LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 102. Par pirts terminu saraksta apstiprināšanu
-
Lēmums Nr. 109. Par terminu "medijs" (mediji), "plašsaziņa" un "sociālie mediji" apstiprināšanu latviešu valodā -
Lēmums Nr. 108. Par angļu valodas termina "due diligence" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 107. Par angļu valodas termina "restorative justice" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 105. Par bezbērnotības terminu apstiprināšanu latviešu valodā -
LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 104 Par termina "bibliomāts" apstiprināšanu latviešu valodā -
LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 103. Par angļu valodas termina "venture capital" atveidi latviešu valodā -
LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 102. Par pirts terminu saraksta apstiprināšanu -
LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 101. Par Mediju un komunikācijas nozares terminoloģijas apakškomisijas izveidi -
Lēmums Nr. 100. Par kailgliemežu nosaukumu "Arion lusitanicus" un "Arion vulgaris" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 99. Par angļu valodas termina "QR code" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 98. Par angļu valodas termina "contactless card" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 97. Par angļu valodas termina "float tube" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 96. Par angļu valodas termina "literacy" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 95. Par angļu valodas termina "transfer student" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 94. Par angļu valodas termina "securitisation" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 93. Par angļu valodas termina "box-whisker plot" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 92. Par "Demogrāfijas terminu skaidrojošās vārdnīcas" apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 91. Par paleoantropoloģijas terminiem -
Lēmums Nr. 90. Par "Lingvodidaktikas terminu skaidrojošās vārdnīcas" apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 89. LZA Terminoloģijas komisija: Par pētījuma zinātniskā stipruma kritēriju terminiem -
Lēmums Nr. 88. Par "Eiropas Pieaugušo izglītības glosārija" terminiem -
Lēmums Nr. 87. Par terminu "drošība" un "drošums" izpratni latviešu valodā -
Lēmums Nr. 86. Par angļu valodas terminu "soft power" un "hard power" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 85. Par terminu "plašsaziņas līdzeklis" un "medijs" lietošanu -
Lēmums Nr. 84. Par termina "kompetence" izpratni un lietošanu latviešu valodā -
Lēmums Nr. 83. Par primātu latvisko nosaukumu apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 82. Par vispārīgo standartizācijas terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 81. Par spēkratu ekspluatācijas, diagnostikas un remonta terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 80. Par Teoloģijas terminoloģijas apakškomisijā izstrādāto teoloģijas terminu apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 79. Par sporta terminu "paraolimpiskās spēles" -
Lēmums Nr. 78. Par angļu valodas apzīmējuma «park & ride» atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 77. Par aritmētisko un loģisko operāciju terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 76. Par angļu valodas terminu "pre-seed funds", "seed funds" un "business angels" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 75. Par juridisko terminu "pilsonis", "pavalstnieks", "valstspiederīgais" un "pilsonība", "pavalstniecība", "valstspiederība" izpratni -
Lēmums Nr. 74. Par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dokumentu tulkojumos lietotajiem iniciāļsalikteņiem -
Lēmums Nr. 73. Par termina «republikas pilsēta» neiederību Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu nosaukumu sistēmā -
Lēmums Nr. 72. Par terminu "raudze" un ģermānismu «prove» kā dārgmetālu satura rādītāju kausējumā -
Lēmums Nr. 71. Par terminiem "gadatirgus" un "mese" latviešu valodā -
Lēmums Nr. 70. Par angļu valodas termina "buzz marketing" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 69. Par B. Rolova fizikas terminu skaidrojošās vārdnīcas «Par fiziku un fiziķiem» apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 68. Par spēkratu motora teorijas un konstrukcijas terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 67. Par «Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošās vārdnīcas» apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 66. Par angļu "foresight" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 65. Par Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijā izstrādātā darbinieku finansiālās līdzdalības terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 64. Par angļu termina "informal education" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 63. Par angļu termina "park & ride" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 62. Par vārdu "bordelis" termina funkcijā -
Lēmums Nr. 61. Par «Valodniecības pamatterminu skaidrojošās vārdnīcas» apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 60. Par termina "sadarbība attīstības jomā" nomaiņu -
Lēmums Nr. 59. Par koksnes un kokmateriālu terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 58. Par Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijā (ITTEA) izstrādāto informācijas tehnoloģijas pamatterminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 57. Par spēkratu teorijas terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 56. Par terminu raksturojums, raksturotājs, raksturlīkne, rādītājs, indikators, parametrs, īpašība, pazīme izpratnes precizēšanu -
Lēmums Nr. 55. Par juridisko terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 54. Par drošības terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 53. Par Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijā izstrādāto terminu apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 52. Par drošības pamatterminu "security", "safety" un "reliability" vienotu atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 51. Par noteikumu "Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts" apstiprināšanu -
Lēmumi Nr. 1–50
LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 102
Pieņemts 12.04.2022.; prot. Nr. 1/1163, prot. Nr. 3/1165
Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 1. un 3.5. p.
Pēc “Latvju Pirts un SPA Asociācijas” ierosinājuma LZA Terminoloģijas komisija 2022. gada 25. janvāra (protokols Nr. 1/1163) un 2022. gada 12. aprīļa (protokols Nr. 3/1165) sēdē ir izskatījusi pirts terminu sarakstu, ko Pirts terminoloģijas izstrādes darba grupas ir apkopojusi, izstrādājusi un apstiprinājusi darba grupas 2021. gada 29. decembra sanāksmē, protokollēmums Nr. 2021/5.
2022. gada 12. aprīlī LZA Terminoloģijas komisija apstiprina pirts terminu sarakstu (17 terminu kopskaitā) ar terminu definīcijām latviešu valodā vienotai lietošanai speciālajā literatūrā un oficiālajā saziņā.
Terminu sarakstu sk. lēmuma pielikumā.
LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš
LZA TK zinātniskā sekretāre A. Vucāne
LZA Terminoloģijas komisijas lēmuma Nr. 102 pielikums
pirts
Pirts ir netulkojams vārda apzīmējums, kas sevī ietver tautas dzīvesziņu. Bieži sarunvalodā pirti dēvē par “ķermeņa, gara un dvēseles dziednīcu vai svētnīcu”.
1. Nozīmīgs latviešu kultūrvēsturisku tradīciju kopums ķermeņa attīrīšanai, aizsardzībai, dziedniecībai, veselības uzturēšanai un labsajūtai, unikāli pielietojot augus un citas dabas veltes karstuma un mitruma ietekmē;
2. Ēka vai telpa ar pērtuvi.
pērtuve
Telpa pirtī, kas aprīkota ar pirts krāsni un [pirts] lāvu un kurā notiek pēršanas (pērtes) un ķermeņa kopšanas procedūras siltuma un mitruma iedarbībā.
pirtnieks
Cilvēks, kurš veic pirts procedūras.
pirtsmīlis
Cilvēks, kuram patīk pērties pirtī.
pirts klients
Cilvēks, kurš saņem pirts un/vai pirtnieka pakalpojumu.
pirts procedūra
Secīgs, pakārtots darbību kopums atbilstoši pirts tradīcijām.
pirts rituāls
Secīgs, radošs, uz cilvēka līdzdalību/līdzdarbību vērsts, noteiktu darbību, pirts un dziedināšanas tradīciju, garīgo prakšu kopums ar noteiktu mērķi un/vai nodomu/ ar simbolisku nozīmi specifiskos notikumos, kas balstīts uz personīgo fizisko un empīrisko pieredzi, unikāli pielietojot dabas veltes, Latvju dainas un citus līdzekļus. Rituālu nosaka tradīcija un tradīcijas sargātāji.
[pirts] pēriens (sinonīms: pērte)
Dinamiski ritmiska iedarbība uz ķermeni ar pirtsslotām, izmantojot dažādas tehnikas.
pirtsslota
No lakstaugiem, koku, krūmu zariem darināta slota, kuru izmanto pirts procedūrā.
[pirts] gars
Tvaiks, kas rodas pērtuvē pēc ūdens uzliešanas uz sakarsētiem pirts krāsns akmeņiem atbilstošai mikroklimata veidošanai pērtuvē. Pirts gars simboliski apzīmē arī pirts gaisotni, kas valda pirts telpās, un pēršanās sajūtu un stiprumu.
[pirts] gara ūdens
Ūdens, ko lej uz sakarsētiem pirts krāsns akmeņiem mikroklimata izmainīšanai un pirts gara veidošanai pērtuvē. Ūdenim var tikt pievienots vēlējums/nodoms, augi un dabas veltes latviskās kultūrvides radīšanai pirtī.
pirts gariņš
Mitoloģiska būtne, pirts vides uzturētājs.
lāvas paklājums
Lāvas nosegšana ar dažādiem dabiskiem materiāliem, veicinot estētisko vidi un labsajūtu. To veido no auduma un/vai dabas veltēm.
[pirts] kontrastprocedūra
Procedūra, kura ietver sevī krasu karstuma un aukstuma iedarbību uz ķermeni.
bāzes eļļa
Dabīgā augu eļļa, kuru iegūst aukstās izspiedes procesā un kuru lieto pirts un ķermeņa kopšanas procedūru laikā, t.sk., svaigās kosmētikas pagatavošanai.
skrubis
Abrazīvs līdzeklis ādas attīrīšanai pirts un ķermeņa kopšanas procedūru laikā, kas pagatavots no sasmalcinātām dabas veltēm un/vai sāls, sodas, medus vai citiem dabīgiem produktiem.
ķermeņa maska
Dabiskas izcelsmes vielas vai to maisījumi ķermeņa ādas kopšanai, kas pagatavoti no dabas veltēm.