LZA TK 24.01.2023. sēdes protokols Nr. 1/1171

Sēde notiek 2023. gada 24. janvārī plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā

Sēdē piedalās 15 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
Mediju un komunikācijas nozares TAK termini.
Bezbērnotības terminu saraksta izskatīšana.
Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā informējuši E. Vimba un U. Cerbulis.

Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš atgādina, ka iepriekšējā TK sēde notika 22. novembrī, kurā tika skatīti klimata termini, kā arī vēl daži atsevišķi jautājumi.

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

M. Baltiņš: iepriekšējā sēdē pamatā skatījām klimata un enerģētikas terminus. Vai par šīs sēdes protokolu ir saņemti kādi komentāri?

A. Vucāne: nekādi būtiski komentāri vai precizējumi līdz šim nav saņemti.

M. Baltiņš: tad varam šo protokolu apstiprināt un ievietot Terminoloģijas portālā.

TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

2. Mediju un komunikācijas nozares TAK termini.

M. Baltiņš: Mediju un komunikācijas nozares terminoloģijas apakškomisija Aināra Dimanta vadībā šos terminus izskatīšanai iesniedza jau pagājušogad. A. Dimanta slimības dēļ mums pāris reizes nācās šos terminus atlikt, bet šodien uz sēdi ir ieradušies A. Dimanta kolēģi, kas var šos terminus izskaidrot.

D. Liepa: kā jau Baltiņa kungs minēja, es šodien pārstāvu A. Dimantu un esmu gatava pastāstīt vairāk par šiem izvirzītajiem terminiem. Tātad runa ir par trim terminiem – mediji, plašsaziņa un sociālie mediji. Par šiem terminiem ir bijušas vairākas publikācijas, un šis jautājums ir aktuāls jau vismaz 20 gadus. Pēdējos pāris gados esam plaši mēģinājušas iztirzāt termina mediji lietojumu, ko mēs piedāvājam kā sinonīmu plašsaziņas līdzekļiem. Skaidrots ir ticis arī par terminu sociālie mediji, jo sociālie tīkli ir neprecīzs termins, ko varētu aizstāt ar sociālajiem medijiem, savukārt plašsaziņas līdzekļi būtu mediju sinonīms. Uzsvēršu, ka mediju vidē šie termini tiek plaši lietoti – tie figurē gan Latvijas Universitātes, gan Rīgas Stradiņa universitātes kursos. Komunikāciju zinātnē ir rūpe, lai šie termini tiktu lietoti korekti un atbilstoši skaidrojumam. Ar terminu skaidrojumiem jums bija iespēja iepazīties sēdes materiālos. Ceru, ka esat to izdarījuši.

M. Baltiņš: ar materiāliem mums patiesi bija pietiekami daudz laika iepazīties. Vārds mediji kādreiz TK tika atzīts par sliktu, jo saistījās ar garu pasauli, proti, medijs ir starpnieks ar garu pasauli. Taču tagad šis vārds būtu jāpaceļ citā statusā. Komunikāciju zinātnē katram terminam ir sava vieta un jēga. Pirmkārt, mēs neatteiktos no plašsaziņas līdzekļiem, bet pateiktu, ka tas abos gadījumos nav viens un tas pats. Otrkārt, un te gan mēs kaut ko mainām, ir jāšķir tīkls kā tehniskais nodrošinājums un medijs kā saturiskā puse. Vai kādam ir komentāri, iebildumi vai papildu apsvērumi, kas papildinātu vai koriģētu apakškomisijas skaidrojumu?

L. Kauķe: domāju, ka šie termini tomēr būtu jāsaskaņo ar IT pieņemtajiem terminiem. Jau pasen, 2012. gadā, terminam medium tika apstiprinātas tādas atbilsmes kā medijs, nesējs, vide, starpnieks. Vai mēs šobrīd ar mediju gribam apzīmēt visas nozīmes vai kādu konkrēti?

M. Baltiņš: šeit mēs runājam tikai par komunikācijas zinātnes nozari. Lai gan daudzas lietas notiek elektroniskā vidē, IT apakškomisija reizēm paplašina savas funkcijas un lemj par citam nozarēm. Taču, cik saprotu, kopumā jums nav iebildumu pret šiem terminiem?

L. Kauķe: principā nē.

A. Amoliņš: ko valodnieki teiktu par rakstību – vai medijs rakstāms ar īso vai garo “e”? Garu izsaucēju kādreiz rakstīja ar garo.

D. Liepa: tikai arī īso “e”.

TK vienojas apstiprināt Mediju un komunikācijas nozares TAK iesniegtos terminus – medijs (biežāk mediji daudzskaitļa formā), plašsaziņa un sociālie mediji.

3. Bezbērnotības terminu saraksta izskatīšana.

M. Baltiņš: šodien uz sēdi ir ieradusies arī doktora grāda pretendente Vita Stiģe-Škuškovnika, kura jau rudenī bija iesniegusi garu sarakstu ar bezbērnotības terminiem. Mēs to uz vienu brīdi atlikām, bet tagad ir pienācis laiks to izskatīt. Arī Demogrāfijas TAK šo terminu sarakstu ir izskatījusi un neiebilst pret vairāku terminu apstiprināšanu. Lūgšu saraksta iesniedzējai par šo izvērsto terminu sistēmu pastāstīt vairāk.

V. Stiģe-Škuškovnika: es rakstu par dažādības vadību, kuras ietvaros apskatu arī bezbērnotību. Pētu šo tēmu jau četrus gadus, un tā esmu nonākusi līdz šai profesionālajai darbībai. Rakstot latviski, redzu, ka man nav terminu, ko izmantot, no kā secinu, ka latviešu valodā šādu terminu nav. Iemesli, kad šos terminus var izmantot, ir dažādi, taču manā pētījumā secināts, ka var izdalīt trīs virzienus: pirmajā gadījumā pieņemts lēmums brīvprātīgi neradīt bērnus, kam ir pozitīvs emocionālais fons – tā ir brīvprātīgā bezbērnotība. Šo terminu bija ieviesusi Elīna Kursīte, un man pret to nav iebildumu, lai gan variants apzināta bezbērnotība man pat labāk patīk.

Otrs gadījums ir tad, kad cilvēkiem neizdodas radīt bioloģiskos bērnus, un viņi arī neadoptē. Angļu valodā tam tiek izmantots gan termins childless, gan childless by circumstance – tātad apstākļu spiesta bezbērnotība, piemēram, cilvēkam neizveidojas attiecības, un līdz ar to arī nav bērnu. Lielās līnijās tā ir piespiedu vai negribēta bezbērnotība. Piespiedu izklausās smagnēji, bet būtībā jau tevi tiešām piespiež.

Un tad ir trešais gadījums – pagaidu bezbērnotība. Tā attiecas uz cilvēku grupu, kas vēl nav domājusi par šo jautājumu. Savam iesniegumam pievienoju vienu zinātnisko rakstu, bet vēl man ir divi raksti angliski, ko nesniedzu.

M. Baltiņš: termins bezbērnotība ir jau sen apstiprināts un atrodams demogrāfijas terminu vārdnīcās. Tas nav jāpārskata, to lieto gan zinātniskā literatūrā, gan pētījumos. Tas nav ne neērts, ne slikti lietojams bet, protams, šādu terminu ir stipri vairāk. Kā redzam, kolēģe ir centusies sameklēt vairākus angliskos sinonīmus un novest tos līdz vienam labam latviskam ekvivalentam. Tas ir ļoti apsveicami, jo citreiz mēs neapzināmies, ka noteikti angļu vārdi ir sinonīmi, un cenšamies radīt katram savu terminu latviešu valodā. Skatīsim šos terminus pēc kārtas.

childless; childless not by choice; involuntary childless
negribēta, piespiedu vai neizvēlēta bezbērnotība

M. Baltiņš: šajā terminā vārds negribēta varbūt būtu labāk, jo tas piespiešanas moments variantā piespiedu rada smagu iespaidu. Vēl var analizēt dažādus sociālus, medicīniskus aspektus. Kopumā tā ir situācija, kad kāds bērnu ir vēlējies, bet šī vēlme nav piepildīta. Kādas ir komisijas domas?

L. Kauķe: es noteikti neizvēlētos variantu neizvēlēta bezbērnotība, jo tur ir divi priedēkļi. Labāk negribēta vai arī nevēlama bezbērnotība.

M. Baltiņš: nevēlama nav laba izvēle, jo tad sanāk, ka ir situācijas, kad bezbērnotība ir vēlama.

A. Krastiņš: man atkal šis variants rada asociācijas, ka tur ir trešā puse, kas vērtē.

R. Karnīte: negribēta bezbērnotība – cilvēki to negrib, bet tā notiek, un tas nav atkarīgs no pāra vēlmes.

TK vienojas apstiprināt terminu negribēta bezbērnotība.

childless by circumstance
apstākļu spiesta bezbērnotība; piespiedu bezbērnotība

M. Baltiņš: šajā gadījumā bezbērnotība nav tāpēc, ka būtu pieņemts skaidrs lēmums bērnus negribēt, bet gan dažādu apstākļu, piemēram, partnera trūkuma dēļ. Piespiedu nozīmētu, ka kāds cits no malas spiež, savukārt apstākļu spiesta arī būtu smagnējs termins.

L. Kauķe: apstākļu bezbērnotība.

R. Karnīte: tad tomēr kaut kas pietrūkst, drīzāk apstākļu radīta bezbērnotība.

L. Kauķe: apstākļu izraisīta.

A. Amoliņš: negribēta bezbērnotība jau aptver arī šo.

V. Stiģe-Škuškovnika: lielākoties pamatā izmanto terminu childless. Tad, kad to paskaidro tekstā, tad tam norāda iemeslus, kas var būt arī apstākļi – circumstances. Var jau būt, ka šim terminam nav būtiska pamata, un var iztikt ar iepriekšējo terminu negribēta bezbērnotība.

R. Karnīte: tur tomēr ir atšķirība, vai tur ir izvēle vai nav. Negribēta ir ar izvēles komponenti, šeit tomēr ir divi dažādi jēdzieni.

M. Baltiņš: es sapratu V. Stiģes-Škuškovnikas domu tā, ka nereti šis termins pārklāsies ar iepriekšējo terminu.

R. Kūlis: es kategoriski iebilstu pret piespiedu. Piespiedu bezbērnotība būtu tad, kad ieliek koncentrācijas nometnē vai izkastrē. Šis termins nav pilnībā jāsvītro, bet jāpārbīda dziļāk perifērijā, lai to izmantotu atsevišķos gadījumos. Citiem gadījumiem var atrast citus apzīmējumus. Likt blakus piespiedu un negribēta būtu absurds.

M. Baltiņš: piekrītu, ka, sistēmiski skatoties, te varētu rasties nevajadzīgas pretrunas. Man pašam arī piespiedu noteikti nepatīk. Apstākļu radīta nav slikts variants, tas var būt arī pagaidu nozīmē, jo, apstākļiem mainoties, arī situācija var mainīties.

R. Kūlis: apstākļu nosacīta.

M. Baltiņš: vēl labāk. Ko V. Stiģe-Škuškovnika par to teiks?

V. Stiģe-Škuškovnika: izklausās labi, jo tas tiešām var būt mainīgi. Pēc būtības vissvarīgākā ir tā negribētā bezbērnotība, kas iekļauj gan sadzīviskus apstākļus, gan medicīniskus apsvērumus. Un zem tās apakšā tad ietu šī bezbērnotība. Man būtiskākais ir iepriekšējais jēdziens.

TK apstiprina terminu apstākļu nosacīta bezbērnotība.

childfree; childless by choice; voluntary childless
brīvprātīgā bezbērnotība; izvēlēta bezbērnotība; gribēta bezbērnotība

M. Baltiņš: šis ir jautājums par apzināto vai gribēto bezbērnotību, kuru nosacīti ir atbalstījusi Demogrāfijas TAK un prof. Zvidriņš. Man negribētos divus sinonīmus. Ja viena grupa ir negribēta, tad šeit labāk varbūt būtu gribēta.

L. Kauķe: tīša bezbērnotība.

M. Baltiņš: tīšs rada papildu morālu aspektu. Gribēts ir lēmums, man vārds tīšs šādā kontekstā nepatiktu.

R. Karnīte: tīša iekļauj arī bezdarbību.

E. Cauna: apzināta bezbērnotība.

R. Kūlis: ne katram cilvēkam ir apziņa, un arī tad tā ne vienmēr ir ieslēgta. Apzināties nozīmē kādu specifisku garīgu darbību, savukārt vārds tīšs šobrīd tiek lietots ārkārtīgi reti.

R. Karnīte: tad gribēta bezbērnotība.

M. Baltiņš: tādējādi mēs arī varētu skaidri nošķirt šos divus lielos polus.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu gribēta bezbērnotība.

temporarily childless
pagaidu bezbērnotība

M. Baltiņš: šeit domāta pagaidu bezbērnotība, kas ar laiku atrisinās vienā vai otrā virzienā. Pagaidu labi raksturo situāciju, kad cilvēki dažādu iemeslu dēļ nav vēl izšķīrušies par lēmumu. Manuprāt, tas labi iederētos šajā terminu spektrā.

LZA TK vienprātīgi apstiprina terminu pagaidu bezbērnotība.

M. Baltiņš: šos terminus mēs pēc tam varēsim publiskot, varam arī vēlāk attiecīgu lēmumu publiskot “Latvijas Vēstnesī”.

V. Stiģe-Škuškovnika: paldies par šo četru terminu apstiprināšanu. Tagad esmu drošāka par to, kā tos izmantot savā profesionālajā un zinātniskajā darbībā.

4. Dažādi.

4.1. Termina restorative justice atbilsme latviešu valodā.

M. Baltiņš: Tieslietu ministrija šo jautājumu ir uzdevusi Valsts valodas centram, bet mēs no ministrijas vēl esam saņēmuši papildu komentārus, tāpēc šoreiz šajā jautājumā pārāk neiedziļināsimies. Teikšu vien to, ka atbilsme noteikti nevar būt taisnīguma atjaunošana. Arī Amoliņa kungs par šo jautājumi ir plaši uzrakstījis.

A. Amoliņš: tur ir komplementāru terminu pāris – retributive un restorative. Viens attiecas uz pienācīgā soda saņemšanu, otrs – uz izlīgšanu, jo no tiesību viedokļa taisnīguma atjaunošana notiek abos gadījumos. Vai nu cilvēks izcieš sodu vai salīgst ar to, kam nodarīts pāri. Atjaunošanas taisnīgums ir sistēmiski labāks variants. Neatrodu otru jēdzienu – tas būtu soda vai atjaunojošs.

Otrs apsvērums būtu no krimināltiesību viedokļa. Šajā gadījumā tiek ierosināts arī kriminālprocess, un tad var spriest no noziedznieka attieksmes, vai jāiet uz tiesas spriedumu vai tiek panākts izlīgums.

M. Baltiņš: Tieslietu ministrijas pārstāvji ļoti grib šeit ieviest atlīdzinājuma jēdzienu, jo šeit ir būtisks tas atlīdzinājums. Viņi ir gatavi atteikties no vārda taisnīgums, jo nevar saprast vai tas šeit ir taisnīgums. Uzaicināšu kādu no viņiem uz nākamo sēdi, tad arī varēsim šo jautājumu apspriest plašāk, lai nav daudzi pretrunīgi varianti.

TK pagaidām atliek šā jautājuma apspriešanu.

4.2. Medicīnas termina bolus atbilsme latviešu valodā.

M. Baltiņš: L. Kauķe ir iesniegusi jautājumu par medicīnas termina bolus atveidi latviešu valodā. Vispirms jau jāsaka, ka ir divi termini: viens, kas ir saistīts ar medikamentu ievadīšanas režīmu, otrs – ar medicīnisko fiziku un staru terapiju kā materiāla apzīmējums. Es ierosinu sākt diskutēt par pirmo – par bolus ievadīšanu. Par šo jautājumu jau visiem izsūtīju savus apsvērumus, arī Amoliņa kungs iesniedza komentārus.

L. Kauķe: terminu bolus deva es atradu SPKC vietnē kardioloģijas sakarā, kā arī Zāļu valsts aģentūras lietošanas instrukcijās un Kardioloģijas biedrības dokumentos. Šāds termins jau pastāv, un viņi to lieto.

