Lēmums Nr. 58. Par Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijā (ITTEA) izstrādāto informācijas tehnoloģijas pamatterminu saraksta apstiprināšanu
23.09.2009.
-
Lēmums Nr. 111. Par Latviešu aviācijas radiofrazeoloģijas rokasgrāmatas apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 110. Par termina "lidaparāts" apstiprināšanu latviešu valodā -
Lēmums Nr. 109. Par terminu "medijs" (mediji), "plašsaziņa" un "sociālie mediji" apstiprināšanu latviešu valodā -
Lēmums Nr. 108. Par angļu valodas termina "due diligence" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 107. Par angļu valodas termina "restorative justice" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 106. Par angļu valodas termina "bolus" atbilsmēm latviešu valodā -
Lēmums Nr. 105. Par bezbērnotības terminu apstiprināšanu latviešu valodā -
LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 104 Par termina "bibliomāts" apstiprināšanu latviešu valodā -
LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 103. Par angļu valodas termina "venture capital" atveidi latviešu valodā -
LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 102. Par pirts terminu saraksta apstiprināšanu -
LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 101. Par Mediju un komunikācijas nozares terminoloģijas apakškomisijas izveidi -
Lēmums Nr. 100. Par kailgliemežu nosaukumu "Arion lusitanicus" un "Arion vulgaris" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 99. Par angļu valodas termina "QR code" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 98. Par angļu valodas termina "contactless card" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 97. Par angļu valodas termina "float tube" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 96. Par angļu valodas termina "literacy" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 95. Par angļu valodas termina "transfer student" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 94. Par angļu valodas termina "securitisation" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 93. Par angļu valodas termina "box-whisker plot" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 92. Par "Demogrāfijas terminu skaidrojošās vārdnīcas" apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 91. Par paleoantropoloģijas terminiem -
Lēmums Nr. 90. Par "Lingvodidaktikas terminu skaidrojošās vārdnīcas" apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 89. LZA Terminoloģijas komisija: Par pētījuma zinātniskā stipruma kritēriju terminiem -
Lēmums Nr. 88. Par "Eiropas Pieaugušo izglītības glosārija" terminiem -
Lēmums Nr. 87. Par terminu "drošība" un "drošums" izpratni latviešu valodā -
Lēmums Nr. 86. Par angļu valodas terminu "soft power" un "hard power" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 85. Par terminu "plašsaziņas līdzeklis" un "medijs" lietošanu -
Lēmums Nr. 84. Par termina "kompetence" izpratni un lietošanu latviešu valodā -
Lēmums Nr. 83. Par primātu latvisko nosaukumu apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 82. Par vispārīgo standartizācijas terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 81. Par spēkratu ekspluatācijas, diagnostikas un remonta terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 80. Par Teoloģijas terminoloģijas apakškomisijā izstrādāto teoloģijas terminu apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 79. Par sporta terminu "paraolimpiskās spēles" -
Lēmums Nr. 78. Par angļu valodas apzīmējuma «park & ride» atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 77. Par aritmētisko un loģisko operāciju terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 76. Par angļu valodas terminu "pre-seed funds", "seed funds" un "business angels" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 75. Par juridisko terminu "pilsonis", "pavalstnieks", "valstspiederīgais" un "pilsonība", "pavalstniecība", "valstspiederība" izpratni -
Lēmums Nr. 74. Par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dokumentu tulkojumos lietotajiem iniciāļsalikteņiem -
Lēmums Nr. 73. Par termina «republikas pilsēta» neiederību Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu nosaukumu sistēmā -
Lēmums Nr. 72. Par terminu "raudze" un ģermānismu «prove» kā dārgmetālu satura rādītāju kausējumā -
Lēmums Nr. 71. Par terminiem "gadatirgus" un "mese" latviešu valodā -
Lēmums Nr. 70. Par angļu valodas termina "buzz marketing" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 69. Par B. Rolova fizikas terminu skaidrojošās vārdnīcas «Par fiziku un fiziķiem» apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 68. Par spēkratu motora teorijas un konstrukcijas terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 67. Par «Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošās vārdnīcas» apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 66. Par angļu "foresight" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 65. Par Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijā izstrādātā darbinieku finansiālās līdzdalības terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 64. Par angļu termina "informal education" atbilsmi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 63. Par angļu termina "park & ride" atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 62. Par vārdu "bordelis" termina funkcijā -
Lēmums Nr. 61. Par «Valodniecības pamatterminu skaidrojošās vārdnīcas» apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 60. Par termina "sadarbība attīstības jomā" nomaiņu -
Lēmums Nr. 59. Par koksnes un kokmateriālu terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 58. Par Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijā (ITTEA) izstrādāto informācijas tehnoloģijas pamatterminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 57. Par spēkratu teorijas terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 56. Par terminu raksturojums, raksturotājs, raksturlīkne, rādītājs, indikators, parametrs, īpašība, pazīme izpratnes precizēšanu -
Lēmums Nr. 55. Par juridisko terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 54. Par drošības terminu saraksta apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 53. Par Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijā izstrādāto terminu apstiprināšanu -
Lēmums Nr. 52. Par drošības pamatterminu "security", "safety" un "reliability" vienotu atveidi latviešu valodā -
Lēmums Nr. 51. Par noteikumu "Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts" apstiprināšanu -
Lēmumi Nr. 1–50
LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 58
Pieņemts 06.02.2007.; prot. Nr. 1/1073. Publicēts "LV" 22.07.2009.
Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 3.2. un 11. p.
LZA Terminoloģijas komisija (TK) ir apspriedusi ITTEA izstrādāto un oficiālo recenzentu K. Pokrotnieces un U. Straujuma izvērtēto informācijas tehnoloģijas pamatterminu un definīciju sarakstu ar angļu valodas terminu ekvivalentiem latviešu valodā un apstiprina to vienotai lietošanai praksē. Terminu sarakstu sk. lēmuma pielikumā.
LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa
LZA TK sekretāre A. Ščucka
LZA TK lēmuma Nr. 58 pielikums
Informācijas tehnoloģijas pamattermini
Informācijas apmaiņa dažādu valstu informātikas speciālistu jomā ir kļuvusi par ikdienas nepieciešamību. Ir svarīgi, lai katrā valodā izmantotajiem terminu ekvivalentiem būtu vienota izpratne. Šajā informācijas tehnoloģijas pamatterminu sarakstā iekļauti angļu valodas terminiem atbilstošie latviešu valodas termini un to definīcijas, kas izstrādāti uz ISO standartā «Fundamental Terms» iekļautā materiāla bāzes. Šeit ietilpst vispārīgi datorzinātnes termini, termini datorizētas informācijas attēlošanai, informācijas apstrādei nepieciešamās aparatūras termini un programmatūras izstrādē un lietošanā izmantotie termini.
ITTEA sekretāre I. Ilziņa
access method
piekļuves paņēmiens
Paņēmiens, kā iegūt iespēju izmantot datus, datu krātuvi (lai lasītu vai rakstītu datus) vai ievadizvades kanālu (lai datus pārsūtītu).
Piemēri: brīvpiekļuve, indeksētā piekļuve, secīgā piekļuve.
application software, application program
lietojumprogrammatūra, lietotne
Noteiktas lietojumproblēmas risināšanai paredzēta programmatūra vai programma.
Piemērs: tabulrēķinu programma.
automation
automatizēšana; automatizācija
Procesu vai iekārtu pārveidošana automātiskai darbībai (automatizēšana) un tādas pārveidošanas rezultāts (automatizācija).
bit, binary digit
bits, binārcipars
Viens vai otrs no binārajā sistēmā lietotajiem cipariem 0 un 1.
computer
dators
Funkcionāls bloks, kas bez cilvēka līdzdalības spēj veikt apjomīgus skaitļojumus ar lielu skaitu aritmētisko un loģisko darbību, kā arī veikt citus apjomīgus un/vai sarežģītus uzdevumus.
PIEZĪMES
1. Dators var būt viens savrups bloks, bet to var veidot arī vairāki savstarpēji savienoti bloki.
2. Latviešu valodā ar terminu dators parasti apzīmē cipardatoru.
computer center, data processing center
datorcentrs
Personāla, aparatūras un programmatūras komplekss, kas izveidots informācijas apstrādes pakalpojumu sniegšanai.
computer network
datortīkls
No savstarpēji savienotiem datu apstrādes mezgliem izveidots tīkls datu apmaiņai.
computer science
datorzinātne
Zinātnes un tehnikas nozare, kas saistīta ar datorizētu informācijas apstrādi.
computerization
datorizēšana; datorizācija
Automatizēšana ar datora palīdzību (datorizēšana) un tādas darbības rezultāts (datorizācija).
connectivity
savienojamība
Sistēmai vai ierīcei piemitīga īpašība, kas ļauj to bez modificēšanas pievienot citām sistēmām vai ierīcēm.
data communication
datu apmaiņa, datu komunikācija
Datu pārsūtīšana starp funkcionāliem blokiem saskaņā ar noteikumiem par datu pārraidi un to apmaiņas koordinēšanu.
data medium
datu nesējs, datnesis
Materiāls, kurā var ierakstīt datus un no kura tos var izgūt.
data processing, DP
datu apstrāde
Organizētas darbības ar datiem.
Piemēri: aritmētiskas vai loģiskas darbības ar datiem, datu saplūdināšana vai sašķirošana, programmu asemblēšana vai kompilēšana un tādas operācijas ar tekstu kā rediģēšana, šķirošana, saplūdināšana, noglabāšana, izguve, parādīšana uz ekrāna un drukāšana.
PIEZĪME. Termins datu apstrāde nav lietojams kā termina informācijas apstrāde sinonīms.
database
datubāze
Vienā vai vairākās lietošanas jomās izmantojams datu kopojums, kas organizēts saskaņā ar kādu jēdzienisku struktūru, kura atspoguļo šo datu īpašības un tiem atbilstošo entitāšu savstarpējās attieksmes.
desktop publishing
datorizēta iespieddarbu gatavošana
Elektroniska iespieddarbu gatavošana ar mikrodatoru.
digit, numeric character
cipars, ciparzīme
Rakstzīme, kas apzīmē nenegatīvu veselu skaitli.
Piemērs: viena no sešpadsmitnieku skaitīšanas sistēmas rakstzīmēm 0, 1, …, F.
digital computer
cipardators
Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido.
PIEZĪME. Latviešu valodā terminu dators parasti attiecina tieši uz cipardatoru.
electronic publishing
elektroniska publicēšana
Datorizēta tipogrāfiskas kvalitātes dokumentu (ar tekstu, zīmējumiem un fotoattēliem) gatavošana un publiskošana.
PIEZĪME. Dažos gadījumos elektronisko publicēšanu īsteno ar vispārīgām lietojumprogrammām, citos gadījumos — ar kādu specializētu sistēmu.
firmware
aparātprogrammatūra
Instrukciju un ar to saistīto datu sakārtota kopa, ko glabā funkcionāli neatkarīgi no galvenās krātuves, parasti lasāmatmiņā.
flowchart, flow diagram
plūsmkarte, plūsmas diagramma
Kāda procesa vai programmas projektēšanai vai dokumentēšanai paredzēts grafisks attēls, kurā process vai problēmas pakāpenisks risinājums parādīts ar anotētām ģeometriskām figūrām, ko savieno plūsmas līnijas.
hacker I
urķis
Tehniski izglītots datoru entuziasts.
hacker II
datorlauzis
Tehniski izglītots datoru entuziasts, kas savas zināšanas un prasmi izmanto, lai nepilnvaroti piekļūtu aizsargātiem resursiem.
hard copy
paliekošā kopija
Ekrānattēla kopija, kas iegūta ar printeri, ploteri vai tamlīdzīgu izvades bloku un ir brīvi pārvietojama.
image processing, picture processing
attēlu apstrāde
Attēlu radīšana, skenēšana, analizēšana, uzlabošana, interpretēšana vai rādīšana, izmantojot datu apstrādes sistēmas.
information management
informācijas pārvaldība
Informācijas apstrādes sistēmā — vadības procesi informācijas ieguvē, analīzē, glabāšanā, izguvē un izplatīšanā.
integrated circuit, microchip, chip
integrētā shēma
Mazs pusvadītājmateriāla gabaliņš, kurā iestrādāti savstarpēji savienoti elektroniski bloki.
MFLOPS, megaflops
MFLOPS, megaflops
Apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona peldošā komata darbību izpildi vienā sekundē.
PIEZĪME. Šo mērvienību mēdz izmantot zinātniskos datorlietojumos.
microcomputer
mikrodators
Cipardators, kam apstrādes blokā ir viens vai vairāki mikroprocesori ar iebūvētiem glabāšanas un ievadizvades līdzekļiem.
minicomputer
minidators
Cipardators, kas iespēju ziņā ierindojams starp mikrodatoru un lieldatoru.
MIPS, millions of instructions per second
MIPS
Apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona instrukciju izpildi vienā sekundē.
natural language
dabiska valoda
Valoda, kuras likumu pamatā ir dabiskais lietojums, nevis iepriekš izstrādāti priekšraksti.
nonprogrammable terminal, dumb terminal
neintelektiska galiekārta, neintelektisks terminālis
Lietotāja galiekārta, kurā nav iebūvēti patstāvīgas datu apstrādes līdzekļi.
octet, 8‑bit byte
oktets, astoņbitu baits
Baits, kas sastāv no astoņiem bitiem.
peripheral equipment
ārējā ierīce
Jebkura ierīce, ko vada attiecīgais dators un kas spēj ar to sazināties.
Piemēri: ievadizvades ierīces, ārējā atmiņa.
portable computer
pārnēsājamais dators
Mikrodators, ko var ērti pārnēsāt, lai to izmantotu dažādās vietās.
programmable terminal, intelligent terminal
intelektiska galiekārta, intelektisks terminālis
Lietotāja galiekārta, kurā iebūvēti datu apstrādes līdzekļi.
computer resource
datorresurss
Jebkura datu apstrādes sistēmas sastāvdaļa, kas nepieciešama vajadzīgo darbību veikšanai.
Piemēri: krātuves, ievadizvades bloki, viens vai vairāki apstrādes bloki, dati, datnes un programmas.
soft copy
zūdošā kopija
Skaņas vai attēla veidā izvadīts nepastāvīgs informācijas atveids.
Piemērs: katodstaru lampas rādīts attēls.
spreadsheet program
tabulrēķinu programma
Programma, kas rāda rindās un kolonnās izkārtotu šūnu tabulu, kurā, mainoties vienas šūnas saturam, var notikt vienas vai vairāku citu šūnu pārrēķināšana saskaņā ar lietotāja norādīto sakaru starp šūnām.
storage (device)
krātuve
Funkcionāls bloks, kurā var novietot un saglabāt datus un no kura tos var izgūt.
support software
atbalstprogrammatūra, atbalstne
Programmatūra vai programma, kas palīdz citas programmatūras izstrādē, uzturēšanā vai izmantošanā vai arī nodrošina kādu vispārīgu lietojumneatkarīgu funkcionālo iespēju.
Piemēri: kompilators, datubāzes pārvaldības sistēma.
system documentation
sistēmas dokumentācija
Dokumentu kopums, kurā aprakstītas informācijas apstrādes sistēmai izvirzītās prasības, sistēmas funkcionālās iespējas un ierobežojumi, tās uzbūve, darbināšana un uzturēšana.
system software
sistēmprogrammatūra
Lietojumneatkarīga programmatūra, kas atbalsta lietojumprogrammatūras darbināšanu.
Piemērs: operētājsistēma.
terminal
galiekārta, terminālis
Funkcionāls bloks datu ievadei sistēmā vai sakaru tīklā un izguvei no tiem.
text processing, word processing
teksta apstrāde
Ar datu apstrādes līdzekļiem veikta tekstu ievadīšana, rediģēšana, šķirošana, saplūdināšana, izgūšana, noglabāšana, parādīšana uz ekrāna, drukāšana u. tml. darbības.
time sharing
laika sadalīšana, laikdale
Datu apstrādes sistēmas darbības režīms, kas dod iespēju vienā procesorā laika ziņā pamīšināt divu vai vairāku procesu izpildi.
user terminal
lietotāja galiekārta, lietotāja terminālis
Galiekārta, kas lietotājam dod iespēju izmantot datoru.
video display terminal, visual display terminal, VDT
videogaliekārta, videoterminālis
Lietotāja galiekārta, kam ir rādāmekrāns un kas parasti aprīkota ar tastatūru vai tai līdzīgu ievades bloku.