Terminoloģijas problēmas saistībā ar Latvijas pievienošanos ES

Marta JAKSONA

Tulkošanas un terminoloģijas centra direktore

Head of the Translation and Terminology Centre

Es šodien mazliet vairāk pievērsīšos nevis pozitīvajam, kas ir paveikts pēdējā laikā terminoloģijas jomā un mūsu sadarbībai ar Terminoloģijas komisiju, bet varbūt mēģināšu akcentēt tās problēmas, ar kādām mums nākas diendienā saskarties, tulkojot tiesību aktus, un kuras mūsuprāt varētu būt ļoti aktuālas arī nākamajos gados tieši saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Kādas tad ir galvenās ar terminoloģiju saistītās problēmas Eiropas Savienības tiesību aktu tulkošanas procesā latviešu valodā? Pirmkārt jau, tulkojot šos tiesību aktus, diendienā nākas saskarties ar jaunu tiesību sistēmu, līdz ar to arī jaunām koncepcijām un jauniem jēdzieniem, kuriem nepieciešams precīzs un vienveidīgs atveidojums latviešu valodā. Kā vienu no piemēriem varu minēt tiesību aktu nosaukumu, nu jau, cerams, visiem pazīstamos vārdus regula, direktīva u. tml. Šeit svarīgi atgādināt, ka līdz ar 2004. gada 1. maiju, kad Eiropas Savienības tiesību aktu kopums stāsies spēkā Latvijā, latviešu valodā būs jārēķinās gan ar Eiropas Savienības dokumentos iekļautajām tiesību normām, gan arī ar iekļautajiem terminiem un lietoto terminoloģiju. Diendienā nākas saskarties arī ar vienotas, saskaņotas latviešu terminoloģijas trūkumu. Bieži vārdnīcās, ko minēja arī jau Skujiņas kundze, un bieži rakstos vienam terminam varam atrast vairākas atbilsmes, kuras turklāt bieži vien nesaskan ar speciālistu lietoto terminoloģiju. Šādā situācijā nenoliedzami terminu lietotājam ir vajadzīga ļoti laba terminoloģiskā kompetence, lai spētu izlemt, kurš ekvivalents tad būtu lietojams. Jāatzīst arī, ka terminoloģija, ko lieto nozares speciālisti, nereti netiek apkopota, kas nozīmē, ka termini ir izstrādāti, bet tie netiek apstiprināti, publiskoti, nav zināmi tulkotājiem un arī citiem potenciāliem lietotājiem. Bieži latvisku ekvivalentu vispār nav. Tā kā Eiropas Savienības dokumenti aptver dažādas nozares un apakšnozares, Eiropas Savienība regulē arī tādas jomas, kurās Latvijā terminoloģijas nav, piemēram, pasaules okeānu zivju nosaukumi, eksotisku augu nosaukumi, Latvijā līdz šim nepazītu vērtspapīru un valūtas operāciju nosaukumi. Kā viena no problēmām nenoliedzami jāatzīst arī tas, ka nav pieejama vienota un ērti lietojama regulāri papildināma elektroniska datu bāze, kurā būtu tik tiešām apkopota visa apstiprinātā terminoloģija. Un visbeidzot viena no problēmām tulkošanas procesā ir tā, ka ir nepieciešams tūlītējs risinājums terminoloģijas jautājumiem un problēmām. Laika trūkuma un darba apjoma dēļ bieži nākas lietot terminus, kas nav apstiprināti Terminoloģijas komisijā, kas bieži arī nav pietiekami izdiskutēti terminoloģijas darba grupās.

Strādājot ar tiesību aktu tulkojumiem, esam guvuši pieredzi arī tādā jomā kā sadarbība terminoloģijas saskaņošanā ar speciālistiem ministrijās un citās iestādēs. Tiešām šobrīd šķiet aktuāla tēma arī par šo saikni ar sabiedrību, diskusijām par terminiem. Kāda tad ir mūsu pieredze? Mēs esam izveidojuši vairākas terminoloģijas saskaņošanas darba grupas: finanšu terminoloģijas darba grupu, muitas terminoloģijas darba grupu, zivsaimniecības darba grupu, kurā piedalījušies nozaru speciālisti no dažādām ministrijām un iestādēm un kurās saskaņoti vairāki simti terminu; piedalāmies arī vairāku Terminoloģijas komisijas apakškomisiju darbā, taču šis darbs ļauj izdarīt arī vairākus secinājumus par problēmām, kādas ir latviešu terminoloģijas un arī valodas jomā kopumā. Pirmkārt, ir atšķirīgs apziņas un uztveres līmenis par to, kas tad ir terminoloģija, kas ir vienota terminu sistēma, kādi ir terminu atveides pamatprincipi. Ļoti spēcīgi bieži darbojas princips «ko nelietoju vai nezinu es, tas nav pareizi». Mūsu pieredze liecina, ka bieži nesakrīt arī akadēmisko aprindu un tā saukto praktiķu lietotā terminoloģija, turklāt vēl šie praktiķi gan dažādās ministrijās, gan bieži vienas ministrijas dažādos departamentos nereti lieto atšķirīgu terminoloģiju. Mēs bieži saņemam priekšlikumus no vienas ministrijas par kādu terminu angļu valodā, turklāt šie priekšlikumi ir absolūti atšķirīgi. Atšķirīgs ir arī skatījums uz terminoloģiju, kas ienāk no šiem tiesību aktu tulkojumiem, un uz terminiem, ko izmantojam, tiesību aktus rakstot.

Kādi tad varētu būt mūsuprāt svarīgākie terminoloģijas darba uzdevumi tuvākajā laika posmā, tieši domājot par tulkošanas jautājumiem un arī par Eiropas Savienības kontekstu. Kā jau minēju, tātad līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai latviešu valoda kļūs par vienu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, kas nozīmē, ka visi tiesību akti būs pieejami latviešu valodā. Ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs vērsties Eiropas Savienības iestādēs latviešu valodā, un viņam būs tiesības saņemt atbildi latviešu valodā. Tas vienlaikus nozīmē arī to, protams, ka būs vajadzīgi augsti kvalificēti speciālisti. Jau šobrīd Eiropas Savienības iestādēs strādā latviešu valodas tulkotāji, korektori, juristi un lingvisti, arī speciālisti terminoloģijas jomā, un tādēļ kā viens no pirmajiem uzdevumiem, mūsuprāt, būtu šīs vienotās plašpieejas terminoloģijas datu bāzes izveide, kas kļūtu par vienu no galvenajiem tulku un tulkotāju darbarīkiem. Šobrīd centrs arī, kā jau tas minēts, uztur un regulāri papildina tā saukto apkopoto terminu datu bāzi, kas tika izveidota ar Eiropas Savienības atbalstu un kuras īstenošanā piedalījās arī LU Matemātikas un informātikas institūts. Tā ir pieejama šobrīd interneta tīklā publiski, un tā tiek regulāri papildināta ar jaunajiem centra un LZA Terminoloģijas komisijas terminiem. Taču nenoliedzami šīs vienotās datu bāzes izveidei, iespējams, uz šīs datu bāzes pamata ir jābūt vienai no prioritātēm.

Mūsuprāt, steidzami būtu risināms jautājums arī par attiecīgu speciālistu sagatavošanu, par nepieciešamību stiprināt gan tulkotāju, gan arī citu speciālistu izglītību terminoloģijā. Centra pieredze liecina, ka, lai spētu vispār darboties tulkošanas un terminoloģijas jomā, mēs bieži esam spiesti veikt arī mācību iestādes uzdevumus un sagatavot attiecīgos speciālistus pašu spēkiem. Esam spiesti nodarboties arī ar potenciālo redaktoru izglītošanu. Mūsu pieredze liecina, ka diemžēl latviešu valodas prasmes caurmēra līmenis ir ārkārtīgi zems un jauniem redaktoriem mums bieži nākas mācīt ne tikai tiesību aktu specifiku un izpratni un dažādus ar Eiropas Savienību saistītus jēdzienus, bet arī gluži vienkārši elementāro kursu pareizrakstībā. Tas būtu viss. Paldies.

The significance of terminology in the translation of legislation

Summary

A precisely developed and reproduced terminology is especially important in the translation of legislation and is one of the basic principles of legislative translation. This is mainly determined by the legal consequences, which may be caused by erroneously, imprecisely and miscomprehended translated documents.

The main problems associated with terminology in the translation of EU legislation into Latvian are the following:

• in translating EU legislation one is confronted with a new system of laws, new concepts and new ideas for which a precise, uniform reproduction in Latvian is necessary;
• one is confronted with the lack of a unified, co-ordinated Latvian terminology: often in dictionaries and legislation for one term can be found several references, which moreover, often do not match up with the terminology used by specialists;
• terminology that is used by sector specialists often is not organised, which means that the terms are developed, but they are not approved, publicised and are not known to translators and other potential users;
• often there is no Latvian equivalent at all. As the acquis include various sectors and sub-sectors, the EU regulates also such fields in which there is no terminology in Latvia;
• a unified, user-friendly, regularly up-dated electronic data base in which all approved terminology would be compiled is not available; and
• in the translation process the immediate resolution of terminology issues and problems is necessary. Due to a lack of time and the amount of work one often has to use terms which have not been approved by the LZA TK or sufficiently discussed in the terminology working groups.

In working with the translation of legislation, we have acquired experience also in such field as co-operation in the co-ordination of terminology with various specialists.

What are the most important tasks in terminology work for the near future?

1. Taking into account the above, I believe that in the nearest future one of the first tasks is the establishment of a unified, widely accessible terminology data base, which would become one of the main work tools for the activities of interpreters and translators.

2. As a matter of urgency we need to also resolve the issues of the preparation of relevant specialists and the need to strengthen the education of translators and other specialists in terminology. The experience of the TTC shows that in order to work in the fields of translation and terminology, we are forced to perform also the tasks of educational institutions and prepare the relevant specialists with our own resources.

  Referāts nolasīts starptautiskajā terminoloģijas seminārā «Terminoloģijas darbs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā: sadarbības ieceres ES dalībvalstu kontekstā» Rīgā, 2003. gada 21. oktobrī