek 2023. gada 26. septembrī plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā

Sēdē piedalās 10 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

2. Izglītības terminu skaidrojošās tiešsaistes vārdnīcas terminu galīgā apstiprināšana.

3. VVC iesniegto jautājumu izskatīšana.

4. LZA TK ID TAK iesniegto terminu izskatīšana.

5. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojuši A. Amoliņš un A. Krastiņš.

Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš norāda, ka A. Krastiņa vietā no Valsts valodas centra puses sēdē piedalīsies I. Kraukle, savukārt A. Amoliņš ir atsūtījis savus komentārus par sēdē izskatāmajiem jautājumiem.

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

 

M. Baltiņš: atgādinu, ka iepriekšējā LZA TK sēde notika 18. jūlijā un tai bija ārkārtas raksturs, jo apspriedām tikai jaunos terminus, kas bija saistīti ar izglītības terminu skaidrojošo vārdnīcu. Šajā sēdē pieņemtie lēmumi nav uzskatāmi par galīgiem tādā nozīmē, ka par terminiem vēl tika spriests pēc sēdes. Ja atceramies, LZA TK jūlija sēdē mums bija diskusija par to, kādu vārdu likt termina izglītojamais vietā, lai apzīmētu personu, kas kaut ko apgūst. Vēlāk, apspriežot šo jautājumu Latviešu valodas ekspertu komisijā, mēs nonācām pie terminiem izglītības sniedzējs un izglītības guvējs. Šeit arī būtu analoģija ar terminiem darba devējs un darba ņēmējs. Izglītības sniedzējs būtu cilvēks, kas ir skolotāja, docētāja lomā, savukārt persona, kas šo izglītību saņem, būtu izglītības guvējs. Šie vārdi arī tiks iestrādāti terminu vārdnīcā, bet sēdes protokolā būs jāpievieno attiecīga piezīme. Vai par jūlija sēdes protokolu ir saņemti vēl kādi komentāri?

A. Vucāne: jā, Karnītes kundzei bija daži komentāri, no kuriem svarīgākais bija ieteikums par terminu mācents pēc analoģijas ar terminu students piedāvātā termina mācēns vietā.

M. Baltiņš: kā jau minēju, šis jautājums ir atrisināts ar pieņemtajiem terminiem. Tomēr piebildīšu, ka izglītības guvējs ir virsklases jēdziens, ar to apzīmē visu, sākot no bērnudārznieka un beidzot ar vecāko tautskolas apmeklētāju. Ja bez tā varam iztikt, tad citos gadījumos lietojam konkrētu terminu – audzēknis, kursants, students u. tml.

LZA TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

2. Izglītības terminu skaidrojošās tiešsaistes vārdnīcas terminu galīgā apstiprināšana.

 

M. Baltiņš: arī mūsu šīs dienas darba kārtības pirmais punkts skar Izglītības terminu skaidrojošo tiešsaistes vārdnīcu. Izglītības un zinātnes ministrija prasa sniegt atbildi par to, ka šī vārdnīca ir TK akceptēta kā konkrēto autoru darbs, neuzņemoties atbildību par katru definīciju. Jāsaka, ka šādas situācijas mums jau ir bijušas, arī februāra sēdē akceptējam “Sociālā darba vārdnīcu”, kas nu jau ir iznākusi un pieejama gan elektroniski, gan papīra formātā. Arī šo vārdnīcu varam apstiprināt kā autoru izveidotu terminu kopumu, kas kā šāda kolekcija arī ir publicējams. Cik zinu, vārdnīcai nav paredzēta drukāta versija, tā tiks padarīta pieejama Terminoloģijas portālā kā atsevišķu autoru darbs. Vai varam teikt, ka katrs termins un skaidrojums mūs pilnībā apmierinātu? Nē, taču kopumā tas ir labi izstrādāts darbs. Vārdnīcas tapšanas gaitā LZA TK pārstāvēja prof. Anna Vulāne (Latvijas Universitāte) un prof. Dzintra Iliško (Daugavpils Universitāte).

E. Cauna: ja vārdnīcā ir 3000 formu un mēs esam redzējuši vien 18, tad, manuprāt, tā proporcija tomēr ir pārāk strīdīga. Iepriekš mums bija cita procedūra, proti, ja TK tiek iesniegta apjomīga vārdnīca, tad TK nozīmē divus ekspertus, kas sniedz atzinumu. Šeit ir tā, ka es tos terminus neesmu redzējis. Man radīja šaubas vairāki termini, daži likās pārāk revolucionāri, līdz ar to īsti viennozīmīgu atbalstu es nevaru dot. Vai tiešām mēs to tik viegli procesuāli varam darīt?

M. Baltiņš: jau paskaidroju, ka, lai nodrošinātu TK klātbūtni, lēmumu tapšanas procesā līdzdarbojās divas kompetentas speciālistes – A. Vulāne un Dz. Iliško. Viņas kā TK pārstāves visu laiku sekoja vārdnīcas tapšanas gaitai. Iepriekšējā sēdē mēs apspriedām tikai tos terminus, kurus vārdnīcas autores uzskatīja par saviem jaunvārdiem. Tāda bija šī procedūra. Es uzticos abām kompetentajām vērtētājām, kas ir devušas padomus un nekontrolējamo procesu virzījušas valodiski un pedagoģiski pareizā gultnē. Ja vārdnīca būtu bez šādu cilvēku klātbūtnes, tad tās recenzēšana, protams, būtu atšķirīga. Vai varam vārdnīcu akceptēt?

LZA TK nolemj apstiprināt Izglītības terminu skaidrojošo tiešsaistes vārdnīcu kā terminu kopumu un atzīst to par publicējamu kā terminu kolekciju.

3. VVC iesniegto jautājumu izskatīšana.

 

M. Baltiņš: šie jautājumi ir uzdoti VVC, bet tie ir TK kompetencē. Tā kā tās nebija akūtas konsultācijas par tiesību aktiem, kur nav laika gaidīt, mēs šos jautājumus tagad izskatīsim TK sēdē.

3.1. Termina fatphobia un ar to saistītu terminu atbilsme latviešu valodā.

 

M. Baltiņš: šie jautājumi ir saistīti ar korpulenci vai resnumu un ar aizspriedumiem, kas izpaužas, risinot šo problēmu gan medicīniski, gan sociāli. Šeit bija iesniegts piecu terminu kopums, un tos tad arī secīgi apspriedīsim.

fatphobia
korpulences fobija

M. Baltiņš: papildus šim variantam A. Amoliņš ieteica arī variantus lipofobija vai adipofobija. Fatphobia nav īsti labs vārds arī no angļu valodas viedokļa. Drīzāk tas ir žargonisks apzīmējums, bet latviski mums ir iespēja to apzīmēt korektāk.

E. Cauna: es tomēr ieteiktu atbalstīt VVC priekšlikumu, jo tas jau ir lietots un tur ir skaidra jēga. Šis termins ir pašsaprotams, caurspīdīgs. Citas formas ir noderīgas zinātniskā literatūrā, un tās var pievienot kā sinonīmus.

M. Baltiņš: ja skatāmies terminu sistēmu ar fobijām, tad pareizāk būtu veidot salikteni, kur vien iespējams. Ir situācijas, kur tas nav iespējams, bet šeit ir, līdz ar to termins lipofobija būtu korektāks. Tomēr, kā jau norādīja E. Cauna, mērķtiecīgi būtu atstāt abus terminus. Runājot par tauku atsūkšanu, arī tiek lietots termins liposukcija, tāpēc cilvēkiem, kas ar to saskaras, šāds formants nebūtu nekas svešs un neparasts.

I. Kraukle: vēlos piebilst, ka terminus saņēmām vasaras vidū. Pēc tam, kad VVC jautātājai iesniedza savus variantus, jautātāja atsūtīja atbildes e-pastu, kurā ieteiktās atbilsmes savā ziņā tika skaidri noraidītas. Viņa norādīja, ka jautājuma uzdevēji pārstāv biedrību, kas vēlas panākt, lai latviešu valodā šajos terminos tiktu lietots vārds resnums, tādējādi nodalot negatīvo konotāciju no šī vārda. Vai tas būtu akceptējams? Turklāt papildus šiem pieciem terminiem viņa iesniedza vēl plašāku izskatāmo terminu sarakstu.

M. Baltiņš: proti, darināt terminu resnuma fobija?

I. Kraukle: viņa norādīja tādas atbilsmes kā resnuma fobija vai resnuma kaunināšana. Visos gadījumos viņi no savas puses šo vārdu akceptē un lieto bez aizspriedumiem.

M. Baltiņš: tātad viņi tieši gribētu uzsvērt vārdu resnums.

R. Karnīte: es noteikti iebilstu pret vārda resnums lietošanu. Kur ir tas mērs, kad kāds ir resns un kad ir tievs? Korpulence ir labāk saprotama. Korpulences fobija ir pietiekami skaidrs termins tradicionālā izpratnē. Variants resnuma fobija ir nicinājuma pilns un rada diskriminācijas noskaņu, man to negribētos.

M. Baltiņš: man ir līdzīgas izjūtas. Ja citos gadījumos atsakāmies no vārda akls un kurls, tad kur šeit ir sistēma? Teikt resns ir labi, bet kādu saukt par briļļaino ir aizvainojoši. Saprotu šo cilvēku bažas, tomēr mēs veidojam zinātniskus terminus. Vārds resns zinātniskā kontekstā neizklausās labi, tā būtu sadzīvisku vārdu ienešana.

D. Šostaka: piekrītu, ka korpulence ir stilistiski neitrāls vārds, bet sadzīves līmenī katrs var izvēlēties, vai teikt resns vai, piemēram, tukls.

E. Cauna: te mēs saduramies ar sociālo faktoru. Tā acīmredzot ir biedrība, kas apvieno cilvēkus, kuri ir korpulenti, jūtas labi un vēlas izrunāt šīs lietas sabiedrībā. Tātad ir interešu grupa, kas vēlas noteiktas lietas saukt noteiktā vārdā. Mums jāņem vērā šīs grupas intereses, protams, izskatot, cik tas ir terminoloģiski. Es redzētu iespēju šos vārdus izmantot, bet tur būtu jāredz vairāku terminu sistēma.

M. Baltiņš: varbūt arī angliski šis ir sadzīvisks termins, un to nevarētu gluži pielīdzināt citām fobijām. Saprotu, ka šī biedrība vēlas saukt lietas šādi, tomēr cits aspekts ir, kad par šo jautājumu rakstīs publikācijas. Neesmu pārliecināts, vai vārdu resnums varēsim tik viegli akceptēt. Jāņem vērā, ka tas, kādu ceļu mēs tagad iesim, noteiks, vai citos gadījumos spēsim sistēmiski veidot pārējos terminus.

M. Rozīte: man šeit ienāca prātā tāda analoģija, ka par alkoholiķiem arī mēs nesakām, ka tie ir dzērāji.

M. Baltiņš: ja citos aspektos lietojam terminu redzes invalīds un vairāmies no tradicionālā vārda akls, tad šeit mēs radīsim disonansi, un tas man nepatīk. Šī būs viena kustība, bet tad būs otra kustība, kas vērsīsies pie tiesībsarga ar sūdzību. Es tomēr ieteiktu atstāt vārdu korpulence.

E. Cauna: tad jau lēmumu var nepieņemt, jo vajadzība tomēr bija no biedrības puses. Tad nav skaidrs, kam mēs šo terminu lietosim.

R. Karnīte: es vēlētos korektāku un akadēmiskāku vārdu. Vārdam korpulence ir plašāks spektrs. Mēs jau neveidojam terminoloģiju vienai biedrībai, bet gan sabiedrībai, tai skaitā studentiem. Es atbalstītu variantus korpulences fobija un lipofobija.

LZA TK locekļi vienojas palikt pie neitrālāka varianta un apstiprina divus sinonīmiskus terminus korpulences fobija un lipofobija.

fat bias
aizspriedumi korpulences dēļ

M. Baltiņš: šeit vissmagākais vārds ir bias. Tie var būt aizspriedumi, ka resnums noteikti ir neveselīgs, tizls, nesportisks, kas varbūt nebūt nav taisnība. No šī viedokļa vārds aizspriedumi varbūt arī der. Konstrukcija ar “dēļ” nav ērti lietojama tekstā, bet neredzu tagad labāku risinājumu.

R. Karnīte: piekrītu.

LZA TK apstiprina terminu aizspriedumi korpulences dēļ.

fat activism
korpulences pieņemšana, korpulences pieņemšanas kustība

M. Baltiņš: šeit A. Amoliņš ir norādījis, ka activism tieši attiecas uz kustību citu cilvēku ietekmēšanai, nevis faktisku savas vai citu korpulences pieņemšanu, tāpēc ieteicamāks būtu termins korpulences pieņemšanas kustība.

R. Karnīte: vai vārda pieņemšana vietā nevar lietot ko citu? Pieņemšana ir pie prezidenta, ir dokumentu pieņemšana u. tml.

M. Baltiņš: man nekas labāks nenāk prātā, būtībā tur ir runa par sava ķermeņa pieņemšanu.

E. Cauna: Tēzaurā ir 17 nozīmes, un tur šīs vārds tiek lietots arī šādā nozīmē.

R. Karnīte: tad lai paliek.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu korpulences pieņemšanas kustība.

body positivity
ķermeņa pozitīvisms

M. Baltiņš: šo terminu varam skatīt kopā ar nākamo terminu, kas ir body neutrality – ķermeņa neitrālisms. Mums jāskatās abos griezumos – gan pozitīvisms, gan neitrālisms.

E. Cauna: praksē ir ieviesies variants ķermeņa neitralitāte.

M. Baltiņš: piekrītu, ka tas ir labāks.

R. Karnīte: man arī tā likās.

LZA TK apstiprina terminu ķermeņa pozitīvisms.

body neutrality
ķermeņa neitrālisms

LZA TK apstiprina terminu ķermeņa neitralitāte.

3.2. Par terminu gavēšana un badošanās lietošanu.

 

M. Baltiņš: sākotnēji šī terminu sistēma tika veidota caur krievu valodu, un tur ar vārdu голодание tika apzīmēts gan angļu termins starving, gan fasting, lai gan tie ir divi dažādi procesi un nošķiramas lietas. Šis veselības zinātņu maģistrs Ansis Zauers vēlas skaidru nošķīrumu. Man pašam bija pieredze pirms gadiem desmit, tulkojot grāmatu, kur angliski bija lietots termins fasting. Apgāds “Zvaigzne” uzstāja uz to, ka badošanās ir ejošs vārds, jo viņiem prātā stāvēja krievu grāmatiņa, ar kuru kāds savulaik nopelnīja lielu naudu. Tomēr būtu labi šos abus vārdus nošķirt un vienoties, ka tad, kad ir fasting, mēs lietojam terminu gavēšana, un tas nav tikai reliģijā.

D. Šostaka: pretrunu te īsti nemaz nav. Gavēnis biežāk tiek lietots reliģiskā kontekstā, tomēr tas nenozīmē, ka ar to nevar apzīmēt atturēšanos no ēdiena citos kontekstos.

R. Karnīte: tad būtu arī jāmaina definīcijas, jo te rakstīts, ka gavēšana ir balstīta uz zinātniskiem pamatiem. Reliģijā gavēšana ir citāda.

M. Baltiņš: te vēl ir jānošķir divas lietas – badošanās kā izvēle un bads un bada ciešana kā sociāla katastrofa. Gribētu akcentēt, ka gavēšanas vārdu varam attiecināt arī uz veselības sfēru, savukārt badošanās būtu vairāk ekstrēma diēta.

R. Karnīte: ja Āfrikas bērniem nav pārtikas, vai tā ir badošanās? Badošanās tiek ļoti bieži lietota, lai atrisinātu kādas veselības problēmas. Par gavēšanu būtu saprotams, bet uz ko attiecinām badošanos?

M. Baltiņš: tas ir apzināts process. Ja piesaka badastreiku, tas ir apzināts process, tas nav badacietējs. Ir jānošķir bads kā sociāls fenomens un badošanās kā individuāls lēmums medicīnisku vai citu iemeslu dēļ.

R. Karnīte: tad ir jāuzlabo definīcijas.

D. Šostaka: es ierosinātu autoriem pievienot brīvprātīguma akceptu, proti, gavēt nozīmē brīvprātīgi atturēties no dažiem ēdieniem. Tad būtu atrisināta pretruna starp terminu un to, kā tas ir raksturots.

M. Baltiņš: tad paliekam pie tā un lūdzam precizēt definīcijas.

E. Cauna: vai ir arī brīvprātīga badošanās?

M. Baltiņš: jā, tas ir stingrs process, krasa kaloriju samazināšana.

E. Cauna: sajukums latviešu valodā ir liels. Termins fasting tiek atveidots ar abiem, tāpēc nošķirt būs grūti. Turklāt fasting ir dažādi veidi – totāls, daļējs. Viens variants būtu strikti abus terminus nošķirt ar striktām definīcijām. Ja ir runa par intermittent fasting, tad to sauktu par gavēšanu, bet badošanos stingri nodalītu, kad nav ko ēst vai kad cietumā to izvēlas kā protesta formu. Tas ir jāapdomā, un šie dažādie lietojumi ir jāizsver.

M. Baltiņš: lūgsim papildināt definīcijas.

LZA TK vienojas nošķirt terminus gavēšana un badošanās, aicinot precizēt šo terminu definīcijas.

3.3. Par terminu lietojumu smēķēšanas jomā.

 

I. Kraukle: principā iesniegtajā materiālā jau viss ir iekļauts. Galvenā problēma ir tā, ka Beztabakas produktu asociācijas uzskata: attiecībā uz elektriskajām smēķēšanas ierīcēm nebūtu korekti lietot vārdu smēķēšana, jo pēc definīcijas smēķēšana ietver faktu, ka tie ir dūmi. Elektrisko cigarešu kontekstā tas nebūtu pareizi. Veselības ministrija, pie kuras šī biedrība arī ir vērsusies, norāda uz normatīvajiem aktiem, kuros ir minēts, ka arī tā ir smēķēšana.

M. Baltiņš: arguments, ka tur nav dūmu, var tikt korekti interpretēts angliski, kur ir termins smoking. Latviski tas netiek pateikts, līdz ar to neesmu pārliecināts, vai šis arguments strādā.

I. Kraukle: jautājuma sniedzējs norāda, ka smēķēt nozīmē ieelpot no tabakas dūmus, savukārt e-cigarešu smēķēšana nozīmē ieelpot tvaikus, nevis dūmus. Viņi laikam koncentrējas uz Tēzaurā doto skaidrojumu.

M. Baltiņš: tad būtu jāpapildina definīcija Tēzaurā. Smēķēšana būtu aerosola daļiņu ieelpošana ar tabakas vai citu narkotisku vielu palīdzību, tātad šādu vielu ienākšana organismā caur elpošanas sistēmu. Tas būtu pretstatā tabakas zelēšanai vai plāksteriem, kur nikotīna un citu vielu ieejas vārti ir mutes vai deguna gļotāda vai āda.

U. Cerbulis: Terminoloģijas portālā arī norādīta smēķēšanas definīcija, kur ir minēti dūmi, to tad arī vajadzētu koriģēt.

M. Baltiņš: definīcija noteikti ir izstrādāta pirms elektrisko cigarešu rašanās. Pirms tam vienīgais veids, kā ieelpot, bija dedzinot. Definīciju vajadzētu koriģēt. Būtiskākais moments ir tāds, lai tā joprojām būtu smēķēšana.

E. Cerbulis: kura definīcija ir pareizā? Veselības ministrija atsaucas uz saviem likumiem, un tur tā definīcija ir izstrādāta visai izplūdusi, ne tik kompakta kā vārdnīcā. Tomēr tas ir likums, un mums tam arī būtu jāseko.

E. Cauna: likumu definīcijas raksta cilvēki – ko mēs ierakstām, tas tur ir. Pēc tam precizējam, labojam. Terminoloģiski būtu pareizi šīs darbības nošķirt. Sadarbībā ar likumdevēju vajadzētu iekļaut abas darbības un tad piemērot smēķēšanai un veipošanai kaut kur vienādu, kaut kur atšķirīgu lietošanu.

U. Cerbulis: definīcijas tiek dabiski paplašinātas, jo ienāk jaunas tehnoloģijas.

M. Baltiņš: kad cilvēks piebāza savu pīpīti ar tabaku, tur bija viena tehnika, tad ar industriāli ražotām cigaretēm tur bija cits jautājums, bet tas neizslēdza to, ka tā ir smēķēšana. Smēķēšanu mēs saprotam kā vielu iedarbību caur elpceļiem. Ja smēķēšanu uzskatām par virsklases jēdzienu, tad, protams, varam atrast šaurākus jēdzienus, bet tas to neizslēdz no smēķēšanas spektra. Tur tikai parādās jauns spēlētājs.

I. Kraukle: runājot par veipošanu, viens no variantiem bija tvaicēšana.

M. Baltiņš: smēķēšana var būt gan tabakas dedzināšana, gan nikotīnu saturošu vielu tvaicēšana, kas ļauj izdalītie vielām bez dedzināšanas.

R. Karnīte: zēni agrāk smēķēja aiz stūra, ko tagad viņi dara?

M. Baltiņš: viņi vienalga smēķē.

E. Cauna: viņi veipo. Darbība ir cita, un arī sastāvs ir cits.

U. Cerbulis: bet tā joprojām ir smēķēšana.

E. Cauna: vai tik Latvija nav vienīgā vieta, kur šāds paplašinājums ir izdomāts.

M. Baltiņš: arī Pasaules Veselības organizācija ir definējusi, ka tas ir viens un tas pats.

R. Karnīte: E. Caunam varbūt arī ir pamats, jo veipošana ir jauna lieta un tai var būt atsevišķi regulējumi, tāpēc būtu nepieciešams tos abus atdalīt.

M. Baltiņš: smēķēšana jebkurā gadījumā ir virsklases jēdziens.

E. Cauna: tomēr efekts ir atšķirīgs. Jā, tur ir līdzība, bet mums kā terminologiem ir jāskatās uz būtiskām pazīmēm. Kādā regulējumā tās, protams, var likt aiz komata, tomēr tās nav jājauc kopā. Tas ir mans ierosinājums.

D. Šostaka: būtiskākais kopīgais elements ir vielu uzņemšanas veids, abos gadījumos tās tiek ieelpotas. Varbūt uz šī aspekta balstoties, varam pieņemt lēmumu. Vēl veipošanu mēs varētu saukt par dūmošanu.

E. Cauna: tā tieši nav dūmošana.

M. Rozīte: mēs par ātri domājam virsvārdu. Vai mums jāmeklē latvisks vārds veipošanai? Jaunā paaudze lieto vārdu veipošana. Varbūt mums ir jāsāk ar atbilstoša termina atrašanu šai parādībai.

M. Baltiņš: šķiet, ka pie šī jautājuma esam iestrēguši un prātīgākais būtu likt punktu.

LZA TK pagaidām atliek šā jautājuma apspriešanu.

3.4. Termina product owner atbilsme IT nozarē.

 

I. Kraukle: problēma ir tā, ka IT nozarē šāds amats pastāv, bet nav skaidrs, kā to nosaukt latviešu valodā. Ko tieši šajā kontekstā darīt ar vārdu product? IT nozarē bieži iesakām lietot vārdu risinājums, bet nav pārliecības, vai šajā gadījumā risinājums profesijas nosaukumā būtu pieņemams un korekts. Varbūt jāmeklē kāds cits variants?

E. Cauna: mēs savā apakškomisijā atradām laiku šo jautājumu apspriest. Termins product owner nāk no Agile metodoloģijas, no Scrum apakšstila, kas ir viens no metožu kopumiem. Scrum var lietot jebkurā nozarē, kur kaut kas tiek radīts – celtniecībā, autobūvē – vārdu sakot jebkur, kur tiek radīts produkts. Product owner loma ir nodrošināt pasūtītāja vēlmes izpildi. Viņš uzrauga, lai produkts vai risinājums atbilst pasūtītāja vēlmēm. Viņš arī nosaka, kādā secībā darbi tiek veikti. Citos projektos product owner tiek saukts par projekta vadītāju. Finanšu nozarē tie ir produktu vadītāji, kas nodrošina funkciju attīstīšanu. Viņu pārziņā ir, piemēram, tādi produkti kā KASKO un OCTA.

M. Baltiņš: ļoti vērtīgs komentārs. Variants produktu vadītājs varbūt šajā gadījumā būtu labākais, jo termins produkta īpašnieks ir maldinošs. Analoģija ar finanšu nozari ir laba un saglabājama.

R. Karnīte: piekrītu.

LZA TK angļu terminam product owner attiecīgajā kontekstā apstiprina atbilsmi produkta vadītājs.

3.5. No termina apostils atvasinātie termini.

 

M. Baltiņš: manuprāt, šeit lielu problēmu nav. Piedāvātie atvasinātie termini apostilēt un apostilēšana ir loģiski veidoti un pilnībā pieņemami.

LZA TK apstiprina no termina apostils atvasinātos terminus apostilēt un apostilēšana.

3.6. Sporta terminu mamanet un catchball atbilsmes latviešu valodā.

 

M. Baltiņš: savulaik mēs iebildām pret terminu fuzāls un tagad redzam, ka termins telpu futbols ir labi iegājies. Ko darīt ar mamanet un catchball?

E. Cauna: tā kā to spēlē pamatā sievietes, tad tas varētu būt mātestīkls.

D. Šostaka: vai sievietei obligāti ir jābūt bērniem?

I. Kraukle: papētot sīkāk, redzams, ka to spēlē ne tikai sievietes, kas ir mātes. Uzsvars ir uz mātēm, bet vārds akcentē sievietes kā spēlētājas lomu, tur nav obligāti jābūt mātei.

M. Baltiņš: rokasbumba principā ir vienīgais variants, kur figurē latviskais variants. Vai pieņemam mamanets, jo māmiņtīkls man ne īpaši patīk? Te varētu akceptēt aizguvumu. Arī A. Amoliņš ir ieteicis to pārņemt. Pretstatā otram terminam, ko varētu atveidot kā ķerbumbu.

E. Cauna: nets mums ir terminā internets, tāpēc var būt arī mamanets.

M. Baltiņš: pagaidām neredzu saprātīgu latvisko variantu.

D. Šostaka: mamanet unikalitāte Izraēlā ir tajā, ka viņu kultūras kontekstā tas ir ļoti iekļaujošs. Latvijā sievietes loma un tiesības nav tik ļoti reglamentētas. Vai gadījumā te nav uzsvars uz to, ka tas paplašina Izraēlā iespēju sievietēm nodarboties ar aktīvu dzīvesveidu?

R. Karnīte: man arī tā šķiet. Turklāt te arī ir runa par tīkliem, tad varbūt te arī ir tīklošanās, socializēšanās. Iesaku atstāt minētos nosaukumus.

U. Cerbulis: ķerbumba ir vietnē sporto.lv, tur tieši ir rakstīts, ka mamanets un ķerbumba ir viens un tas pats.

M. Baltiņš: tad varbūt pagaidām liekam kā sinonīmus?

E. Cauna: pēc ChatGPT sanāk, ka ķerbumba ir virstermins. Mamanets ir visbrīvākais noteikumu ziņā. Ķerbumbai ir līgas un smalka punktu skaitīšanas sistēma.

LZA TK apstiprina terminus mamanets un ķerbumba.

4. LZA TK ID TAK iesniegto terminu izskatīšana.

 

M. Baltiņš: Informācijas un dokumentācijas TAK mums ir lūgusi palīdzēt ar termina scrapbooking atveidi.

A. Uzula: jautājumu mums uzdeva kolēģe, kas saskārās ar fiksējumu vienā no materiāliem. Atrasto materiālu es jums jau nosūtīju. Latviešu avotos funkcionē dažādi apzīmējumi – skrepbukings, papīra dekorēšanas tehnika. Mums bija arī tādi varianti kā izgriezumu albuma veidošana, atmiņu veidošana, kolažēšana. Pie gala secinājumiem mēs nenonācām, bet saistīti būtu jāskatās arī termini scrapbook un scrapbook album.

M. Baltiņš: ar izgriezumu ir domāts izgriezumi no preses vai jebkāda veida izgriezumi – ģīmīši, zvaigznītes, kas ir tuvu kolāžai? Vai tas ir tekstuāls vai dekoratīvs?

A. Uzula: mēs arī to pētījām. Tas ir vizuāli baudāms rezultāts, kas var ietvert arī teksta daļu. Definīcijās angļu valodā tika uzsvērts, ka tas ir personalizētu materiālu apkopojums kolāžas veidā. Tas ietver gan vizuālo, gan tekstuālo. Piemēram, klade, kur brīvā laikā sameklēti teksti, kas ielīmēti tukšās lapās ar klāt pievienotām fotogrāfijām. Tur ir plašas iespējas.

M. Baltiņš: simpātisks risinājums būtu izgriezumu albums un izgriezumu albuma veidošana.

R. Karnīte: tā ir kolažēšana – kaut kas dažāds salikts kopā vienā albumā.

A. Uzula: jā, tas pavīdēja arī mūsu apspriešanā, bet bija bažas, vai tas nebūs pretrunā ar kolāžu veidošana no mākslas skatupunkta, jo šī ir vairāk amatieriska nodarbe. Vai tā nebūtu problēma?

M. Baltiņš: kad apspriedām tūrisma terminus, mums arī radās šis jautājums, tomēr problēmas šeit īsti nav. Ja runājam par klinšu kāpšanu amatieriskā izpratnē, tas ir viens, bet otrs ir tas, kad to dara augsti profesionāļi. Šeit atkal vienā gadījumā būs kolāžas mākslinieks, otrā – amatieris.

E. Cauna: viena būtiska atšķirība tomēr ir – kolāža ir viens mākslas darbs, tas ir uz vienas papīra lapas, bet šajā izgriezumu albumā tie ir viens aiz otra, dažādās lappusēs, citreiz kā secīgi stāsti. Atšķirība ir tā, ka kolāža ir viena lapa kā plakāts.

A. Uzula: tad var teikt kolāžu albums.

M. Baltiņš: ja pamatā ir kolāžu albums, tad jāsāk runāt par rezultāta vārdu – kolāžalbums un kolāžalbumošana.

E. Cauna: bet nav tāda kolāžalbuma.

M. Baltiņš: kolāža ir tehnika, nevis mākslas darbs. Tas nav rezultāts, bet gan tehnisks risinājums, kā šī lapa tiek aizpildīta.

E. Cauna: tad kolažēšana un kolāžalbums.

LZA TK pagaidām apstiprina terminus kolāžalbums un kolažēšana.

5. Dažādi.

 

Laika trūkuma dēļ LZA TK atliek šajā darba kārtības punktā paredzēto jautājumu apspriešanu.

M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina uz nākamo sēdi sanākt 17. oktobrī.

Sēde beidzas plkst. 16.10
            Sēdes vadītājs M. Baltiņš
            Protokoliste A. Vucāne