Internacionālisma semantika starpvalodiskā skatījumā

Internacionālismi — leksikas slānis, kas latviešu valodniecībā jau plaši un daudzpusīgi aprakstīts, īpaši Eirovalodu areālā. Ir izstrādāta arī precīza internacionālismu definīcija, kurā būtiska to pazīme līdztekus rakstības, izrunas un, protams, semantikas tuvībai minēta arī to izplatība vismaz trijās dažādu valodas grupu pasaules valodās (viena no tām var būt internacionālisma izcelsmes valoda) [1,16 – 17].

Internacionālismiem kā starptautiski izplatītiem vārdiem ir liela nozīme internacionalitātes principa īstenošanā starptautiskajos zinātniskajos sakaros, jo zinātne savā būtībā ir internacionāla [2]. Tāpēc tiek veidotas starptautiskas terminu datu bāzes. Vienu no tādām — starptautisko terminoloģisko neoloģismu datu bāzi — ir izveidojusi Starptautiskā terminoloģisko neoloģismu unificēšanas organizācija (IOUTN) Varšavā. Šajā datu bāzē ir pārstāvēta arī latviešu valodas dažādu nozaru terminoloģija. Latviešu valodas terminoloģija pārstāvēta arī citās starptautiskās terminu datu bāzēs, piemēram, 20. gadsimta 90. gadu vidū starptautiskās COPERNICUS programmas ietvaros veidotajā daudzvalodu terminu datu bāzē četrās nozarēs — ekonomikā un pārvaldībā, tālsakaros jeb telekomunikācijā, enerģētikā un vides aizsardzībā.

Vārda starptautiskā izplatība resp. internacionalitāte ir viens no kritērijiem terminu aizgūšanā latviešu valodā. Jo lielākā skaitā valodu kāds internacionālisms ir izplatīts, jo lielāks pamats ir to aizgūt arī latviešu valodā. Šādus internacionālismus mēdz aizgūt arī kā sinonīmus latviskiem terminiem, jo blakus latviskajam terminam, kas sekmē nepārprotamu sazināšanos latviešu valodas ietvaros, internacionālais sinonīms sekmē sazināšanos starptautiskajā mērogā.

Par vārda starptautisko izplatību vispirms spriež pēc tā, kā vārdu raksta vai izrunā dažādās valodās. Vārda kā starptautiski izplatītas leksiskās vienības rakstība un izruna ir tas, ko visātrāk ievēro, jau pirmo reizi uztverot vārdu ar redzi vai dzirdi. Savukārt ar semantiku iepazīstas vēlāk, vai nu pēc tā, kā vārds lietots konkrētā tekstā, vai pēc vārda skaidrojuma dažādu valodu vārdnīcās.

Analizējot viena un tā paša starptautiski izplatīta vārda semantiku sastatījumā dažādās valodās, ir konstatēts, ka internacionālismi dažādās valodās ir gan daudznozīmīgi, gan semantiski atšķirīgi, ka internacionālismu formas un satura atbilsme dažādās valodās nav pilnīga. Tā, salīdzinot angļu un krievu valodas terminoloģiju, 70. gados ir konstatēts, ka ap 70% internacionālismu abās valodās ir kopēji, turklāt 22% internacionālismu ir viennozīmīgi saprotami, bet 8% — kropļo saturu [3, 114]. Savukārt latviešu un krievu valodas sastata pētījumi liecina, ka pa lielākajai daļai abās valodās internacionālisma forma, konkrēti, piemēram, prefiksālo un postfiksālo elementu izmantošana latīņu un grieķu cilmes internacionālismos, ir vienāda un arī ar internacionālismiem izteiktais jēdziens parasti ir viens un tas pats vai vismaz ļoti tuvs, tomēr atsevišķos gadījumos ir konstatējamas gan formas (atlants — атлас, sortiments — ассортимент, stafete — эстафета), gan nozīmes, nozīmes nianses vai semantiskā diapazona atšķirības (afēra, epoha, etaps) [4, 144]. Piemēram, aizguvums afēra, ko cilmes ziņā saista [7, 26] ar franču valodu (affaire), līdzīgā skanējumā un rakstībā sastopams arī angļu (affair) un krievu (афера) valodā. Nozīmju diapazona ziņā plašāks ir šī vārda lietojums franču un angļu valodā: franču valodā — ‘darbs, lieta’; ‘sūdzība, prāva’; ‘ķilda’; ‘vajadzība’; ‘rūpes’; ‘sods’ u. c.; angļu valodā - ‘darīšana; darījums; lieta’; ‘ievērības cienīgs notikums’; ‘mīlas dēka’; ‘komercdarījumi’ u. c. Latviešu valodā afēra ir ‘negodīgs, arī riskants pasākums, darījums’. Līdzīga nozīme ir krievu valodā attiecīgajam vārdam афера.

Jo lielākā skaitā valodu salīdzina internacionālisma formu un saturu, jo būtiskākus secinājumus iegūst par internacionālisma kā starptautiski izplatītas leksiskās vienības lomu starpnacionālajā saziņā.

Vārda semantikas maiņa aizgūšanas procesā ir dabiska parādība, un atsevišķas nacionālās valodas ietvaros atšķirīgas nozīmes internacionālisma lietošana parasti problēmas nerada. Taču, paplašinoties starptautiskajiem sakariem, viena un tā paša internacionālisma semantikas nesaderība dažādās valodās rada nopietnus pārpratumus starptautiskajā saskarsmē, piemēram, Latvijas 20. gadsimta otrās puses politisko un sabiedrisko procesu izpratni starptautiskā mērogā traucē internacionālismos minoritāte, etniskā minoritāte, nacionālisms, okupācija iekļauto jēdzienu atšķirīgais un pat pretrunīgais traktējums. Jo plašāki ir dažādu valodu sakari, jo asāk izjūtamas neērtības, ko sagādā nesaskaņotā internacionālismu semantika.

Starptautisko saziņu var sekmēt tikai semantiski saskaņota internacionālā terminoloģija, tāpēc tieši nepārprotamai semantikai ir būtiska loma internacionālismu lietošanā starpvalodu sakaros.

20. gadsimta 40.–80. gados latviešu valodas tuvākā saskarvaloda bija krievu valoda. Tas lielā mērā ietekmēja gan vienu un to pašu aizguvumu izplatīšanos abās valodās, gan abās valodās lietoto internacionālismu semantiku un formu.

Piemēram, krievu valoda lielā mērā sekmēja anglismu bizness, displejs, dizains, klīrenss, klīrings, listings, līzings, peidžeris ienākšanu latviešu valodā. Ir fiksēts pat laiks, kurā attiecīgais anglisms pirmo reizi minēts kādā no latviešu vārdnīcām [5]: 50. gados — bizness, 60. gados — dizains, klīrenss; 70. gados — displejs, kompjūters (zinātniska termina funkcijā šis anglisms nekad nav bijis apstiprināts: līdz 90. gadiem tā latviskais ekvivalents bija elektroniskais skaitļotājs, bet 90. gados termina funkcijā apstiprināts jaundarinājums dators, kas jau lielā mērā ieviesies praksē); 80. gados - listings; 90. gados - līzings [6], peidžer[i]s [7].

Saskare ar krievu valodu daudzos gadījumos noteica arī internacionālismu semantiku latviešu valodā. Tā, piemēram, dažādās valodās lietots internacionālisms armatūra: angļu armature, krievu арматура franču armature, vācu Armatur. Angļu valodā, spriežot pēc Oksfordas vārdnīcas [8], šim vārdam ir ‘stieņa’ (‘bar’), ‘enkura’ (‘anchor’), ‘aizsargapvalka’ (‘protective covering’) un ‘metāla karkasa’ (‘metal framework’) nozīme, turpretī latviešu valodā, tāpat kā krievu valodā, šo vārdu tehniskajā terminoloģijā lieto galvenokārt divās nozīmēs: ‘stiegrojuma’ un ‘piederumu, aprīkojuma’ nozīmē, kam savukārt angļu valodā atbilst termini framework un fittings.

Internacionālismu okupācija latviešu valodā lieto, lai apzīmētu ‘citas valsts teritorijas sagrābšanu ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešanu tajā’ [7, 532]. Šāda nozīme attiecīgajam internacionālismam ir arī krievu valodā. Savukārt angļu valodā vārdam occupation galvenā ir ‘nodarbošanās, nodarbinātības’ nozīme un tikai 4. nozīmē tas apzīmē agresīvo rīcību, kas latviešu un krievu valodā attiecīgajam internacionālismam ir vienīgā nozīme.

Pedagoģijas terminoloģijā aktuāli dažādi pārbaudes veidi, kuru nosaukšanai gan angļu, gan latviešu valodā tiek izmantoti dažādi internacionālismi: angļu valodā — control, examination, exam, inspection, test, testing, verification; latviešu valodā — kontrole, eksāmens un eksaminēšana, inspekcija un inspicēšana, tests un testēšana un, kopš 90. gadu beigām, latviešu terminoloģijā ir apstiprināts arī anglisms verificēšana, lai apzīmētu pārbaudi, kurā tiek apliecināta atbilstība īstenībai (tātad — patiesums).

No vienas puses, ir iespējams par terminu ekvivalentiem formāli atzīt šādus angļu un latviešu valodas internacionālismu pārus:

 

 

 

 

No otras puses, šie internacionālismi atbilst tikai pēc formas, jo angļu valodā vārdam control ir ‘vadīšanas, vadības, regulēšanas’ nozīme, vārdam examination - ‘apskates, noskaidrošanas’ nozīme, vārdam inspection — ‘apskates, oficiālas pārbaudes’ nozīme, vārdam test — ‘kritiska kvalitātes pārbaudījuma’, arī vispār ‘nelielas pārbaudes’ nozīme, bet vārdu verification parasti saprot kā ‘pārbaudi’ vai ‘pierādījumu’, bet atbilstošajiem latviešu terminiem ir cita semantiskā specifika:

• kontrole — ‘sistemātiska vai epizodiska doto uzdevumu izpildes novērošana un uzraudzība, lai pārliecinātos par izpildes pareizību un veiktu vai ieteiktu nepieciešamos labojumus’;
• eksāmens — ‘zināšanu un prasmju pārbaudes veids, ko parasti organizē reizi vai divas reizes gadā, novērtējot ar atzīmi’; eksaminēšana — šādas pārbaudes veikšana;
• inspekcija — ‘izglītības iestāžu darba pārbaude, kontrole, rūpīgi izpētot un objektīvi un kritiski novērtējot izglītības iestāžu, to vadītāju un skolotāju darbu un skolēnu zināšanu līmeni’; inspicēšana - attiecīgais process;
• tests — ‘pārbaude ar speciāli izstrādātiem standartizētiem un formalizētiem uzdevumiem’; testēšana - šādas pārbaudes veikšana.

Vārds verificēšana līdz šim latviešu valodā nav lietots, tāpēc tam nav arī īpašas lietojuma tradīcijas.

Kā liecina minētā terminu grupa, ārpus tās angļu un latviešu valodas terminu sastatījumā paliek latviskais vārds pārbaude, jo angļu valodā tam nav jēdzieniski precīzi atbilstoša vārda (latviešu un vācu valodas attiecīgo terminu sastatījumā vārdam pārbaude jēdzieniski precīzi atbilst vācu termins Prufung). Vārda pārbaude izstumšana no ‘pārbaudes’ jēdziena izteikšanas angļu valodas ietekmē jāuzskata par nevēlamu procesu, kas noplicina latviešu valodu, izstumjot no tās derīgu latviešu valodas vārdu. Tāpēc praksē tiek ieteikts terminu pārbaude konkrētos kontekstos joprojām izmantot kā ekvivalentu angļu vārdiem test un verification.

Līdzīga iemesla dēļ angļu valodas ietekmē no lietojuma tiek izstumti vēl vairāki citi labi latviski vārdi, tādi kā starpnieks, noma u. tml., tāpat kā 70.  gados no hidroloģijas terminoloģijas tika izstumts termins viesuļvētra, aizstājot to ar orkāns (12 balles stipra vēja apzīmēšanai).

Internacionālismu lietošanai un semantikai katrā valodā ir savi motīvi un tradīcijas. Lai starptautiskās saziņas ērtību labad tās lauztu, ir nepieciešams nopietns un zinātniski pamatots starptautisku komisiju darbs. Taču zināmas darbības šajā virzienā ir iespējams veikt, arī kārtojot noteiktas nozares terminu sistēmu atsevišķas nacionālās valodas ietvaros, īpaši, ja internacionālisms ir veidots uz latīņu un grieķu cilmes elementu bāzes. Šeit izšķirami vairāki gadījumi.

Pirmkārt, ieteicams atteikties no aizguvuma, kurš tikai ārēji, t. i., formas ziņā, ir uzskatāms par internacionālismu, bet semantiski rada neskaidrības vai pat pārpratumus, turklāt ja tam latviešu valodā ir citi, nozīmes ziņā nepārprotami ekvivalenti, piemēram, latviešu valodā nav semantiska pamata paturēt aizguvumu armatūra, jo attiecīgās nozīmes latviešu valodā precīzāk izsaka latviskie termini stiegrojums un aprīkojums (dažkārt — arī piederumi).

Otrkārt, ieteicams paturēt starptautiski izplatītu aizguvumu tradicionāli lietotā nozīmē, ja tam nav cita ekvivalenta latviešu valodā, kaut arī attiecīgā vārda lietojums citās valodās semantiskā diapazona ziņā atšķiras, piemēram, vārds afēra latviešu valodā joprojām paturams ‘negodīga, arī riskanta pasākuma vai darījuma’ nozīmē, jo tam nav cita ekvivalenta. Tomēr vārda afēra nozīme latviešu valodā nav paplašināma, pieskaņojot to attiecīgā angļu vai franču valodas termina nozīmei, jo tas latviešu valodas praksē radītu nopietnus pārpratumus.

Treškārt, ja latviešu valodā lietotais internacionālisms veidots uz latīņu vai grieķu cilmes elementu bāzes, bet tā nozīme dažādās valodās ir atšķirīga vai pat pretrunīga, ieteicama attiecīgā internacionālisma semantikas harmonizēšana, pamatojoties uz cilmvalodas elementu semantiku un internacionālismu strukturāli semantiskajiem modeļiem. Šim nolūkam vēl veicama detalizēta latīņu un grieķu elementu semantikas un starptautiski izplatīto internacionālismu strukturāli semantisko modeļu pētniecība.

Secinājumi. Internacionālismi, tāpat kā jebkuri citi vārdi, mēdz būt gan viennozīmīgi vārdi, kas veicina nepārprotamu starptautisko saziņu, gan daudznozīmīgi, radot starptautiskajā saziņā pārpratumus. Tāpēc katra internacionālisma lietošanas lietderīguma novērtēšanā nepieciešama individuāla pieeja atbilstoši vispārīgiem vienotas, nepārprotamas terminu sistēmas veidošanas principiem katrā atsevišķā nacionālajā valodā, kā arī terminoloģijas harmonizēšanas prasībām starptautiskā mērogā.

Literatūra

1. Балдунчикс Ю. Р. Заимствование англизмов в латышском языке 18–20 вв. Диссерт. канд. филол. наук. – Р., 1983. - 240 c.
2. Tauli V. Introduction to a Theory of Language Planning. – Uppsala, 1968. - 227 p.
3. Язык научной литературы. – Москва, 1975. - 264 c.
4. Skujiņa V. Latviešu terminoloģijas izstrādes principi. – R.: Zinātne, 1993. - 224 lpp.
5. Baldunčiks J. Anglicismi latviešu valodā. – R.: Zinātne, 1989. - 541 lpp.
6. Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini. – R., 1995. - 912 lpp.
7. Svešvārdu vārdnīca/ J.Baldunčika red.– R.: Jumava, 1999. - 879 lpp.
8. The Concise Oxford Dictionary. Ninth Edition.– Oxford, Clarendon Press, 1995. - 1673 p.

Semantics of Internationalisms from the Interlingual Point of View

Comparing the meaning of an internationalism in different languages shows that internationalisms, like other words, are polysemantic lexical units in many cases. If the meaning of the same internationalism in different languages is misunderstandable and contradictory, it creates misunderstandings in international communication.

In the framework of a national language we can see several ways how to solve such situations.

Firstly, it is advisable to reject an internationalism having an incompatible meaning with the meaning of the same word in other languages, and to give preference to a national term–equivalent.

Secondly, it is advisable to retain an internationalism traditionally used in a national language in a definite meaning disregarding the meaning of this word in other languages.

Thirdly, if an internationalism has been formed on the base of Latin and Greek word – elements, and the meaning of this internationalism differs from the meaning of this word in other languages, we can try to harmonize its meaning towards the meaning of the original elements.

Only a harmonized international terminology can promote an unambiguousness of the international communication.