LZA TK 17.12.2025. sēdes protokols Nr. 8/1195

Ārkārtas sēde notiek 2025. gada 17. decembrī plkst. 15.00 Valsts valodas centrā

Ārkārtas sēdē piedalās M. Baltiņš, I. Muhka, A. Krastiņš, I. Kalniņš un B. Lazda

Darba kārtībā:

Termina surdotulks aizstāšana ar terminu zīmju valodas tulks.

B. Lazda: vispirms vēlos norādīt, ka cilvēki ar dzirdes traucējumiem komunicē latviešu zīmju valodā, kas ir viņu pirmā dzimtā valoda. Zīmju valoda nav universāla, katrai valstij tā ir sava. Mēs to izmantojam ikdienā, mācām un arī popularizējam. Tiesību aktos šobrīd izmanto terminu surdotulks, bet liela daļa sabiedrības neizprot šī vārda nozīmi. Mēs savos dokumentos lietojam terminus zīmju valoda un zīmju valodas tulks, tāpēc vēlamies oficiāli apstiprināt terminu zīmju valodas tulks, ar to aizstājot iepriekš lietoto terminu surdotulks.
M. Baltiņš: pirmkārt, vārds surdo aptver arī tos cilvēkus, kam dzirdes traucējumi radušies dzīves otrajā pusē, tāpēc to nebūtu korekti lietot arī no medicīniskā viedokļa. Otrkārt, ir būtiski, lai termins būtu caurspīdīgs. Šajā gadījumā zīme, ko veido ar žestiem, skaidri raksturo šo valodas segmentu un rada pareizas asociācijas pat tiem, kas nav šajā jautājumā iedziļinājušies. Šis lēmums neskartu citus terminus ar -surdo, piemēram, surdopedagoģija vai surdotehniskie palīglīdzekļi, jo to lietošanai ir medicīnisks pamatojums. Tāpēc LZA Terminoloģijas komisija labprāt pieņemtu šādu lēmumu, kas pēc tam tiktu publiskots oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
I. Muhka: mēs arī varētu nosūtīt Labklājības ministrijai vēstuli tieši no Valsts valodas centra.
A. Krastiņš: mēs arī secinājām, ka profesiju klasifikatorā ir divi zīmju valodas tulki ar atšķirīgiem kodiem: viens ir surdotulks, otrs – latviešu nedzirdīgo zīmju valodas tulks. Manuprāt, vajadzētu būt vienai profesijai zīmju valodas tulks, neprecizējot valodu.
B. Lazda: I. Kalniņš norāda, ka varbūt būtu vajadzīgs vēl viens profesijas nosaukums – zīmju valodas speciālists. Liela problēma ir tā, ka Latvijā nesagatavo tādus speciālistus, kas varētu apmācīt zīmju valodu. Protams, zīmju valodas speciālistu nevar likt vienā grupā ar tulkiem. Katrā gadījumā šis jautājums vēl rūpīgi jāapdomā.
M. Baltiņš: ja būsim nostiprinājuši terminu zīmju valodas tulks, mums būs skaidrs modelis, pēc kura vadīties, ja radīsies vajadzība pēc cita speciālista.
I. Muhka: vai nevajadzētu arī terminu zīmju valodas tulkotājs?
B. Lazda: starptautiskā līmenī, piemēram, Vācijā sagatavo gan zīmju valodas tulkus, gan zīmju valodas tulkotājus.
M. Baltiņš: vai pašlaik šāds šķīrums ir vajadzīgs?
B. Lazda: jautājums ir arī par to, kas šādas profesijas speciālistus sagatavo. Šobrīd ar to nodarbojas Sociālās integrācijas valsts aģentūra, koledža, kas sagatavo tikai zīmju valodas tulkus, speciālistus neviens neapmāca.
A. Krastiņš: profesijas aprakstā varētu norādīt, ka tulks tulko arī no teksta. Neesmu pārliecināts, vai Latvijā ir tik daudz speciālistu, ka tas būtu jānodala.
B. Lazda: zīmju valodā vārdam tulks un tulkotājs arī ir viena zīme.

Ārkārtas sēdes dalībnieki vienojas par to, ka LZA Terminoloģijas komisija pieņems lēmumu par termina surdotulks aizstāšanu ar terminu zīmju valodas tulks.

Ārkārtas sēde beidzas plkst. 15.33.
Protokolu sagatavoja A. Vucāne