M. Baltiņš: jau pirms 30 gadiem bija ļoti daudz šādu jautājumu, zāļu aprakstos tas, bez šaubām, figurē. Cilvēki nezina, ko šim vārdam likt klāt. Deva ne vienmēr pareizi izsaka attiecīgo domu. Atsaucoties uz BIOR, zāļu deva tiek ievadīta īsā laikā, tas vairāk ir ievadīšanas režīms. Nenoliedzu, ka termins bolus deva eksistē, bet tas ir tāpēc, ka nav skaidrs, kā to labi izteikt. Šeit bieži vien runa ir par devas ievadīšanas režīmu, nevis devu. Pareizāk būtu atstāt netulkotu un slīpināt kā svešvalodas vārdu.

L. Kauķe: daudzos kontekstos slīpināšana nav iespējama, citur nepieciešama locīšana.

M. Baltiņš: bolus režīms būtu precīzāks termins.

E. Cauna: ja mēs vēlētos iziet uz kompromisu un saglabāt jau lietoto terminu bolus deva, tad mēs to varētu atveidot kā ātri ievadāma deva. Tas pareizais aspekts būtu tāds, ka medikamentu ievada ātrā veidā.

M. Baltiņš: ātrievadāma deva būtu pareizāk.

L. Kauķe: ātrā deva, jo mums tas jāpadara pēc iespējas īsāks.

M. Baltiņš: nē, tur ir svarīgs tas ievadīšanas aspekts – kontrastviela tiek iešļākta dažu sekunžu laikā.

E. Cauna: mēs bieži pieļaujam sinonīmus, arī šeit mēs varētu atstāt divus variantus – bolus deva un ātrievadāma deva.

M. Baltiņš: ātrievades deva.

L. Kauķe: vai ātrā ievadīšana ir paredzēta ātrai iedarbībai? Kāds ir tās mērķis?

M. Baltiņš: panākt augstu vielas koncentrāciju.

R. Karnīte: šeit tekstā ir arī vienmomenta deva, vai tā nevar būt?

M. Baltiņš: tas vairāk ir skaidrojums.

E. Cauna: ātrievade arī terminoloģiski būtu labs risinājums, bet mēs varam apsvērt iespēju saglabāt arī bolus devu.

M. Baltiņš: es jau nesaku, ka tas ir jāizskauž. Kā iegājies termins tas nav skaužams, taču tas vienkārši nav precīzs.

L. Kauķe: es tikai domāju, vai tas tagad ieviesīsies.

M. Baltiņš: plašais lietojums izpaužas tādējādi, ka termins tiek pārrakstīts no vienas vietas uz otru bez liekas domāšanas.

E. Cauna: ja dodam divus sinonīmus, tad pirmais ir vēlamais, kas mums būtu ātrievades deva, un otrs būtu bolus deva.

M. Baltiņš: man noteikti negribētos iet to ceļu, kurā mēs šo terminu taisītu par bolu.

LZA TK apstiprina divus sinonīmiskus terminus – ātrievades deva un bolus deva.

M. Baltiņš: pilnīgi šķirams ir jautājums par radiācijas fizikas jeb pacientu aizsardzības materiāliem. Šis ir pilnīgi cits termins un sakrīt tikai pēc formas.

L. Kauķe: arī šis termins ir vajadzīgs.

M. Baltiņš: jā, bet tas jāskata citā situācijā, lemjot absolūti atsevišķi.

L. Kauķe: kā tad to šo materiāla gabalu nosaukt – bolus materiāls?

M. Baltiņš: šajā gadījumā varbūt nav tik svarīga, kāda tur ir izejas substance.

L. Kauķe: ja pirmajā gadījumā likām deva, tad šeit būtu materiāls.

M. Baltiņš: varbūt liekam kā salikteni – bolusmateriāls?

L. Kauķe: dikti gari, bieži rakstzīmes ir ierobežotas programmatūrā.

R. Karnīte: bolusplēve ir īsāks.

L. Kauķe: bet vai tā vienmēr ir plēve?

M. Baltiņš: doma ir tāda, ka daudzos gadījumos šādus jēdzienus lieto nosacīti.

D. Šostaka: ja ir daudzi un dažādi materiāli, tad varbūt ir nepieciešams vispārīgāks termins.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu bolusmateriāls.

M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina uz nākamo sēdi sanākt 21. februārī.

Sēde beidzas plkst. 15.20.

Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne