LZA TK 22.11.2022. sēdes protokols Nr. 8/1170

Sēde notiek 2022. gada 22. novembrī plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā

            Sēdē piedalās 10 dalībnieki
            Sēdi vada Māris Baltiņš
            Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
2. Mediju un komunikācijas nozares TAK termini.
3. Klimata un enerģētikas terminu saraksta izskatīšana (turpin.).
4. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā informējis E. Vimba.

Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš atgādina, ka iepriekšējā LZA TK sēde notika 18. oktobrī un tā bija septītā sēde šogad.

 

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

 

M. Baltiņš: iepriekšējā sēdē pamatā skatījām klimata un enerģētikas terminus. Vai par šīs sēdes protokolu ir saņemti kādi komentāri?

A. Vucāne: nekādi būtiski komentāri vai precizējumi līdz šim nav saņemti.

M. Baltiņš: tad varam šo protokolu apstiprināt un ievietot Terminoloģijas portālā.

TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

 

2. Mediju un komunikācijas nozares TAK termini.

 

M. Baltiņš: diemžēl drīz pēc mūsu iepriekšējās sēdes saņēmu ziņu, ka nopietni saslimis šīs apakškomisijas priekšsēdētājs Ainārs Dimants, līdz ar to viņš sēdē šoreiz piedalīties nevar, savukārt viņa kolēģes tieši šodien ir aizņemtas lekcijās, tāpēc šis darba kārtības punkts ir jāatliek. Ceru, ka drīz pie tā varēsim atgriezties, bet tagad pārejam pie klimata terminu saraksta skatīšanas.

LZA TK pagaidām atliek šā darba kārtības punkta izskatīšanu.

 

3. Klimata un enerģētikas terminu saraksta izskatīšana (turpin.).

 

M. Baltiņš: ja pareizi fiksēju, tad iepriekšējā sēdē mēs atlikām terminus labour distribution, unconditional citizens income un basic universal services. Vai varam palikt pie iepriekš apstiprinātajiem ekvivalentiem vai arī pa šo laiku ir parādījusies kāda jauna informācija? Atgādināšu, ka terminam labour distribution mēs fiksējām ekvivalentu darbaspēka sadalījums, bet varbūt ir vēl kādi komentāri par šā termina saturisko pusi.

I. Belousa: mums nekādu papildu komentāru nav, der variants darbaspēka sadalījums.

LZA TK angļu valodas terminam labour distribution apstiprina iepriekšējā sēdē piedāvāto termina variantu latviešu valodā, proti, darbaspēka sadalījums.

M. Baltiņš: tad mums vienā punktā bija apvienoti divi termini – unconditional citizens income un basic universal services. Ilgu laiku mēs šos terminus spriedām, bet ne pie kā pārliecinoša beigās tā arī netikām. Liekas, ka šos terminus lieto arī citās jomās, bet nezinu, cik tas ir stabili.

R. Karnīte: šaubos, vai šiem terminiem vispār šajā sarakstā būtu jābūt, jo tie noteikti jau ir apstiprināti citās jomās. Autoriem arī vispirms vajadzētu izšķirties, vai tur ir divi termini vai viens.

I. Belousa: par nožēlu no saviem kolēģiem nekādas atsauksmes vēl saņēmusi neesmu, bet es šo apkopojumu iesniegšu citām vides organizācijām, un tad arī padalīšos tālāk ar rezultātu.

M. Baltiņš: tad pagaidām par šo diskusijas neturpinām.

LZA TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu.

nature-positive
dzīvai dabai labvēlīgs

M. Baltiņš: vai tur ir obligāti runa par dzīvo dabu?

I. Belousa: var attiekties arī uz nedzīvo dabu. Mūsu izpratnē šis termins nozīmētu, ka tas ir dabai labvēlīgs.

M. Baltiņš: bieži šādos terminos tiek lietots vārds friendly. Vai šeit tas positive ir ar nozīmes niansi vai arī tie ir sinonīmiski termini?

R. Karnīte: es teiktu, ka te nav nekādas nozīmes nianses. Positive bieži lieto angļu valodā, kad runā par kaut ko labvēlīgu.

L. Kauķe: environment-friendly arī bieži lieto. Kāda te būtu atšķirība?

M. Baltiņš: environment un nature bieži tiek šķirti, ar environment liekot akcentu uz nedzīvo vidi. Vides aizsardzība vairāk ir vides pasargāšana.

L. Kauķe: tā pati daba vien ir.

M. Baltiņš: ne gluži. Mēs runājam par vides piesārņojumu, kas pēc tam nodara kaitējumu arī dabai.

I. Belousa: ar environment atsedzas dažādas lietas, jo sociālajā vai kultūras jomā vārds vide būs ar citu nozīmi, tāpēc šeit mums ir nepieciešams vārds daba.

M. Baltiņš: jā, savstarpēji aizstājami šie vārdi tomēr nav. Es šeit negribētu vārdu nature aizstāt ar environment. Man gan vispār šādi termini nepatīk, jo tie ir īpašības vārdu apvienojums, bet saliktos terminos tie ir vajadzīgi.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu dabai labvēlīgs.

climate justice
klimatiskais taisnīgums

M. Baltiņš: vienmēr ir grūti atveidot terminus ar vārdu justice, jo ne vienmēr ir runa par taisnīgumu. No komentāriem secinu, ka šis termins jau tiek lietots. Variants klimata taisnīgums gan šajā gadījumā ir pārprotams.

LZA TK apstiprina terminu klimatiskais taisnīgums.

climate neutrality
klimatneitralitāte

M. Baltiņš: šajā gadījumā saliktenim nekādas vainas nav.

LZA TK apstiprina terminu klimatneitralitāte.

climate resilience
klimatnoturība, klimatnoturīgums

M. Baltiņš: te ir jautājums, kurš no abiem terminiem precīzāk jēdzienu raksturos.

R. Karnīte: noturīgums.

M. Baltiņš: man arī tā šķistu.

I. Belousa: mums der abi, tas ir kā gadījumā ar ilgtspēju un ilgtspējīgumu.

R. Karnīte: vai lietojums nav atkarīgs no konteksta?

I. Belousa: noturīgums būtu īpašība, noturība – parādība. Līdzīgi mēs parādības apzīmēšanai lietojam terminu ilgtspēja, bet, raksturojot īpašību, izmantojam terminu ilgtspējība.

L. Kauķe: ko tas īsti nozīmē?

I. Belousa: būtībā tās ir darbības, kas neizmaina klimata situāciju, līdz ar to klimats ir noturīgs un nemainīgs dzīvesveida ietekmē.

L. Kauķe: tikai cilvēka ietekmē vai arī, piemēram, vulkānu?

I. Belousa: jebkā ietekmē.

A. Amoliņš: atradu definīciju, ka tā ir sabiedrības/ekosistēmas noturība pret klimata izmaiņām. Tad labāk būtu klimatnoturība.

D. Šostaka: definīcijas ir dažādas, atradu arī tādu, kur climate resistance raksturota kā spēja sagatavoties un reaģēt uz dažādiem kaitējumiem.

L. Kauķe: spriežot pēc paša vārda, tā ir elastība, pretestība. Cilvēku spēja pielāgoties šīm izmaiņām.

M. Baltiņš: ja mēs šo terminu uztveram kā pāri ar terminu climate vulnerability, tad šeit jābūt terminam klimatiskā noturība.

LZA TK apstiprina terminu klimatiskā noturība.

climate bonds
klimata obligācijas

M. Baltiņš: uz ko šis termins attiecas? Arī tad, ja mainīsim to uz vienskaitli, lietas būtību tas nemainīs.

I. Belousa: diemžēl šo terminu nevaru paskaidrot.

LZA TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu līdz turpmāka skaidrojuma saņemšanai.

climate vulnerability
klimata neaizsargātība/ievainojamība pret klimata pārmaiņām

L. Kauķe: tas izklausās pēc pretējā termina, salīdzinot ar iepriekš pieņemto. Manuprāt, tā drīzāk ir klimatiskā ietekmējamība.

M. Baltiņš: vulnerability daudzos gadījumos uzskata par ievainojamību, vārīgumu pret kaut ko. Cik es zinu, fizioloģijā terminu vulnerabilitāte mēdz lietot ar domu, ka tās ir fāzes, kad patoloģisks stimuls var radīt smagas sekas. Sabiedrības kontekstā tie ir paši neaizsargātākie cilvēki.

R. Karnīte: arī ekonomikā ar vārdu vulnerable ir ļoti daudz terminu. Ievainojamība man ļoti nepatīk, mēs lietojam terminu neaizsargātie.

I. Belousa: neaizsargātība ir arī ES dokumentos.

M. Baltiņš: tad pieņemam terminu klimatiskā neaizsargātība.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu klimatiskā neaizsargātība.

climate tipping point
klimata kritiskais punkts

L. Kauķe: te vajag skaidrojumu.

I. Belousa: diemžēl nevarēšu to sniegt.

D. Šostaka: tā ir kritiskā robežā, kuru sasniedzot ir lielas, nozīmīgas sekas. Tā ir kā kritiskā masa fizikā.

I. Belousa: te ir definīcija, kur lietots termins threshold – slieksnis.

L. Kauķe: tad tas ir klimata slieksnis, bez vārda kritiskais.

M. Baltiņš: tie sliekšņi var būt dažādi, tāpēc šis vārds ir nepieciešams. Akcents ir uz kritisko, kā kritiskā masa.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu klimata kritiskais slieksnis.

nature-based solution
dabā balstīti risinājumi

M. Baltiņš: vai nevaram tikt vaļā no vārda balstīts?

L. Kauķe: kas tie domāti par risinājumiem?

I. Belousa: tā ir rīcībpolitika, bet arī dažādas praktiskas iniciatīvas, lai aizsargātu dabu.

L. Kauķe: tad dabiski risinājumi arī nebūs precīzi.

R. Karnīte: un dabas risinājumi atkal ir kaut kas cits.

L. Kauķe: dabai piemēroti vai atbilstoši risinājumi.

A. Amoliņš: liela daļa definīciju ir visai sliktas, dažās ir minēts, ka tie ir dabas iedvesmoti risinājumi.

M. Baltiņš: dabas rosināti risinājumi.

LZA TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu dabas rosināti risinājumi.

ecoscheme
ekoshēma

LZA TK apstiprina piedāvāto terminu ekoshēma.

sustainable finance
ilgtspējīgs finansējums

R. Karnīte: finansējums būtu financing. Sustainable finance nozīmētu, ka pašas finanses, piemēram, budžets ir ilgtspējīgs.

L. Kauķe: pēc definīcijas sanāk, ka tas ir lēmumu pieņemšanas process par investīcijām, kurā tiek ņemti vērā vides un sociālie apsvērumi. Es paliktu pie varianta ilgtspējīgs finansējums. Definīcija prasa procesu, bet termins norāda īpašību.

A. Amoliņš: dažās definīcijās rakstīts, ka tas attiecas uz tiesību normām, lai tiktu veiktas investīcijas ilgtspējīgos projektos.

L. Kauķe: tad būtu ilgtspējīga finansēšana.

LZA TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu ilgtspējīga finansēšana.

microprudential supervision
mikroprudenciālā uzraudzība

M. Baltiņš: šis termins jāskata kopā ar nākamo terminu.

macroprudential supervision
makroprudenciālā uzraudzība

M. Baltiņš: terminu tabulā norādīts, ka termini ir saskaņoti ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

L. Kauķe: Terminoloģijas portālā redzams, ka pastāv trīs termini, kas atbilst angļu terminam prudential supervision – konsultatīva uzraudzība, piesardzīga uzraudzība un pienācīga uzraudzība.

M. Baltiņš: šeit tomēr klāt ir vēl mikro un makro, kas attiecas uz uzraudzības mērogu.

LZA TK vienojas pagaidām atlikt šo terminu izskatīšanu.

stranded assets
balasta aktīvi

M. Baltiņš: vai šis termins vispār ir attiecināms uz šo nozari? Pat tad, ja tas nāk no vides projektiem, tas tomēr nav vides termins. Pārbaudām, vai šis termins nav atrodams kaut kur citur. Ja ir, tad svītrojam.

L. Kauķe: Terminoloģijas portālā ir termins stranded costs, kas ir balasta izmaksas.

LZA TK nolemj svītrot šo terminu no iesniegtā terminu saraksta.

blended finance
jaukta tipa finansējums

LZA TK nolemj svītrot šo terminu no iesniegtā terminu saraksta.

risk disclosure
risku informācijas publiskošana

LZA TK nolemj svītrot šo terminu no iesniegtā terminu saraksta.

degrowth
neaugsme

L. Kauķe: tā drīzāk ir degradācija.

I. Belousa: tā nav degradācija, tas ir attīstības tempa samazinājums. Tas nozīmē, ka nedzīvojam tik globāli, bet iztiekam ar savas kopienas resursiem. Savā ziņā tas ir utopiski un filozofiski, bet tā noteikti nav negatīva lieta. Tas ir kaut kas pretējs izaugsmei - ataugsme.

L. Kauķe: tātad tas ir stabils stāvoklis. Tezaurā ir vārds ataugsme ar nozīmi ‘ataugšana’.

M. Baltiņš: neizaugsme.

R. Karnīte: neaugsme ir "gada nevārda" pretendente numur viens.

I. Belousa: mēs jau esam pieraduši pie šī vārda.

A. Krastiņš: sarukšana, - varētu domāt arī šādā virzienā.

I. Belousa: sarukšana ir samazināšanās.

L. Kauķe: raukums, rimšana. Rimšana ir ātruma samazināšana.

M. Baltiņš: man patīk rimšana.

D. Šostaka: rimšana tiek definēta kā svārstību amplitūdas pakāpeniska samazināšana. Manuprāt, tas ir viegli ieviešams termins.

LZA TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu rimšana.

 

4. Dažādi.

 

4.1. VVC iesniegtais jautājums.

M. Baltiņš: Valsts valodas centrs (VVC) ir iesniedzis izskatīšanai jautājumu par ogas açaí nosaukuma atveidi. Latviešu valodā tam piedāvāts atveidojums asaī atbilstoši tā izcelsmei un izrunai portugāļu valodā. Praksē ir sastopami dažādi nosaukumi: akai, asai, asaī.

A. Krastiņš: portugāliski to izrunā kā asaī, jo tur ir vidēja garuma “ī”.

L. Kauķe: es paskatījos, kas tas ir par augu. Tā latīniskais nosaukums ir Euterpe oleracea. Atradu arī nosaukumu eiterpe, kas atbilst latīniskajam nosaukumam. Būtībā tās ir eiterpes ogas. Vai tiešām vajag divus nosaukums?

M. Baltiņš: ir vesela virkne produktu, kur ir ogai specifisks nosaukums. Eiterpes ogas ir ļoti precīzs nosaukums, bet, ja tirdzniecības nosaukums ir asaī, tad tas arī ir svarīgs.

LZA TK vienojas latviešu valodā pieņemt divus nosaukumus – eiterpes ogas un asaī.

 

4.2. Termina advanced analytics atbilsme latviešu valodā.

M. Baltiņš: vai tā nevarētu būt augstākā analītika?

L. Kauķe: varētu būt gan augstākā analītika, gan arī padziļinātā analītika vai detalizētā analītika. Te arī skaidrojumā tas ir pateikts.

M. Baltiņš: ja izvēlamies variantu padziļinātā analītika, tad mēs vairāk ejam krieviskajā analoģijā. Augstākā analītika būtu atbilstoši augstākajai matemātikai.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu augstākā analītika.

 

4.3. Termina virtuālā aprūpe ieviešana latviešu valodā.

M. Baltiņš: ja ņemam vērā, kā tiek lietoti citi termini ar vārdu virtuāls, tad šeit tas nebūtu nepareizāk.

LZA TK vienprātīgi apstiprina terminu virtuālā aprūpe.

M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina uz nākamo sēdi sanākt 13. decembrī.

                                                                                                                                      Sēde beidzas plkst. 15.35.

                                                                                                                                      Sēdes vadītājs: M. Baltiņš
                                                                                                                                      Protokoliste: A. Vucāne