LZA TK 17.05.2022. sēdes protokols Nr. 4/1166

Sēde notiek 2022. gada 17. maijā plkst. 14.00 LZA Senāta zālē

 Sēdē piedalās 5 dalībnieki
 Sēdi vada Māris Baltiņš
 Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
2. Psiholoģijas terminu izskatīšana.
3. Izglītības terminu saraksta apstiprināšana.
4. Atlikto NE terminu izskatīšana.
5. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojuši E. Vimba un I. Kazāka.

Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš norāda, ka pēc ilgāka laika šī ir pirmā TK sēde, kas atkal notiek klātienē.

 

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

M. Baltiņš: atgādinu, ka iepriekšējā LZA TK sēdē mēs pabeidzām pirts terminu izskatīšanu, spriedām par jūras aļģu nosaukumiem un tenūras jautājumu, kā arī skatījām Nacionālās enciklopēdijas iesniegtos terminus. Līdz šim nekādi iebildumi par šīs sēdes protokolu nav saņemti. Ja kādam šādi iebildumi radīsies vēlāk, tad protokolā varam veikt attiecīgas izmaiņas.

TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

 

2. Psiholoģijas terminu izskatīšana.

M. Baltiņš: Evita Ozoliņa ir aizstāvējusi maģistra darbu, kura ietvaros izstrādāts šis terminu glosārijs. Diemžēl pati iesniedzēja uz šo sēdi netika. Saistībā ar sarakstu ir divas problēmas, par kurām varam runāt, arī viņai klāt neesot. Pirmkārt, vai šeit ir runa par jūtīgumu vai jutīgumu. Es teiktu, ka drīzāk jutīgumu – jušanu kā spēju, nevis jūtu pārbagātību. Otrs jautājums: sensors vai sensorisks. Biežāk tomēr fizioloģijā un psiholoģijā lieto garāko formu – sensorisks. Nebūtu labi tagad ieviest ko jaunu. Tātad mums ir divi principāli jautājumi, par ko varam runāt. Jutīgums un jūtīgums ir mūžīgais jautājums.

A. Lauzis: savulaik Latvijas Padomju enciklopēdijā saistībā ar bioloģijas nozari bija līdzīgas diskusijas, tur parādījās arī variants vārīgums, neizturīgums. Mikroorganismiem nav ne acu, ne ausu, arī jūtīgas rokas pret salu nozīmē, ka tās ir salīgas rokas, vārīgas, neizturīgas. Psiholoģijā un psihiskās veselības jomā runā nevis par to, kas attiecas uz jūtām, bet uz to, kas ir viegli ievainojams, saraudināms, sasāpināms. Tāpēc nevar gluži apgalvot, ka tur viss būtu pilnīgi skaidrs, šis jautājums nebūt nav tik vienkāršs. Būtu nepieciešams, lai kāds doktors to rūpīgi izpētītu.

M. Baltiņš: runājot par zobu jutīgumu, tur patiešām ir jutīgums, nevis vārīgums, jo emaljas defekts palielina uztveres aspektu.

A. Lauzis: tas ir vārīgums.

D. Šostaka: spriežot pēc definīcijas, vienīgā atkāpe varētu būt 9. terminā. Cilvēki vienkārši parasti neaizdomājas par to. Es saprotu Lauža kunga skaidrojumu, bet šeit es tomēr atbalstītu, ka mēs paliktu pie jutīguma.

A. Lauzis: šim jautājumam nevajadzētu salikt punktus, drīzāk vajadzētu atrast terminoloģiskus veidus, pasakot, ka šis terminoloģiskais lauks ir attīstībā. Ir aplami uzskatīt, ka vārds izjūta attiecas uz ko augstāku, bet vārds sajūta attiecas uz elementārām lietām – skaņu un gaismu. Tāpat mēs sakām humora izjūta, valodas izjūta, bet pienākuma sajūta. Šie modeļi konfliktē savā starpā, līdz ar to stingra nošķiršana ir sarežģīta.

M. Baltiņš: šķiet, ka bez saraksta iesniedzējas šo jautājumu tomēr būs grūti skatīt.

A. Lauzis: es te vēl gribētu pieminēt jaunu terminu dzīvesspēks, kas laikam domāts materiālā pretestībā. Materiālās zinātnēs ar terminu spēks neapzīmē stiprību, tur kaut kas ir burtiski pārtulkots. Ar to aizstāj noturību resilience nozīmē. Strength nav spēks, tas ir stiprība, izturība. Tad vēl ir termini psihiskā veselība, garīgā veselība, un aizvien vairāk tiek lietots termins mentālā veselība. Tas atkal ir jautājums psihologiem. Termins psihiskā veselība ir vistuvāk psihofiziskajai veselībai. Laikam katram terminam būtu jāatrod sava vieta, un te arī paveras interesants valodas pētījuma lauks.

M. Baltiņš: es būtu gandarīts, ja tā būtu terminoloģijas attīstība, bet bieži vien, tiklīdz parādās jauns PVO dokuments, tā vietējie to automātiski pārraksta bez liekas domāšanas. Atgriežoties pie jautājuma par sensors un sensorisks, tad es noteikti atbalstu variantu sensorisks.

A. Lauzis: bez šaubām. Nevajag vienmēr visu saīsināt uz īsāko formu, tā līdz minimālajam var noīsināt visu, bet tas drusciņ pasliktina valodas kvalitāti.

LZA TK vienojas pagaidām atlikt šī terminu saraksta izskatīšanu.

 

3. Izglītības terminu saraksta apstiprināšana.

M. Baltiņš: šis izglītības terminu saraksts vispirms bija ienācis Valsts valodas centrā (VVC). Daudzos gadījumos tur bija ieteikti citi risinājumi. Ierosinu secīgi iet sarakstam caur.

instruction
mācīšana

M. Baltiņš: šeit mēs noteikti piedāvājām terminu mācīšana, nevis apmācība.

LZA TK apstiprina piedāvāto terminu mācīšana.

instructional design
mācīšanas plānojums, mācīšanas dizains

LZA TK apstiprina abus piedāvātos sinonīmus mācīšanas plānojums un mācīšanas dizains, priekšroku dodot variantam mācīšanas plānojums.

instructional designer
mācīšanas plānojuma izstrādātājs, mācīšanas dizaina izstrādātājs

A. Amoliņš: labāk būtu mācīšanas plānotājs.

A. Lauzis: plānotājs tomēr ir vispārīgāks vārds.

LZA TK apstiprina abus piedāvātos sinonīmus mācīšanas plānojuma izstrādātājs un mācīšanas dizaina izstrādātājs.

engaging
saistošs, iesaistošs

M. Baltiņš: paskaidrošu, ka te ir runa par izglītības procesu.

LZA TK apstiprina terminu (ie)saistošs.

distributed simulation
dalītā simulācija

LZA TK apstiprina terminu dalītā simulācija.

cyber-sickness
kiberslimība

M. Baltiņš: pēc būtības tā ir kinetoze, šis termins arī atbilst vislabāk, bet arī varam lietot terminu kiberslimība, jo tad tas ir caurspīdīgāk.

LZA TK apstiprina terminu kiberslimība.

fluidity
mainīgums

LZA TK apstiprina terminu mainīgums.

learner-driven
izglītojamo motivēts

LZA TK apstiprina terminu izglītojamo motivēts.

complex learning
kompleksā mācīšanās

LZA TK apstiprina terminu kompleksā mācīšanās.

generative learning
ģeneratīvā mācīšanās

LZA TK apstiprina terminu ģeneratīvā mācīšanās.

immersive learning
imersīvā mācīšanās

LZA TK apstiprina terminu imersīvā mācīšanās.

representational fidelity
reprezentatīvais autentiskums

A. Lauzis: vai tas drīzāk nav atspoguļojošais autentiskums?

Pārējie LZA TK locekļi šim ierosinājumam piekrīt un apstiprina terminu atspoguļojošais autentiskums.

3d virtual learning environment (3d vle)
trīsdimensiju virtuālā mācīšanās vide

M. Baltiņš: es vārdu virtuāls liktu kvadrātiekavās.

Pārējie LZA TK locekļi šim ierosinājumam piekrīt un apstiprina terminu trīsdimensiju [virtuālā] mācīšanās vide.

virtual immersive environment (vie)
virtuālā imersīvā vide

LZA TK apstiprina terminu virtuālā imersīvā vide.

synchronous interaction
sinhronā mijiedarbība

LZA TK apstiprina terminu sinhronā mijiedarbība.

learner-centred approach
uz izglītojamo orientēta pieeja

D. Šostaka: labāk būtu izglītojamorientēta pieeja.

A. Lauzis: salikteni tomēr ir riskanti izmantot, jo tad te vairs nav redzams, ka tas ir skolēns vai students.

M. Baltiņš: varam likt abus variantus.

A. Amoliņš: var likt skolēns vai students atkarībā no situācijas.

LZA TK vienojas apstiprināt divus terminus uz izglītojamo orientēta pieeja un izglītojamorientēta pieeja, pieļaujot pirmajā variantā vārda izglītojamais vietā lietot vārdu skolēns vai students.

The First Principle of Instruction
mācīšanas pamatprincipi

LZA TK apstiprina terminu mācīšanas pamatprincipi.

task-problem centered cycle of instruction
problēmorientēts mācīšanas cikls

A. Amoliņš: šeit būtu jāzina, kāpēc tur klāt ir vārds task.

M. Baltiņš: tas noteikti ir tas pats kas problem-oriented.

A. Amoliņš: jā, bet ir arī tāds termins task-centred.

LZA TK vienojas pagaidām atlikt šā termina pieņemšanu.

haptic VR technology
haptiska virtuālās realitātes tehnoloģija

LZA TK apstiprina terminu haptiska virtuālās realitātes tehnoloģija.

haptic VR suit
haptiskais virtuālās realitātes tērps

M. Baltiņš: šeit ir jautājums, vai tas ir tērps vai kostīms.

A. Amoliņš: parasti runā, piemēram, par aizsargtērpu.

LZA TK apstiprina terminu haptiskais virtuālās realitātes tērps.

extended reality (XR)
paplašinātā realitāte

LZA TK apstiprina terminu paplašinātā realitāte.

augmented reality
papildinātā realitāte

LZA TK apstiprina terminu papildinātā realitāte.

mixed Reality(MR)
jauktā realitāte

LZA TK apstiprina terminu jauktā realitāte.

virtual reality (VR)
virtuālā realitāte

LZA TK apstiprina terminu virtuālā realitāte.

 

4. Atlikto NE terminu izskatīšana.

M. Baltiņš: atgādinu, ka iepriekšējā sēdē spriedām par terminiem disinhibīcija, kavēšana un aizture. K. Rudzīša vārdnīcā tiek lietots termins disinhibīcija. Ja jau tas pastāvēja pirms 50 gadiem, tad nav pamata teikt, ka šis termins būtu slikts. Otrs moments ir tāds: ja mēs runājam par latvisko variantu, tad ir nevis aizture, bet kavēšana. Fizioloģijā tās tiek šķirtas. Vārds aizture tiek lietots maz vai reti.

A. Lauzis: šeit būtu jāuztaisa inventarizācija, jo šajā sistēmā tiek lietoti arī termini uzbudinājums un uzbudināšana. Vai to var saukt par stāvokli vai procesu? Ja process, tad būtu izskaņa -šana, ja stāvoklis – tad -ums. Fizioloģiskais līmenis ir viena lieta, bet psiholoģiskais cita. Praksē ir pa roku galam. Termini uzbudinājums un uzbudināšana ir no krievu valodas ietekme. Margaritas Stārastes grāmatā rūķis atnāca uzbudināts, proti, par kaut ko neapmierināts. Tagad vārds uzbudinājums parādās gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē. Arī šo jautājumu vajadzētu sakārtot.

LZA TK apstiprina terminu disinhibīcija kā angļu valodas termina disinhibition atbilsmi.

 

5. Dažādi.

M. Baltiņš: šoreiz vēlos apspriest kādu interesantu jautājumu, kas nonācis manā redzeslokā. Tātad mums ir likums “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Par svētku dienām viss ir skaidrs, bet atceres un atzīmējamās dienas jau veido neviendabīgu grupējumu. Tur ir gan Latgales kongresa diena, gan Baltu vienības diena, gan Starptautiskā ģimenes diena. Atzīmējama diena ir tā, ko svinam, atceres – ko gribam pieminēt. Taču tagad parādās ceturtā grupa, kam neder neviena kategorija. Tās ir tādas dienas kā Starptautiskā pākšaugu diena, Pasaules veselības diena u. tml. Ārlietu ministrija un UNESCO tās dēvē par ANO svinamām dienām, RSU mājaslapā tās sauc par PVO aktuālajām dienām, Veselības ministrija – par tematiskajām dienām. Kā nosaukt šī tipa dienas?

D. Šostaka: vajadzētu meklēt kādu neitrālu apzīmējumu, zem kura varētu palikt gan Pākšaugu dienu, gan Pasaules veselības dienu.

A. Lauzis: piemēram, īpašdiena.

M. Baltiņš: manuprāt, mums būtu jāmaina likums un atzīmējamo dienu vietā būtu jāliek svinamās dienas. Likumā tad būtu svētku, atceres un svinamās dienas. Turklāt daļa no tām ir nevis definētas pēc datuma, bet, piemēram, kā maija otrā svētdiena.

LZA TK pagaidām atliek šā jautājuma izskatīšanu, kā vienu no variantiem atstājot terminu īpašdiena.

M. Baltiņš: vēlos vēl piebilst, ka Inese Kazāka lūdza atgādināt par iespēju saņemt simtgades rakstu krājumu. Ja vēlaties to saņemt, lūdzu, piesakieties. Ja citu apspriežamo jautājumu vairs nav, tad varam uzskatīt, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti. Ierosinu uz nākamo sēdi sanākt 14. jūnijā plkst. 14.00.

Sēde beidzas plkst. 15.30.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne