"Ilgtspējīgs" vai "ilgspējīgs"?
Anita Ščucka «Terminoloģijas Jaunumi» 07.09.2005.
-
Līdzdalība starptautiskas terminu datubāzes izstrādē -
Latviešu terminoloģija virtuālajā daudzvalodu pasaulē -
"Ilgtspējīgs" vai "ilgspējīgs"? -
FCI suņu šķirņu nomenklatūra -
Gramatikas kategoriju loma terminu sistēmas veidošanā -
Internacionālisma semantika starpvalodiskā skatījumā -
Termins vārdnīcā kā terminzinātnes attīstības un valodas bagātināšanas avots -
Botānikas terminoloģijas apakškomisijā apstiprinātie botānikas terminu veidošanas principi -
Vai atkal griezīsimies orgānos? -
Par ķīmijas un farmācijas terminu rakstību -
Vārds — apakškomisijai. Ekonomikas terminoloģijas apakškomisija (ETAK) -
Pārmaiņas elektronisko sakaru terminoloģijā -
Latvijas augstskolu nosaukumi un to saīsinājumi -
Turpinot diskusiju par "leasing" -
Vārds apakškomisijai. Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas terminoloģijas apakškomisija. Attieksme pret mītiem -
Vārds apakškomisijai. Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas terminoloģijas apakškomisijas 10 principi -
Vārds apakškomisijai. Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas terminoloģijas apakškomisijas 2002.–2003. gada darba cēliens -
LZA viceprezidenta akadēmiķa Jura Ekmaņa uzruna starptautiskajā terminoloģijas seminārā «Terminoloģijas darbs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā: sadarbības ieceres ES dalībvalstu kontekstā» -
Lietuviešu terminoloģija un tās loma gadsimtu mijā -
Terminology work in Estonia -
Terminoloģijas darbs Latvijā -
Terminoloģijas problēmas saistībā ar Latvijas pievienošanos ES -
Terminoloģijas vienotību — Latvijā, Baltijā, Eiropā -
The state of Lithuanian terminology -
Kad Forsaitus sākam rakstīt ar mazo burtu… -
Doktorants — doktorantūra, maģistrants — maģistrantūra -
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā -
Terminam apropriācija jauna nozīme -
‘Ilgtspējīga’ vai ‘līdzsvarota’ attīstība? -
Par terminoloģiju — Briselē -
Dažu aktuālu angļu terminu latviskās atbilsmes
Filozofe Maija Kūle intervijā («Starp personīgo vēsturi un netveramo laimi» – www.dialogi.lv, 29. 09. 2004.), stāstot par filozofa Teodora Adorno negatīvo dialektiku, min, ka sociālie zinātnieki mēģina kompensēt negatīvo ar «interesantiem .. jēdzieniem, kuri tagad tiek bez jēgas ekspluatēti, piemēram, ilgspējīgs ..».
Ko nozīmē vārds ilgspējīgs? Ne skaidrojošajās, ne terminu vārdnīcās tas nav iekļauts. Bet internetā publicēti vairāki raksti, kuros šis vārds minēts (piem., konference «Ilgspējīgs mājoklis 2005», LU izveidots kurss «Ilgspējīgs Baltijas reģions», Bosch-Silver Plus akumulators – ilgspējīgs enerģijas avots).
Savukārt «Pedagoģijas terminu skaidrojošajā vārdnīcā» (R., 2000) un «Angļu–latviešu lauksaimniecības terminu vārdnīcā» (R., 2000), kā arī LZA TK apstiprināto terminu datubāzē, ko uztur «Tilde», dots vārdkoptermins ilgtspējīga attīstība. Vārdi ilgtspējīgs un ilgtspējīgums (kā angļu valodas vārdu sustainable, sustainability ekvivalenti) pirmo reizi izmantoti 20. gs. 90. gadu pirmajā pusē vides pārmaiņu konvencijas tulkojumā no angļu valodas («Terminoloģijas Jaunumi», 8. nr. – Rīga, 2004, 14. lpp.).
Tātad – oficiālai saziņai ieteikts tikai vārds ilgtspējīgs, bet praksē lieto arī otru vārdu – ilgspējīgs. Vai tas izskaidrojams ar sākotnēju drukas kļūdu? Bet varbūt valodā noderīgi abi šie vārdi?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, analizēsim abu vārdu nozīmi. Salikteņa ilgtspējīgs nozīme izriet no tā sastāvdaļu nozīmēm: darbības vārds ilgt + īpašības vārds spējīgs (‘spējīgs ilgt, pastāvēt’). Ar -spējīgs līdzīgi veidoti arī citi salikteņi, piem., dzīvotspējīgs, konkurētspējīgs. Savukārt saliktenis ilgspējīgs veidots no apstākļa vārda ilgi un īpašības vārda spējīgs (‘ilgi spējīgs’, bet nav konkretizēts, ko ir spējīgs ilgi darīt). Ar ilg- veidoti arī citi salikteņi, piem., ilgspēlējoša plate (t. i., plate, ko var ilgi spēlēt), ilgziedīgā begonija (t. i., begonija, kas ilgi zied), kuru otrajā daļā ietverta konkrēta darbība.
Bet vai akumulators (ja tas spēj ilgi ražot enerģiju), mājoklis un reģions var būt ilgspējīgs? Nekonkretizējot darbību, vārda ilgspējīgs nozīme nav skaidra, tāpēc tā noderīgums apšaubāms.
Jau iepriekš minētā filozofa T. Adorno darbā «Minima Moralia» atrodama šāda frāze: «Pastāvošajam vislabāk tīk tas, ka pastāvošajam kā tādam ir jābūt jēgai», arī katram vārdam ir jābūt ar konkrētu nozīmi, kas nosaka tā vietu valodas sistēmā. Bet vai abiem šiem vārdiem praksē varētu būt sava vieta atšķirīgu nozīmju izteikšanai?