LZA TK 15.06.2022. sēdes protokols Nr. 5/1167

 

 Sēdē piedalās 15 dalībnieki
 Sēdi vada Māris Baltiņš
 Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
2. Psiholoģijas terminu izskatīšana.
3. Klimata un enerģētikas terminu saraksta izskatīšana.
4. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojuši E. Vimba un I. Pūtele.

Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš norāda, ka šoreiz sēde notiek netipiskā laikā, proti, trešdienā, taču rudenī darbs turpināsies ierastā ritmā, paliekot pie otrdienām. Tā kā 17. maijā sēde klātienē nebija plaši apmeklēta, šo sēdi tika nolemts organizēt attālināti. Rudenī tiks aptaujāti kolēģi, lai noskaidrotu vēlamo sēdes datumu un formātu.

 

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

M. Baltiņš: atgādinu, ka iepriekšējā LZA TK sēdē, kas notika 17. maijā, bija ceturtā šā gada sēde. Vai par šīs sēdes protokolu ir saņemti kādi komentāri?

A. Vucāne: komentārus ir atsūtījusi tikai Karnītes kundze.

M. Baltiņš: tad varam šo protokolu apstiprināt.

TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

 

2. Psiholoģijas terminu izskatīšana.

A. Vucāne: diemžēl šajā darba kārtības punktā mums ir izmaiņas, jo īsi pirms sēdes saraksta iesniedzēja Evita Ozoliņa paziņoja, ka sēdē tomēr nepiedalīsies.

LZA TK atliek šā jautājuma izskatīšanu.

 

3. Klimata un enerģētikas terminu saraksta izskatīšana.

M. Baltiņš: esam saņēmuši sarakstu ar terminiem klimata un enerģētikas jomā. Šoreiz mums pievienojusies arī Laura Treimane no Pasaules Dabas Fonda. Iesim cauri terminu sarakstam, kurā termini sakārti alfabētiskā kārtībā.

1.5-degree target lifestyle
1,5°C mērķa dzīvesveids

L. Kauķe: kas te ir domāts ar Celsija grādiem?

L. Treimane: šis termins ir visai svešs, netiek plašā mērogā izmantots. Es vairāk atbildu par terminiem, sākot no 37. termina. Principā 1,5 grādi pēc Celsija ir tas mērķis, kas nepieciešams, lai ierobežotu klimata pārmaiņas. Tas ir dzīvesveids, kāds būtu nepieciešams, lai iekļautos 1,5 grādos – videi draudzīgs dzīvesveids. Šis termins ir iekļauts starptautiskos un nacionālos normatīvajos aktos. Tas nenozīmē, ka cilvēkam jādzīvo tādos grādos, bet, ja visi cilvēki dzīvotu šādi, tad temperatūra nepieaugtu vairāk par 1,5 grādiem.

M. Baltiņš: tas nav domāts uz indivīdu, bet gan uz kopējo mērķi. Tas paredz ierobežot un apsvērt visas darbības, kas veicina sasilšanu, lai nepārsniegtu vidējās temperatūras celšanos vairāk par 1,5 grādiem.

            L. Kauķe: vai ir pierādījumi tam, ka temperatūra tiešām palielinās?

            M. Baltiņš: mēs pašlaik par to nerunājam. Mēs te gribam runāt par to, vai mērķi var šādi definēt, nevis par to, vai tas ir politisks uzstādījums. Viedokļi pasaulē ir dažādi, bet mums ir jāskata jautājums, vai šis termins ir saprotams.

            L. Kauķe: tāds, kāds tas ir, termins nav saprotams.

            R. Karnīte: ja mērķis ir noteikts dokumentos un šāds dzīvesveids to apliecina, tad termins ir skaidrs.

LZA TK apstiprina terminu 1,5°C mērķa dzīvesveids.

alternative lifestyles
alternatīvs dzīvesveids

M. Baltiņš: vai te daudzskaitlim angļu valodā ir būtiska nozīme?

L. Treimane: šo terminu nevarēšu komentēt.

A. Amoliņš: iepriekš mēs šo vārdu lietojām vienskaitlī kā politika.

R. Karnīte: terminu varam apstiprināt, bet vienskaitlī.

M. Baltiņš: tad koriģējam arī anglisko termina versiju.

LZA TK apstiprina terminu alternatīvs dzīvesveids.

carbon reduction households
oglekļa emisiju mazinošas mājsaimniecības /oglekļa izmešu mazināšanu veicinošas mājsaimniecības

M. Baltiņš: otrs variants nez vai ir labs, jo tas ir ļoti garš.

R. Karnīte: šo terminu arī vajag vienskaitlī, jo tas nav termins par kopumu.

M. Baltiņš: piekrītu, labojam.

L. Kauķe: mums ir latvisks vārds izmeši, vai nevaram ar to aizstāt emisiju?

A. Lauzis: latviski vārdu emisija vajag lietot procesa nozīmē un vienskaitlī, šeit tieši ir process – emisija. Izmeši ir produkts.

LZA TK apstiprina terminu oglekļu emisiju mazinoša mājsaimniecība.

consumption corridor behaviour
uzvedība patēriņa koridorā, ilgtspējīgs patēriņa koridors

M. Baltiņš: šis termins īsti nav skaidrs.

L. Treimane: diemžēl nevaru to komentēt.

LZA TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu.

deforestation
atmežošana

M. Baltiņš: terminam ir paskaidrojums, ka atmežošana ir pilnīga vai daļēja koku nociršana teritorijā, nomainot mežu ekosistēmu citam zemes lietojuma mērķim (lauksaimniecības kultūru ierīkošana, ēku būvniecība, infrastruktūras izveide u. tml.).

A. Lauzis: mēs liekam izciršanu.

M. Baltiņš: atmežošana ir tieši tas pats. Šis vārds ir lietots jau senās vārdnīcās, ar to domājot kādu platību atbrīvošanu no meža. Šo terminu var sadalīt divos terminos: atmežošana, ja attiecina uz kādu konkrētu teritoriju, bet mežu izciršana, ja to attiecina uz globālo procesu. Ja divos kvadrātkilometros rodas kaut kas cits, tad tā ir atmežošana, bet, ja sarūk tropu meži, tad tur ir mežu izciršana, tāpēc ierosinu šos terminus nošķirt.

D. Šostaka: Zemkopības ministrijas mājaslapā ir definīcija, ka atmežošana ir “personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā”.

U. Cerbulis: tā ir meža apsaimniekošana, ka tur mežs neatgriežas.

M. Baltiņš: faktiski tā ir meža nolīšana, līšana.

LZA TK apstiprina divus termina ekvivalentus – atmežošana un mežu izciršana.

ecological lifestyles
ekoloģisks dzīvesveids

R. Karnīte: šeit atkal nepieciešams vienskaitlis angļu valodā.

LZA TK apstiprina terminu ekoloģisks dzīvesveids.

emission saving lifestyle
emisijas mazinošs dzīvesveids

LZ TK vienojas apstiprināt terminu emisiju mazinošs dzīvesveids.

energy citizens
energopilsoņi

A. Lauzis: varbūt drīzāk apzinīgi?

M. Baltiņš: energoapzinīgi pilsoņi – cilvēki, kam ir kaut kāda apzinība šajā ziņā.

L. Treimane: sēdei tikko pievienojās mana kolēģe Dana Lūse no biedrības “Zaļā brīvība”, kas varēs šo terminu paskaidrot labāk.

D. Lūse: tie ir iedzīvotāji, kas ir ļoti aktīvi dažādi energorisinājumu ieviešanā. Tās ir, piemēram, mājsaimniecības, kas uzliek saules paneļus. Šī iedzīvotāju kategorija nav liela, bet tā tiek apzīmēta ar šo terminu. Varbūt varētu tos saukt par energoaktīviem pilsoņiem, kas aizstāv savu lietu?

L. Kauķe: energoentuziasts.

D. Šostaka: energoaktīvi vairāk būtu lielie patērētāji.

M. Baltiņš: energoatbildīgi pilsoņi.

R. Karnīte: ja nu tie nav pilsoņi?

A. Lauzis: iedzīvotāji – energoatbildīgi iedzīvotāji.

A. Amoliņš: labs termins būtu energoentuziasts, tas arī būtu vienā vārdā.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu energoentuziasts.

energy transition / transformation
energopāreja

L. K: kas ar šo terminu domāts?

Z. Broka: tā ir enerģētikas pārkārtošana, ar to domāts globāls process, pārmaiņas plašākā mērogā. Energopāreja izklausās pēc specifiska, tehniska termina, kas ir maldinošs.

LZA TK apstiprina terminu enerģētikas pārkārtošana.

green consumer behaviour
patērētāju zaļā uzvedība

R. Karnīte: izklausās briesmīgi.

A. Lauzis: uzvedības vietā rīcība.

A. Dimants: ekoloģiskā rīcība.

L. Kauķe: videi nekaitīga rīcība.

D. Lūse: videi draudzīga rīcība.

R. Karnīte: videi draudzīga patērētāju rīcība.

M. Baltiņš: man nav pārliecības, ka nekaitīgs un draudzīgs ir viens un tas pats.

L. Kauķe: draudzīgs ir žargons.

M. Baltiņš: nekaitīgs sašaurina ideju.

A. Lauzis: zaļi orientēta rīcība.

R. Karnīte: es iebilstu pret zaļo.

L. Kauķe: es piekrītu Karnītes kundzei.

M. Baltiņš: bet ir pieņēmums par zaļo rīcību, mēs arī runājam par zaļo dzīvesveidu.

A. Amoliņš: tas green jau ir ieviesies pat žurnālu nosaukumos, pret to var vairs necīnīties.

A. Dimants: no socioloģijas viedokļa uzvedība ir apzināta, rīcība ir neapzināta. Šeit ir domāta uzvedība – videi draudzīga patērētāju uzvedība. Patērētāju uzvedība ir termins ekonomikā.

M. Baltiņš: tad zaļā ir jāizceļ priekšā. Ja pamattermins ir consumer behaviour, tad vienīgais variants ir zaļa patērētāju uzvedība.

R. Karnīte: tad jau labāk videi draudzīgai patērētāju uzvedība.

L. Kauķe: zaļais patērētājs skan dīvaini.

M. Baltiņš: nevis zaļais patērētājs, bet zaļā uzvedība – zaļā patērētāju uzvedība.

R. Karnīte: tad tas zaļais jāliek pēdiņās.

M. Baltiņš: A. Amoliņš jau teica, ka šis vārds daudzviet ir iegājies. Mums ir zaļā partija, zaļais dzīvesveids. Es atstātu ekvivalentu, kas ir tuvāks angļu terminam.

A. Dimants: zaļā ar noteikto galotni.

I. Kazāka: patērētāju zaļā uzvedība nevar? Mums savā nozarē termini ar behaviour nereti tiek atveidoti ar vārdu darbība.

M. Baltiņš: pamattermins ir patērētāju uzvedība, kas citos gadījumos var būt neatbildīga.

R. Karnīte: šajā gadījumā tā noteikti ir uzvedība, jo darbības vairāk ir mērķtiecīgas darbības.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu zaļā patērētāju uzvedība.

lifestyle carbon footprints
dzīvesveida oglekļa pēda

M. Baltiņš: terminu oglekļa pēda mēs jau savulaik pieņēmām, negribu vairs pie tā atgriezties.

A. Lauzis: mēs to saucam par pēdas nospiedumu, ir jau diezgan amizanti, bet nu tā ir ieviesies. Man gan tā vārdkopa nepatīk.

R. Karnīte: vai labāk vajadzētu kopā – oglekļpēda?

A. Lauzis: vai arī dzīvesveida atstātā oglekļa pēda.

A. Dimants: dzīvesveida radītā oglekļa pēda.

M. Baltiņš: man patīk variants oglekļpēda.

L. Kauķe: tad jau jāmaina pamattermins oglekļpēda.

R. Karnīte: un angļu termins jāliek vienskaitlī.

LZA TK pagaidām apstiprina terminu dzīvesveida oglekļpēda.

lifestyles carbon rationing
dzīvesveida oglekļa pēdas normēšana

L. Kauķe: dzīvesveida oglekļpēdas normēšana.

M. