Lēmums Nr. 74. Par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dokumentu tulkojumos lietotajiem iniciāļsalikteņiem

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 74
Pieņemts 13.05.2008.; prot. Nr. 4/1085. Publicēts «LV» 14.10.2009.
Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 3.5. p.

LZA Terminoloģijas komisija (TK) pēc LR Ekonomikas ministrijas 28.03.2008. vēstulē Nr. 523–1–3235 izteiktā lūguma pieņemt lēmumu, kuriem Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) starptautisko nolīgumu nosaukumu «General Agreement on Tariffs and Trade» («Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību») un «General Agreement on Trade in Services» («Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību») saīsinātajiem variantiem — aizgūtajiem GATT un GATS vai tulkojumiem VVTT un VVPT — dot priekšroku turpmākajā lietojumā, un ievērojot to, ka šie iniciāļsalikteņi galvenokārt lietojami starptautiskajā saziņā un aizguvums GATT jau iekļauts vairākās terminu vārdnīcās un datubāzē «AkadTerm», atzīst, ka priekšroka dodama aizgūtajiem iniciāļsalikteņiem GATT un GATS.

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa
LZA TK sekretāre A. Ščucka

Pamatojums.

1.    Dokumentu nosaukumos, tāpat kā institūciju nosaukumos, tiek izmantoti termini, tāpēc dažādās speciālajās nozarēs reizē ar nozares terminu sistēmas izstrādi tiek apkopoti arī citi ar nozares speciālo leksiku saistītu objektu nosaukumi, piem., informātikā — programmu un programmatūru nosaukumi; lietvedībā — dažādu lietvedības dokumentu nosaukumi u. tml.

2.    Iniciāļsalikteņu jeb iniciālismu darināšana ir viens no terminu un dažādu citu nosaukumu īsināšanas paņēmieniem. Dažādās valodās šo paņēmienu izmanto, darinot iniciāļsalikteņus saskaņā ar attiecīgās valodas likumībām.

3.    Latviešu valodā iniciāļsalikteņu darināšanā un lietošanā tiek ievēroti noteikti principi:

1)   iniciāļsalikteņus darina uz attiecīgo latviešu valodas vārdkopu vai salikteņu bāzes, piem., automātiskā telefona centrāle — ATC, augstfrekvence — AF;

2)   ja iniciāļsalikteņa lietošana lielā mērā aktuāla starptautiskā saziņā, iniciāļsalikteņus un citas abreviatūras mēdz aizgūt netulkotus, piem., AIDS — no angļu acquired immune deficiency syndrome;

3)   sava loma ir vēsturiskuma principam resp. tradīcijai: ja iniciāļsaliktenis jau gadu desmitiem lietots, to nevajag mainīt, piem., Apvienoto Nāciju Organizācija — ANO;

4)   ES dalībvalstu kontekstā tiek izmantots papildkritērijs: ja citās dalībvalstīs attiecīgais iniciāļsaliktenis tiek tulkots, to tulko arī latviešu valodā; ja citās valodās to netulko, tāpat rīkojas arī latviešu valodā;

5)   lietojot iniciāļsalikteni, ir svarīgi nodrošināt tā sasaisti ar pamatā esošo pilno nosaukumu, lai iniciāļsalikteņa lietotājam neliktu minēt mīklas un neradītu pārpratumus;

6)   nozares ietvaros ir ieteicams izstrādāt iniciāļsalikteņu un citu abreviatūru sarakstu sastatījumā ar atbilstošajiem ekvivalentiem citās valodās.