LZA TK 09.04.2024. sēdes protokols Nr. 3/1183

LZA TK 09.04.2024. sēdes protokols Nr. 3/1183

09.04.2024.

Sēde notiek 2024. gada 9. aprīlī plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā

Sēdē piedalās 11 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
Termina lidaparāts apstiprināšana.
Latviešu aviācijas frazeoloģijas rokasgrāmatas izskatīšana.
Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojuši E. Vimba un A. Uzula.

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

M. Baltiņš: atgādinu, ka iepriekšējā LZA TK sēde notika martā, kad aplūkojām galvenokārt ar dārgakmeņiem saistītus terminus un psiholoģijas terminus. Protokols jums ir izsūtīts. Ja rodas kādi labojumi, noteikti dodiet ziņu A. Vucānei.

LZA TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

2. Termina lidaparāts apstiprināšana.

M. Baltiņš: uz šo sēdi esam uzaicinājuši Civilās aviācijas aģentūras pārstāvjus, un tas ir saistīts ar būtiska termina maiņu. Ir paredzēts atteikties no savulaik neveiksmīgi iegājušā termina gaisa kuģis, par ko savulaik plaši rakstīja Juris Baldunčiks. Kriminālkodeksā tas kādreiz parādījās saistībā ar lidmašīnu nolaupīšanu. Šobrīd ir ierosinājums pilnībā pāriet uz terminu lidaparāts. Jau no 2000. gadu sākuma, kad Tulkošanas un terminoloģijas centrs sāka tulkot NATO dokumentus, militārajā jomā visu laiku tika lietots termins lidaparāts. Civilajā aviācijā tas gan bija citādāk, bet tagad situācija ir nobriedusi, lai jautājumu mainītu. Šo jautājumu ierosināja Arturs Krastiņš, kas ilgu laiku strādāja kopā ar Civilās aģentūras pārstāvjiem.

A. Krastiņš: strīdīgā situācija ar terminiem lidaparāts un gaisa kuģis mums Valsts valodas centrā (VVC) vienmēr sagādājusi galvassāpēs, jo Aizsardzības ministrija pastāvīgi uzsvēra, ka pareizs termins ir lidaparāts, bet civilajā aviācijā mums nācās lietot terminu gaisa kuģis. Taču tagad esam vienojušies, ka turpmāk arī civilajā aviācijā tiks lietots termins lidaparāts.

I. Makare: mūsu mērķis bija izstrādāt latviešu radiofrazeoloģiju, un no Civilās aviācijas aģentūras direktora nāca uzstādījums, ka mēs šo terminu gaisa kuģis, kas aizgūts no krievu valodas, mainām uz terminu lidaparāts. Skaidrs, ka vēl ilgu periodu dokumentos figurēs abi varianti, bet pakāpeniski mēģināsim pāriet uz terminu lidaparāts. Jāatzīst, ka civilajā aviācijā par šo nav vienota viedokļa, tomēr Civilās aviācijas aģentūras nostāja ir tāda, ka mēs šo terminu mainām.

A. Krastiņš: piebildīšu, ka LZA TK viennozīmīgs apstiprinājums palīdzētu šo terminu turpmāk ieviest tiesību aktos.

M. Baltiņš: ceru, ka nevienam principiālu iebildumu nebūs. Šis lēmums tiktu arī publiskots “Latvijas Vēstnesī”, lai visiem būtu skaidrs, ka tas ir lēmums, nevis tikai ieteikums. Mēs arī norādīsim, ka toreiz tika fiksēts tāds termins, bet tagad mēs šo konkrēto terminu precizējam.

E. Cauna: vēlos tikai uzsvērt, ka tas ir ļoti labs lēmums.

LZA TK vienprātīgi apstiprina terminu lidaparāts kā vienīgo atbilsmi angļu terminam aircraft.

3. Latviešu aviācijas frazeoloģijas rokasgrāmatas izskatīšana.

M. Baltiņš: šīs rokasgrāmatas terminu veidošanā piedalījās arī mani VVC kolēģi Anna Zahare un A. Krastiņš, bet galvenokārt tas ir Civilās aviācijas aģentūras nopelns. Aicināšu I. Makari un A. Krastiņu pastāstīt vairāk par šīs rokasgrāmatas tapšanu, bet vēlos norādīt, ka šis ir ļoti būtisks dokuments, ko esam ieguvuši.

I. Makare: sāksim ar vēsturi. Šobrīd radiokomunikācija aviācijā ir tikai angļu valodā, un tā tas ir kopš neatkarības atgūšanas. Gaisa satiksmes vadības dispečers ar pilotu radiokomunikācijā runā tikai angļu valodā, un iemesls ir tāds, ka mums līdz šim nebija radiofrazeoloģijas latviešu valodā. Ir noteikti kritēriji, kurās situācijās radiokomunikācijai ir jānotiek angļu valodā, bet ES regulas neaizliedz lietot nacionālo valodu. Šobrīd saskaramies ar situāciju, ka ir piloti, kas nevar pat saņemt pilota apliecību, ja nezina angļu valodu. Pamata frāzes radiokomunikācijā ir noteiktas ES regulā, regulas latviešu valodas tulkojumā šīs pamatfrāzes ir atstātas angļu valodā. Šīs darba grupas mērķis bija iztulkot radiofrazeoloģiju, kas bija angļu valodā. Pirmais mērķis ir apstiprināt latviešu valodas frazeoloģiju. Tas, protams, nenozīmē, ka tā uzreiz tiks ieviesta. Vēl jāmaina tiesiskais regulējums, apmācības materiāli u. tml. Piebildīšu, ka rokasgrāmatas tapšanā piedalījās VVC pārstāvji, dispečeri, piloti un Civilās aviācijas aģentūras pārstāvji. Šobrīd esam nonākuši pie kopsaucēja, kas ir pārdomāta darba rezultāts.

A. Krastiņš: no valodas viedokļa tas bija ļoti interesants darbs, jo radiofrazeoloģija nav parasta literārā valoda. Mēs pārdomājām, kā visu pateikt vienkāršāk, īsāk un saprotamāk. Katrs valodas aspekts ir rūpīgi izvērtēts, mēs domājām par katru komatu, jo komata atrašanās arī mainīja nozīmi. Mums ļoti daudz palīdzēja piloti un dispečeri, jo viņi zina, kas ar konkrēto frāzi ir domāts. Ņemot vērā, ka angļu valoda Latvijas gaisa telpā ir vienīgā valoda, mums nācās iet uz kompromisu, piemēram, esam saglabājuši akronīmiem anglisko izrunu. Piemēram, ACAS izruna ir ei-kas (airborne collision avoidance system), jo tā šis vārds ir iegājies. Mēs daudz domājām, vai tas ir pieļaujami. Taču tā tas praksē ir izplatīts, turklāt dispečeri teica, ka latviskā izruna varētu maldināt. Tad mēs lēmām, ka tie jāizrunā kā angliski akronīmi vai burti. Aicinu šo rokasgrāmatu apstiprināt, lai latviešu valodu varētu oficiāli lietot Latvijas gaisa telpā.

I. Makare: piebildīšu, ka latviešu aviācijas frazeoloģijas dokuments ir “dzīvs” dokuments, ko vēl varēs precizēt. To apstiprina Civilās Aviācijas aģentūra, VVC, varbūt arī TK. Tas tiks publiskots dažādās mājas lapās. Lai vispār varam runāt par šīs radiofrazeoloģijas ieviešanu, mums ir jābūt pašām frāzēm.

M. Baltiņš: vēlos precizēt, ka atbilstoši Valsts valodas likumam tieši TK ir tiesības apstiprināt šādu kolekciju, un ir nepieciešams tieši komisijas akcepts, lai varētu virzīties uz priekšu, jo tas apstiprina dokumenta statusu un spēku. Šeit ir runa par precīzu, formalizētu saziņu. Ir skaidrs, ka tā nav vienkārša saruna, te katrai frāzei ir noteikta jēga, kas ir vienāda visos gadījumos, lai nodrošinātu drošību un nepārtrauktību. Lūgšu TK locekļus uzdot jautājumus, izteikt precizējumus, ieteikumus vai aizrādījumus, lai varam dokumentu akceptēt kā terminu kolekciju.

J. Borzovs: man bija jautājums par akronīmiem, bet A. Krastiņš uz to jau ļoti labi atbildēja. Man ir cits jautājums – kā mēs atšķirsim, kurā valodā radiofrazeoloģiju lietot, ja pie mums ielido, piemēram, brālis lietuvietis.

I. Makare: gaisa telpa dalās kontrolējamā un nekontrolējamā gaisa telpā. Kontrolējamā gaisa telpā latviešu valoda netiks ieviesta. Turklāt regula nosaka, ka virs lidostām, kurās ir vairāk nekā 50 000 starptautisko lidojumu, radiokomunikācija tiek nodrošināta angļu valodā. Šajā gaisa telpā piloti runās tikai angļu valodā. Kam nav apstiprinājuma angļu valodā, tas nevar šajā gaisa telpā ielidot. Nekontrolējamā gaisa telpā lido pēc vizuālo lidojumu noteikumiem. Tur, kur ir konkrēti lidlauki, piemēram, Liepājā, tur ir pakalpojums, kuru sniedz informators, nevis dispečers. Mēs esam paredzējuši, ka šiem informatoriem būs jārunā gan latviešu, gan angļu valodā. Ja brālis lietuvietis ielidos šajā gaisa telpā, viņš runās angliski.

M. Baltiņš: šeit precīzi tika ieskicēti dažādi gadījumi. Tas nenozīmē, ka angļu valoda tiks aizstāta ar latviešu valodu, bet gan to, ka latviešu valoda var tikt lietota konkrētās situācijās. Tagad neko nevar lietot, jo frazeoloģijas nav.

E. Cauna: man ir komentārs par terminiem lietusgāze un gāziensniegs. Es ierosinātu, lai tos pārskata Meteoroloģijas centrs, kas lieto terminu gāzienlietus, kurš ir arī Meteoroloģijas terminu vārdnīcā.

A. Krastiņš: mums darba grupā bija iesaistīti arī meteorologi, kas darbojas ar aviācijas meteoroloģiju.

I. Makare: mēs bijām uzaicinājuši speciālistus tieši no Meteoroloģijas centra. Man nav iebildumu, bet par to vēl jāapspriežas ar kolēģiem, varam to papildus izrunāt.

U. Cerbulis: es vēl gribēju jautāt par terminu lidaparāts. Kā tas izskatīsies Terminoloģijas portālā? Šobrīd tur var atrast abus vārdus, un gan jau tas vēl ilgi tā būs. Kā tulkotājs varēs zināt, kuru terminu lietot?

M. Baltiņam: terminam būs jāpievieno piezīme, ka tas ir jauns ieteikums. IATE arī ir tāda prakse, ka jāatzīmē, ja termini ir absolūti sinonīmi, vai jānorāda, kuram terminam dodama priekšroka.

A. Krastiņš: portālā termini.gov.lv ievietosim piezīmi, ka termins gaisa kuģis ir aizstāts, bet termins lidaparāts ir ieteicamais lietojums.

I. Makare: dokumentos noteikti ilgu laiku būs sastopami abi termini, bet pie iespējas mēs arī kontrolēsim, lai turpmāk dokumentos tiktu lietots vārds lidaparāts.

LZA TK apstiprina radiofrazeoloģijas terminu vārdnīcu kā terminu kolekciju.

4. Dažādi.

4.1. Angļu termina fan fiction atbilsme latviešu valodā.

M. Baltiņš: šo terminu mēs sākām skatīt iepriekšējā sēdē, bet toreiz to atlikām, jo VVC kolēģe nevarēja sēdei pievienoties.

K. Erštiķe: tātad tas ir jebkurš literārs darbs, ko radījuši konkrētā literārā darba autora fani. Piemēram, Gredzenu pavēlnieka fani, Harija Potera fani. Tad viņi, izmantojot tos pašus tēlus, izveido savus stāstus, kas ne vienmēr atbilst oriģinālajam stāstam, un šo žanru sauc par fan fiction. Citās valodās, piemēram, gan franču, gan vācu valodā tiek saglabāts šis pats angļu termins. Lietuviešu valodā arī tas ir atstāts. Latviešu valodā figurē vārds fanfikss, bet tam ir sarunvalodas pieskaņa. Mums par to ir bijušas divas konsultācijas, un mums bija varianti fanu fikcija, fanu radīta fikcija, fanu fantastika vai fanu radīta fantastika. Pēdējiem ir līdzība ar terminu zinātniskā fantastika.

M. Baltiņš: diemžēl šajā sēdē mums nav neviena no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, jo būtisks moments ir tas, kā atveido fiction. Ja fiction ir daiļliteratūra, tad šeit būtu kas līdzīgs. Es neieteiktu ieviest vārdu fikcija, tad varbūt labāk fanu fantastika, bet te jāprecizē žanra robežas.

D. Šostaka: fan faction ir tad, kad cilvēks paņem tēlus un dod viņiem savu interpretāciju. Viņš nevis uzņemas pūles radīt savu varoni, bet gan paņem gatavu, un tur jau viņam ir lasītāji.

E. Cauna: atšķirībā no zinātniskās literatūras fiction ir daiļdarbi, kas ir veidoti tā, ka varoņi un noteikumi ir izdomāti. Ar fan fiction tvērums ir paplašinājies, tur iekšā iet attēli. Mums jādomā fantāzijas vai izdomājuma virzienā.

M. Baltiņš: tad nevis fantastika, bet drīzāk fanu fantāzijas, tas tad varētu ietvert ne tikai literārus darbus, bet arī komiksus un attēlu sērijas. Fanu fantāzijas par kādu noteiktu tēmu.

D. Šostaka: jā, skatos, ka internetā šis termins jau tiek lietots.

E. Cauna: par labu vārdam fantāzijas runā tas, ka mums šis termins jau ir lietots mūzikā. Tur tā ir variācija, brīva improvizācija par tēmu.

J. Borzovs: varbūt labāk fantazējums – fanu fantazējums?

M. Baltiņš: tad sanāk, ka fantazējums ir rezultāts, bet žanrs ir fantāzijas, kas ir literārais process.

A. Krastiņš: piebildīšu, ka fan fiction nekad nav komercializēts. Man sākumā patika variants fanu fantastika, bet tagad es balsotu par variantu fantāzija. Vienīgi es atbalstītu vienskaitļa lietojumu, jo tas vairāk atgādina mākslas veidu. Fanu fantāzijas var jukt ar fantāzijām, kas faniem rodas.

J. Borzovs: vai nevienam nav šaubu par vārdu fans? Vai mums ir tāds vārds?

A. Krastiņš: literārajā valodā to plaši lieto.

E. Cauna: 1999. gada svešvārdu vārdnīcā tas ir fiksēts, līdz ar to lietojums nav neleģitīms. Es pieslienos A. Krastiņa viedoklim, jo tad mums būtu sistēmiska pieeja. Tas arī ļautu veidot daudzskaitli, turklāt arī mūzikā rezultāts ir fantāzija.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu fanu fantāzija.

4.2. Angļu termina multi-cooker atbilsme latviešu valodā.

M. Baltiņš: šeit mums bija tādi varianti kā multivārāmais katls, daudzfunkcionālais katls, daudzvārāmais katls. Katrā gadījumā būtu labi piedāvāt vienu konkrētu variantu tiem, kas šos katlus pārdod. Kurš variants jums patīk vislabāk? Man patīk variants daudzfunkcionālais katls. Variantā multivārāmais katls nav skaidrs, vai tas ir katls, kas vāra daudz vai dažādi.

A. Krastiņš: visbiežāk lieto multivārāmais katls, lai gan daudzfunkcionālais katls ir tehniski vispareizākais, bet arī multikatls nav peļams.

J. Borzovs: multikatls ir īsāk.

D. Šostaka: mēs jau zinām – jo īsāks termins, jo lielāka iespēja, ka to lietos.

M. Baltiņš: tad apstiprinām variantus daudzfunkcionālais katls un multikatls?

E. Cauna: varbūt to garo tad nemaz nevajag.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu multikatls.

4.3. Angļu termina concept art atbilsme latviešu valodā.

M. Baltiņš: uzsvēršu, ka šī nav konceptuālā māksla, jo tas ir videospēļu kontekstā.

U. Cerbulis: dizaina koncepts vai dizaina koncepcija, bet ir vēl virkne tādu vārdu kā mock-up art, story bord, dummy, mock-up, draft, kuru atbilsmes ir makets, mets, modelis, prototips un paraugs. Ja šos terminus paskatās terminoloģijas portālā, tad tur ir juceklis.

M. Baltiņš: tur ir sarežģīta terminu sistēma, kurā mēs diez vai šobrīd radīsim skaidrību.

E. Cauna: pēc Vikipēdijas raksta sanāk, ka tā ir skice, kas attēlo ideju. Tā nav māksla, drīzāk vizuālā koncepcija.

A. Krastiņš: tā ir vizualizācija, konceptvizualizācija.

E. Cauna: tas izklausās labi.

U. Cerbulis: bet šeit ir skice, nevis galaprodukts.

A. Krastiņš: tās skices ir ļoti detalizētas, vienīgi jautājums, vai tas ir koncepts vai koncepcija.

E. Cauna: ja saliek saliktenī, tad problēma ir mazāka. Piemēros redzam, ka sākumā ir rupjš zīmējums, tad jau precīzāks un pamazām iet uz priekšu.

M. Baltiņš: varam arī veidot terminu [idejas] konceptvizualizācija, vārdu idejas liekot kvadrātiekavās, tad varbūt būtu skaidrāk.

E. Cauna: koncepts un ideja jau ir viens un tas pats.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu konceptvizualizācija.

4.4. Angļu termina rewetting atbilsme latviešu valodā.

M. Baltiņš: šeit ir jautājums par to, ka vietu, kuru gribēts padarīt sausāku, pēc tam mērķtiecīgi cenšas atgriezt dabiskajā līmenī. Kā šo darbību saukt?

D. Šostaka: sākotnējā līmeņa atjaunošana?

M. Baltiņš: mums būs grūti pateikt, kas ir sākotnējs un kas nav. Ja pirms tam ir bijusi nosusināšana, tad atmitrināšana būtu kā pretstats.

J. Borzovs: piekrītu šim variantam.

E. Cauna: priedēklis -at var maldināt.

D. Šostaka: doma ir atkal kaut ko samitrināt.

E. Cauna: autors negribēja variantu dabiskā līmeņa atjaunošana, tad varbūt gruntsūdens līmeņa atjaunošana.

M. Baltiņš: gruntsūdens līmeņa celšana.

E. Cauna: celšana vai palielināšana?

M. Baltiņš: gruntsūdens līmeņa atjaunošana.

A. Krastiņš: mums ir bijis termins rewilding, kuram kā atbilsmi mēs ieteicām ekosistēmas dabiskā atjaunošanās. Ja šeit liekam ko līdzīgu, tad tas būtu arī konsekventi.

M. Baltiņš: tad neņemam to mitrumu, bet koncentrējamies uz gruntsūdens līmeņa atjaunošanu.

I. Bode: tas ir aktuāls arī būvniecībā. Kad būvniecības beigās visi cer, ka gruntsūdens atgriezīsies savā līmenī. Tur neko nepaaugstina, vienkārši gruntsūdens atgriežas tādā līmenī, kādā bija. Tā ir gruntsūdens līmeņa atjaunošanās.

D. Šostaka: piekrītu, jo tas vienlaikus ir plaši un precīzi.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu gruntsūdens līmeņa atjaunošana.

M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina uz nākamo sēdi sanākt 14. maijā.

Sēde beidzas plkst. 15.20.

Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne