LZA TK protokols Nr. 7/1145 (18.09.2018.)
-
LZA TK protokols Nr. 10/1148 (11.12.2018.) -
LZA TK protokols Nr. 9/1147 (13.11.2018.) -
LZA TK protokols Nr. 8/1146 (16.10.2018.) -
LZA TK protokols Nr. 7/1145 (18.09.2018.) -
LZA TK protokols Nr. 6/1144 (10.07.2018.) -
LZA TK protokols Nr. 5/1143 (05.06.2018.) -
LZA TK protokols Nr. 4/1142 (10.04.2018.) -
LZA TK protokols Nr. 3/1141 (06.03.2018.) -
LZA TK protokols Nr. 2/1140 (06.02.2018.) -
LZA TK protokols Nr. 1/1139 (09.01.2018.)
Sēde notiek 2018. gada 18. septembrī plkst. 14.00 LZA Senāta zālē
Sēdē piedalās 13 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne
Darba kārtībā:
- Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
- Feminisma terminu apspriešana.
- Meteoroloģijas terminu apspriešana.
- Dažādi.
Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš norāda, ka TK atsāk darbu pēc vasaras pārtraukuma. Šīs sēdes galvenais uzdevums ir pabeigt iepriekšējā darba sezonā iesākto feminisma terminu apspriešanu.
1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
M. Baltiņš: jūlija sēdē apspriedām feminisma terminus. Vai varam apstiprināt šīs sēdes protokolu?
A. Vucāne: saistībā ar jūlija sēdes protokolu A. Cimdiņa ir atsūtījusi savus precizējumus, kas jau ir iestrādāti protokola pašreizējā versijā.
TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.
2. Feminisma terminu apspriešana.
M. Baltiņš: sāksim ar dažiem atliktajiem terminiem, par kuriem iepriekšējā reizē līdz galam neko konkrēti neizlēmām.
genderlect
genderlekts; sieviešu/vīriešu valoda; dzimumiskota valoda
A. Amoliņš: kāpēc šeit ir burts “g”?
K. Timmermanis: taisnība, citos gadījumos taču vadāmies pēc izrunas, nevis rakstības.
M. Baltiņš: jo tad visos citos gadījumos arī aizies ar “dž”. Kad runa ir par īpašvārdiem, tad, jā, atveidojam pēc izrunas, bet citas gadījumos tas nav tik konsekventi. Ierosinu šeit atstāt burtu “g”.
Pārējie TK locekļi tam piekrīt un vienojas pagaidām apstiprināt divus termina variantus – genderlekts un dzimumiskota valoda.
other, otherness, alterity
cits, citādība
A. Lauzis: citādība ir no vārda citāds. No vietniekvārda cits nav īpašības vārda. Citāds un cits ir divas lietas. Praksē lieto arī citādums – vai tas ir kas cits vai citāds. Citība vai citums ir kā atbilsme otherness. Lai gan otherness arī reizēm angļu valodā var nozīmēt citādumu. Tas, ka ir cits – citība.
M. Baltiņš: labāk citība.
J. G. Pommers: šķirklis jādala divās vai trijās daļās.
TK vienojas izdalīt vairākus terminus: other – cits un otherness: 1) citādība (diference) un 2) citība (no cits), un alterity – citība.
postgenderism
postgenderisms
TK vienprātīgi apstiprina terminu postgenderisms.
queer theory
zilo teorija, kvīru teorija
A. Lauzis: termins kvīru teorija jau ir iegājies.
A. Cimdiņa: burtiskā tulkojumā queer ir dīvains, savāds.
M. Baltiņš: tad variantu zilo teorija atmetam.
A. Cimdiņa: šī jēdziena tulkojumu īsā laikā nomainīja. 2013. gadā mūsdienu literatūras teoriju aprakstā tā tulkota kā zilo teorija, bet šogad šīs teorijas pārstāvji paši atzina, ka šis tulkojums nav sevi attaisnojis un pārgāja uz terminu kvīru teorija.
M. Baltiņš: kvīru teorija izklausās labāk.
TK apstiprina terminu kvīru teorija.
radical feminism
radikālais feminisms
TK vienprātīgi apstiprina terminu radikālais feminisms.
recognition politics
atzīšanas politika
TK apstiprina terminu atzīšanas politika.
representation of men in arts
vīriešu (vīrišķās) reprezentācijas literatūrā un mākslā
E. Cauna: varbūt labāk nevis reprezentācija, bet gan attēlojums?
A. Cimdiņa: reprezentācija var būt arī politiska. Underrepresented – ja nav pilnībā pārstāvēts.
R. Karnīte: latviešu valodā tā ir pārstāvība.
A. Cimdiņa: nav runa tikai par kvantitatīvo pārstāvību.
M. Baltiņš: tā ir klātesamība. Reprezentācija šajā gadījumā nav slikts vārds.
A. Lauzis: vajadzētu saglabāt terminu reprezentācija. Jo ar citiem vārdiem pietiks daudzos kontekstos, bet ne visos. Tas ir gan attēlojums, gan atspoguļojums, viss tajā ietilpst.
M. Baltiņš: runa ir par modeli, kādā veidā reprezentējam.
R. Karnīte: valodu nevajag lieki sarežģīt. Jaunvārdu darinājumā jāvadās no lietderības.
A. Lauzis: ja cilvēks gribēs rakstīt par vispārīgām problēmām, būs jāskatās, vai atbilst visiem variantiem.
E. Cauna: var saglabāt abus sinonīmus, jo attēlojums arī var derēt.
A. Lauzis: tad jāliek abi ar semikolu.
E. Cauna: būtu jāparedz, ka šis termins ir gan pārstāvība, gan attēlojums – tam ir divas atsevišķas nozīmes. Reprezentācija derēs abos gadījumos.
TK vienojas apstiprināt divus terminus: 1) vīriešu reprezentācija/attēlojums literatūrā un mākslā; 2) vīriešu reprezentācija/pārstāvība literatūrā un mākslā.
representation of women in arts
sievietes reprezentācijas literatūrā un mākslā
Pēc analoģijas ar iepriekšējo terminu TK apstiprina divus terminus: 1) sieviešu reprezentācija/attēlojums literatūrā un mākslā; 2) sieviešu reprezentācija/pārstāvība literatūrā un mākslā.
sexism in language
seksisms valodā
J. G. Pommers: vispār vajadzētu atsevišķu šķirkli seksisms.
E. Cauna: nav arī atsevišķa šķirkļa feminisms.
R. Karnīte: ko tas nozīmē?
A. Lauzis: piemēram, runājot par sievietēm, bieži saka meitenes.
R. Karnīte: vai tā ir valoda, kur tas atspoguļojas?
A. Lauzis: ja viens pats seksisms, tad tā ir jebkura izturēšanās.
R. Karnīte: man liekas, tas ir valodas saturs.
A. Lauzis: nav tāda valodas satura.
TK apstiprina terminu valodas seksisms.
sexuality
seksualitāte
TK apstiprina terminu seksualitāte.
stereotips
stereotips
TK apstiprina terminu stereotips.
subject, female
subjekts, femīnais (sievišķais) subjekts
A. Cimdiņa: nolasīšu definīciju. Feministiskās pētniecības vēsture lielā mērā ir bijis jautājums par sievietēm un subjektiskumu kā mēģinājums pārvarēt klasisko un apgaismības humānismu, kur tas lielā mērā ir balstījies kartēziskā subjekta izpratnē un apzīmējis universālo, dzimumu ziņā neitrālo cilvēka modeli, bet faktiski ticis identificēts ar vīrietisko, maskulīno kā vispārcilvēcisko.
A. Amoliņš: drīzāk jau subjektīva.
M. Baltiņš: subjektisms.
A. Lauzis: subjektīva vai subjektīvisms.
M. Baltiņš: sievietiskais subjekts.
TK pagaidām apstiprina terminu sievietiskais subjekts.
the Subaltern
pakļautais/pakļautā
TK apstiprina terminu pakļautais/pakļautā.
the woman question
sieviešu jautājums
TK apstiprina terminu sieviešu jautājums.
translation
tulkojums
A. Cimdiņa: nolasīšu definīciju, lai pamatotu šā termina iekļaušanu sarakstā. Feminismā tulkojumam un tulkošanas procesam tiek pievērsta nozīme kontekstā ar valodas un varas attiecībām. Tiek analizēti veidi, kādos tulkojumos par piemērotāko atzīta vīriešu dzimte, pētītas ideoloģiskās pārmaiņas, kas notiek tulkošanas laikā, piedāvāti alternatīvi kanonisko tekstu tulkojumi, kā arī pētīta tulkošanas koncepta vēsture. Tā, piemēram, tiek aktualizēti Simonas de Bovuāras darba "Otrais dzimums" sentences "Par sievieti nepiedzimst, par sievieti kļūst" tulkojuma varianti. Secināts, ka angļu valodā tas ir pārtulkots neprecīzi. Tulkošanas aspekts feminismā ir viens no pētījuma objektiem.
M. Baltiņš: ierosinu tomēr šo terminu izņemt no saraksta, jo šeit rodas vēl viens jautājums: tulkojums vai tulkošana.
TK vienojas izņemt šo terminu no saraksta.
voice
balss
TK vienojas izņemt šo terminu no saraksta.
widowhood
atraitnība
M. Baltiņš: vai atraitnība attiecas uz abiem dzimumiem?
A. Cimdiņa: jālasa definīcija. Atraitnība ir viens no retajiem sociālajiem statusiem, kuru sieviete/vīrietis neizvēlas pats. Salīdzinājumam – sieva/vīrs, māte/tēvs, šķirtene/šķirtenis pārsvarā saistās ar izvēles iespēju. Vienīgais oficiālais un arī publiskais veids, kā izkļūt no atraitņa statusa, ir atkal apprecēties. Tātad atraitnība attiecas uz abiem dzimumiem.
TK apstiprina terminu atraitnība.
woman, being a woman, womanhood
sieviete, sievietes esamība, sievietība
A. Lauzis: pareizi ir sievietes esība, nevis esamība.
J. G. Pommers: norādītie varianti jau nav sinonīmi.
A. Cimdiņa: womanhood ir kā childhood.
R. Karnīte: womanhood latviski vajag būt ar “ība”.
A. Lauzis: esība ir problemātika. Piemēram, Dieva esība – Dievs ir vai nav. Sievietes esība – ir vai nav sieviete. Labāk sievietība.
TK apstiprina divus terminus sieviete un sievietība.
women epistolary writing
sieviesu epistolārijs
E. Cauna: labāk sieviešu epistulārā rakstniecība. Ja tā ir rakstniecība. Šis termins būtu jāskatās kopā ar terminiem women writing un woman’s writing. Epistolārijs nav pareizi, jo epistolārijs ir vēstuļu kopums.
A. Lauzis: tad vēstuļu rakstīšanas stils.
A. Cimdiņa: sieviešu epistolārijs ir cieši saistīts ar jēdzienu ergodokuments, ar ko mūsdienu zinātnē izprot dienasgrāmatas, piezīmes, memuārus, vēstules. Sieviešu epistolārijs atspoguļo, kā rakstītāja fiksē laikmeta vai personiskās dzīves notikumus.
A. Lauzis: E. Caunas piedāvājums ir vietā.
M. Baltiņš: tomēr tā ir rakstība.
A. Lauzis: rakstniecība.
M. Baltiņš: tā diez vai būs rakstniecība, jo tas nav jebkurš rakstīs dokuments, kas ir dziļi privāts.
R. Karnīte: šeit ir domātas tikai vēstules.
E. Cauna: ja pielabotu skaidrojumu, jo runa ir par vēstuļu kopumu, tad varētu atstāt epistulāriju.
M. Baltiņš: es to saprotu kā kopumu. Ja saprotam vēstuļu kopumu kā izpētes objektu.
A. Lauzis: rakstniecība ietver kopumu.
E. Cauna: angliski nav domāts kopums.
M. Baltiņš: vai tā būs literatūra?
A. Lauzis: tāpēc lietojam vārdu rakstniecība, kas ir plašāka par vārdu literatūra.
R. Karnīte: sieviešu epistulārā rakstība.
A. Lauzis: rakstība izslēdz rakstniecību, bet rakstniecība ietver rakstību.
M. Baltiņš: tad ierosinu izdalīt divus atsevišķus terminus – women epistolary un women epistolary writing.
E. Cauna: nevaram tā darīt, jo angliski vārdu epistolary lieto tikai apzīmētāja nozīmē.
I. Kazāka: dažās vietās ir terminiem ir apostrofs, citās lietots daudzskaitlis. Šeit nav vienotas terminu rakstības angļu valodā.
M. Baltiņš: vai rakstām ar apostrofu vai bez, tas neko daudz nemaina.
A. Lauzis: Google šie termini ir sastopami dažādos variantos. Jāskatās pēc būtības.
E. Cauna: tie ir rakstījumi.
M. Baltiņš: vēstuļniecība, sieviešu vēstuļniecība.
TK locekļi vienojas šo jautājumu vēl apspriest rakstveidā.
women writing
sievišķā rakstība
TK apstiprina terminu sievišķā rakstība.
women writing in the Russian diaspora in Latvia
sieviešu rakstniecība Latvijas krievu diasporā
TK apstiprina terminu sieviešu rakstniecība Latvijas krievu diasporā.
woman’s writing
sieviešu rakstniecība, sieviešu literatūra
A. Lauzis: šajos terminos redzam, ka vārds writing ir lietots divās nozīmēs – rakstība un rakstniecība.
TK apstiprina terminu sieviešu rakstniecība.
women’s studies
sieviešu pētniecība, sieviešu pētījumi
A. Lauzis: sieviešu pētījumi nav labi, labāk sieviešu pētniecību.
TK apstiprina terminu sieviešu pētniecība.
3. Meteoroloģijas terminu apspriešana.
Laika trūkuma dēļ TK atliek meteoroloģijas terminu apspriešanu.
4. Dažādi.
4.1. Termins flipped learning.
M. Baltiņš: 2016. gada nogalē skatījām terminu flipped learning un nonācām pie atbilsmes apvērstā mācīšanās. Tomēr nesen par to saņemti vairāki iebildumi, speciālisti norāda, ka tas nav pareizi. Tāpēc iepriekš apstiprināto terminu mums vajadzētu atsaukt.
TK vienojas atsaukt iepriekš piedāvāto termina flipped learning atbilsmi.
4.2. Termina movie trailer atbilsme latviešu valodā.
M. Baltiņš: esam saņēmuši jautājumu par movie/film trailer atbilsmi latviešu valodā. Internetā atradu, ka tiek lietots termins filmas reklāmrullītis.
J. G. Pommers: praktiski tā ir reklāma.
I. Pūtele: rullītis ir sadzīviski.
M. Baltiņš: tomēr reklāmrullītis ir apritē. Varbūt mums vajadzētu leģitimizēt filmas reklāmrullīti kā reāliju, kas pastāv.
A. Lauzis: ir izteikta vesela virkne variantu, bet neviens no tiem nav labāks.
A. Amoliņš: vienīgi neko vairs nevar uzrullēt, jo tas ir digitāls.
M. Baltiņš: reklāmrullītī ir poētiskais moments.
E. Cauna: tomēr vilciens jau ir aizgājis, tā to vairs nesauc. Praksē sauc par treileriem. Reklāmrullītis praksē neaizies, jo ir pārāk garš.
A. Lauzis: piekrītu argumentiem par variantu reklāmrullītis, tomēr ierosinu galīgo lēmumu vēl nepieņemt.
TK vienojas pagaidām atlikt šā jautājuma izskatīšanu.
M. Baltiņš norāda, ka sēdes pamatjautājumi ir izskatīti, ierosina sēdi beigt un nākamreiz sanākt oktobra vidū.
Sēde beidzas plkst. 16.10.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne