LZA TK 17.02.2026. sēdes protokols Nr. 1/1196

Sēde notiek 2026. gada 17. februārī plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā

     Sēdē piedalās 13 dalībnieki
     Sēdi vada Māris Baltiņš
     Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
2. Informācijas un dokumentācijas TAK sastāva izmaiņas.
3. NEPLP iesniegums.
4. Par termina agency atbilsmi sociālo un humanitāro zinātņu jomā.
5. VVC iesniegto jautājumu izskatīšana.
6. Dažādi.

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

 

M. Baltiņš: atgādinu, ka iepriekšējā sēde notika pagājušā gada 16. decembrī, kad skatījām muzejniecības terminus un vairākus citus aktuālus jautājumus. Nākamajā dienā pēc šīs sēdes notika ārkārtas sēde klātienē, kad tikāmies ar Nedzirdīgo biedrības pārstāvjiem. Tajā tika pieņemts lēmums atmest terminu surdotulks un ieviest tā vietā terminu zīmju tulks. Par to arī tika pieņemts LZA TK lēmums Nr. 114, kas publiskots laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Tāpat pa šo laiku publiskots LZA TK lēmums Nr. 115, ar kuru oficiāli apstiprināts iepriekš pieņemtais termins ievilināšana.
Cik man zināms, komentāri par decembra sēdes protokolu nav saņemti, tāpēc aicinu to apstiprināt.

LZA TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

2. Informācijas un dokumentācijas TAK sastāva izmaiņas.

 

M. Baltiņš: Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisija bija palikusi bez vadītāja, jo kolēģe Inese Kazāka bija aizgājusi no darba Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tagad šajā lietā ir piesaistīta jauna, enerģiska kolēģe Beate Katrīna Blanka, kura turpmāk arī saņems visu informāciju un, cerams, būs ne tikai klausītāja, bet arī terminoloģijas problēmas apzinātāja un aktīva dalībniece TK sēdes.

LZA TK apstiprina jauno Informācijas un dokumentācijas TAK sastāvu.

 

3. NEPLP iesniegums.

 

M. Baltiņš: visiem ir izsūtīta NEPLP padomes locekles Ievas Kalderauskas vēstule, kurā norādīts, ka plašsaziņas līdzekļu jomā ir problēmas piemērot terminus pieejamība un piekļūstamība, ņemot vērā tradīcijas un ne pārāk precīzos tulkojums, kas šo problēmu radīja vai paildzināja. Tāpēc izskatās, ka būs jāmeklē papildu risinājums.

I. Kalderauska: centos vēstulē paskaidrot situāciju. Vairāk nekā piecus gadus strādājot ar prasībām attiecībā uz satura pieejamību, kas noteikta Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā, bija jāiegulda darbs, lai veicinātu mediju izpratni par to, ko nozīmē satura pieejamība un kā to var kvalitatīvi nodrošināt televīzijas programmās un pakalpojumos pēc pieprasījuma. Nozares pārstāvji tagad saprot, ko tieši tas nozīmē, jo iepriekš izpratne bija ļoti ierobežota. Specifiskās jaunās prasības par piekļuves pakalpojumu piekļūstamību izriet no tā, kā ir attīstījušās tehnoloģijas. Ieviešot šīs prasības, kas savukārt attiecas uz televīzijas programmu izplatītājiem, mēs runājam par platformu tehnisko piekļūstamību no tehnoloģiskā viedokļa. Šīm platformām arī tas ir jānodrošina. Mums bija jāsaprot, vai tas attiecas uz saturu. Ja ievieš šo vienu terminu – piekļūstamība kā tāda, tad būtu jārunā par piekļūstamu saturu piekļūstamā vidē, taču runa nav par saturu, bet gan par piekļūstamību tam. Vēsturiski pieejamība ir tulkota gan kā accessibility, gan kā availability. Aicinātu tos atstāt un lietot kā sinonīmus.

M. Baltiņš: problēma tiešām eksistē, jo šeit ir gan tās daļas, kas attiecas uz saturu, gan tās, kas attiecas uz tehnoloģiskiem risinājumiem. Vēstulē bija skaidri un gaiši pateikts, ka darbības no risinājuma viedokļa ir stipri atšķirīgas. Pakalpojuma pieejamība var būt vienreizēja, bet satura pieejamība ir nepārtraukts satura veidotāju darbs. Negribu tos pasludināt par sinonīmiem, bet būtu jāšķir satura pieejamība no mediju pakalpojumu pieejamības.

E. Cauna: mēs pirmoreiz ar šo jautājumu sastapāmies tīmekļvietņu regulējuma sakarā, bet būtība nav mainījusies. Paskaidrošu, kāpēc šie termini tika nošķirti un kur šis nošķīrums parādās. Ņemsim par piemēru sviestu. Sviesta pieejamība nozīmē, ka sviests veikalā vai nu ir vai nav. Sviesta piekļūstamība ir tad, ja sviests ir uz vienu metru augsta plaukta vai divu. Viens ir faktiskā esamība, otrs –cik ērti var piekļūt. Tieši no šī viedokļa tika mainīts šķīrums labklājības jomā. Labklājības ministrija nāca pretī un mainīja šo terminu lietojumu tiesību aktos. Tā tika iedibināts šķīrums, un šādi termini tiek konsekventi lietoti.

Tīmekļa vietnēs runa bija par to, ka cilvēkiem ar citādākām spējām, tostarp cilvēkiem gados, bija jānodrošina piekļūstamība interneta saturam. Piemēram, lai lietotāji varētu palielināt burtus, mainīt šriftus, automātiski pievienot subtitrus. Un šis arī ir tas pamatprincips. Vai tas attiecas tieši uz saturu? Tas attiecas uz saturu, jo Audiovizuālo mediju direktīvas 7. pants uzliek par pienākumu nepārtrauktu satura uzlabošanu. Saturam ir jābūt piekļūstamam. No šī viedokļa nav vajadzības šķirt piekļūstamību un pieejamību, jo dalījums joprojām pastāv.

I. Kalderauska: šeit ir divas būtiskas atšķirības. Subtitru likšana ir platformas funkcionalitāte, tās ir tehnoloģijas, un to nedara cilvēks. Kas attiecas uz digitāliem risinājumiem mājaslapās, tā ir funkcionalitāte. Televīzijas programmai nevar noteikt tādas prasības, ka tajā mainīsies burti vai krāsa. Televīzijas satura veidotāji var vienīgi iedot līdzi subtitru failu. Bet pati platforma to tehniski nevar izdarīt. Tā būtu piekļūstamība. Šobrīd šādu tehnisku iespēju nav, un televīzijas programmu izplatītājs nevar nodrošināt piekļūstamību, līdz ar to televīzijas programmām nevar piemērot šīs prasības.

E. Cauna: tomēr virsmērķis ir nodrošināt piekļūstamību, lai cilvēkiem ar citādām iespējām uztvert informāciju šis saturs būtu piekļūstams.

M. Baltiņš: neviens negrasās pazemināt šos mērķus, mainot vai precizējot terminus. Jautājums ir tāds, kas mums uzlabotu saziņu ar iesaistītajiem? Virsmērķis ir sasniegt to, lai visi iesaistītie, kas ir atbildīgi, pietiekami precīzi saprastu, kas no viņiem tiek sagaidīts. Varbūt tas būs pārejas posms, kurā papildus skaidrosim, kas saprotams ar satura un kas ar pakalpojuma pieejamību, bet mēs panāksim to, ka iesaistītās puses labāk sapratīs savus mērķus. Piemēram, situācijā ar drošību un drošumu nemaz tik viegli neizdodas vienu no otra nošķirt.

I. Kalderauska: tāpēc mēs ieguldām daudz darba un skaidrojam, lai sasniegtu mērķi, bet mums ir jārīkojas tiesiski. Nevaram pārkāpt likuma normas un prasīt no medijiem vairāk, nekā direktīvas prasa. Jāņem vērā, ka šis ir pārejas periods. Varbūt, attīstoties tehnoloģijām, varēsim jebkuram saturam nodrošināt subtitrus.

M. Baltiņš: jautājums ir, kā pareizāk un labāk skaidrot, lai sasniegtu mērķus, un pakalpojumu sniedzējiem prasības būtu saprotamas un samērīgas. Ir piedāvājums šķirt terminus, lai paskaidrotu, kas ar ko domāts: viens būtu satura pieejamība, otrs – mediju pakalpojumu pieejamība. Varam šo jautājumu arī apdomāt līdz martam.

A. Amoliņš: no visa tā sapratu, ka īsti nekas nav jāmaina, jo tas, ko dod medijs, tas tāpat ir saturs, un tad tā nav piekļūstamība, bet pieejamība.

I. Kalderauska: bet vajag nostiprināt terminus.

A. Amoliņš: vai tas ir terminoloģijas vai likumdošanas jautājums? Varbūt pietiek ar precizēšanu tiesību aktos.

E. Cauna: kā mēs atšķirsim, vai raidījums ir noskatāms vai noskatāms ar papildfunkcionalitāti? Tiklīdz dzirdam terminu mediju pieejamība, tas nozīmē to, vai raidījums vispār ir, savukārt piekļūstamība attiecas uz funkcionalitāti.

I. Kalderauska: likums saka: pieejams cilvēkiem ar invaliditāti.

E. Cauna: likumā lietota nepareiza terminoloģijā. Eiropas regulējumā tas ir šķirts pareizi.

M. Baltiņš: es ierosinātu šo jautājumu apdomāt līdz nākamajai sēdei. Vajadzētu arī precizēt definīciju, kas ir saprotams ar terminiem satura pieejamība un pakalpojumu pieejamība. Terminu piekļūstamība varam saskatīt dažādā griezumā. Mums jāskatās, kā šos visus terminus varam saprast un lietot kopā.

LZA TK vienojas pagaidām atlikt šī jautājuma apspriešanu.

 

4. Par termina agency atbilsmi sociālo un humanitāro zinātņu jomā.

 

M. Baltiņš: Liene Rācene-Riekstiņa savā vēstulē ir izklāstījusi problēmu ar terminu agency.

L. Rācene-Riekstiņa: esmu Saeimas Analītiskā dienesta pētniece un strādāju pie pētījuma par bērnu līdzdalību veselībā. Saeimas kolēģiem radās iebildums, ka terminu children’s agency latviešu valodā iztulkoju kā terminu bērna aģentūra, pārnesot to burtiski no angļu valodas, kas, iespējams, nav tas veiksmīgākais variants. Iepriekšējos pētījumos nesaskāros ar pretestību šī termina lietošanā, taču šajā brīdī, kad veicu pētījumu ar Saeimas vārdu, šis jautājums ir ieguvis citu svaru. Vēl viens atveides variants bija rīcībspēja, tomēr tas ir iedibināts juridiskais termins, kas varētu radīt problēmas, jo tur ir svarīgs vecuma aspekts. Annes Saukas pētījumā tika lietots termins aģence. No vienas puses, tas ir veiksmīgi, tomēr daži cilvēki iebilda arī pret to. Vēl viens variants ir iedarbībspēja, šeit uzsvars būtu uz spēju ietekmēt dažādus procesus. Iespējams, saturiski tas būtu veiksmīgs risinājums.

M. Baltiņš: diemžēl jānorāda, ka sociālā antropoloģija ir joma, kur latviešu terminoloģija ir visai nesakārtota un veidojusies ļoti haotiski, burtiski pārņemot terminus no angļu valodas. Katrā valodā terminam ir sava vēsture. Šajā gadījumā burtiskā atbilsme drīzāk būtu aģence nekā aģentūra, ja skatāmies citus vārdus latviešu valodā ar līdzīgu izskaņu, piemēram, advokatūra, profesūra. Vārds aģentūra ir visvienkāršākais risinājums, bet no tālienes un perspektīvas viedokļa visneperspektīvākais. Agency nav tas pats kas aģentūra ne no formas, ne no saturiskā viedokļa. Aģence ir neaizņemts vārds, ko var ieviest konkrētos jautājumos, bet par rīcībspēju jums pilnībā piekrītu, jo tam ir cits juridiskais saturs.

D. Šostaka: vai varat minēt pāris piemēru, kā šis jēdziens izpaužas?

L. Rācene-Riekstiņa: Latvijas tiesiskais regulējums bērniem liedz īstenot viņu aģentūru pilnā mērā – bērniem vajadzētu spēt īstenot daudz vairāk, nekā ir atļauts normatīvajos aktos. Runa ir ne tikai par to, ko bērns drīkst darīt, bet arī, kā viņš var pretdarboties. Veselības aprūpes speciālists ar viņu nerunā un nepaskaidro. Un tas veido viņa pretestību, te tad būtu tā viņa aģentūra.

M. Baltiņš: vienmēr ir labāk jaunu jēdzienu aizpildīt ar jaunu terminu, kam nav iepriekšēju konotāciju. Vai varam piedāvāt aģenci?

A. Amoliņš: es ieteiktu rīcīgs un rīcīgums.

D. Šostaka: var arī būt aģence un aģentisks.

R. Karnīte: vecā, senā vārdnīca aģents ir ierosināšana, nevis viedokļa izteikšana. Visas šīs diskusijas laikā liekas, ka vārds ir izvēlēts nepareizi. Tā ir ierosināšana klasiskākā nozīmē. Varbūt jāpiemeklē kāds cits piemērotāks vārds?

L. Rācene-Riekstiņa: es būtu uzmanīga ar rīcību, jo pasivitāte arī ir daļa no aģences.

E. Cauna: es atradu šādas agency nozīmes: spēja vai stāvoklis darboties. Pacients izvēlas iesaistīties vai neiesaistīties ārstniecības procesā, bijām ar to jau saskārušies. Vai nu viņš izrāda agency vai neizrāda. Aģence būtu mehānisks veidojums, bet var palikt kā pagaidu variants. Aģentūra noteikti ir viltusdraugs.

LZA TK vienojas pagaidām ieteikt atbilsmi aģence.

 

5. VVC iesniegto jautājumu izskatīšana.

5.1. Par statistikas joms terminiem.

 

I. Kraukle: šie statistikas termini ir balstīti uz Centrālās statistikas pārvaldes iesniegtajām definīcijām. Mēs centāmies izlobīt galvenās atšķirības, kas varētu tos potenciāli nošķirt. Forecast būtu prognoze, jo no visiem minētajiem tā ir visvairāk balstīta uz statistikas datiem, analīzi, redzamām lietām. Projection ir cēloņa-seku prognoze, kad kaut kas notiks tikai tad, ja izpildīsies konkrētais nosacījums. Tur mēs ieteicām variantu nosacījuma prognoze vai pieņēmuma prognoze. Predictive ir visneskaidrākais. Tas varētu būt līdzīgs forcast, bet tas ir apzīmējošs, līdz ar to prognozējošs vai paredzošs.

M. Baltiņš: vai viņu jautājumos netika skarts tāds populārs termins kā foresight, jo atminos, ka pirms gadiem divdesmit te bija kungs, kas vairākas reizes ieteica savus priekšlikumus.

I. Kraukle: mums tas nebija iesūtīts. Mūsu piedāvājums ir balstīts uz konkrētiem datiem, statistiku. Tās ir tādas gana noteiktas prognozes.

M. Baltiņš: par forecast lielu šaubu nav, tā ir prognoze.

A. Amoliņš: vai projection nevarētu būt projekcija? Jo tad nebūtu jātaisa sarežģīti salikteņi.

R. Karnīte: par projekciju piekrītu, un predictive varētu būt paredzējums.

M. Baltiņš: klīniskā testa raksturojumā attiecībā uz predictive value tika lietots termins paredzes vērtība. Tā raksturoja spēju, iespēju paredzēt.

I. Kraukle: predictive raksturo metodes vai modeļa spēju paredzēt.

R. Karnīte: tad varam ieteikt paredzošs.

LZA TK vienojas apstiprināt šādas statistikas terminu atbilsmes: forecast kā prognoze, projection – projekcija un predictive – paredzošs.

 

5.2. Par terminu disinformation un misinformation atbilsmēm latviešu valodā.

 

I. Kraukle: dezinformācija būtu atbilsme angļu terminam disinformation. Termins misinformation varētu šķist neskaidrāks, bet šeit mēs ieteicām atbilsmi maldinoša vai aplama informācija.

M. Baltiņš: pamatšķīrumā ir nodoma raksturs. Otrajā gadījumā tas varētu būt gluži nejauši.

I. Kraukle: otrajā gadījumā var būt pieļauta faktu kļūda.

M. Baltiņš: tad tā būtu aplama informācija.

E. Cauna: drīzāk kļūdaina informācija.

LZA TK apstiprina terminu dezinoformācija kā atbilsmi angļu terminam disinformation un terminu kļūdaina informācija kā atbilsmi terminam misinformation.

 

5.3. Par vecāku atsvešināšanas terminiem.

 

parental alienation
vecāku atsvešināšana

I. Kraukle: šajā terminā pamatdoma ir tāda, ka viens vecāks ir atsvešināts.

A. Vucāne: vai šo terminu vispār lieto vienskaitlī? Nereti raksta konkrēti māte vai tēvs.

M. Baltiņš: labāk otra vecāka atsvešināšana, jo tad saprotu, kā to var lietot vienskaitlī. Ja tur nav šāda precizējuma, tad vienskaitļa forma neder.

E. Cauna: te visās definīcijās vārds vecāks ir vienskaitlī. Praksē nākas to plaši lietot. Ja terminu atstāj daudzskaitlī, to varētu pārprast, jo varbūt tad šo atsvešināšanu dara kāds cits, piemēram, vecmāmiņa.

I. Kraukle: 2013. gadā Latviešu valodas ekspertu komisija ir sniegusi atzinumu, ka nepieciešamības gadījumā šo vārdu var lietot arī vienskaitlī.

LZA TK apstiprina terminu otra vecāka atsvešināšana.

alienating parent
atsvešinošs vecāks

LZA TK apstiprina terminu atsvešinošais vecāks.

targeted parent, rejected parent
atsvešināms vecāks

M. Baltiņš: šeit labāk būtu atsvešinātais vecāks.

E. Cauna: atsvešināms vecāks vēl ir procesā, atsvešināts vecāks jau ir kaut kas pabeigts.

M. Baltiņš: tik precīzi parasti nešķiram.

LZA TK apstiprina terminu atsvešināts vecāks.

alienated child, manipulated child
atsvešināms bērns

Pēc analoģijas ar iepriekš apstiprinātajiem terminiem LZA TK apstiprina terminu atsvešināts bērns un vienojas vēl precizēt šo terminu ekvivalentus angļu valodā.

 

5. Dažādi.

Laika trūkuma dēļ LZA TK atliek šo jautājumu apspriešanu.

M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti, pateicas visiem LZA TK locekļiem par dalību un piedāvā sanākt uz nākamo TK sēdi 17. martā.

Sēde beidzas plkst. 15.45.

            Sēdes vadītājs M. Baltiņš
            Protokoliste A. Vucāne