Par terminoloģiju – Briselē

Par tematu «Terminoloģija: dažādība un mijietekme» (angļu valodā tas tika formulēts kā: «Terminology: Interaction and Diversity») īsi pirms Jāņiem Briselē tika rīkota tā saucamā «galotņu tikšanās» (angliski summit). Iecere rīkot šādu augstākā līmeņa apspriedi terminoloģijas jomā tika lolota kopš 1999. gada konferences Parīzē. 2002. gada 13.–15.jūnija tikšanās galvenā rīkotāja bija Eiropas Terminoloģijas asociācija EAFT jeb EAT (no European Association for Terminology) sadarbībā ar starptautiskā terminoloģijas tīkla aktīvistiem un asociācijām, kā arī ar nacionālām terminoloģijas asociācijām un centriem.

Galvenie tikšanās mērķi: nodibināt pasaules mēroga terminoloģiskās sadarbības struktūru un parakstīt Hartu, kas uzsvērtu terminoloģijas svarīgumu un lomu sabiedrībā un stiprinātu daudzvalodību dažādos pasaules mēroga sakaru tīklos.

Tikšanās galvenā tematika: terminologu un terminoloģijas pakalpojumu lietotāju sadarbības tīkls; daudzvalodības ietekme uz terminoloģiju un valodas politika; terminologu darba sekmēšanas stratēģija; datu atgūšana (atjaunošana) un lietošana; terminoloģijas kā komercprodukta vērtība; terminoloģijas izglītība; terminoloģijas juridiskie aspekti u. c. Tikšanās bija nodrošināta ar kvalitatīvu sinhrono tulkojumu četrās darba valodās (angļu, vācu, franču un spāņu valodā) un notika lietišķā un reprezentablā līmenī. Tikšanās pulcināja 175 dalībniekus no 33 valstīm.

Pamatreferātiem tika atvēlētas 45 minūtes, no kurām aptuveni 30 minūtes bija tieši referentam, bet pēc tam sekoja neliels «koreferāts» un debates.

Pirmā referenta godā bija Zviedrijas pārstāvis Bjorns Melanders, kura referātā galvenais uzsvars bija uz pašreizējo angļu valodas spēcīgo dominanti Zviedrijā (Englishization), zviedru kultūrā un valodā. Izrādījās, ka situācija Zviedrijā šai ziņā ir ļoti līdzīga situācijai Latvijā un daudzās citās valstīs. Proti: praksē ļoti stabila ir angļu valodas pozīcija; sabiedrība ir daudzvalodīga un pieaug valodu prasmes vajadzības; zviedru valodā daudz aizguvumu no angļu valodas; zinātnieki reti publicējas ziemeļvalstu valodās; arī studenti, piem., medicīnā, raksta darbus angļu valodā. Ārzemju eksperti zviedru valodu parasti neprot, un valda viedoklis: kurš neprot angļu valodu, ir atpalicis.

Secinājumu daļā referents uzsvēra, ka nacionālā kultūra, valoda ir bagātība pasaulei. Ja valodu nelieto, ja sašaurinās valodas lietošanas sfēra, tad tā mirst. Ja neattīstās dažādu nozaru, dažādas tematikas valoda, arī daiļliteratūrā pietrūkst vārdu, lai rakstītu par visdažādākajām lietām un parādībām. Zūd sociālā aktivitāte. Tāpēc valodas politikā jāprasa: lai lietotu standartizētus terminus, lai katrs līdztekus dzimtajai valodai apgūtu zviedru un angļu valodu, lai zviedru valodu apgūtu un lietotu pilnā apjomā, daudzfunkcionāli, lai zviedru valodas oficiālais, publiskais lietojums būtu korekts, vienkāršs, viegls.

Kā liecināja vēl citi referāti, tiesības uz plašu starptautisku lietojumu apspriedē uzturēja arī franču un spāņu valoda.

Terminoloģijas teorētiskā un praktiskā darba pamatnostādnes bija ietvertas Dānijas terminologa Gerta Engelsa referātā. Līdztekus vairākkārt atgādinātiem, tomēr joprojām aktuāliem atzinumiem par to, ka:

• terminologam jābūt ar speciālās nozares un valodas zināšanām, turklāt zināšanām jābūt uz zinātni balstītām;
• zinātnes valodā visam ir būtiska nozīme;
• termina jēdzienisko izpratni gūst pētot;
• terminoloģijas politikas veidošanā būtiska loma ir valodas politikai valstī, – tika uzsvērtas arī tādas objektīvas prasības kā:
• terminologs ir neatkarīga profesija;
• terminologam ir vajadzīga pētīšanas prasme, pārvaldības prasme, valodu prasme;
• terminoloģija sākas ar jēdzieniem, nevis ar idejām;
• reizē ar terminoloģijas īpašo lomu jebkurā cilvēku darbības sfērā ir īpaši jāuzsver profesionāla terminologa vērtība.

Pasaulē terminoloģijas jomā strādā simti un tūkstoši, bet ne visus var saukt par terminologiem.

Daļa referātu bija atvēlēta standartizācijas jautājumiem. Par standartizāciju jāatbild terminologam. Terminologs nevar strādāt viens. Nopietns darbs ir informācijas uzturēšana. Terminologa uzdevums ir analizēt jēdzienus, atlasīt terminus pēc noteiktiem kritērijiem, veidot definīcijas. Terminologiem ir jāizstrādā vadlīnijas, kas būtu jāievēro tiem, kuri gatavo terminu vārdnīcas un standartus. Mūsdienās ļoti svarīgi apgūt datorlietošanas prasmi. Lai terminoloģijas darbs būtu kvalitatīvs, jāapgūst zinātība (know how).

Terminologam jābūt kā izglītotāju izglītotājam (trainee of trainees).

Ja kādā nozarē ir liela terminu dažādība, sinonīmija, tas liecina, ka nozares terminoloģija nav sakopta. Tad ir grūti risināt sarunas – gan atsevišķā valstī, gan starptautiskā mērogā. Sinonīmi var būt noderīgi skaidrošanai, bet terminam jābūt vienam. Šai ziņā ir atšķirība starp tehnisko un humanitāro pieeju.

Pārliecinoši par precīzas terminoloģijas nozīmi privātajā sektorā referēja Portugāles komersants Dalila Rosaless, kurš pārstāvēja plastikas materiālu ražošanas uzņēmumu. Šis uzņēmums savus izstrādājumus eksportē uz citām valstīm, kooperējas ar citu valstu uzņēmumiem, un terminoloģijas precizitātei šajos procesos īpaša loma.

Par aktuālu uzdevumu terminoloģijas jomā D. Rosaless uzsvēra terminoloģijas precizēšanu un precīzas terminu atbilsmes citās valodās, lai, izmantojot terminoloģijas rokasgrāmatas, tulkojumos nerastos pārpratumi.

Skarot terminoloģijas darba finansiālos aspektus, tika atgādināts, ka terminu lietošanai ir jābūt bez maksas, bet terminoloģiskie pakalpojumi nevar būt par brīvu. Nav iespējams īstenot autortiesības uz terminu. Iespējams, ka ir lietderīgi izveidot īpašu terminoloģijas aģentūru. Valdībām un Eiropas Savienībai ir jāveido terminoloģijas infrastruktūras. Valdības iesaistīšana terminoloģijas problēmu risināšanā ir akūti vajadzīga. Ir jābūt sistēmiskām terminu datu bāzēm, un tās ir juridiski jāaizsargā. Valsts mēģinājumi taupīt uz terminu rēķina var atkosties ar daudz lielākiem finansiāliem zaudējumiem, ja terminoloģijā ir kļūdas.

Terminoloģijas darbu ievērojami atvieglo un paātrina datortehnoloģijas un programmatūru straujā attīstība. Taču, lai datorlietotājs tiktu līdzi šiem straujajiem tempiem, ir nepieciešama nepārtraukta datorlietotāju izglītošana.

Gan datorizglītībai, gan terminoloģiskajai izglītībai ir fundamentāla nozīme jebkuras nozares speciālistu gatavošanā.

Atsevišķos referātos tika skartas konkrētas terminoloģigas prakses problēmas. Šī raksta autorei tika dota iespēja referēt par starptautiskās terminoloģijas bagātināšanu, izmantojot latīņu un grieķu cilmes elementus, un par šo elementu nozīmes harmonizēšanu, tuvinot nozīmi to oriģinālvalodai.

Briseles deklarācija par starptautisko sadarbību terminoloģijā

Nacionālo un starptautisko terminoloģijas asociāciju, tīklu un dokumentācijas centru pārstāvji,

uzskatot, ka terminoloģija ir visur ikvienā cilvēka darbībā, apzinoties, ka terminoloģija ir informācijas pamatnesējs speciālajā saziņā un vienlaikus tai ir galvenā loma kultūras un valodas daudzveidības uzturēšanā un sekmēšanā;

atzīstot, ka profesionāļiem un lēmējinstitūcijām ir jāapzinās terminoloģijas kā saziņas un zināšanu nodošanas rīka izcilā vērtība;

uzsverot, ka terminoloģijas profesionāļiem sava darba metodēs jāiestrādā lietotāju intereses un vajadzības;

saprotot, ka visiem darītājiem un fonda turētājiem ir jāsadarbojas globālā līmenī un, jo īpaši, koordinēti jāsadala terminoloģijas resursi;

būdami ieinteresēti stiprināt terminoloģijas attīstību un ieviešanas infrastruktūras, –

aicina valstis un valdības, starpvalstu institūcijas un starptautiskās organizācijas, kā arī institūcijas, kas iesaistītas valodas politikā:

• atbalstīt terminoloģijas infrastruktūru veidošanu lielākajos ekonomiskajos grupējumos, kāda ir Eiropa un nākotnes FTAA (Amerikas Brīvās tirdzniecības zona), un atbalstīt citas esošās terminoloģijas infrastruktūras;
• sekmēt terminoloģijas politikas izveidi saistībā ar izglītību, informācijas programmām u.c.;
• veicināt tādu kooperācijas metožu ieviešanu, kur tiktu ņemts vērā jau sasniegtais, esošās iniciatīvas un projekti;
• stiprināt iniciatīvas, kas paplašinātu industrijas un publisko (valsts) institūciju iesaistīšanos terminoloģijas darbā;
• veicināt īpaša finansējuma programmu izveidošanu terminoloģijas darbam un, pirmkārt, terminoloģijas attīstībai un atjaunināšanai;
• ieinteresēt nacionālos standartu institūtus ņemt aktīvu dalību regulatīvajās institūcijās (piemēram, Starptautiskās sandartizācijas organizācijas ISO Tehniskajā komitejā 37 «Terminoloģija un citi valodas resursi»), institūcijās, kas saskaņo terminoloģijas jautājumus globālā līmenī, un tajās, kas regulē internetu, lai panāktu, ka visas specifiskās kultūras un valodas prasības tur tiktu ievērotas;
• veicināt atbilstošas terminoloģijas lietojuma iniciatīvas, īpaši visos, gan akadēmiskās, gan neakadēmiskās izglītības un specializācijas līmeņos;
• ieviest terminoloģijas un speciālā lietojuma valodas disciplīnu kā obligātu kursu visās tulkošanas studiju programmās un sekmēt tā ieviešanu visās, īpaši ar zinātni un tehnisku saistītās, nozarēs;
• sekmēt dialogu starp vienas un tās pašas valodas, bet dažādu valodas normu valstīm, lai harmonizētu jaunu vārdu darināšanu un terminoloģijas standartizēšanu, ņemot vērā valodas daudzveidību, valodu vietējā lietojuma principus un vienlaikus neaizmirstot savstarpējās saprašanās vajadzības;
• sekmēt daudzvalodību gan izglītības procesā, gan administratīvajā un publiskajā lietojumā;
• veicināt terminoloģijas bezmaksas izplatīšanu un pieejamību, pirmkārt, valdību oficiālajos dokumentos un starptautiskajās institūcijās;
• pētīt terminoloģijas tiešo lietojumu un lomu visos valdību un institūciju stratēģiskajos un politiskajos pasākumos;
• arvien pieaugošajam skaitam jaunattīstības valstu, kuras cenšas īstenot valodas politiku, nodrošināt viņu speciālistiem terminoloģijas principu un metožu apgūšanu ilgtspējīgas attīstības kontekstā un sniegt, cik vien tas iespējams, atbalstu šo valstu speciālistiem, lai viņi varētu ņemt aktīvu dalību starptautiskajās terminoloģijas aktivitātēs.

Izstrādāts Briselē, 23.11.2001.
Izplatīts Briselē, 13.–15.06.2002.

Pārpublicēts no izdevuma «Zinātnes Vēstnesis»,  14 (243), 2002. gada  9. septembris.