LZA TK protokols Nr. 2/1150 (19.02.2019.)

Sēde notiek 2019. gada 19. februārī plkst. 14.00 LZA Senāta zālē

Sēdē piedalās 16 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
2. LZA TK 3. oktobra konferences organizēšana.
3. Spēkratu terminu 7. saraksta izskatīšana.
4. Spēkratu terminu 8. saraksta apspriešana.
5. Dažādi.

Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš atgādina, ka šī ir otrā šī gada sēde, kurā galvenā uzmanība joprojām būs pievērsta spēkratu terminiem.

 

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

M. Baltiņš: iepriekšējā sēdē apspriedām atsevišķus spēkratu terminus no 7. sarakstu kopumā. Vai par šo sēdes protokolu ir saņemti kādi iebildumi vai precizējumi?

Spēkratu terminoloģijas apakškomisijas locekļi apstiprina, ka pret šo protokolu iebildumu nav.

TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

 

2. LZA TK 3. oktobra konferences organizēšana.

M. Baltiņš: 2019. gads ir TK simtgade, jo 1919. gada 7. septembrī pieņemts lēmums par komisijas nodibināšanu. Būtu labi šo pasākumu atzīmēt ar konferenci, kāda bija pirms trim gadiem. Šoreiz konferenci paredzēts organizēt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Par atbalstu un iniciatīvu izsaku pateicību Inesei Kazākai un viņas kolēģiem no Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisijas. Šī konference varētu notikt 3. oktobrī bibliotēkas telpās. Pamatā tā būtu veltīta terminoloģijas vēsturei un mūsdienām, kā arī attīstības perspektīvām. Tā būs iespēja runāt gan par šaurām lietām, gan par plašākām. Ceram veidot garu, interesantu programmu. Kādu no jums arī aicināšu atlases komisijā, lai nonāktu pie labākā rezultāta kopā. Būs arī neliels tēžu kopojums, raksti iznāktu pēc tam kā atsevišķs bibliotēkas rakstu sējums 2020. gadā. Aicinu fiksēt 3. oktobri savos darba plānos un padomāt par aktīvu līdzdalību. Līdz 1. martam nosūtīšu uzaicinājumu ar termiņiem.

 

3. Spēkratu terminu 7. saraksta izskatīšana.

M. Baltiņš: vispirms sāksim ar atliktajiem terminiem no 7. saraksta, par kuriem mums neizdevās vienoties iepriekšējā sēdē.

 

ekrānvads

a. tracer wire

v. Beilauflitze f

kr. дренажная жила

M. Baltiņš: vai tas ir ekranēts vads vai ekrānvads? Vai tas veic ekrāna funkciju?

A. Amoliņš: pēc definīcijas tas ir ekranējošs vads.

TK vienojas apstiprināt terminu ekrānvads.

 

Blu-ray atskaņotājs

a. Blu-ray player

v. Blu-ray-Player m

kr. плейер Blu-Ray

L. Kauķe: šis termins ir jāiesniedz Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijai. Man pašai liekas, ka tas ir zīmols, to nevajag tulkot.

K. Počs: ja tulko, tad tas kļūst neatpazīstams.

K. Timmermanis: bet tas nav firmas nosaukums. Ko tas fizikāli nozīmē?

A. Amoliņš: citu viļņu garumu.

K. Timmermanis: kāpēc neder zilstaru atskaņotājs?

J. G. Pommers: jo tas ir iegājies netulkots visās valodās.

J. Baldunčiks: nevajadzētu kavēties ar šo terminu. Tas ir muļķīgi, ja tas jau tā ir iegājies. Datoriķiem ir daudz tādu terminu.

A. Lauzis: kas ir ar Bluetooth?

L. Kauķe: nekad nav tulkots.

TK vienojas apstiprināt šo terminu, kā ierosinājusi Spēkratu TAK, proti, Blu-ray atskaņotājs.

 

grupveides radiosakaru sistēma

a. trunked radio system

v. Bündelfunk m

kr. мобильная пакетная радиосвязь

A. Lauzis: labāk grupveida. Vai grupāls.

R. Karnīte: radiotehniķi teiktu grupveides.

M. Baltiņš: daudzos nopietnos dokumentos ir lietots termins grupveides.

K. Timmermanis: ja ir runa par sistēmu, kura veido grupu, tad grupveides. Ja ir runa par grupu, kas jau ir izveidota, tad grupveida.

A. Lauzis: tas tad ir jāiekļauj skaidrojumā, lai būtu skaidrs.

K. Timmermanis: piekrītu, ka vajag pakoriģēt skaidrojumu.

TK vienojas apstiprināt piedāvāto terminu – grupveides radiosakaru sistēma.

 

degvielas šūna

a. fuel cell

v. Brennstoffzelle f

kr. топливный элемент

A. Amoliņš: esmu konsultējies par šo terminu. Lai gan AkadTerm terminos fuel cell lielākoties ir elements, speciālisti no Latvijas Universitāte norādīja, ka jālieto termins degšūna. Galvenais esot nevis viela, bet process.

K. Timmermanis: es noteikti būtu par šo īso formu – degšūna, bet man problēmas rada saturs. Vai tas neliek saprast, ka kaut kas sadeg, jo tā nemaz nav.

K. Počs: man arī tā liesma rada bažas.

K. Timmermanis: lai gan ne viss, protams, deg ar liesmu. Te gan vajadzētu atsevišķu atzinumu.

M. Baltiņš: piekrītu, ka nepieciešams atsevišķs atzinums, ko pēc tam varētu arī ielikt “Latvijas Vēstnesī”.

TK apstiprina terminu degšūna.

 

kopnes aktivizēšana

a. bus wake-up event

v. Buswecker m

kr. пробудитель шины

A. Lauzis: labāk aktivēšana.

J. Baldunčiks: vai termins miega režīms labi iederas skaidrojumā?

J. G. Pommers: attiecībā uz automobiļiem tādi lieto.

J. Baldunčiks: pirms gadiem 25 neviens nelietoja.

K. Počs: pēc definīcijas es labāk gribētu likt kopnes aktivizētājs.

J. G. Pommers: tad mums jāpārtaisa apraksts.

Spēkratu TAK vēlas precizēt šo terminu un tā definīciju, tāpēc TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu.

 

CAN kopne

a. CAN bus

v. CAN-Bus m

kr. шина CAN

TK vienprātīgi apstiprina terminu CAN kopne.

 

personāli radiosakari

a. CB radio

v. CB-Funk m

kr. радио CB

M. Baltiņš: personāli vai personalizēti?

A. Lauzis: vārdam personalizēts ir arī blakus nozīme. Personalizēšana ir noteiktu parametru.

J. Baldunčiks: savulaik sēdē daudz diskutējām arī par personālo datoru. Kur mums kādreiz bija individuālā pieeja, tagad arvien vairāk ir personāla pieeja.

R. Karnīte: šos terminus vajag saskaņot ar radiosakaru nozares speciālistiem.

L. Kauķe: kāpēc nevaram tos saukt par individuāliem radiosakariem? Vārds personalizēts neder, jo tas nozīmē, ka tie tad ir atbilstoši pielāgoti.

R. Kūlis: izveidoti atbilstoši personas īpašībām.

J. G. Pommers: tie ir sakari, ko grupa izveido savā starpā, aizņemot noteiktas frekvences.

M. Baltiņš: tad tie ir personalizēti.

TK vienojas pagaidām atlikt šā termina izskatīšanu.

 

CD/DVD diskdzinis

a. CD/DVD drive

v. CD/DVD-Laufwerk m

kr. CD/DVD дисковод

TK vienprātīgi apstiprina terminu CD/DVD diskdzinis.

 

kodēšanas dati

a. coding data

v. Codierdaten pl

kr. данные кодирования

M. Baltiņš: vai jēdzieniski šeit ir pareizi – kodēšanas, nevis kodēti dati?

J. G. Pommers: jā, šeit domāta tieši kodēšana.

TK apstiprina piedāvāto terminu kodēšanas dati.

 

sadursmes sensors

a. crash sensor

v. Crash-Sensor m

kr. датчик столкновения

TK apstiprina sākotnēji ierosināto terminu sadursmes sensors.

 

sadursmes signāls

a. crash signal

v. Crash-Signal n

kr. сигнал столкновения

TK apstiprina sākotnēji ierosināto terminu sadursmes signāls.

 

4. Spēkratu terminu 8. saraksta apspriešana.

turamtaustiņš

a. pushbutton

v. Drucktaste f

kr. нажимная клавиша, нажимная кнопка

K. Timmermanis: es jau ieteicu terminu spiedtaustiņš.

A. Lauzis: te ir gan spiešana, gan turēšana.

L. Kauķe: te vairāk domāta poga. Vārds taustiņš jau ietver spiešanu. Spiedtaustiņš ir kā sviestmaize ar sviestu, tā ir liekvārdība.

J. G. Pommers: spiešana un turēšana ir divas dažādas lietas.

L. Kauķe: pogas nosaukumā tas neatspoguļojas.

K. Timmermanis: skatoties pēc terminiem citās valodās, tur nekas nav jātur.

TK nolemj pagaidām atlikt šā termina izskatīšanu.

 

vadītāja iekāpšanas un izkāpšanas atvieglošana, vadītāja ievietošanās atvieglošana

a. easy entry and exit feature

v. Ein- und Ausstiegshilfe f

kr. помощь входа и выхода

K. Timmermanis: mums te bezjēgā iet gari sinonīmi, gandrīz katrā terminā.

M. Baltiņš: tās ir reizes, kad pašai apakškomisijai ir bijusi viedokļu atšķirība, tāpēc tā ir lūgusi mūsu palīdzību izšķirties par konkrētu terminu.

J. G. Pommers: tā tas ir, turklāt gribu norādīt, ka mūsu labākais priekšlikums vienmēr atrodas pirmajā vietā.

M. Baltiņš: pirmais variants jēdzieniski izsaka visu.

J. G. Pommers: šeit ir svarīga tā grozīšanās pie stūres, ērtība, nevis pati iekāpšana un izkāpšana.

L. Kauķe: tas ir pārejas stāvoklis.

K. Timmermanis: citās valodās nav vārda vadītājs.

M. Baltiņš: to var likt kvadrātiekavās.

L. Kauķe: sēdeklī neiekāpj, labāk būtu iekļuve un izkļuve.

R. Karnīte: iekļūst automobilī tikai zagļi.

L. Kauķe: iesēšanās atvieglošana, atmetot izkāpšanu.

J. G. Pommers: bet tā neattiecas uz abiem vārdiem. Laikam ne velti gan angļi, gan krievi, gan vācieši ir izmantojuši divus vārdus.

L. Kauķe: vieglkāpe.

M. Baltiņš: šeit tomēr –šana ir motivēta.

K. Timmermanis: mēs darbojamies ar terminoloģiju, ne ar skaidrošanu. Mums ir jāmeklē īsākais vārds, kas izsaka šo vārdu vai parādību. Kāpšana ir process, kāpe ir gan process, gan rezultāts.

J. Baldunčiks: Ulmaņlaikos termins kāpe bija aviācijā, ar to apzīmēja pāreju no viena augstuma otrā.

M. Baltiņš: šeit mēs domājam par procesu, nevis par rezultātu.

R. Karnīte: vadītāja vietas piemērošana.

L. Kauķe: drīzāk pielāgošana.

K. Timmermanis: vai bāzes vārds ir atvieglot vai pielāgot?

L. Kauķe: varētu būt viegliesēde, viegliekāpe, tad to atvieglošanu var atmest.

A. Lauzis: tad var lietot arī vārdu iekāpiens.

A. Ciematnieks: tā ir sākumpozīcija, kad automobilis ir apturēts. Tad sēdeklis un stūre atrodas tā, lai viegli būtu gan iekāpt, gan izkāpt. Neatkarīgi no tā, kāda konfigurācija ir izvēlēta, tas atgriežas sākotnējā stāvoklī.

L. Kauķe: tieši tāpēc atvieglošana nebūtu pareiza.

J. G. Pommers: viegliekāpe labi der.

J. Baldunčiks: visi šie trīs vārdi paši par sevi ir termini – iekāpšana, izkāpšana, atvieglošana. Kāpēc par to tik ilgi diskutēt?

M. Baltiņš: protams, varam atrast dīvainu variantu, bet vai vajag? Es tikai ierosinu ielikt vārdu vadītājs kvadrātiekavās.

J. G. Pommers: kā paliek ar ierosinājumu viegliekāpe?

R. Karnīte: neviens nesapratīs, kas tā viegliekāpe tāda ir.

TK pagaidām atliek šā termina apstiprināšanu.

 

galējā izslēgšana, galiskā izslēgšana

a. end shutoff

v. Endabschaltung f

kr. конечное ограничение

K. Timmermanis: galizslēgšana.

A. Lauzis: ja tas notiek automātiski, tad labāk izslēgšanās. Izslēgšana nozīmē radīt šo izslēgšanos.

TK apstiprina terminu galizslēgšanās.

 

vadturis

a. flexible power duct

v. Energieführungskette f

kr. энергоцепь

K. Počs: šeit ir ķēdes moments, te ir domāta [energoapgādes] turētājķēde.

M. Baltiņš: vai tai būs ārēja līdzība ar ķēdi, kā saprotam gredzenu sistēmu?

K. Počs: šajā gadījumā līdzība būs ar pārvades ķēdi.

M. Baltiņš: ķēdes vadturis.

A. Lauzis: vadturķēde.

L. Kauķe: vadu turamķēde.

K. Timmermanis: turētājķēde.

A. Lauzis: vadu turētājķēde.

TK vienojas apstiprināt terminu vadturķēde.

 

M. Baltiņš: pārējos terminus no šī saraksta laika trūkuma dēļ atliksim uz nākamo reizi.

 

5. Dažādi.

M. Baltiņš: vēlos jūs informēt, ka Poligrāfijas TAK priekšsēdētājs U. Cerbulis ir uzrakstījis e-pastu, jautājot, kā varētu kļūt par redaktoru jaunajam terminoloģijas portālam. Tāpēc ir radusies doma organizēt nelielu semināru TK locekļiem un citiem interesentiem par šī portāla funkcionalitāti. Vai nu tā būs ārpuskārtas sēde vai kā citādi.

 

5.1. Termina computational thinking atbilsme latviešu valodā.

M. Baltiņš: K. Skrastiņa ir iesniegusi jautājumu par terminu computational thinking. Šīs jēdziens ietver gan algoritmisko, gan loģisko domāšanu,

A. Lauzis: tā ir datorīga domāšana ar uzsvaru uz rēķināšanu, matemātisko pusi.

K. Timmermanis: datoriska domāšana.

L. Kauķe: Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija jau ir apstiprinājusi terminu analītiski algoritmiskā domāšana.

TK akceptē Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas apstiprināto terminu analītiski algoritmiskā domāšana.

 

5.2. Termina born global leader atbilsme latviešu valodā.

M. Baltiņš: šeit ir doma, ka uzņēmums jau ir veidots globālam tirgum.

A. Lauzis: līdzīgi kā dzimusi brīvībai. Dzimis globālai darbībai. Tas ir jaunuzņēmuma paveids ar ambicioziem mērķiem.

L. Kauķe: sākotnēji globāls uzņēmums.

R. Kūlis: globāli iecerēts uzņēmums.

K. Timmermanis: labāk būtu globālvērsts uzņēmums.

R. K: tas nav īsti pareizi, jo tas nozīmē, ka tāds uzņēmums var kļūt par globālu.

M. Baltiņš: globāliecerēts.

TK piekrīt šim ierosinājumam un pagaidām apstiprina terminu globāliecerēts uzņēmums.

 

M. Baltiņš norāda, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti, un ierosina uz nākamo sēdi sanākt marta beigās.

Sēde beidzas plkst. 16.00.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne