LZA TK protokols Nr. 6/1144 (10.07.2018.)

Sēde notiek 2018. gada 10. jūlijā plkst. 14.00 LZA 2. auditorijā
Sēdē piedalās 15 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne

 

Darba kārtībā:

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
2. Feminisma terminu apspriešana.
3. Meteoroloģijas terminu apspriešana.
4. Dažādi.

Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš norāda, ka šī sēde būs pēdējā pirms vasaras brīvlaika, jo nākamreiz paredzēts sanākt septembra vidū. Šajā sēdē jāturpina iepriekšējā reizē iesāktā feminisma terminu apspriešana. Ja pietiks laika, skatīti tiks arī meteoroloģijas termini.

 

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

M. Baltiņš: kā jau norādīju, iepriekšējā sēdē 5. jūnijā iesākām skatīt feminisma terminus.

A. Vucāne: saistībā ar šīs sēdes protokolu A. Cimdiņa atsūtīja savus precizējumus, kas jau ir iestrādāti protokola pašreizējā versijā.

TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

 

2. Feminisma terminu apspriešana.

feminist methodology

feminisma metodoloģija

M. Baltiņš: šis termins jāskata kopā ar vēl diviem terminiem – terminu feminisma filozofija (feminist philosophy) un terminu feminisma teoloģija (feminist theology). Termins feminisma metodoloģija attiecas uz visu nozari.

K. Timmermanis: šajā terminā nav īsti jēgas. Mums ir feminisms, bet, kā tas ir – metodoloģija pašā feminismā?

M. Baltiņš: varam taču teikt zinātnes metodoloģija vai pētniecības metodoloģija.

K. Timmermanis: tad labāk feminisma pētniecības metodoloģija.

J. G. Pommers: metodoloģija un pētniecība nav viens un tas pats, metodoloģija attiecas tikai uz vienu pētniecības daļa. Metodoloģija ir metode, ar ko pētīt. Labāk atstāt sākotnēji ieteikto terminu.

J. Baldunčiks: kas ir feminisms? Kā iepriekšējoreiz secinājām?

A. Cimdiņa: viena no mūsdienu kultūras sociālajām teorijām, kas ietver arī sociāli politisko praksi.

J. Baldunčiks: ja feminisms būtu zinātnes nozare, tad tas būtu kārtībā, bet tas ir stipri plašāks. Tādā gadījumā no feminisma jāizdala pētnieciskā sastāvdaļa.

M. Baltiņš: es atbalstu variantu ar fakultatīvo daļu. Tas ir papildu precizējums, kas noteiktos kontekstos var būt ieguvums.

Lielākā daļa TK locekļu šim ierosinājumam piekrīt un apstiprina terminu feminisma [pētniecības] metodoloģija.

 

feminisma filozofija

feminist philosophy

M. Baltiņš: šeit gan drīzāk ir feministiskā filozofija. TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu feministiskā filozofija.

 

feminisma teoloģija

feminist theology

Pēc analoģijas ar iepriekšējo terminu TK apstiprina terminu feministiskā teoloģija.

 

femme fatale

liktenīgā sieviete

A. Cimdiņa: tas ir tēla tipoloģijas jautājums, liktenīgā sieviete ir viens no sieviešu tēliem.

TK apstiprina terminu liktenīgā sieviete.

 

femme fragile

trauslā sieviete

TK apstiprina terminu trauslā sieviete.

 

franču feminisms

French feminism

M. Baltiņš: šo terminu jau izdiskutējām iepriekšējoreiz, tā ir feminisma skola.

K. Timmermanis: vai nevajag vārdu skola klāt? Padomju laikā krasi izdalījās Maskavas skola un Ļeņingradas skola. Latvijas Universitātē arī tagad ir prasība, kad izvirza zinātniekus emeritētā zinātnieka statusam, lai šis cilvēks būtu izveidojis savu skolu.

A. Lauzis: tas būtu sīkāks iedalījums, jo katrā no šiem virzieniem vēl apakšā ir savas skolas.

TK vienojas atstāt ierosināto variantu un apstiprina terminu franču feminisms.

 

gender

[gramatiskā] dzimte; dzimums, dzimumsocialitāte (sociālais dzimums; sociāli konstruētais dzimums)

M. Baltiņš: te ir divi pamatvārdi. Par pirmo diskusiju nav – dzimti attiecina tikai uz gramatiku, un tā ir fiksēta tikai kārtības labad. Bet diskusijas ir par gender [social]. Šeit ir piedāvāti varianti dzimums un dzimumsocialitāte.

A. Lauzis: vārdu sekss pēdējā laikā ne angļu, ne franču valodā vairs nelieto. Tagad lieto gender. Tas nav sociālais dzimums, tas ir dzimums vispār.

J. Baldunčiks: vēl nesen ASV likumos vārds sex tika lietots.

A. Lauzis: paši angļu filologi atzīst šīs pārmaiņas.

J. Baldunčiks: vai dzimums un dzimumsocialitāte jāatdala ar komatu vai labāk semikolu?

M. Baltiņš: es teiktu, ka ar semikolu.

I. Pūtele: vai skaidrāks nav sociālais dzimums?

M. Baltiņš: nē. Ja ir termins gender gap, tur nav nekāda sociālā dzimuma.

A. Cimdiņa: gender ir produktīvs vārds, kam latviešu valodas vārddarināšana netiek līdzi.

M. Baltiņš: ierosinu atstāt terminus dzimums un dzimumsocialitāte ar semikolu pa vidu, savukārt kvadrātiekavās esošo svītrot.

TK piekrīt šim ierosinājumam un apstiprina terminus dzimums; dzimumsocialitāte (atstājot terminu dzimte gramatiskā nozīmē).

 

gender fashion

dzimumiskota mode

J. Baldunčiks: dzimumiskots ir mākslīgs vārds, labāk dzimumorientēta mode.

A. Lauzis: bet tas jau ir aizņemts vārds.

J. G. Pommers: dzimummode saliktenī.

K. Timmermanis: īss, labs, latvisks saliktenis. Tālāk arī sekos vairāki līdzīgi vārdu savienojumi.

A. Cimdiņa: dzimumiskota mode ir ar dzimumidentitāti saistīts apģērba, matu sakārtojuma un aksesuāru nēsāšanas īpatnības, kultūrvēsturiski un teritoriāli determinēta dzimumu uzvedības un reprezentācijas forma, kas ne vien norāda uz dzimumidentitāti, bet arī to konstruē.

TK vienojas apstiprināt terminu dzimumiskota mode.

 

gender identity

dzimumidentitāte

TK apstiprina terminu dzimumidentitāte.

 

gender ritual

dzimumu rituāli

K. Timmermanis: labāk saliktenī dzimumrituāli.

A. Amoliņš: vai tiešām šeit to vajag? Latviešu valodā ir salikteņi, kur ar dzimumu saprot kaut ko šaurāku nekā šeit, piemēram, dzimumtieksme.

M. Baltiņš: šajā gadījumā daudzskaitlinieks uzsvērts diezgan apzināti.

TK apstiprina terminu dzimumu rituāli.

 

gender roles

dzimumu lomas

J. Baldunčiks: te labāk būtu dzimumiskotas lomas. Mums ir modeļi valodā gan ar salikteni, gan ar diviem vārdiem.

TK apstiprina terminu dzimumiskotas lomas.

 

gender studies

dzimumsociaslitātes studijas, dzimumsocialitātes pētniecība

TK vienojas apstiprināt dzimumsocialitātes pētniecība.

 

gendered nation

nācijas dzimumiskošana [dzimumiskota nācija]

J. Baldunčiks: kas ir pretstats dzimumiskotai nācijai?

A. Cimdiņa: nācijas dzimumiskošana ir viens no analīzes objektiem, kad feminisms apvienojas ar nacionālisma studijām. Šī tēma ietver gan pētījumus par to, kāda loma piešķirta sievietēm nācijas veidošanas procesā, gan arī sievietes tēla atveidi nācijas vizuālajos atainojumus un diskursos.

K. Timmermanis: tad sanāk, ka ir tikai sieviešu nācija un vīriešu nācija.

A. Cimdiņa: kad sakām “māte Latvija”, tā arī ir Latvijas dzimumiskošana.

J. Baldunčiks: nation ir ne tikai nācija, bet arī valsts angļu valodā.

A. Lauzis: termins radies agrāk, bet tagad ar nation akcentē valstiskumu.

TK apstiprina terminu dzimumiskota nācija.

 

genderlect

sieviešu/vīriešu valoda, genderlekts

J. Baldunčiks: sociolingvistikas grāmatās parasti ir sieviešu un vīriešu valoda. Tur nav bijusi nepieciešamība pēc genderlekta, kas skan papretīgi.

A. Lauzis: vārds nav labs, bet, ja gribēs raksturot konkrētu valodu, tad grūti būs nosaukt citādi. Ir taču arī sociolekts.

A. Cimdiņa: šis jēdziens eksistē angļu valodā, tur tas figurē bieži.

M. Baltiņš: šis termins apzināti konstruēts, lai skanētu līdzīgi dialektam. Sociolekts jau arī ir piekombinēts variants.

A. Lauzis: dzimumiskota valoda.

D. Šostaka: genderlekts skan dīvaini, bet tas ir veidots pēc analoģijas ar ideolektu.

A. Cimdiņa: varbūt var likt divus variantus – dzimumiskota valoda un genderlekts kursīvā?

M. Baltiņš: nevaru teikt, ka genderlekts man ļoti patiktu, bet, ja nevaram atrast labus ekvivalentus, tad jāizmanto tas, kas ir.

K. Timmermanis: jau daudzkārt esam runājuši par to, ka termini šeit neizskan citās tuvās valodas. Vācieši daudz strādā pie terminoloģijas, krievi arī, franču valoda nedaudz mazāk pieejama. Mums vajadzētu diskutablos terminus atlikt un paskatīties, ko dara citi. Jo citādi mēs tagad ģenerējam no vienas valodas.

M. Baltiņš: varam šo atlikt, bet piefiksējam variantu dzimumiskota valoda. Lai gan, kas attiecas uz sociālām zinātnēm, krievu valodā nebūs nekas labāks. Par pārējām valodām gan varētu paskatīties.

A. Cimdiņa: vāciski ir die Genderlect.

TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu.

 

gynocriticism

ginokritika

A. Cimdiņa: šis termins ir izplatīts disertācijās un promocijas darbos. Ginokritika ir feministiskās kritikas veids, kas pēta rakstnieču sieviešu vietu un nozīmi literatūras vēsturē un kanonā, analizējot un vērtējot visu veido formālos un neformālos sieviešu rakstītos tekstus.

J. Baldunčiks: parasti runājot par sievietēm, lieto -gine.

J. G. Pommers: vai kritika un kriticisms ir viens un tas pats?

M. Baltiņš: jā, viens un tas pats.

TK apstiprina terminu ginokritika.

 

homosociality

homosocialitāte

A. Cimdiņa: homosocialitāte ir saikne starp viena dzimuma pārstāvjiem, kurai nepiemīt izteikti seksuāls vai romantisks raksturs, piemēram, draudzība vai biedriskums.

M. Baltiņš: tā ir saikne starp tā paša dzimuma pārstāvjiem?

A. Cimdiņa: jā, dažādas attiecības izņemot seksuālās.

TK apstiprina terminu homosocialitāte.

 

hysteria

histērija

J. Baldunčiks: kādā nozīmē?

A. Cimdiņa: ar to saprot nervu darbības traucējumus, kas radušies no psihiskiem pārdzīvojumiem.

M. Baltiņš: tas ir tipiski angliskajai videi, kontinentālajai Eiropai tas ir citādi.

A. Lauzis: šeit termins histērija ir noteiktas teorijas skatījumā. Daļa no skatītajiem terminiem ir objektīvi termini, bet daļa ir subjektīvi noteiktas teorijas skatījumā.

A. Cimdiņa: tāpēc jau grāmatas nosaukumā uzsvērts, ka tas ir kultūras feminisma kontekstā.

TK apstiprina terminu histērija.

 

initiation

iniciācija

TK vienprātīgi apstiprina terminu iniciācija.

 

Latvian women’s literary tradition

latviešu sieviešu literārā tradīcija

M. Baltiņš: tas vairāk ir šķirklis, tāpēc to neapspriežam.

TK neturpina šā termina apspriešanu.

 

Latvian feminism

feminisms Latvijā

M. Baltiņš: tā nav skola. Un tas arī nav termins, bet gan šķirklis.

TK neturpina šā termina apspriešanu.

 

lesbian feminism

lezbiskais feminisms, lesbiešu feminisms

A. Lauzis: lesbiskais feminisms ar “s”.

J. Baldunčiks: jāvadās pēc pareizrakstības vārdnīcas.

A. Lauzis: nezinu, no kā savulaik ienāca burts “z”, laikam pat ne no krievu valodas.

TK apstiprina terminu lesbiskais feminisms.

 

literary herstory

sieviešu literatūras vēsture

A. Lauzis: iznāk, ka tā ir sieviešu literatūra, diezgan nejauki.

M. Baltiņš: sieviešu literatūrvēsture.

J. G. Pommers: E. Cauna bija ieteicis variantu literārā sieviešvēsture.

M. Baltiņš: izklausās par daudz māksloti.

TK vienojas apstiprināt terminu sieviešu literatūrvēsture.

 

masculinity

vīrietība, maskulināte; vīrišķība

J. Baldunčiks: vīrišķības vietā labāk būtu vīrišķums.

M. Baltiņš: tad jāmaina arī iepriekšējā sēdē pieņemtais termins sievišķība un jāatgriežas pie sievišķuma.

TK apstiprina terminus vīrietība, maskulinitāte un vīrišķums un iepriekšējā sēdē skatītajam terminam feminity pieņem atbilsmes sievietība, feminitāte un sievišķums.

 

misoginy

misogīnija

A. Lauzis: pirms burta “o” mums parasti ir “z”.

TK apstiprina terminu mizogīnija.

 

new woman

jaunā sieviete

A. Lauzis: te nav domātas gados jaunā sieviete. Mums vārds jauns tiek lietots divējādi, tāpēc te jābūt uzmanīgi. Ja nepārprotam, tad var lietot.

M. Baltiņš: ja terminu lietos atbilstoši tipoloģijai, tad tas neradīs problēmas.

TK apstiprina terminu jaunā sieviete.

 

oppression

apspiešana

TK vienprātīgi apstiprina terminu apspiešana.

 

orientalism

orientālisms

A. Lauzis: vai tas raksturo pētījumus vai pašu parādību?

J. Baldunčiks: orientālistika mums ir kā kopums.

A. Lauzis: bet vai tā ir orientālistika? Ja pēc tradīcijas, tad orientālicisms.

TK vienojas apstiprināt terminu orientālisms.

 

other, otherness, alterity

cits, citādība

M. Baltiņš: šeit labāk būtu nošķirt divus šķirkļus – other un otherness.

A. Lauzis: citādība ir no vārda citāds. No vietniekvārda cits nav īpašības vārda. Varētu veidot citesība vai citība.

J. Baldunčiks: ja tas būtu kas tāds, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju un skars vēl 50 gadus, tad varētu lemt daudz, bet šobrīd citādība ir saprotams.

TK pagaidām atliek lēmuma pieņemšanu.

 

phallocentrism, phallogocentrism

fallocentrisms, fallogocentrisms

M. Baltiņš: šeit jāatdala divi šķirkļi.

TK apstiprina terminus fallocentrisms un fallogocentrisms.

 

postcolonial feminism

postkoloniālais feminisms

TK apstiprina terminu postkoloniālais feminisms.

 

postfeminism

postfeminisms

TK apstiprina terminu postfeminisms.

 

postgenderism

postgenderism

M. Baltiņš: sarakstā gan nav paša vārda genderisms.

TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu.

 

3. Meteoroloģijas terminu apspriešana.

Laika trūkuma dēļ TK atliek meteoroloģijas terminu apspriešanu.

 

4. Dažādi.

M. Baltiņš: šajā sēdē mums nav nekādu citu būtisku skatāmu jautājumu. Sēdes pamatjautājumi ir izskatīti, tāpēc ierosinu sēdi beigt un nākamreiz sanākt septembrī.

 

Sēde beidzas plkst. 15.53.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne