Vārds — apakškomisijai. Ekonomikas terminoloģijas apakškomisija (ETAK)

Ekonomika ir nozare, kurai valsts tautsaimniecības attīstībā ir īpaša loma, diemžēl tieši ekonomikas terminoloģijā daudzi termini līdz šim izprasti un skaidroti pretrunīgi. Kopš 20. gs. 90. gadu sākuma, kad Latvijas ekonomika tika pārkārtota uz jauniem pamatiem, latviešu valodas ekonomikas terminoloģijā ieplūda liels skaits tiešu pārcēlumu no angļu valodas («franšaizings», «ekodevelopments», «demuredžs», «faktorings», «klīrings», «līzings» u. d. c.).

Liels pozitīvs devums ekonomikas terminu izpratnes precizēšanai ir Dr. oec. Rutas Grēviņas vadībā izstrādātā «Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca» (R., 2000) ar terminiem piecās valodās. Tomēr praksē pat vistiešāko nozares speciālistu vidū vēl joprojām daudzu tuvas nozīmes terminu izpratnē nav vienprātības. Īpaši pretrunīgi tiek uztverti un lietoti aizguvumi no angļu valodas («līzings«, «kredīts», «klīrings» u. c.).

Tāpēc Ekonomikas terminoloģijas apakškomisija (turpmāk — ETAK) par vienu no galvenajiem sava darba uzdevumiem izvirzījusi pirmām kārtām strīdīgo terminu izpratnes precizēšanu, balstoties uz terminu jēdzieniskā satura analīzi valodu sastatījumā, un definīciju veidošanu.

LZA TK ETAK pēdējā pusgada laikā ir vienojusies par aptuveni 25 latviešu valodas terminu izvēli un tajos iekļautā jēdzieniskā satura formulēšanu definīcijā.

Ieskatam — četras terminu grupas, par kurām bija vislielākās diskusijas.

 

1. grupa — termini, kas saistīti ar starpbanku norēķinu veikšanu, konkrēti — ar angļu termina clearing izpratni, izpratnes attīstību un latvisko ekvivalentu izvēli.

Angļu cilmes aizguvums «klīrings« latviešu valodā kā ilgstošas regulāras norēķināšanās apzīmējums ienāca jau 20. gs. 20.–30. gados (kā liecina Latviešu konversācijas vārdnīca). Tas dots arī LZA TK apstiprinātajā Ekonomikas terminu vārdnīcā (11. laid. — R., 1975). 20. gs. 90. gadu pirmajā pusē, cenšoties atbrīvoties no jēdzieniski pretrunīgi lietotiem anglismiem, kuru izplatību lielā mērā sekmēja krievu valoda, «klīringam« kā latvisko ekvivalentu LZA TK apstiprināja terminu mijieskaita norēķini (sk. Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas terminu (ELDO) vārdnīcu — R., 1995), tā skaidrojums: «Divu vai vairāku valstu savstarpēju bezskaidras naudas norēķinu forma, ja parādi tiek dzēsti, pamatojoties uz savstarpējo prasību apmierināšanu, katrai valstij ieskaitot tās naudas summas, kas pārsniedz kopējās prasības, vai uzrādot neapmierināto prasību lielumu (negatīvo starpību)« (sk. Ekonomikas skaidrojošo vārdnīcu — R., 2000).

Laika gaitā angļu valodā, kā uzsver banku nozares speciālisti, termina clearing izpratne ir mainīta: to attiecina nevis uz visu mijieskaita norēķinu procesu, bet tikai uz pirmo soli šajā procesā. Līdz ar to radās vajadzība pārskatīt līdzšinējo termina izvēli un skaidrojumu.

Atbilstoši pašreizējai četru dažādo mijieskaita norēķinu posmu izpratnei ETAK piedāvā šādus četrus terminus (sastatījumā ar attiecīgajiem angļu valodas ekvivalentiem):

tīrvērte — clearing,

prasībaprēķins — offsetting,

ieskaits — netting,

norēķins — settlement.

 

Definīcijas:

tīrvērte — skaidrošanas process bankā, kur saņemtie maksājuma dokumenti tiek apstrādāti, savstarpēji salīdzināti, saskaņoti, nosakot katra dalībnieka saistības vai prasības pret pārējiem dalībniekiem;

prasībaprēķins — maksājumu sistēmā: katra dalībnieka prasību un saistību aprēķināšana pārvēršanai vienā prasībā;

ieskaits — maksājumu sistēmā: neto aprēķins, kurā prasības un saistības pārvērš vienā neto prasībā vai vienā neto saistībā; terminu lieto arī citā nozīmē;

norēķins — maksājumu sistēmā: dalībnieku savstarpējo maksājumu veikšana.

Divi pirmie termini — tīrvērte, prasībaprēķins — latviešu valodā ir jaunvārdi, tāpēc tos ETAK izvirza sabiedrības apspriešanai.

N.B.! Terminu izvēle un definīcijas saskaņotas ar Latvijas Bankas speciālistiem.

 

2. grupa — termini, kas saistīti ar terminiem efekts, efektivitāte:

rezultāts, efekts               (effect),

lietderīgs, īstens             (effective, effectual),

efektīvs                                    (efficient),

efektivitāte                   (efficiency).

Rezultāts, efekts ir darbības izraisītas sekas.

Lietderīgs, īstens ir tāds, kas ļauj sasniegt vēlamo rezultātu.

Efektīvs ir tāds, kas ļauj sasniegt rezultātu, lietderīgi izmantojot resursus.

Efektivitāte, iedarbīgums ir pakāpe, kādā sistēma vai tās sastāvdaļas sasniedz vēlamo rezultātu (izpilda savas funkcijas) salīdzinājumā ar resursu patēriņu. Savukārt pakāpi, kādā sistēma vai tās sastāvdaļas sasniedz vēlamo rezultātu salīdzinājumā ar resursu patēriņu, mēra ar dažādu rādītāju palīdzību. Tādējādi efektivitāte ir arī rādītājs, ar kura palīdzību mēra pakāpi, kādā sistēma vai tās sastāvdaļas sasniedz vēlamo rezultātu (izpilda savas funkcijas) salīdzinājumā ar resursu patēriņu.

Šīs definīcijas veidotas, apkopojot lielāko daļu no pašreiz literatūrā sastopamajiem minēto terminu skaidrojumiem. Līdz ar to tās ir universālākas, visaptverošākas. Daudzas definīcijas efektivitāti saista ar maksimālu atdevi, minimālu vai ierobežotu resursu patēriņu, minimāliem zaudējumiem. Pēc ETAK domām, efektivitāte un ar to saistītie termini jāsaprot plašāk.

Pirmkārt, sistēma vai tās sastāvdaļa var sasniegt vēlamo rezultātu, lietderīgi izmantojot resursus, un līdz ar to tā funkcionē ar augstu efektivitāti (tas atbilst arī daļai definīciju, kurās salīdzināta vai nu maksimāla atdeve ar noteiktu resursu patēriņu, vai noteikta atdeve ar minimālu resursu patēriņu).

Otrkārt, sistēma var sasniegt vēlamo reultātu, nelietderīgi izmantojot resursus, tos izšķērdējot, un līdz ar to tās efektivitāte būs zema.

Abi gadījumi atbilst piedāvātajam efektivitātes skaidrojumam. Bez tam ir iespējami vēl divi gadījumi, kad sistēmas darbību var raksturot ar vēlamā rezultāta sasniegšanas pakāpi un izmantoto resursu daudzumu, bet efektivitāti izmērīt nevar, tās nav.

Pirmkārt, sistēma vai tās sastāvdaļas var izmantot resursus, bet nesasniegt vēlamo rezultātu, t.i., rezultāts nekļūst īstens. Citiem vārdiem sakot, sistēma izšķērdē resursus, funkcionē neefektīvi, nelietderīgi.

Otrkārt, sistēma vai tās sastāvdaļas neizmanto resursus mērķa sasniegšanai un nav ne rezultāta, ne resursu patēriņa, ne efektivitātes. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadījumu šo faktu var vērtēt divējādi: negatīvi no rezultāta neesības viedokļa un pozitīvi no resursu saglabāšanas, neizšķērdēšanas viedokļa.

 

3. grupa — termini, kas saistīti ar terminu revīzija, audits (angļu audit, auditing, vācu Revision) skaidrojumu.

Angļu valodā vārdu revision lieto, lai apzīmētu pārstrādāšanu, izlabošanu, uzlabošanu utt., bet pārbaudi, revīziju apzīmē ar audit. Savukārt vācu valodā lieto tikai terminu Revision.

Pēdējā gadu desmitā, strauji pārņemot Rietumvalstu ekonomikas teorijas, latviešu valodā ar terminiem revīzija un audits saprot dažādas norises (par to sīkāk sk. «TJ»/3, 21–22). ETAK vērojumi liek secināt, ka nav pamata atšķirīgi tulkot un skaidrot šos terminus, revīzija un audits ir sinonīmi, vienlīdz derīgi viena un tā paša procesa aprakstīšanai. Revīzijas, audita definīcija ir šāda: kādas juridiskas vai fiziskas personas darbības pārbaude, ko veic īpaša lietpratīga persona (revidents, auditors), apkopojot un novērtējot informāciju, sniedzot savu atzinumu un ieteikumus. Šī definīcija ietver sevī gan pašreiz Latvijā izplatīto revīzijas kā augstākas vai kontroles institūcijas veiktu darbības pareizības vai likumības noskaidrošanu, gan arī audita kā finansiālā stāvokļa noskaidrošanu un novērtēšanu.

Auditing tulkojams kā auditēšana.

Atbilstoši auditor ir tulkojams kā revidents jeb auditors un tā ir persona, kas tiesīga veikt revīziju jeb auditu.

Savukārt audit institution ir tulkojama kā revīzijas organizācija, audita organizācija. Tulkošanas un terminoloģijas centra ieteiktie tulkojumi ir — revīzijas iestāde, audita institūcija. Audit institution var būt arī privāts uzņēmums, kurš nav ne iestāde, ne institūcija. ETAK iesaka izmantot ‘organizācijas’ jēdzienu, ar to saprotot cilvēku kopu, kas apvienojusies, lai sasniegtu kopēju mērķi, kuru nevar sasniegt individuāli katrs no grupas dalībniekiem. Tātad termini revīzijas iestāde, audita institūcija ir aizstāti ar plašākas nozīmes terminu — revīzijas jeb audita organizācija un tā ir organizācija, kas ir tiesīga veikt revīziju jeb auditu.

 

4. grupa — termini, kas saistās ar report, reporting.

Angļu terminus report un reporting ETAK iesaka tulkot kā ziņojumu un ziņošanu. Ziņojums ir mutisks vai rakstisks vēstījums par notikumiem, objektiem, procesiem, darbībām utt. Ziņošana — mutiska vai rakstiska vēstījuma sniegšana par notikumiem, objektiem, procesiem, darbībām utt.

Otrs iespējamais report tulkojums ir pārskata sniegšana. Pēc ETAK domām, terminā pārskats ietverts šaurāks jēdziens nekā terminā ziņojums. Ar pārskatu saprot uzņēmuma kādā laika posmā veiktās darbības rezultātu atspoguļojumu attiecīgā dokumentā, un tas ir ietverts ziņojuma definīcijā.

 

ETAK būs pateicīga ikvienam, kurš izteiks derīgas piebildes par aplūkotajiem problēmterminiem.