LZA TK 25.01.2022. sēdes protokols Nr. 1/1163

Sēde notiek 2022. gada 25. janvārī plkst. 14.00 attālināti, Zoom platformā
Sēdē piedalās 15 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
2. Lēmums par Mediju un komunikācijas nozares terminoloģijas apakškomisijas izveidi.
3. VVC iesūtīto ieguldījumu terminu apstiprināšana.
4. Pirts terminu izskatīšana.
5. Dažādi.

Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš norāda, ka šī ir pirmā LZA TK sēde attālinātā formātā un jautā, vai pieslēgšanās Zoom platformai noritējusi veiksmīgi.

LZA TK dalībnieki apstiprina, ka pieslēgšanās nav radījusi nekādas problēmas, un pauž gatavību šādi darboties arī turpmāk.

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

M. Baltiņš: iepriekšējā sēde notika pagājušā gada 14. septembrī, un pēc tam sākās stingrās mājsēdes. Toreiz mēs pārrunājām organizatoriskos jautājumus, izskatījām spēkratu terminu sarakstus un aplūkojām citus jautājumus. Par protokolu nekādus iebildumus neesam saņēmuši. Arī no Spēkratu komisijas nav saņemti nekādi iebildumi.

TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

 

2. Lēmums par Mediju un komunikācijas nozares terminoloģijas apakškomisijas izveidi.

M. Baltiņš: saņēmu profesora Aināra Dimanta iesniegumu, ar kuru viņš vēlējās izveidot Mediju un komunikācijas nozares terminoloģijas apakškomisiju. Šo ieceri nedaudz aizkavēja Covid-19 apstākļi, tomēr novembrī šis saraksts tapa, pārstāvot dažādas augstskolas un nozares pārstāvjus, līdz ar to nav pamata teikt, ka šajā apakškomisijā nebūtu pārstāvēti visi profesionāļi. Pagājušā gada 6. decembrī es šo sarakstu akceptēju, bet tagad plenārsēdē mēs šīs apakškomisijas sastāvu varam apstiprināt. Apakškomisija jau ir sākusi strādāt, un tajā ir arī divas latviešu valodas speciālistes – valodnieces Dite Liepa un Ilva Skulte. Ceru, ka tuvākajās nedēļās notiks arī šīs apakškomisijas pirmā sēde. Kopumā šī ir ļoti laba ziņa, kas parāda, ka apakškomisijas ne tikai izčākst, bet arī nāk klāt.

LZA TK locekļi apstiprina jaunās Mediju un komunikācijas nozares terminoloģijas apakškomisijas sastāvu.

 

3. VVC iesūtīto ieguldījumu terminu apstiprināšana.

M. Baltiņš: šajā nosacīti klusajā periodā LZA TK darbs nebūt nav noklusis, bet drīzāk ieguvis citas formas. Šeit ir redzama mūsu sadarbība saistībā ar dažiem ieguldījumu terminiem. Lūgšu par to izteikties Arturu Krastiņu.

A. Krastiņš: pie mums Valsts valodas centrā (VVC) ar iesniegumu vērsās Latvijas Riska kapitāla asociācija. Sākumā bija runa par terminu riska kapitāls. Viņiem nepatika vārda risks konotācija, ka varētu atbaidīt, tāpēc mēs meklējām kaut ko jaunu. Kā jau minēts papildmateriālā, darba gaitā mums izkristalizējās trīs pamattermini – venture capital, risk capital un private equity. Mēs piesaistījām arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Bankas (LB) ekspertus un secinājām, ka terminam riska kapitāls nav negatīvas konotācijas. Risks šeit nav domāts kā kaut kas bīstams. Terminam private equity palika atbilsme privātais kapitāls, savukārt termins venture capital radās, domājot par to, kā šā termina jēgu atspoguļot latviešu valodā. Venture ir domāts kā uzdrošināšanās, kā jaunu formu meklēšana. Termins iespējkapitāls parāda iespēju dot stimulu jaunam uzņēmumam. Pievilkām arī IT radīto terminu “iespējot”, kas ļauj kaut kam darboties. Tādējādi tiek atspoguļota termina divējādā nozīme – ļaut darboties un sniegt iespēju. Šobrīd Latvijas Riska kapitāla asociācija vēlētos saņemt arī oficiālu LZA TK lēmumu par šo terminu.

L. Kauķe: venture capital nav nekas jauns, tas ir vecumvecs termins. Tas ir sinonīms terminam risk capital. 2003. gadā izdotajā Ekonomikas un finanšu vārdnīcā tie ir minēti kā viens termins. Ja mums tagad ir divi termini, tad jāsaprot atšķirības. Šajā vārdnīcā ir dota atšķirība un nekas nav izdalīts. Neredzu pamatojumu tagad veidot divus terminus.

A. Krastiņš: mēs secinājām, ka risk capital ir virstermins, bet venture capital ir viena no tā formām. Vecās vārdnīcās šie termini ir norādīti vienā līmenī, bet, runājot ar ekspertiem, secinām, ka tie tomēr ir dažādi līmeņi.

L. Kauķe: arī IATE datubāzē un EuroVoc tēzaurā tie vēl 2020. gadā norādīti kā sinonīmi.

M. Baltiņš: pieļauju, ka IATE un EuroVoc ir dublējuši konkrēto vārdnīcu. Uzsvēršu, ka iniciatīva nāca no nozares puses, kur viņiem ir precīzi jāapraksta savas funkcijas. A. Krastiņš jau minēja, ka LB un FKTK ekspertiem bija skaidrs, ka starpība pastāv. Tas nav nekas netipisks, ka vārdi, kas iepriekš uzskatīti par sinonīmiem, veido savu atšķirīgu terminu mikrosistēmu. Es arī piedalījos šajās diskusijās, un tur tika apskatīti visi termini, lai būtu skaidras gan šo terminu attiecības, gan tas, ka jāskata visi termini kopumā.

R. Karnīte: varbūt varam šīs definīcijas dzirdēt? Kādas tās ir konkrēti šajā gadījumā?

A. Krastiņš: mēs gan šajā gadījumā neveidojām definīcijas, bet vairāk domājām par atbilsmēm. Mēģināšu ieskicēt galvenās atšķirības. Risk capital ir virstermins, un tie ir ieguldījumi ar risku. Venture capital ir pamatā orientēts uz ieguldījumiem jaunuzņēmumos. Tā ir investīciju forma, kuras mērķis ir palīdzēt jaunuzņēmumiem uzsākt darbību. Tā ir tā primārā atšķirība. Mums bija arī variants jaunuzņēmumu ieguldījumu kapitāls, bet tas bija smagnējs, un ne FKTK, ne LB to neatbalstīja. Runājot par IATE atbilsmēm, tika noskaidrots arī EK Tulkošanas ģenerāldirektorāta Latviešu valodas departamenta galvenās terminoloģes Līgas Lediņas viedoklis par šiem terminiem. Viņa apkopoja visu to, kas ir IATE, bet lika mums saprast, ka pielāgosies tam, ko izlemsim.

R. Karnīte: man ir iebildums pret to “iespēj-”, nevarēs saprast, ka tas attiecas tieši uz jaunuzņēmumiem. Labāk būtu to identificēt tuvāk. Man šis termins šķiet pārāk bezpersonisks.

A. Krastiņš: eksperti to negribēja atbalstīt, jo tad tas izslēdz mazos uzņēmumus.

L. Kauķe: man tas liekas modes vārds, kas neatbilst termina būtībai.

M. Baltiņš: no finanšu ekspertiem bija iebildumi par to, ka nevar tik ļoti sašaurināt nozīmi. Mums arī sākumā likās, ka jaunuzņēmumu ieguldījumu kapitāls ir vislabākais variants.

E. Cauna: skaidrs, ka arī angļu valodā šie termini tiek lietoti jaukti. Ja skatās sistēmiski, tad tā ir, ka riska kapitāls ir virstermins, un līdz ar to tas tiek lietots dažādos gadījumos. Arī attiecībā uz jaunuzņēmumiem, kurus investori ir novērtējuši ar attīstības potenciālu, un runājot par riska kapitālu, kas tiek piesaistīts jaunuzņēmumiem. Varētu paredzēt, ka arī šajā šaurajā nozīmē tiek lietots termins risk capital. Riska kapitāls attiecas arī uz tām situācijām, kad iegulda riskantos fondos. Es arī piekristu viedoklim, ka iespējkapitāls nav gana caurspīdīgs, un te neatspoguļojas atzīme uz jaunuzņēmumu. Var gan, protams, arī pieņemt iespējkapitālu kā jaunu terminu. Tad ar jaunu definīciju mēs pieņemtu, ka tas tiek lietots šādā nozīmē. Šāds saliktenis nav bijis, līdz ar to noteikti jādefinē, ko tas nozīmē.

A. Lauzis: man liekas, ka tas venture ierobežo, bet izskatās, ka mēs gribam veidot savu terminu savam jēdzienam.

L. Kauķe: vajag papildu apzīmētāju un arī definīciju, kur skaidri parādītos abu terminu atšķirības.

M. Baltiņš: ar papildu apzīmētājiem ir netveramā robeža par to, cik precīzi gribam būt. Vai tas vienmēr ir labi un iespējami.

L. Kauķe: mēs arī nevaram tik vienkārši atbilsmes skatīt.

R. Karnīte: ir traki, ka, lasot tekstu jātur blakus vārdnīca, lai saprastu, par ko runāts. Cik cilvēku sapratīs, kas ar šādu terminu tiek domāts?

A. Lauzis: labāk saprastu terminu uzdrīkstes kapitāls. Iespējkapitāls ir pārāk plašs termins.

M. Baltiņš: tad atliekam šo terminu līdz nākamajai sēdei. Sagatavosim definīcijas un atgriezīsimies pie šī jautājuma februārī.

LZA TK pagaidām atliek šā jautājuma izskatīšanu.

 

4. Pirts terminu izskatīšana.

M. Baltiņš: jebkuras nozares vēlme sakārtot savu terminoloģiju ir apsveicama. Šoreiz pie manis vērsās Latvju pirts un SPA asociācija, kas ir izveidojusi darba grupu terminoloģijas sakārtošanai. Asociācija iesūtīja savu sarakstu ar 17 terminiem, kuriem gan pagaidām nav atbilsmju svešvalodās. Viņi to plāno izdarīt vēlāk, jo vispirms vēlas sakārtot terminu sistēmu latviešu valodā.

pirts

M. Baltiņš ar vārdu pirts šeit domāta gan celtne, gan process kā tradīciju kopums. Ieteiksim šim terminam izdalīt divas nozīmes – 1. nozīmi nozarei un 2. nozīmi pirtij kā ēkai.

LZA TK terminu apstiprina, iesakot izdalīt abas termina nozīmes.

 

pērtuve

M. Baltiņš: ar pērtuvi domāta telpa pirtī, kur notiek visas šīs darbības un ķermeņa procedūras.

LZA TK apstiprina terminu pērtuve.

 

pirtnieks

M. Baltiņš: pirtnieks ir cilvēks, kurš veic un pārzina pirts procedūras, kā arī ļauj iepazīties ar pirts tradīcijām.

LZA TK apstiprina terminu pirtnieks.

 

pirtsmīlis

M. Baltiņš: ar šo domāts cilvēks, kuram patīk pērties pirtī. Man gan tas šķiet drusku šaubīgs, nav gluži terminoloģisks.

LZA TK apstiprina terminu pirtsmīlis.

 

pirts klients

M. Baltiņš: es šo terminu īsti neatbalstu, jo klients ir jebkurš pakalpojuma saņēmējs.

A. Lauzis: pirtī gājējs, to var likt arī saliktenī.

E. Cauna: ir jau arī frizētavas klients. Ja skatāmies uz iespējamiem Ministru kabineta noteikumiem par pirts darbību un tur parādītos terminu saraksts, kurā būtu arī termins pirts klients, tad mēs nešaubītos, ka tas ir termins, tāpēc būsim piesardzīgi.

M. Baltiņš: man nešķiet, ka tā ir laba prakse izrakstīt terminus atsevišķi Ministru kabineta noteikumos, jo tā tomēr ir likuma prerogatīva.

A. Lauzis: ja raugāmies šādi, tad pirts ir kā uzņēmums, nevis kā process.

M. Baltiņš: bet pirtnieki uz pirti skatās kā uz rituālu. Te ir domāta tradicionālā pirts.

E. Cauna: šeit ir salikts viss kopā, te ir termini no dažādām sfērām.

R. Karnīte: saraksts vispār nav pilns, daļa terminu ir par abstraktu pirti, bet ir taču dažādas pirtis. Ne visās ir pērtuve ar lāvu. Var jau būt, ka šī ir tikai daļa no saraksta.

M. Baltiņš: tā ir daļa no saraksta, skats uz pirti no tradicionālā skatījuma, nevis no tā, ka mēs aprakstīsim visus pirts veidus. Tas ir pirmais solis.

R. Karnīte: cilvēks, kurš saņem pakalpojumu, tiešām ir klients. Pirtī gājējs varbūt nesaņem pirtnieka pakalpojumus, tikai ieiet iekšā un iziet ārā, jo tas, kas saņem pakalpojumu, tas ir klients. Izlasiet definīciju.

M. Baltiņš: vai kafejnīcas klients un restorāna klients īsti ir termini?

A. Amoliņš: pirtī gājējs arī varētu atteikties uz to, kas iet pirtī mājās.

M. Baltiņš: terminu pirts klients var attiecināt uz publisko pirti. Ja es sarīkoju ballīti un pieaicina pirtnieku, vai mani viesi ir pirts klienti?

R. Karnīte: pirtī gājējs ir tas pirtsmīlis, bet pirts klientu gan negribētu aizstāt.

D. Šostaka: vēl varētu būt pirts apmeklētājs.

M. Rozīte: tūrismā tas ir apmeklētājs, klients, viesis. Pirtsmīlis ir apzīmējums cilvēkam, kam patīk iet pirtī, bet komercpusē jau viss ir sakārtots. Vai tur ir vajadzīgs jauns termins?

E. Cauna: pirtī gājējs ir diezgan izplatīts – gan kā saliktenis, gan vārdkopa. Manā skatījumā tas ir termins, jo apzīmē skaidru jēdzienu. Vai tam ir vieta sarakstā, par to lai spriež saraksta sastādītāji.

M. Baltiņš: man patika Rozītes kundzes teiktais par viesi. Viesis būtu labs. Lūgsim asociāciju piestrādāt pie šīs terminu sistēmas un definēt sīkāk. Viņu interesēs viens no elementiem ir lauku tūrisms.

LZA TK pagaidām atliek šā termina apstiprināšanu un ierosina precizēt tā definīciju.

 

pirts procedūra

M. Baltiņš: pirts procedūra definēta kā secīgs, pakārtots darbību kopums atbilstoši pirts tradīcijām, tātad jebkura procedūra, ko cilvēks var saņemt šajā pirtī. Tas vairāk ir tehnisks process, savukārt pirts rituāls vairāk ir vērsts uz tradīcijām. Te noteikti vajadzētu šo atšķirību saglabāt.

R. Karnīte: es piekristu abiem terminiem. Procedūra notiek uz lāvas, bet rituāls ir plašāks.

E. Cauna: man nepatīk definīcija. Vārds “tradīcijas” būtu jāaizstāj ar kaut ko tehniskāku, jo tradīcijas saistās ar to, kas ir nākamajā terminā.

A. Amoliņš: vai šim terminam nevarētu būt sinonīms pēršanās?

E. Cauna: termins pēršanās šeit nav iekļauts vispār, lai gan tam te vajadzētu būt. Vēl gribētu aizrādīt, ka vārdu “pirts” nekur šajos gadījumos nevajag lietot ar lielo burtu.

LZA TK apstiprina terminu pirts procedūra.

 

pirts rituāls

LZA TK apstiprina terminu pirts rituāls.

 

[pirts] pēriens (sinonīms – “pērte”)

M. Baltiņš: šeit ir tā E. Caunas minētā nozīme ‘pēršanās’.

L. Kauķe: pērte ir pērtiķis novecojušā nozīmē.

E. Cauna: te vairāk domāta pēršana, tikai nezinu, vai to ir vērts tik ļoti aprakstīt.

L. Kauķe: pēriens ir pēršanas darbību kopums, ļoti loģiski.

A. Lauzis: man tas asociējas ar vienu darbību.

U. Cerbulis: Tēzaurā ir minēts vārds “vairākkārtīgi”, ja runa par vārdu “pērt”.

M. Baltiņš: ja runājam par pērienu citā nozīmē, piemēram, sodīšanu, tur ir domāta daudzreizēja sišana. Varam piedāvāt vēl sinonīmu pēršana.

E. Cauna: vēl papildus var piedāvāt vārdu pēršanās.

L. Kauķe: vēl būtu jāmaina definīcija, tajā neder vārds “tehnika”.

LZA TK apstiprina piedāvāto terminu, ierosinot apsvērt papildu sinonīmu pievienošanu.

 

pirtsslota

LZA TK apstiprina terminu pirtsslota.

 

pirts gars

A. Lauzis: vārds pirts jāieliek kvadrātiekavās.

LZA TK apstiprina terminu [pirts] gars.

 

pirts gara ūdens

M. Baltiņš: vadoties pēc iepriekšējā termina, arī šeit vārdu pirts vajadzētu likt kvadrātiekavās.

LZA TK apstiprina terminu [pirts] gara ūdens.

 

pirtsgariņš

L. Kauķe: šo terminu vajag izteikt divos vārdos, jo arī mājas gariņš ir divos vārdos.

LZA TK apstiprina terminu pirts gariņš.

 

[pirts] lāvas paklājums

M. Baltiņš: ar šo terminu domāta lāvas nosegšana ar dažādiem dabiskiem materiāliem, veicinot estētisko vidi un labsajūtu. Domāju, ka šeit vārdu pirts nevajag vispār, pat ne kvadrātiekavās.

L. Kauķe: vai šeit nevajadzētu būt pārklājumam, nevis paklājumam?

A. Amoliņš: tas ir paklājums attiecībā uz pirtī gājēju, lai neguļas uz plikas lāvas.

A. Lauzis: pārklājums vai pārsegums, ja tas ir noņemams.

A. Amoliņš: varbūt pirtnieki runā tieši šādi.

L. Kauķe: tad varbūt nevajag vārdu lāva.

R. Karnīte: tas var būt paklājums, piekrītu A. Amoliņam.

A. Lauzis: paklājumu ar lietām parasti nesaista, ar lietām saistās pārklājums.

L. Kauķe: nav arī pēc definīcijas skaidrs, kas ar to domāts, jo tas neatbilst paklājumam. Tie ir materiāli, kurus paklāj uz lāvas.

R. Karnīte: man ir iebildums pret definīcijā lietoto terminu tekstils, labāk būtu teikt audums.

LZA TK pagaidām apstiprina terminu lāvas paklājums.

 

[pirts] kontrasta procedūra

L. Kauķe: kontrastprocedūra vienā vārdā.

R. Karnīte: jākoriģē definīcija – labāk būtu “procedūra, kura ietver”, nevis “ietver sevī”.

LZA TK apstiprina terminu [pirts] kontrastprocedūra.

 

bāzes eļļa

LZA TK apstiprina terminu bāzes eļļa.

 

skrubis

LZA TK apstiprina terminu skrubis.

 

ķermeņa maska

E. Cauna: definīcijā vārds “dabisks” gan nav īsti pamatots.

LZA TK apstiprina terminu ķermeņa maska.

 

M. Baltiņš: esam izskatījuši visu iesniegto terminu sarakstu, fiksēsim šīs domas un varbūt nākamreiz uzaicināsim speciālistu, lai raitāk iet uz priekšu nākamo terminu skatīšana. Tagad aicinu pāriet pie pēdējā darba kārtības punkta.

E. Cauna: man vēl ir piezīme par pirtnieku iesniegto terminu sarakstu. Zīmīgi, ka saraksts ir tikai latviski, tas ir rets gadījums. Metodiskajos norādījumos ir ieteikums skatīties terminu atbilsmes arī citās valodās. Protams, ka ir tādi termini, kas ir specifiski latviskajai dzīvesziņai, bet internetā diezgan viegli var atrast pirts terminus arī krievu un angļu valodā. Par to būtu jāpadomā, jo tulkotājiem šādus terminus vajadzēs.

5. Dažādi.

5.1. Latvijas Kiberpsiholoģijas asociācijas iesniegums.

M. Baltiņš: esam saņēmuši iesniegumu no Latvijas Kiberpsiholoģijas asociācijas ar lūgumu apstiprināt terminu kiberpsiholoģija. Termins ir korekts, un, ja tāda nozare eksistē, mums nav pamata teikt, ka nevar to latviski saukt par kiberpsiholoģiju. Domāju, ka šeit mums īsti nav nekādu problēmu šo terminu akceptēt.

L. Kauķe: vai šo iesniegumu nevajadzētu skatīt Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijai?

M. Baltiņš: tādējādi gan sanāk, ka mazliet gribam terminu paplašināt un pārstumt uz vienu apakškomisiju. Nav motivēti taisīt vairākpakāpju pasākumu. Diskusija, visticamāk, beigsies ar to pašu. IT lietas tagad ienāk praktiski visās nozarēs, tāpēc domāju, ka varam to apstiprināt.

A. Lauzis: tas ir psiholoģijas termins, un šādi termini nav jāattiecina vairs tikai uz informātiku.

E. Cauna: atbalstu priekšlikumu, ka varam šo terminu apstiprināt arī šajā sēdē.

LZA Terminoloģijas komisija pieņem un apstiprina terminu kiberpsiholoģija.

 

5.2. Edgara Štāla iesniegums.

M. Baltiņš: pirms sēdes saņēmām A. Lauža komentāru par to, ka šis jautājums savulaik jau skatīts LZA TK, pieņemot lēmumu par efektivitāti un rezultativitāti. Vēlāk Ekonomikas terminoloģijas apakškomisija effectiveness pārsauca par lietderību un īstenumu, bet otram terminam efficiency papildus efektivitātei deva sinonīmu iedarbīgums. A. Lauzis norāda, ka “effectiveness par lietderību saukt ir neizdevīgi ne vien vārda lietderīgs semantikas dēļ, bet arī tādēļ, ka lietderības koeficients ir efficiency”. Varbūt šis jautājums ir jāatliek?

A. Lauzis: efektīvisms varētu būt novirziens, kas balstās uz efektivitāti. Prakse, prakticisms.

A. Amoliņš: izskaņa -isms nav nepieciešama.

A. Lauzis: nedrīkst abus terminus tik līdzīgus veidot, jo iznāk viens no otra atvasināts. Effectiveness ir vēl citas papildnozīmes, visu laiku jāskatās ļoti konkrēti. Autors uzsver, ka termini efektivitāte un efficiency ir iedibinājušies latviešu valodā, bet nedrīkst skatīties tikai vēsturē. Lietderības koeficientu, tagad noteikti nosauktu par efektivitāti, toreiz automātiski pārnesa no krievu valodas. Vārdu lietderība nevar likt kā sinonīmu vārdam efektivitāte.

M. Baltiņš: veselības ekonomikā savulaik visus trīs terminus šķīra un katram iedeva savu atbilsmi. E. Štāla ieteikumu par atbilsmi efektīvisms varētu noraidīt, jo tas atgādina politisku vai filozofisku mācību, bet nošķīrums viņam ir vajadzīgs.

U. Cerbulis: fotometrikā ir vietas, kur vajag trīs vārdus, bet to īsti nav latviešu valodā.

A. Lauzis: atdeve nebūs efektivitāte. Vārdam efektivitāte nevajag meklēt aizstājējus, jāskatās katrā gadījumā atsevišķi.

M. Baltiņš: lūgšu Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijai šo iesniegumu izskatīt atsevišķi. Arī es pameklēšu savulaik izstrādātās definīcijas. Varbūt ir vērts nopietni pievērstie šiem jautājumiem, jo te ir svarīgs ekonomikas konteksts.

R. Karnīte: mēs jau vienreiz šādu jautājumu skatījām un iesniedzām komisijai – efektīvisms nav vajadzīgs.

LZA TK vienojas pagaidām atlikt šā jautājuma izskatīšanu un pārsūtīt to Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijai.

 

5.3. VVC iesniegtie jautājumi.

M. Baltiņš: ir daži jautājumi VVC iesniegtie jautājumi, kas vienreiz jau ir skatīti komisijā. Pirmais attiecas uz terminiem nudge un nudge theory. 2017. gadā mēs vienojāmies par atbilsmi pamudināšana. Vai pie tā arī paliekam vai pārskatām?

E. Cauna: paliekam pie termina pamudināšana.

M. Baltiņš: otrs jautājums ir par terminiem metakomunikācija un metakognīcija. Vai arī pie tiem paliekam?

A. Amoliņš: ir termins kognīcija, kas atšķiras no termina izziņa.

A. Lauzis: izziņa teica padomju laikā, tagad ir kognīcija, kas nav gluži izziņa. Par to arī derētu diskutēt, drīzāk tā ir domāšana, nevis izziņa.

M. Baltiņš: termins ir korekti darināts.

D. Šostaka: ir termins kognitīvā lingvistika, un tad tur minēta kognīcijas izpēte.

E. Cauna: mēs savā nozarē terminam komunikācija parasti liekam klāt kā sinonīmu saziņa, bet te varam arī atstāt tikai anglicismu.

LZA TK atkārtoti apstiprina terminam nudge atbilsmi pamudināšana, terminam meta-communication atbilsmi metakomunikācija un terminam metacognition atbilsmi metakognīcija.

 

5.4. Jautājumi par izglītības terminoloģiju.

M. Baltiņš: paldies E. Caunam, kas aktualizēja Līvas Gobas un Andželas Jurānas-Brēmanes iesniegtos izglītības terminoloģijas jautājumus. Pirmie divi termini ir meaning perspective un frame of reference. Frame of reference būtu atskaites sistēma, lielas problēmas te nav, bet ar terminu meaning perspective varētu būt drusku sarežģītāk.

A. Lauzis: tas nav vienkārši semantiskais aspekts vai griezums?

M. Baltiņš: jā, semantiskais aspekts te ļoti labi iederas. Nākamais termins ir transformative learning, kas varētu būt transformatīva mācīšanās.

E. Cauna: pārveidojoša mācīšanās.

L. Kauķe: vēstulē rakstīts, ka iesniedzējai nepatīk šis termins, jo tā ir priekšstatus pārveidojoša sistēma.

M. Baltiņš: pārstrukturējoša mācīšanās, jo transformatīvs arī neko neizsaka.

E. Caune: šeit vajadzētu tomēr saglabāt tiešās atbilsmes.

A. Lauzis: ja izvēlamies jaunu svešvārdu, tad nonākam strupceļā. Varbūt jāsaglabā transformatīvs? Vai arī šis jautājums jāatliek.

D. Šostaka: autore varētu minēt konkrētus piemērus, kā šī mācīšanās izpaužas, jo citādi mēs katrs te ieliekam savu pieredzi. Autores ilustratīvie piemēri varētu palīdzēt saprast, kā tieši šo terminu atveidot latviešu valodā.

M. Baltiņš: tad pagaidām šo jautājumu atliekam vēl pārdomām, lai gan man patīk variants pārveidojoša mācīšanās.

LZA TK pagaidām atliek šā jautājuma izlemšanu līdz papildinformācijas saņemšanai.

M. Baltiņš: pēdējais termins ir learning analytics, kuram gan autore nedod konkrētu risinājumu. Man nav skaidrs, vai tas ir modes vārds vai kaut kas nedaudz saturīgāks.

A. Lauzis: varbūt te runā par mācīšanās līkni, kaut kāda analīze tur ir, varbūt tā ir iemācīšanās analītika.

D. Šostaka: ar to saprot datu par tiem, kuri mācās, apvienošanu, analīzi un atgriezenisko saiti, lai saprastu un optimizētu mācību procesu. Kā mācījās, kāpēc mācījās? Mācību procesa atgriezeniskā saite.

L. Kauķe: mācīšanās analīze.

M. Baltiņš: vai mācīšanās procesa analīze.

A. Lauzis: drīzāk jau mācību analīze, jo mācības apvieno teaching un learning kopā.

E. Cauna: kāda ir jūsu attieksme pret vārdu analītika?

M. Baltiņš: vai tās būtiski atšķiras?

A. Lauzis: analīzi bieži attiecina uz vienu gadījumu, analītika ir nodarbe.

R. Karnīte: es šeit teiktu, ka tā ir vienkārši analīze, nevajag neko sarežģīt.

M. Baltiņš: te ir domāts, ka mēs analizējam kaut kādu procesu un nonākam pie secinājumiem. Nevajag to asociēt ar medicīnu un asins analīzi.

E. Cauna: tas vēl būtu jāpārdomā, jo D. Šostakas minētā definīcija nāk no Society for Learnings Analytics Research, un tur parādās atšķirība starp analītiku un analīzi.

LZA TK pagaidām atliek šā jautājuma izskatīšanu.

 

M. Baltiņš: šīs sēdes pamatjautājumi šodien ir izskatīti. Redzam, ka varam efektīvi strādāt arī šādi. Uz nākamo sēdi varam sanākt februārī. Ja nevienam nav iebildumu, saglabāsim jau ierasto sēdes laiku. Līdz tam aicinu apakškomisijas, kam kaut kas iekrājies, piedāvāt savus terminu sarakstus skatīšanai TK sēdē.

L. Kauķe: kad varam sagaidīt komisijā apspriesto terminu parādīšanos datubāzē? Šobrīd nav iespējama meklēšana pa protokoliem.

A. Krastiņš: funkcija, kas ļauj veikt meklēšanu lēmumos un protokols noteikti būs jāiekļauj. Šogad ir plānots veikt uzlabojumus portālā. Domājam, ka tad to arī izdarīsim.

 

Sēde beidzas plkst. 15.55.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne