Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls

Terminoloģijas darbs Latvijā

Valentīna Skujiņa «Terminoloģijas Jaunumi» 21.10.2003.

Ar tautas nobalsošanu š. g. 20. septembrī Latvija ir pieteikusi savu vēlmi un gatavību pievienoties ES dalībvalstu saimei. Kā gatavojamies jaunajam — ES dalībvalsts — statusam? Kā tiekam un tiksim galā ar milzīgajiem jauno jēdzienu plūdiem? Vai pratīsim uzturēt un attīstīt latviešu valodas terminoloģiju uz latviešu valodas bāzes, bet varbūt turpināsim slīkt aizguvumos? Vai pratīsim izstrādāt tādu nacionālo terminoloģiju, kas sekmētu nepārprotamu starpnacionālo saziņu ES ietvaros?

Kā liecina konsultācijās terminologiem uzdotie jautājumi, kā arī publikācijas plašsaziņas līdzekļos, sabiedrībai šie jautājumi nav vienaldzīgi.

Līdzīgi uzdevumi un līdzīgas problēmas ir arī mūsu tuvākajiem kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā.

Tātad — kā Latvijā notiek terminoloģijas darbs, kādi šajā darbā ir pozitīvie un kādi — negatīvie aspekti un kuri no turpmāk veicamajiem uzdevumiem šajā brīdī ir vissteidzamākie.

Latvijā galvenā institūcija, kuras uzdevums ir rūpēties par vienotas terminoloģijas izstrādi un koordinēt terminoloģijas darbu valstī, ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (TK). Tā dibināta 1919. gadā tālaika Izglītības ministrijas paspārnē, turklāt toreiz komisijas nosaukums bija Latviešu valodas terminoloģijas un pareizrakstības komisija un tajā tika risināti gan terminoloģijas, gan pareizrakstības jautājumi.

Kopš 1946. gada, kad nodibināja Latvijas Zinātņu akadēmiju, arī Terminoloģijas komisija pārgāja LZA pārziņā. LZA TK nav juridiska persona, bet tās darbībai ir juridisks pamats.

LZA TK uzdevumus kopš tās darbības sākuma ir noteikusi valdība. Patlaban komisija darbojas saskaņā ar Valsts valodas likuma 22. pantu un MK noteikumiem Nr. 405, kur paredzēts, ka komisijas galvenie uzdevumi ir:

  • izstrādāt vienotu, saskaņotu un zinātniski pamatotu nozaru terminu sistēmu, kas harmonizēta ar pasaulē atzītiem terminoloģiskā darba principiem un terminu sistēmām;
  • izvērtēt un apstiprināt komisijā iesniegto terminu sarakstus;
  • koordinēt darbu terminoloģijas jomā Latvijā;
  • veikt terminu ekspertīzi un sniegt konsultācijas par dažādu nozaru terminu veidošanas un terminoloģijas sistēmu izstrādes metodiskajiem un metodoloģiskajiem jautājumiem;
  • apstiprināt terminu un to definīciju standartus;
  • pieņemt lēmumus strīdīgos terminu lietošanas gadījumos u. c.

Ikdienas uzdevumu veikšanā saikni starp LZA TK, sabiedrību un LU Latviešu valodas institūta Terminoloģijas nodaļu kā pētniecības institūciju uzskatāmi attēlo shēma:

Sabiedrība,

valsts institūcijas,

nozaru speciālisti,

tulkotāji u. c.

LZA

Terminoliģijas

komisija

 

LU LVI

Terminoloģijas

nodaļa

 

 

konsultē

izskata

saskaņo

ieteic

jautā

ierosina

iesniedz

ievieš

noraida

koriģē

apspriež

diskutē

vienojas

ieteic

analizē

pēta

secina

referē

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

akceptē

 

apstiprina

informē

ievieš

 

 

 

 

 

 

 

 

LZA TK struktūrā ir Plēnums, kurā ir 37 dažādu nozaru eksperti (no tiem 5 ir valodnieki, trīs no tiem — arī Latviešu valodas ekspertu komisijas locekļi), un 25 nozaru apakškomisijas, kopskaitā vairāk par 250 speciālistu no dažādiem pētniecības institūtiem, augstskolām, ministrijām u. c.

Problemātisku valodas jautājumu risināšanā LZA TK sadarbojas ar Latviešu valodas ekspertu komisiju (LVEK) un Valsts valodas centru (VVC), kas ir Tieslietu ministrijas pārziņā.

Otra institūcija, kas ir cieši un tieši saistīta ar terminoloģijas darbu, ir Tulkošanas un terminoloģijas centrs (TTC), ko valdība nodibināja 1997. gadā, nosakot tam kā galveno uzdevumu — ES normatīvo aktu tulkošanu. Šajos tulkojumos liela loma ir terminu precīzai izvēlei un konsekventai lietošanai, un TTC notiek nopietns darbs ar latviešu valodas terminiem.

Starp abām institūcijām — LZA TK un TTC — notiek lietišķa sadarbība. TTC sekmes lielā mērā nodrošina prasmīgā kvalificēta personāla izvēle, darba uzsākšana nevis tukšā vietā, bet izmantojot TK iestrādi gan principu, gan nozaru terminu krājuma ziņā, kā arī valdības atbalsts tehnikas un cilvēku resursu nodrošināšanā.

Gan TTC, gan LZA TK ir vairāk vai mazāk cieša sadarbība ar dažādām ministrijām, īpaši ar Tieslietu ministriju, un Saeimas Juridisko biroju, kura paspārnē pulcējas un strādā LZA TK Juridiskās terminoloģijas apakškomisija (JTAK). TTC pēc vajadzības sadarbojas arī ar LZA TK nozaru terminoloģijas apakškomisiju speciālistiem.

2002. gada sākumā valsts valodas politikas sekmēšanai Valsts prezidentes pārziņā tika nodibināta Valsts valodas komisija (VVK). Jau pirmajā tās sēdē runa bija arī par terminoloģijas uzdevumiem kopīgajā valsts valodas politikas stratēģijā. Tieši tāpēc arī LZA TK ir iesaistījusies šīs komisijas darbā.

Tādējādi sadarbības tīkls, aptverot samērā lielu sabiedrības daļu, ir daudzkārši sazarots un sekmē objektīvi pamatotas un optimāli saskaņotas terminoloģijas veidošanu. (Daļēji šis tīkls skatāms klāt pievienotajā shēmā.)

LZA Terminoloģijas komisijas institucionālie sakari

 

 

Saeima

 

 

Valsts Prezidents

 

Ministru kabinets

 

Valsts valodas komisija

Jurid. birojs LZA TK JTAK

 

Latvijas Zinātņu akadēmija

 

Pētniecības institūti

 

 

 

 

 

LZA TK

 

 

 

 

 

TTC

 

 

 

 

Augstskolas

 

u.c.

 

 

 

 

LVEK

 

 

 

 

VVC

 

 

Tieslietu ministrija

 

Citas ministrijas

 

Fragmentāra sadarbība LZA TK ir vēl ar citām institūcijām — SIA «Latvijas Standarts», Statistikas pārvaldi u. c. –, kuras arī ir saistītas ar terminu un to definīciju veidošanu un tulkošanu. «Latvijas Standarts» līdz 1990. gadam praktiski iztika bez latviešu valodas. Ar 20. gs. 90. gadiem daļa ISO standartu tiek tulkoti, daļa — adaptēti ar t. s. «pirmās lapas» metodi, taču arī šādā adaptācijā ir t. s. deskriptori jeb atslēgvārdi, kas jādod latviešu valodā. 20. gs. 90. gados notika LZA TK un Statistikas pārvaldes sadarbība darba grupā, kurā tika precizēti termini un to definīcijas, kas aktuāli šīs pārvaldes darbā. LZA TK pārstāvis ir piedalījies arī citās darba grupās (piemēram, Satiksmes, Aizsardzības, Ekonomikas, Zemkopības, Labklājības, Vides ministrijā), palīdzot ieviest LZA TK dažādu nozaru apakškomisijās izstrādātos terminus.

Liels palīgs tulkotājiem ir dažādu izdevniecību sagatavotās vārdnīcas. Diemžēl dažkārt, izplatot pretrunīgu terminoloģiju, tās izdara tulkotājiem «lāča pakalpojumu».

Tomēr lielāko ļaunumu, kas ātri izplatās, nodara reklāmas. To veidotājiem nerūp latviešu valodas kultūra un nākotne, savukārt rūp reklāmdevēju jau tā biezais naudas maks. Atšķirībā no Lietuvas mūsu valstī nav izstrādāti noteikumi, kas aizliegtu publicēt reklāmas, ja tās nav saskaņotas ar valodniekiem.

Pozitīvais pašreizējā darbības modelī:

1) liela skaita speciālistu iesaistīšanās terminoloģijas darbā, pamatā liekot LZA TK ilggadējo pieredzi un latviešu valodu, kā arī pasaulē atzītus terminoloģijas darba principus un prasības;

2) terminoloģijas pārmantojamība un līdz ar to latviešu valodas pamatterminu un to izpratnes kvalitāte: ja to liek lietā, ātrāk un precīzāk izzinām pasauli, izprotam notiekošo, plašāka sabiedrība var iesaistīties zinātnes un tehnoloģijas attīstības procesos.

Tātad — ir darītāji un bagāts vārdu krājums, ir valodas jaunrades iespējas.

Negatīvais pašreizējā modelī:

1) nepilnīgs juridiskais nodrošinājums, proti: no vienas puses, ir Valsts valodas likuma 22. panta normas un Ministru kabineta noteikumi par to, ka LZA TK nosaka vienotās terminoloģijas lietošanu, bet, no otras puses, likumā tas attiecināts tikai uz speciālo un mācību literatūru, tehnisko un lietvedības dokumentāciju, bet nekur nav noteikts, ka visās terminu vārdnīcās (un ne tikai tajās) būtu jāievēro apstiprinātā vienotā terminoloģija; visu nosaka tirgus, nevis prasība pēc vienotas terminoloģijas valsts interesēs;

2) trūkumi informatīvajā nodrošinājumā: agrāk, kad bija viena galvenā izdevniecība, viens centrālais laikraksts, informēt sabiedrību un sameklēt informāciju bija vieglāk; tagad gan izdevniecību, gan izdevumu ir desmitiem un informāciju sameklēt ir grūtāk; savukārt valsts neatbalsta bezmaksas plašpieejas vienotas automatizētās terminu un to definīciju datu bāzes izveidošanu;

3) nepilnīgs izglītības nodrošinājums, kas cieši saistīts ar sabiedrības nekompetenci valodas jautājumos vispār un līdz ar to arī terminoloģijā: pamata un vidējā posma izglītībā pietiekamā līmenī netiek apgūti latviešu valodas pamati, savukārt daudzās profesionālo studiju programmās nav ieviests obligāts terminoloģijas pamatu kurss;

4) valsts finansiālā nodrošinājuma trūkums: šāda finansējuma faktiski nav vai arī tas netiek novirzīts vienotas un saskaņotas terminoloģijas veidošanai; fiansējumam jābūt stabilam, nepārtrauktam, jo arī terminoloģijas darbs darāms nepārtraukti.

Kas tiek darīts, lai trūkumus pārvarētu?

Tiek izmantoti dažādi terminu ieviešanas paņēmieni: vairāki simti terminoloģijas konsultāciju gadā, terminu publikācijas vārdnīcās, speciālajā literatūrā, plašsaziņas līdzekļos u. c., pakāpeniska nozaru terminu iepludināšana vienotā datu bāzē.

No LZA TK puses jaunākās iniciatīvas ir:

1) informatīvais ceturkšņizdevums «Terminoloģijas Jaunumi», kuram publicēti 6 numuri, un attiecīga informācija LZA TK mājas lapā (plašākam ikdienas informācijas dienestam būtu jāalgo īpaša štata vienība un arī informatīvais izdevums neiznāks, ja tam netiks piešķirts finansējums);

2) pakāpeniski arvien jaunās profesionālo studiju programmās (maģistrantiem, doktorantiem) tiek lasīts terminoloģijas pamatu kurss.

Daļa Latvijas speciālistu, arī terminologi un tulkotāji, ir sākuši strādāt ES struktūrās ārpus Latvijas. Pēc viņu vērojumiem, tuvākajā nākotnē būtiska loma būs terminoloģiskās izglītības līmenim, tam, cik laba būs valodas prasme un terminoloģiskā kompetence latviešu valodas nozaru speciālistiem. Kā viņi pratīs kopt un attīstīt savas nozares terminoloģiju jaunajos apstākļos. Uz kāda pamata: izmantojot dzimto valodu vai pārejot uz svešvārdiem un citu valodu. Protams, šai ziņā būtiska nozīme būs arī tulkotājiem.

Tas nozīmē, ka steidzami jāplāno jauni uzdevumi izglītības sistēmā, turklāt ne tikai ieviešot obligātu terminoloģijas un tulkošanas pamatu kursu visās profesionālo studiju programmās (kā tas jau ir daudzās Rietumeiropas valstīs), bet arī radikāli mainot attieksmi pret latviešu valodas mācīšanu pamatskolas un vidusskolas līmenī. Jo labāk būs apgūta valoda, jo lielāka cerība nostiprināt arī plašāku vēlamo saikni ar sabiedrību (sk. shēmu).

 

Terminoloģiskās kompetences apgūšana izglītības procesā

 

Valsts valodas pamatu

apguve pamatizglītības un

Valodas pamatu un

terminoloģiskās kompetences

apgūšana

vidējās izglītības sistēmā

 

SLV un terminoloģijas

kurss visās profesionālo

studiju programmās

Darbs nozaru terminoloģijas

izstrādē, ES normatīvo aktu

tulkošanā u. c.

 

Nozares speciālisti ar

terminoloģisko kompetenci

 

Par juridisko un finansiālo nodrošinājumu jārūpējas valdībai, lai būtiski mainītu attieksmi pret latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visos izglītības posmos.

Kā uzsvēris latviešu izcelsmes terminologs un interlingvists Ernests Drezens, kura 110 gadu dzimšanas dienas atcerei 2002. gada rudenī Rīgā tika rīkota starptautiska terminoloģijas konference: «Vienota terminoloģija nav iespējama sabiedrībā, kurā grupas un šķiras intereses ir pārsvarā pār nacionālajām». Latvijas valdībai ir jābūt atbildīgai par to, lai nepieļautu, ka nacionālās intereses tiktu nobīdītas pēdējā vietā.

 

Terminology work in Latvia

Summary

The main body for terminology development in Latvia is the Terminology Commission of the Latvian Academy of Sciences (TC of LAS) founded in 1919 under the authority of the Ministry of Education. The basis of the present activities of the TC of LAS is the State Language Law and the Regulation adopted by the Cabinet of Ministers. Decisions taken and terms approved by the TC of LAS have the status of normative documents. The main functions of the TC of LAS are:

  • development of a uniform and scientifically grounded terminology system harmonised with the international principles and concept systems,
  • assessment of terms submitted for approval,
  • coordination of terminology work in Latvia,
  • rendering of methodical and methodological help regarding subject-field terminology issues,
  • approval of terms and definitions for usage in standards,
  • solution of disputes between subject-field specialists, etc.

Problematic linguistic issues are solved in cooperation with the Expert Commission of State Language Centre.

The next institution to be mentioned is the Centre for Translation and Terminology (TTC) founded in 1997. Both these institutions — TC of LAS and TTC — cooperate closely.

Besides the TC of LAS has close links with a number of other commissions and institutions, ministries, universities and research institutes being among them (see the diagram).

Thus in the current model of terminology work in general an asset is the large number of subject-field specialists involved, implementing uniform terminology work principles. This ensures the inheritance of the terminology already formed. On the other hand, a negative aspect is the insufficient legal support (as there is neither a law nor a regulation unambiguously emphasising the requirement to use in all the official publications the terms accepted), shortcomings in the informational support while the common data base is still in the stage of development, as well as drawbacks in the linguistic and terminology education process along with the scarce funding, leading to lack of workers.

Currently the focus is on the corrective measures addressing the above mentioned deficiencies in the fields of information and education. A periodical «Terminology News» has been established, providing information on dictionaries and terms approved by TC of LAS, as well as answers to particular questions regarding terminology.

 

Referāts nolasīts starptautiskajā terminoloģijas seminārā «Terminoloģijas darbs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā: sadarbības ieceres ES dalībvalstu kontekstā» Rīgā, 2003. gada 21. oktobrī

Veidosim 21. gadsimta latviešu valodu visi kopā.

Iesaisties terminrades procesā – iesaki, komentē, balso!

Iesaistīties terminradē