LZA TK 16.12.2025. sēdes protokols Nr. 7/119

    Sēde notiek 2025. gada 16. decembrī plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā
    Sēdē piedalās 12 dalībnieki
    Sēdi vada Māris Baltiņš
    Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:
1.    Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
2.    Par terminu sex un gender tulkošanu tiesību aktos.
3.    Daži muzejniecības termini.
4.    VVC iesniegto jautājumu izskatīšana.
5.    Dažādi.

M. Baltiņš sēdes sākumā informē, ka ir izsludināta pieteikšanās Endzelīna konferencei, kas notiks februārī, un aicina aplūkot konferences tēmas Latviešu valodas institūta mājaslapā.

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

M. Baltiņš: atgādinu, ka iepriekšējā sēde notika septembrī. Cik man zināms, komentāri par septembra sēdes protokolu nav saņemti, tāpēc aicinu to apstiprināt. 
LZA TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

2. Par terminu sex un gender tulkošanu tiesību aktos.

M. Baltiņš: šo jautājumu ir ierosinājis Tiesībsarga birojs. Tas ir mūžsenais jautājums par divu vārdu – sex un gender – tulkošanu. Te gan jānorāda, ka mēs par šiem vārdiem nerunājam abstrakti, bet gan Stambulas konvencijas kontekstā, kurā tie lietoti abi kopā. Daudzi no vēstulē minētajiem ieteikumiem nav precīzi. Skaidrs, ka šajā jautājumu ir jākonsultējas arī ar Ārlietu ministriju.
A. Krastiņš: tā kā vēstules adresāti ir bijuši vairāki, Valsts valodas centrs (VVC) vēlas uzņemties iniciatīvu šī jautājuma apspriešanā. Iebildumi par terminu sociālais dzimums ir diskutējumi, jo šeit viedokļi ļoti strauji mainās. Ar Stambulas konvenciju mēs strādājām jau kopš 2011. gada. Terminu sociālais dzimums reizēm ir ierosināts aizstāt ar terminu dzimte, kas arī reizēm ir problemātiski. Savulaik vienā no LZA TK sēdēm, kad apspriedām kvīru terminu, parādījās termins dzimuma socialitāte. VVC uzskata, ka šis jautājums jārisina kopā ar nozares ekspertiem. Te vēl ir jālemj, vai tiešām šo terminu vajag pārskatīt, vai arī varam palikt pie termina sociālais dzimums, jo vēstulē paustais viedoklis nav stingrs. Tiesībsarga birojs saprot, ka šeit nav domāts bioloģiskais dzimums. Katrā gadījumā šī jautājuma apspriešanai nepieciešama plašāka sanāksme, tāpēc aicinu nesteigties ar lēmumiem šajā sēdē.
M. Baltiņš: mums bija ļoti svarīgi noskaidrot, ka diskusijas par šo jautājumu notiek.
LZA TK pagaidām atliek šī jautājuma apspriešanu.

3. Daži muzejniecības termini.

M. Baltiņš: šajā sēdē mums ir pievienojusies Baiba Uburģe, kura ir sastapusies ar problēmu, ka, aprakstot kolekcijas, ir svarīgi norādīt apkopojušu nosaukumu dažāda veida darbiem.
B. Uburģe: vispirms paskaidrošu, ka ekspozīcijas var veidot dažādi – gan individuāli, gan pa grupām. Tās var būt vienā tehnikā veidotas grupas, piemēram, no ziloņkaula. Kā pareizi būtu šos darbus nosaukt – ziloņkaula darbi, izstrādājumi, darinājumi? Tekstā var rakstīt mākslas darbs, artefakts, mums ir vajadzīgi dažādi sinonīmi. Mums bija diskusijas par termina izstrādājums lietojumu, jo izskanēja viedoklis, ka tas ir rusicisms. Tāpēc gribēju dzirdēt jūsu domas. Vai varam lietot terminu izstrādājums? Būtībā šeit arī ir runa par amatniecības izstrādājumiem. 
M. Baltiņš: īsti nevaru atrast pamatojumu, kāpēc vārds izstrādājums būtu skaužams kā rusicisms. Manuprāt, tas ir drusku pārspīlēti. Mēs joprojām, piemēram, izstrādājam diplomprojektus, tāpēc atvasinājumi no šī vārda ir pieļaujami. 
A. Amoliņš: kā līdz šim praksē lietots? Man pēc atmiņas liekas, ka vairāk runā par darinājumiem. Būtu jāskatās līdzšinējā prakse muzejos.
B. Uburģe: ir lietoti abi vārdi, vairāk pat varbūt izstrādājums nekā darinājums. Darinājums vairāk tiek attiecināts uz tautas mākslu.
A. Krastiņš: izstrādājumi var būt arī rūpnieciskā mērogā. Kādā mērogā šeit domāts?
B. Uburģe: mums to visvairāk iznāk to pielietot Āzijas kultūru kolekcijas kontekstā Rīgas Biržā, tur tieši ir šie amatniecības izstrādājumi, kas veidoti, no paaudzes paaudzē pārmantojot amatniecības prasmes.
M. Baltiņš: domāju, ka varam lietot abus vārdus, jo katram ir sava vieta. Ja ir runa par laku un emalju, tad šķiet, ka vārds izstrādājums būtu labāks par darinājumu. Par ziloņkaulu un koku grūti pateikt. Kur tehnikas ir tuvākas, tur ir skaidrāks, ka var būt gan viens, gan otrs vārds, bet, tur, kur ir īpatnās tehnikas, tur drīzāk gribētos vārdu izstrādājums. Katrā ziņā nevajag meklēt rusicisma bubuļus, kur to nav.
D. Šostaka: pēdējā desmitgadē vārds izstrādājums saistās ar pārtikas izstrādājumiem, bet tas nav arguments, lai to nevarētu izmantot muzeju jomā.
M. Baltiņš: šķiet, ka arī pārtikas rūpniecībā šī vārda lietojums ir mazliet pierimis.
TK vienojas, ka dažādu veidu darbiem muzejniecības jomā kā apkopojošo apzīmējumu var izmantot vārdu izstrādājums.

4. VVC iesniegto jautājumu izskatīšana. 

4.1. Par terminiem jauniebraucējs un jaunpienācējs.

M. Baltiņš: migrācijas jomā tas tomēr būs jauniebraucējs. 
I. Kraukle: šo jautājumu bija saņēmusi Anita Butāne. Vārds jaunpienācējs vairāk asociējas, piemēram, ar deju kolektīvu, tāpēc šaubos, vai migrācijas kontekstā tā būtu pirmā izvēle.
M. Baltiņš: vajadzētu palikt pie vārda jauniebraucējs, jo jaunpienācējs ir jēdzieniski neiederīgs.
J.  Borzovs: mēs neko te īsti nevaram izlemt, jo nav līdz galam skaidrs, kāpēc tas nepieciešams.
R. Karnīte: varbūt jāveido termins, iekļaujot tos piecus gadus kā laika intervālu.
D. Šostaka: piecgades jauniebraucējs.
A. Krastiņš: iespējams, ka vārdam jaunpienācējs kājas aug no angļu valodas. Kanādas Imigrācijas birojs terminam imigrant pamīšus lieto terminu newcomer. Varbūt tas ir veids, kā mīkstināt vārdu imigrants.
I. Kraukle: tikko no A. Butānes saņēmu ziņu, ka jautājums ir saņemts no Izglītības un zinātnes ministrijas latviešu valodas apguves kontekstā.
LZA TK vienojas pagaidām atlikt šī jautājuma apspriešanu.

4.2. Par terminiem dizains un dizainēt.

I. Kraukle: šajā jautājumā uzsvars ir uz nepieciešamību parādīt, ka uzmanība tiek pievērsta mācību procesam – tam, kā students apgūst konkrētas lietas.
M. Baltiņš: es šeit saskatu vēlmi piedēvēt angļu vārdam dizains to, kas tam nepiemīt, un paplašināt tā robežas līdz bezgalībai. Bieži vien tas vienkārši ir mācību plānojums.
I. Kraukle: šeit tvērums, iespējams, ir mazliet plašāks. Runa ir par to, kā studenti mācīsies. Nezinu, vai tas ietilpst vārdā plānojums.
M. Baltiņš: noteikti ietilpst. Diemžēl cilvēki nereti nespēj šķirt jēdzienu plāns no plānojuma. Katrā ziņā te noteikti nevajadzētu lietot vārdu dizainēt.
J. Borzovs: šis šobrīd ir tāds modes termins. Pirms gadiem mēs to skatījām savā jomā un secinājām, ka tas ietver to pašu projektu izstrādi. Mēs savā šaurajā jomā to saucam par projektēšanu, bet rezultātu par projektējumu.
M. Baltiņš: jūsu jomā tas ir labi nošķirts. Pēc skaidrojuma nav pat īsti skaidrs, vai tā ir mācīšana vai mācīšanās.
I. Kraukle: šeit ir uzsvars uz to, kā students mācīsies, tad drīzāk mācīšanās.
M. Baltiņš: tomēr tas ir veids, kā viņu māca.
I. Kraukle: variants mācību plānojams apvienotu abus – gan mācīšanos, gan mācīšanu.
LZA TK vienojas neatbalstīt termina dizains lietojumu izglītības kontekstā, tā vietā iesakot terminus plānojums un plānošana.

3.3. Par terminiem soft skills, hard skills, management soft skills, management hard skills.

M. Baltiņš: šeit tātad ir runa par dažādām prasmēm.
I. Kraukle: jautājums jau ir daudz apspriests, šeit tas parādās cilvēkresursu vadības kontekstā, tomēr pamats, šķiet, paliek nemainīgs. Ja runājam par cilvēkresursu vadības jomu, tad soft skills ir prasmes, kas cilvēkam piemīt pašas par sevi, tās ir vispārīgākas prasmes, kas nav saistītas ar nozarei raksturīgo.
M. Baltiņš: terminu soft skills varam atveidot kā vispārīgās prasmes, bet hard skills kā specifiskās prasmes.
I. Kraukle: šeit tad tās būtu vadības vispārīgās un specifiskās prasmes?
D. Šostaka: atbalstu, jo tas izsaka terminu jēgu.
J. Borzovs: iesaku apstiprināt tikai pamatterminus, bet nesaistīt jautājumu ar management atveidi.
I. Kraukle: bet šis jautājums mums ir iesniegts tieši saistībā ar management, saistībā ar cilvēkresursu vadību.
J. Borzovs: tad jāskatās starptautisko standartu latviskojums.
M. Baltiņš: cilvēkresursu vadība ir specifisks jautājums. Vispirms vienosimies par pamatterminiem un tad nākamajā līmenī padomāsim precīzāk, jo te var būt arī vadīšanas, nevis vadības prasmes.
I. Kraukle: vai varam piedāvāt terminus cilvēkresursu vispārīgās un specifiskās prasmes?
M. Baltiņš: jā, noteikti.
LZA TK apstiprina terminus vispārīgās prasmes un specifiskās prasmes kā atbilsmes angļu terminiem soft skills un hard skills.

4.4. Par terminu tribute show un citiem tribute terminiem.

I. Kraukle: šeit ir situācija, kad mākslinieki velta šovu, izpildot konkrēta mākslinieka daiļradi šī mākslinieka stilā. Daudzām grupām ir šādi tribute šovi. 
M. Baltiņš: tā ir veltījuma izrāde vai uzvedums. Protams, tad, ja apzināti mēģinu atveidot kādas grupas stilu, izrādot tai cieņu. Ja tā ir kariķēšana, tad tas ir citādi.
I. Kraukle: tabulā ir norādīti saistītie termini. Vienā gadījumā koncerts tiek veltīts konkrētam māksliniekam. Citā tas ir look-alike tribute artist – mākslinieks, kas izskata ziņā ir līdzīgs tam mūziķim, kura daiļradi cenšas attēlot. Manā ieskatā vārds veltījums ir pat ļoti pieņemams.
M. Baltiņš: Nacionālajā teātrī bija veltījuma koncerts Ulda Stabulnieka piemiņai. Vai tas iekļautos šajā kontekstā?
I. Kraukle: domāju, ka jā. Bet tabulā ir aplūkoti divi dažādi gadījumi. Viena daļa ir veltījums konkrētam māksliniekam, bet otrā gadījumā tie ir mākslinieki, kuri cenšas vizuāli kopēt personu, kam veltīts priekšnesums.
M. Baltiņš: kad Jānim Valdmanim apritēja 70 gadi, tika izdots veltījumkrājums. Tas nenozīmē, ka runājam tikai par šo cilvēku, bet akadēmiskajā tradīcijā veltām rakstus, par ko viņš varētu būt priecīgs. Vārds veltījumkrājums nāk no vācu valodas Festschrift. Pēc šī modeļa varam veidot terminus veltījumizrāde, veltījumkoncerts.
I. Kraukle: varbūt arī veltījumdziedātājs vai veltījuma dziedātājs?
M. Baltiņš: visos variantos tas varbūt nederēs.
R. Karnīte: vai visu šo garo sarakstu ar veltījuma veidiem mums tagad tiešām vajag atšifrēt kā terminus?
M. Baltiņš: noteikti nē. Varam atšifrēt dažus kā paraugus. Par pārējiem jāskatās, vai tie latviskajā vidē iederēsies.
R. Karnīte: piekrītu un iesaku sašaurināt šo garo sarakstu. Galvenais vārds šeit ir veltījums. 
I. Kraukle: tad tribute show varētu būt veltījumpriekšnesums.
LZA TK apstiprina terminus veltījums un veltījumpriekšnesums kā atbilsmes angļu terminiem tribute un tribute show.

5. Dažādi.

5.1. Par terminu supersets.

M. Baltiņš: ar šo terminu domāta īpaša darba organizācijas forma, kur ir noteikts intensīvs darbs 90 minūšu garumā ar attiecīgām pauzēm. Protams, supersets, nebūtu īpaši laba izvēle.
A. Amolinš: par kādu procesu ir runa?
I. Kraukle: tas ir darba organizāciju vai darba intensitāti raksturojošs jēdziens, kad persona ļoti intensīvi, koncentrēti un ātri skata attiecīgo jautājumu un problēmu. Uzsvars ir uz intensīvu prāta izmantošanu un koncentrēšanos darbam. Ar -super tiek uzsvērta koncentrēšanās un darba intensitāte. Mēs no savas puses ieteicām variantus koncentrētas uzmanības darba posms, koncentrētas uzmanības darba posma metode. 
M. Baltiņš: koncentrēta darba sesija.
J. Borzovs: vai tā nav tā pati intervālā metode?
A. Amoliņš: šeit ir domāts intervāls, nevis metode.
J. Borzovs: liekas, ka tā ir sastopama dažādās jomās, bet ar atšķirīgiem nosaukumiem.
I. Kraukle: es sliektos uz vārdu darbsesija – koncentrēta darbsesija.
R. Karnīte: koncentrēta vai intensīva?
M. Baltiņš: labāk intensīva.
LZA TK vienojas apstiprināt terminu intensīva darbsesija.

5.2. Par terminu biogrāfisks apraksts.

M. Baltiņš: biogrāfisks apraksts katrā gadījumā būs ļoti atšķirīgs. Šķirklis enciklopēdijai būs viens, bet brīvā veidā autobiogrāfija būs kas cits. Šeit nesaskatu tādas īstas terminoloģiskas grūtības.
A. Amoliņš: nav iebildumu piedāvātajam variantam, biogrāfija var būt arī bieza grāmata. 
M. Baltiņš: tad vienojamies atbalstīt šo formalizēto variantu.
LZA TK apstiprina termina bibliogrāfiskais apraksts lietojumu.

5.3. Par filozofijas termina atbilsmi.

M. Baltiņš: šeit ir šis vācu termins, kas ir saistīts ar Hēgeļa dialektiku, un tajā parādās celšanas moments. Skaidrs, ka tas nav no vieglāk atveidojumiem variantiem. Es meklētu kādu filozofisko atveidojumu. Mums šeit nav Riharda Kūļa kunga, kas ir tulkojis daudzus darbus no vācu valodas. Grūti pateikt, kā izpaužas šis sublatio no latīņu valodas. 
J. Borzovs: ja balstīties uz latīnismu, tad sublācija būtu vienkāršākais variants.
A. Amoliņš: ja Latvijā ir kaut viens filozofs, kas to ir pētījis, tad varbūt varam pakonsultēties. 
LZA TK pagaidām atliek šī jautājuma izskatīšanu.

5.4. Agitas Līviņas iesniegums par terminu ilgritīgs tūrisms.

M. Baltiņš: šis jautājums ir saņemts no Vidzemes Augstskolas. Tas ir saistīts ar aprites ekonomiku, un te ir runa par tūrismu, kas radītu stabilu bāzi un nenoplicinātu resursus.
A. Amoliņš: kāda šeit ir saistība ar ritēšanu?
M. Baltiņš: saistībā ar apriti.
J. Borzovs: vai mums ir definīcija?
M. Baltiņš: ilgritīgs tūrisms ir tūrisma resursu atbildīga, apritīga un efektīva pārvaldība ilgtspējīgam galamērķim. Tā pamatā ir tehnoloģiju sniegto priekšrocību izmantošana un sadarbība starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un vietējo kopienu, lai ceļotājiem radītu kvalitatīvu un autentisku pieredzi, vienlaikus veicinot vietējo iedzīvotāju labklājību.
R. Karnīte: kā definīcija atbilst jēdzienam? Pats termins ir ilgritīgs tūrisms, bet definīcijā ir pārvaldība.
J. Borzovs: īsti labi jau pateikts nav.
R. Karnīte: ar ko tas atšķiras no ilgtspējīga tūrisma? Pagaidām tas šķiet vārdu salikums, kam nav nekādas jēgas.
M. Baltiņš: pieņemu, ka aprites ekonomika ir modes vārds, ko visi grib izmantot, un šeit ir vēlme piedāvāt jaunu terminu. Pirmais teikums nav labs, bet tur vēl var domu saprast. Bet otrajā teikumā jau aiziet nesaprotami.
I. Kraukle: termina sustainable tourism atbilsme ir ilgtspējīgs tūrisms, piedāvātais termins ilgritīgs tūrisms varētu būt tūrisma veids, taču nav saprotams, kā tas būtu angļu valodā, varbūt circular tourism.
D. Šostaka: man rodas iespaids, ka definīcija ir minimāli rediģēts mākslīgā intelekta radīts teksts.
M. Baltiņš: iespējams, projektam ir bijis vajadzīgs reālais ieguvums, kas izpaužas dažos jēdzienos.
A. Amoliņš: ja skatās mājaslapā, tad ir sakombinēti divi vārdi kopā – apritīgs un ilgtspējīgs. Izskatās, ka autori centušies izveidot jaunu jēdzienu un tam dot jaunu vārdu.
R. Karnīte: vispirms ir jāuzraksta jauna, skaidra definīcija, lai būtu saprotams, kas tas ir.
LZA TK pagaidām noraida piedāvāto terminu.

5.5. Par terminu quiet quitting.

M. Baltiņš: šajā iesniegumā mūsu iepriekš apstiprinātajiem terminiem tiek piedāvātas alternatīvas remdendarbs un remdenstrādāšana.
J. Borzovs: ja paskatās mazliet internetā, tad var atrast jēdzienu itāļu darbs/streiks. Būtībā tā ir tā pati lieta, kad kaut ko dara gariem pirkstiem, un piesieties it kā neviens nevar.
M. Baltiņš: piedāvājums nav slikts, bet mēs runājām par procesu, savukārt jautājuma iesniedzējs runā par rezultātu. Sākumā cilvēks darbojos enerģiski, bet tad atsalst, viļoties vai pārpūloties. Jēdzienam itāļu streiks ir sabotēšanas raksturs – it kā nestreiko, bet faktiski velk gumiju.
J. Borzovs: iepriekš apstiprinātajam variantam atsalšana nav nekāda vaina, varam šo jauno piedāvājumu noraidīt.
M. Baltiņš: es labprāt fiksētu vārdu remdendarbs un piedāvātu to kā okazionālismu, kas varētu kļūt par apritē lietojamu terminu.
D. Šotaka: remdendarbs noved pie atsalšanas. Vai tur ir pretruna?
J. Borzovs: drīzāk atsalšana noved pie remdendarba.
LZA TK vienojas atstāt iepriekš apstiprinātos terminus atsalums un atsalšana.

5.6. Par terminu kredītrēķins.

M. Baltiņš: it kā šis termins vārdnīcās neesot, bet praksē tomēr tiek lietots.
J. Borzovs: te mums nav ne definīcijas, ne skaidrojuma.
I. Kraukle: šis jautājums tika iesniegts arī VVC. Pirmkārt, termins kredītrēķins tiek lietots normatīvajos aktos, mēs arī nevaram sniegt tam spēcīgu pretargumentu. 
A. Amoliņš: tas parādās vismaz 20 normatīvajos aktos.
D. Šostaka: es šo terminu atradu Letonikas angļu-latviešu vārdnīcā.
M. Baltiņš: katrā ziņā termins ir, pastāv, un to var lietot.
R. Karnīte: vai arī runa ir par diviem terminiem  kredītrēķins un kredītpaziņojums.
LZA TK pagaidām atliek šī jautājuma izskatīšanu līdz sīkāku paskaidrojumu saņemšanai.

M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un pateicas visiem LZA TK locekļiem par intensīvo šī gada darbu, kā arī vēlreiz atgādina par pieteikšanos Endzelīna konferencei.

Sēde beidzas plkst. 15.45.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne