LZA TK protokols Nr. 8/1156 (26.11.2019.)

Sēde notiek 2019. gada 26. novembrī plkst. 14.30 LZA Senāta zālē

Sēdē piedalās 16 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
2. Termina novads iespējamā maiņa.
3. Termina mainstream apspriešana.
4. Spēkratu terminu 11. saraksta izskatīšana
5. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojuši E. Vimba, U. Cerbulis, A. Lauzis.

 

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš norāda, ka iepriekšējā sēde notika 15. oktobrī, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta spēkratu terminiem. Vai par šīs sēdes protokolu ir kādi iebildumi?

A. Amoliņš: vēlējos precizēt iepriekšējās sēdes protokolā fiksēto, ka teicu termonosēdmateriāli vienā vārdā.

A. Vucāne: paldies par precizējumu, tas tiks iestrādāts protokolā.

TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu.

 

2. Termina novads iespējamā maiņa.

M. Baltiņš: Esam saņēmuši vēstuli no Dzintras Hiršas un Annas Žīgures par terminu novads. Tajā pausta doma, ka vajag atdzīvināt vārdu apriņķis. Tomēr uzskatu, ka tas ir problemātiski, jo, ja nezinām karti, tad Ventspils apriņķi vēl varu iedomāties, bet ar Ķekavas, Salaspils vai Stopiņu apriņķi būs daudz grūtāk. Vai tiešām vārds novads ir tik slikts un nederīgs? Vai ir vērts atdzīvināt vārdu apriņķis ar pašreizējo teritoriālo reformu?

K. Timmermanis: neuzskatu, ka vārds novads ir optimāls. Jo vēsturiski ar šo vārdu saprotam kaut ko plašāku, piemēram, sēļu novads, kur ir vairākas apdzīvotas iekšā. Vārdam apriņķis nebūtu nekādas vainas. Ja nu kāds apriņķis būs mazāks, tas arī nekas. Pa novadu šaubos, bet uz apriņķi skatos pozitīvi.

L. Kauķe: es piekrītu, ka vārdam novads ir divas nozīmes, kā jau norādīts vēstulē, tāpēc to nevajag lietot. Apriņķis ir ļoti labs vārds, ir bijuši 19 apriņķi, lielums var atšķirties, tam nav nozīmes. Vienīgi vajadzētu vēl saprast dalījumu, jo tagad novados ir pagasti.

R. Karnīte: vispirms jāņem vērā, ko darīs reformā un ko teiks likums.

M. Baltiņš: bet tagad varam par to diskutēt.

R. Karnīte: ar ko diskutēt? Apriņķis bija iepriekšējās reformas likumā, bet to nenodibināja. Tagad ir situācija, ka dibina 41 novadu, kurā ietilpst pilsētas un pagasti. Tajā pašā laikā ir vecie novadi, kuri pārvērtīsies par jauno novadu pagastiem. Nav zināms, kā sauks pašreizējo novadu pagastus.

L. Kauķe: vai nebūtu lietderīgi pirms tam noskaidrot teritoriālo hierarhiju?

M. Baltiņš: man nepatīk apriņķa vārds, jo tam jau ir cita jēga. Tas pats arguments, kas ir pret vārdu novads, attiecas arī uz apriņķi. Problēma ir arī ar pilsētām. Pagaidām ir vārds republikas pilsētas. Ja padomju dokumentos bija republikas pakļautības pilsētas, tad ar to viss bija skaidrs, bet tagad nevar saprast, kas ar to domāts. Tagad to lietot ir nepareizi un arhaiski. V. Skujiņas ieteikumi par terminu valsts pilsēta arī neguva atsaucību.

E. Cauna: Vides un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā par likumprojektiem var visu uzzināt. Republikas pilsētas ir tikai Rīga un Jūrmala. Tad ir novadu pilsētas un novadu pagasti. Novadi kļūst lielāki, bet pagasti paliek tie paši vecie. Man arī vārds novads sākotnēji likās neatbilstošs, ņemot vērā vēsturiskos novadus. Bet pa šiem gadiem esmu pie šā nosaukuma pieradis. Ja tagad dzirdu terminus apriņķis vai rajons, tad rajons ir padomju termins, bet apriņķis ir carisks vai brīvvalsts laikā.

TK pagaidām atliek šā jautājuma izskatīšanu.

 

3. Termina mainstream apspriešana.

M. Baltiņš: šo jautājumu ir ierosinājis I. Brīvers, pārstāvot Ekonomikas terminoloģijas apakškomisiju. Šis termins tiek lietots daudzās nozarēs, un ierosinātā atbilsme ir pamatplūsma.

I. Brīvers: tas ir mūsu apakškomisijas ierosinājums, ko jau izskatījām savā apakškomisijā. Kā jau M. Baltiņš minēja, to lieto daudzās jomās. Ja cilvēki nezina, tad lieto anglicismu meinstrīms. Tas nav labi, tāpēc piedāvājam savu latvisko terminu, kas ir tuvs angļu terminam. Arī citās valodās ir izvēlēti līdzīgi ekvivalenti. Iesaku apspriest piedāvāto terminu šajā sēdē.

M. Baltiņš: Aldis Lauzis atkal saka, ka plūsmu viņš tur nesaskata. Viņš piedāvā terminu pamatstraume. Abos gadījumos ir runa par plūdumu. Pamatstrāva arī varētu teikt pēc analoģijas ar Jauno strāvu. Jāpadomā, kurš ir labāks.

I. Brīvers: pamatstraume arī nav slikts variants, lai gan manā izpratnē tas vairāk ir poētisks. Termins pamatplūsma arī jau daudzviet tiek lietots.

K. Timmermanis: atbalstu ierosinājumu pamatplūsma.

E. Cauna: jāatgriežas pie piemēriem, kas modificē vārdu mainstream. Jāpaskatās, vai tie derēs kopā ar paskaidrojošajiem vārdiem. Piemēram, pamatplūsmas reliģija – vai tas būtu uztverami? Visbiežāk varētu lietot adjektīvu valdošais vai vadošais, arī tipisks.

I. Brīvers: es mēģināju definēt pamatplūsmu kā vispārpieņemtiem uzskatiem atbilstošs ideju, darbību, principu un attieksmju kopums. Nav teikts, ka tas ir pareizs. Mums bija arī variants dominējošā plūsma, bet tas neder visur, turklāt negribējām vienu svešvārdu aizstāt ar citu.

M. Baltiņš: tad būs divi varianti – reizēm būs valdošs, galvenais un tad arī pamatplūsma.

I. Brīvers: pamats ir labāks, jo ar to var veidot salikteni.

M. Baltiņš: par pamatplūsmas teātri mēs vēl varam runāt, bet citos gadījumos tas ne vienmēr derēs.

L. Kauķe: vajadzētu apdomāt, jo tagad mainstream ir modē ienācis angļu vārds, ne jau nu mums ir radies jauns jēdziens, tas mums jau ir saukts iepriekš. Pamatplūsma ir jauna nedabīga kalka veidošana. Valdošs šādā kontekstā nebūtu vēlams. Labāk vispārpieņemtais, tipiskais, dominējošais vai tradicionālais.

A. Amoliņš: bet ja to lieto kā lietvārdu?

K. Timmermanis: ir dažādas sfēras un vietas, kur attiecīgais angļu vārds ir latviskojams dažādi. Ir, kur derēs pamatplūsma, citur derēs kas cits. Tur vajag skaidrojumu un norādīt, kur un kā lieto.

M. Baltiņš: A. Amoliņš precīzi norādīja, ka tur, kur būs runa par pamatplūsmu kā lietvārdu, tur tas būs nepieciešams. Un kā lietvārds tas ir labs risinājums.

L. Kauķe: katrā gadījumā jāskatās konteksts.

E. Cauna: tāds lēmums varētu būt, tomēr jārīkojas uzmanīgi, nevar norādīt, ka visur, kur ir mainstream, jālieto vārds pamatplūsma.

M. Baltiņš: A. Lauzis savā vēstulē ir citējis Andi Kudoru, kurš minējis, ka centies ieviest pamatstraumes jēdzienu, bet redaktori to labojuši uz meinstrīmu. Tāpēc iesaku tomēr pieņemt lēmumu, jo citādi cilvēkiem nav iespējas to argumentēt.

J. G. Pommers: ja to nokrista par galveno vai vadošo, tad tas nav īsti tas, kas padara tos vienādus vai aizstājamus. Es to vairāk uztvēru kā vairākuma plūsmu, jo to lieto vairākums.

L. Kauķe: piekrītu, ka vairākums kā ģenitīvs arī ir lietojams.

M. Baltiņš: arī vārdiem pamatplūsma un pamatplūsmas būs sava vieta, pretējā gadījumā būs grūti stāties pretī meinstrīmam.

E. Cauna: kā lietvārds būtu pamatplūsma, bet kā adjektīvs būtu dominējošais, valdošais vai vispārpieņemtais.

M. Baltiņš: tad jāvienojas, ka lietvārds ir pamatplūsma, un atsevišķi jāpadomā, ko vēl pievienot. Man labāk patīk plūsma nekā straume.

TK pagaidām atliek lēmuma pieņemšanu.

 

4. Spēkratu terminu 11. saraksta izskatīšana.

 

priekšiesmidzināšana

a. preinjection

v. Voreinspritzung f

kr. предварительный впрыск, предварительное впрыскивание

K. Timmermanis: man ir piedāvājums pirmsiesmidzināšana.

L. Kauķe: tie jau ir sinonīmi. Veļas mašīnai arī ir priekšmazgāšana.

E. Cauna: un ekonomikā ir priekšnodoklis.

M. Baltiņš: mums jau ir daudz citu terminu, kur ir -priekš.

TK vienojas apstiprināt sākotnēji piedāvāto terminu priekšiesmidzināšana.

 

priekškvēles sistēma

a. preglow system

v. Vorglühsystem n

kr. система предварительного накаливания

TK vienprātīgi apstiprina terminu priekškvēles sistēma.

 

priekšdrošinātājs

a. prefuse

v. Vorsicherung f

kr. силовой предохранитель

K. Timmermanis: pēc savas jēgas tas ir ievaddrošinātājs.

Z. Broka: „Latvenergo” ir ievadaizsardzības aparāts.

K. Počs: automobilim tas ir citādāk. Un tādi ir vairāki.

TK apstiprina piedāvāto terminu priekšdrošinātājs.

 

VTG turbokompresors

a. VTG turbocharger

v. VTG-Lader m

kr. турбокомпрессор VTG

K. Počs: faktiski angliski būtu tikai VTG.

L. Kauķe: saīsinājumu nevajag, lai paliek tikai termins.

E. Cauna: saīsinājums nozīmē to pašu, ko pamatvārds, lai gan tādi termini mums ir. Maināmas ģeometrijas turbokompresors jeb VTG kompresors.

TK apstiprina divus terminus – VTG kompresors un maināmas ģeometrijas turbokompresors.

 

izvēles svira

a. selector lever

v. Wählhebel m

kr. рычаг-избиратель; рычагселектора

J. G. Pommers: lieto arī terminu pārslēdzējsvira.

K. Počs: tas gan ir vairāk mehāniskās kārbās.

L. Kauķe: pārrnesumsvira.

M. Baltiņš: tā ir klasiskajā mehāniskajā ātrumkārbā.

L. Kauķe: var taču lietot to pašu terminu, ko ar mehānisko ātrumkārbu.

M. Baltiņš: nevajag mainīt terminus, kas tiek plaši lietoti.

TK apstiprina sākotnēji piedāvāto terminu izvēles svira.

 

aktivizēšanas signāls, pamodsignāls

a. wake-up signal

v. Wake-up-Signal n, Wecksignal n

kr. сигнал пробуждения

K. Timmermanis: modinātājsiggnāls.

M. Baltiņš: nemodina jau šoferi pie stūres.

E. Cauna: mūsu nozarē ir aktivizēšana.

A. Ciematnieks: mums 7. sarakstā bija termins kopnes aktivizētājs.

TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu, lai to saskaņotu ar 7. saraksta terminu.

 

spuldžu ietvere, ietveru turētājs

a. bulb mount

v. Lampenträger m

kr. держатель лампочек  

K. Timmermanis: piedāvāju variantu spuldžturis.

Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu spuldžturis.

 

avārijas [brīdinājuma] gaisma

a. hazard warning lights

v. Warnblinklicht n

kr. аварийный световой сигнал

L. Kauķe: pietiek tikai ar vārdiem avārijas gaisma.

K. Timmermanis: brīdinātājgaisma.

Z. Broka: Ceļu satiksmes noteikumos (CSN) ir avārijas gaismas signalizācija.

A. Vucāne: tieši tā, visos CSN punktos ir vārdkopas termins avārijas gaismas signalizācija trīs vārdos.

TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu.

 

5. Dažādi.

 

5.1. Termina influencer atbilsme latviešu valodā.

M. Baltiņš: Valsts kanceleja mums ir atsūtījusi lūgumu rast atbilsmi terminam influencer. Valsts valodas centrs (VVC) atbalsta variantu iedvesmotājs, savukārt Valsts kanceleja grib terminu influenseris.

D. Šoštaka: iedvesmotājs rada pozitīvas asociācijas, proti, iedvesmot uz labiem darbiem. Labāk būtu neitrāls variants ietekmētājs.

M. Baltiņš: es piekrītu. Iedvesma prasa radošo momentu.

E. Cauna: plaši izskan varants ietekmeris. Tas piešķir vārdam ironisku pieskaņu.

A. Vucāne: šādu variantu paši influenseri nekad nepieņems.

TK vienojas apstiprināt terminu ietekmētājs.

 

5.2. Terminu facilitator un facilitation atbilsme latviešu valodā.

M. Baltiņš: šajā gadījumā Valsts kanceleja gribētu variantu fasilitators.

I. Brīvers: procesa virzītājs.

M. Baltiņš: ja ir pārmaiņas, tad šis cilvēks palīdz tās virzīt. Mani kolēģi no VVC ir ierosinājuši tādus variantus kā sekmētājs vai veicinātājs, pārmaiņu sekmētājs vai veicinātājs. Savukārt facilitation varētu būt sekmēšana vai veicināšana.

E. Cauna: dažos dokumentos ir minēts procesa virzītājs.

A. Vucāne: manā skatījumā procesa virzītājs ir kriminālprocesa termins, ko nevajadzētu jaukt iekšā citās nozarēs.

J. G. Pommers: virzeklis.

E. Cauna: domāju, ka veicināšana ir labāks variants, jo atšķirībā no sekmēšanas obligāti neprasa sekmes.

TK vienojas ieteikt terminus veicinātājs un veicināšana.

 

5.3. Terminu agile un lean atbilsmes latviešu valodā.

I. Brīvers: mēs tos labprāt apspriestu savā apakškomisijā.

E. Cauna: agile kā apzīmētājs ir spējš, piemēram, spējā programmatūras izstrāde. Katrā gadījumā nav pamata lietot abreviatūru un nelatviskot.

M. Baltiņš: tiek lietots arī vārds dinamiskais, piemēram, dinamiskā izstrādes metodoloģija, dinamiskā projektu vadīšana.

I. Brīvers: lean var iztulkot kā taupīgs – taupīga saimniekošana.

M. Baltiņš: ideoloģiski es jums piekrītu. Ir darbības, kuras varam saīsināt vai racionalizēt, doma ir skatīties uz to, kā "noliesināt" šo procesu tā, lai viss liekais ir atmests.

L. Kauķe: taupīgs ir pārāk plašs vārds.

M. Baltiņš: te ir runa par racionālu taupīšanu.

L. Kauķe: mazzuduma vai racionāla.

D. Šostaka: atbalstu variantu taupīgs, jo negatīvā konotācija ir vārdam skopums.

TK pagaidām atliek šo terminu izskatīšanu, jo abas apakškomisijas – Ekonomikas terminoloģijas apakškomisija un Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija – vēlas terminus agile un lean apspriest atsevišķi.

 

M. Baltiņš norāda, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti, un ierosina uz nākamo sēdi sanākt 17. decembrī plkst. 14.30.

Sēde beidzas plkst. 16.00.

Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne