LZA TK 18.10.2022. sēdes protokols Nr. 7/1169

Sēde notiek 2022. gada 18. oktobrī plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā

Sēdē piedalās 14 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1.     Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
2.     Lēmums par termina bibliomāts apstiprināšanu latviešu valodā.
3.     Demogrāfijas TAK atzinums par bezbērnotības terminiem.
4.     Klimata un enerģētikas terminu saraksta izskatīšana (turpin.).
5.     Mediju un komunikācijas nozares TAK termini.

Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš atgādina, ka iepriekšējā LZA TK sēde notika 20. septembrī un tā bija sestā sēde šogad. Šīs dienas sēdē lielākoties tiks turpināta septembra sēdē iesākto jautājumu apspriešana.

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

 

M. Baltiņš: iepriekšējā sēdē pamatā skatījām klimata un enerģētikas terminus. Vai par šīs sēdes protokolu ir saņemti kādi komentāri?
A. Vucāne: esmu saņēmusi protokola precizējumus no Karnītes kundzes, un šie labojumi jau ir iestrādāti protokolā.
M. Baltiņš: tad varam šo protokolu apstiprināt un ievietot Terminoloģijas portālā.

TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

 

2. Lēmums par termina bibliomāts apstiprināšanu latviešu valodā.

 

M. Baltiņš: iepriekšējā sēdē sākotnēji apspriedām terminu grāmatomāts, bet tad tika nolemts, ka labāk būtu izvēlēties terminu bibliomāts. Ceru, ka varēsim šo lēmumu vienprātīgi pieņemt, lai ātrāk varam to publiskot “Latvijas Vēstnesī” un nerodas nevēlamas paralēlformas.

LZA TK locekļi vienprātīgi pieņem lēmumu par termina bibliomāts apstiprināšanu latviešu valodā.

 

3. Demogrāfijas TAK atzinums par bezbērnotības terminiem.

 

M. Baltiņš: tika saņemts Vitas Stiģes-Škuškovnikas iesniegums par bezbērnotības terminiem, ko mēs pārsūtījām Demogrāfijas terminoloģijas apakškomisijai (TAK). Uz to mēs saņēmām rezignētu atbildi, ka pieprasījums pēc jauniem demogrāfijas terminiem īsti neesot. Es gan tam negribētu piekrist, jo iesniedzējas iesniegums vien pierāda, ka pieprasījums pēc šādiem terminiem ir un būs, tāpēc mums tomēr pie šiem terminiem būtu jāpakavējas ilgāk.
LU asociētais profesors Atis Bērziņš iesaka apstiprināt tikai divus terminus, bet problēma ir plašāka un, iespējams, būs jāskata cauri viss saraksts. Šie divi apstiprināmie termini ir pagaidu bezbērnotība un apzināta jeb gribēta bezbērnotība. Diemžēl Demogrāfijas TAK šajā sēdē neviens nepārstāv. Vai pārliekam šo jautājumu uz nākamo sēdi?
A. Vucāne: prof. Zvidriņš īsi pirms sēdes atsūtīja ziņu, piedāvājot apstiprināt vēl vienu terminu – negribēta (piespiedu) bezbērnotība, bet arī es aicinātu pagaidām šo terminu izskatīšanu atlikt līdz nākamajai sēdei.
M. Baltiņš: tad tā arī darīsim – skatīsim visu sarakstu vienkopus nākamajā reizē. Vai ir vēl kādi jautājumi?
A. Amoliņš: apzināta un gribēta diez vai ir sinonīmi, tāpat arī piespiedu un negribēta nav sinonīmi, lai gan šeit tie ir norādīti iekavās.
M. Baltiņš: piekrītu, ka šis jautājums ir jāpārdomā, pareizāk būtu gribēta un negribēta. Paldies par komentāru.

LZA TK vienojas pagaidāma atlikt šā jautājuma apspriešanu.

 

4. Klimata un enerģētikas terminu saraksta izskatīšana (turpin.).

 

M. Baltiņš: atgādinu, ka iepriekšējā sēdē kā pēdējo apspriedām terminu prosumerism. Vienojāmies par atbilsmēm ražotājpatērniecība un ražotājpatērētājs. Tas, par ko vienojāmies, gan mūs ne visai apmierina, bet neiestrēgsim pie šā jautājuma.

responsible consumption
atbildīgs patēriņš

LZA TK apstiprina terminu atbildīgs patēriņš.

 

sufficiency life(styles)
pietiekamības dzīvesveids

M. Baltiņš: termins ir diezgan burtiski atveidots, bet varbūt nav slikti.
A. Dimants: kas te ir domāts? Pašpietiekamība?
I. Belousa: tas ir dzīvesveids, kad cilvēkam ir pietiekami resursi un arī ietekmei uz vidi netiek uzlikts pārāk liels slogs.
A. Dimants: vai mums ir līdzīgi termini, kuros ir vārds pietiekamība?
A. Vucāne: mums šādu terminu ir pietiekami daudz – pārbaužu pietiekamība, kapitāla pietiekamība, finanšu pietiekamība, darba pieredzes pietiekamība.
M. Baltiņš: pietiekamība nozīmē, ka nejūtos knapinājies, bet visam pietiek.
R. Karnīte: mēs to saucām par taupību.
I. Belousa: tad tas nozīmētu, ka kaut kas ir jāsamazina.
U. Cerbulis: mērenība?
M. Baltiņš: terminu piemēri no datubāzes tieši atspoguļoja šo niansi, ka kaut kas ir pietiekami daudz, bet ne par daudz. Man tas liekas ļoti atbilstošs. Gan mērenība, gan taupība ir ar citām niansēm.
I. Belousa: ir divas paradigmas. Taupībā un mērenībā sistēmas centrā ir cilvēks, bet pietiekamība nozīmē skatīties ekocentriski, pašā svarīgākajā vietā atrodas ekosistēma.
A. Dimants: tas ir ieviesies termins?
I. Belousa: mēs to lietojam. Ja būtu kas labāks, tad lietotu to, bet pagaidām nekā labāka nav.
M. Baltiņš: es ieteiktu nejaukt šo modeli, kurā ir skats gan no ekosistēmas, gan no patērētāja puses. Paliekam pie šī.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu pietiekamības dzīvesveids.

 

sustainable consumer behaviour
ilgtspējīga patērētāja uzvedība

M. Baltiņš: šajā terminā arī ir laba vārdu kārtība.

LZA TK apstiprina terminu ilgtspējīga patērētāja uzvedība.

 

sustainable consumption
ilgtspējīgs patēriņš

LZA TK apstiprina terminu ilgtspējīgs patēriņš.

 

sustainable households
ilgtspējīgas mājsaimniecības

M. Baltiņš: šo terminu vienīgi nepieciešams pārveidot vienskaitlī.

LZA TK apstiprina terminu ilgtspējīga mājsaimniecība vienskaitlī.

 

sustainable lifestyles
ilgtspējīgs dzīvesveids

M. Baltiņš: labi, ka latviskajā variantā vārds dzīvesveids ir vienskaitlī.

LZA TK apstiprina terminu ilgtspējīgs dzīvesveids vienskaitlī.

 

sufficiency oriented economies
uz pietiekamību orientēta ekonomika

M. Baltiņš: vienkāršāk būtu pietiekamības ekonomika.
A. Dimants, R. Karnīte tam piekrīt.
I. Belousa: arī es piekrītu – jo mazāk vārdu terminā, jo tas ir veiksmīgāks.
M. Baltiņš: turklāt termini ar prepozīcijām ārkārtīgi apgrūtina to lietošanu.

LZA TK apstiprina terminu pietiekamības ekonomika.

 

welfare systems
labklājības sistēmas

M. Baltiņš: te arī jāmaina uz vienskaitli.

LZA TK apstiprina terminu labklājības sistēma vienskaitlī.

 

welfare state
labklājības valsts

M. Baltiņš: šis termins jau ir klasiski iegājies.

LZA TK apstiprina terminu labklājības valsts.

 

6 hours work day
sešu stundu darba diena

M. Baltiņš: te varbūt varētu arī likt kopā – sešstundu darbadiena.
E. Cauna: tas nebūtu labi no sistēmiskuma viedokļa, jo mums tomēr ir astoņu stundu darbadiena.

LZA TK apstiprina terminu sešu stundu darbadiena.

 

business model
uzņēmējdarbības modelis

A. Amoliņš: te vēl ir variants darījumdarbība.
I. Belousa: mēs tomēr lietojam terminu uzņēmējdarbība.
R. Karnīte: noteikti uzņēmējdarbība, jo darījumdarbība varētu būt arī darījums, tā nav uzņēmējdarbība.

LZA TK apstiprina terminu uzņēmējdarbības modelis.

 

tax structures
nodokļu struktūras

M. Baltiņš: te arī vienskaitlis nepieciešams.
R. Karnīte: kas ar to domāts? Nodokļu struktūra rāda, no kā sastāv nodoklis, bet tax structures varētu būt arī institūcijas.
I. Belousa: es drošāk justos ar daudzskaitļa vārdu, tomēr neesmu droša par šo terminu.
A. Dimants: te vajadzētu skaidrojumu, jo tās arī varētu būt attiecības starp nodokļiem.
E. Cauna: te arī ir domāta tā nozīme, bet varbūt tiešām varam šo pagaidām atlikt un pameklēt definīciju.

LZA TK vienojas pagaidām atlikt šā termina apspriešanu.

 

labour distributions
darbaspēka sadale

M. Baltiņš: te jābūt vienskaitļa formai abās valodās.
A. Amoliņš: kas tas tāds ir?
M. Baltiņš: tā ir darbaspēka sadale starp dažādām nozarēm – kas nodarbināti vienā un kas otrā nozarē.
R. Karnīte: vai tas vispār ir termins? Piemēram, vai tad money distribution ir termins?
M. Baltiņš: vispirms jāsaprot, vai te ir sadale vai sadalījums. Ja te ir darbaspēka sadalījums, tad tas ir termins.
R. Karnīte: te tomēr ir jāsaprot, kas šeit konkrēti ir domāts.
M. Baltiņš: piefiksējam terminu darbaspēka sadalījums, bet pagaidām tad šo terminu atliekam.

LZA TK vienojas pagaidām atlikt šā termina apspriešanu.

 

unconditional citizens income/basic universal services
beznosacījuma pamatienākums; universālais pamatienākums; universālie pamatpakalpojumi

M. Baltiņš: vispirms abi termini būtu jānošķir. Viens ir universālie pamatienākumi, otrs – universālie pamatpakalpojumi. Tur ir ienākumi un izdevumi.
A. Amoliņš: viens ir pakalpojumi, otrs – nauda.
M. Baltiņš: šeit ir jautājums, vai šajā koncepcijā par universāliem vai beznosacījuma pamatienākumiem attiecināmi ne tikai tie, kas ir naudā, bet arī tie, kas ir segti ar universālo pamatpakalpojumu.
I. Belousa: beznosacījuma pamatienākums un universālie pakalpojumi būtu labāks nošķīrums.
R. Karnīte: universālais beznosacījuma pamatienākums ir kā garantētais minimums – nodrošinātais ienākums, kas katram jāsaņem.
A. Dimants: obligātais pamatienākums.
M. Baltiņš: beznosacījuma un obligātais nav gluži viens un tas pats.
R. Karnīte: latviski GMI ir garantētais minimālais ienākums, ko nodrošina pašvaldības.
M. Baltiņš: tad tas būs virs šī minimālā ienākuma.
A. Dimants: pamatienākums varbūt var palikt.
M. Baltiņš: beznosacījuma man šķiet ļoti simpātisks variants, mēs tos rēķinām pret personu.
I. Belousa: beznosacījuma nozīmē, ka nav nekādu nosacījumu, kāpēc nevarētu saņemt.
R. Karnīte: pamattermins būtu universālais pamatienākums, pēc tam var tālāk paskaidrot, vai tas ir beznosacījuma.
M. Baltiņš: piekrītu, ka universāls šajā gadījumā ir būtisks vārds. Universālais pamatienākums un universālie pamatpakalpojumi varbūt ir vislabākais variants.
R. Karnīte: vai arī garantētais pamatienākums un garantētie pamatpakalpojumi.
E. Cauna: tas varētu konfliktēt ar garantēto iztikas minimumu, kas minēts tiesību aktos.
A. Amoliņš: galvenais nevajag jaukt šeit iekšā vārdu beznosacījuma.
M. Baltiņš: atsakāmies no beznosacījuma. Tad sanāk, ka garantētais minimālais ienākums ir kaut kas ļoti zems, bet garantētais pamatienākums jau ir kaut kas lielāks.
A. Dimants: vai tas tiek piešķirts tiem, kas nepiedalās darba tirgū?
I. Belousa: šo ienākumu piešķir valsts, lai cilvēki varētu izdzīvot. Pēc būtības tas ir mēģinājums iedot minimālo, lai pēc tam varētu tiekties uz augšu.
R. Karnīte: kāpēc tie ir vides terminos?
I. Belousa: es jau iepriekš paskaidroju, ka mēs darbojamies starpdisciplinārā jomā, kur vairs nevaram skatīties tikai uz savu jomu.
R. Karnīte: būtu slikti, ja mēs te saražotu terminus, ko nelieto pamatnozarēs, ja nu vienīgi mums ir laba datubāze. Šeit ir runa par sociālo ekonomiku.
I. Bode: varbūt jāsaskaņo ar citu apakškomisiju, mēs tā esam darījuši.
M. Baltiņš: atzīmējam zināšanai abus terminus garantētais pamatienākums un garantētie pamatpakalpojumi, bet pagaidām tos vēl nepieņemam.

LZA TK pagaidām atliek šo terminu apstiprināšanu.

 

citizen thinking labs
pilsoniskā domnīcas, domdarbnīcas

M. Baltiņš: te atkal terminos abās valodās vajag vienskaitļa formu.
R. Karnīte: tikai ne pilsoniskās domdarbnīcas.

LZA TK apstiprina terminu pilsoniskā domnīca.

 

stakeholder thinking labs
interesentu domnīcas

LZA TK apstiprina terminu interesentu domnīca.

 

co-creation workshops
koprades darbnīcas

M. Baltiņš: vai varam no tās darbnīcas atteikties?
A. Dimants: tas ir darbs darba grupās.
M. Baltiņš: tas tās varēt būt koprades darba grupas.
I. Belousa: mēs to lietojam ar nozīmi kā konkrēts pasākuma veids, nevis darbošanās veids. Šis pasākums ir vairāk vērsts uz plānošanu, stratēģiskām darbībām.
E. Cauna: varam mēģināt vārdu darbnīca kaut kā aizstāt, bet to tomēr lieto jau desmit gadus. Darbnīca ir daudzu konferenču sastāvdaļa, kurā tiek izskatīti praktiski jautājumi. Tā ir ļoti izplatīta lieta. Ja gribam šo vārdu mainīt, tad ir vajadzīga plašāka diskusija.
R. Karnīte: es atbalstītu variantu darba grupas vai darbgrupas.
E. Cauna: darba grupas latviešu valoda tiek lietotas šaurā nozīmē.
I. Belousa: darba grupas tomēr ir darbošanās veids, bet, ja runa ir par pasākumiem, tad vairāk der darbnīcas.
A. Vucāne: Terminoloģijas portālā ir arī termins darbseminārs, kuru nereti lieto darbnīcas vietā.
E. Cauna: ļoti labs atgādinājums, tas būtu labs risinājums šajā gadījumā.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu koprades darbseminārs.

 

climate crisis
klimata krīze

LZA TK apstiprina terminu klimata krīze.

 

climate emergency
klimata ārkārtas situācija

M. Baltiņš: te ne vienmēr var pateikt, vai tā tiešām ir ārkārtas situācija. Vai vasaras karstums ar 40 grādiem ir uzskatāms par klimata ārkārtas situāciju? Cik liela ir ārkārtas situācija?
I. Belousa: mēs to saucam par kopumu, kas ir cilvēka darbības radīts, un tas izpaužas dažādi atšķirīgās valstīs – citur kā sausums, citur kā plūdi. Tas ir globāls novērojums – klimata ietekmes vesels kopums.
M. Baltiņš: juridiski un citos gadījumos, kad lietojam terminu ārkārtas situācija, piemēram, saistībā ar Covid-19 pandēmiju, mums ir konkrēts termiņš, no kura līdz kuram šī situācija ilgst. Šajā gadījumā lielām klimata pārmaiņām mēs neredzam beigas.
A. Dimants: pasaules klimata ārkārtas situācija.
I. Belousa: globāla klimata ārkārtas situācija.
A. Dimants: tas tad nav tik latviski.
R. Karnīte: šeit atkal ir jāanalizē, par ko ir runa.
E. Cauna: viens ir vispārīgais – vispārīgā situācija, bet otrs attiecas uz atsevišķiem gadījumiem, kas ilgst no līdz. Mums ir jāatrod iespēja, kā tikt galā ar abām termina nozīmēm.
M. Baltiņš: tad varam nozīmes dalīt. Pirmajā gadījumā tā ir ilgtermiņa klimata pārmaiņu ārkārtējība – tas, ka šīs pārmaiņas pārsniedz ikgadējo variāciju robežas. Otrajā gadījuma tā ir klimata ārkārtas situācija, kas ilgst no līdz.
A. Amoliņš: kritiskā situācija.
M. Baltiņš: kritiskais klimata stāvoklis un klimata ārkārtas situācija. Tad mēs šo terminu sadalām divās atšķirīgās nozīmēs. Vienā ir lielais process, otrā – konkrēta situācija.
A. Krastiņš: vajag tiešām noteikto galotni?
I. Bode: jā, te tas kritiskais ir noteikta situācija. Mums ir arī kritiskie laikapstākļi.
E. Cauna: kā mēs tos abus atšķirsim? Varam jau arī lietot vienu terminu abām nozīmēs, tur tad būtu divas definīcijas un viss. Ja mums ir tik līdzīgi termini, pašiem būs grūti to lietot.
I. Belousa: vienā ir stāvoklis, otrā – situācija.
M. Baltiņš: ārkārtas stāvoklis ir definēts daudzos tiesību aktos, tas ir kaut kas konkrēts.
E. Cauna: otram es ieteiktu kritiski klimata apstākļi.
I. Belousa: kritiski klimata apstākļi vairāk ir lokāli.
A. Dimants: klimata ārkārtas situācija būtu lokālā situācija, savukārt kritisks klimata stāvoklis būtu plašāks termins.
I. Belousa: mēs šo terminu vairāk lietojam globālā nozīmē.
A. Dimants: tad jāsāk vispirms ar stāvokli un pēc tam ar situāciju.
E. Cauna: IATE vēl ir ieteikums klimata krīze.
M. Baltiņš: es tomēr būtu piesardzīgs pret to, vai šeit var izmantot vārdu krīze.

LZA TK vienojas šajā gadījumā latviešu valodā šķirt divus terminus, ar terminu kritisks klimata stāvoklis apzīmējot globālus, ilgstošus klimata apstākļus, savukārt terminu klimata ārkārtas situācija lietojot lokālas, laikā ierobežotas klimata situācijas nozīmē.

 

4. Mediju un komunikācijas nozares TAK termini.

 

M. Baltiņš: ierosinu šo jautājumu atlikt uz nākamo sēdi, lai tad to varam kārtīgi apspriest.

M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina uz nākamo sēdi sanākt 15. novembrī.

 

Sēde beidzas plkst. 15.40.

Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne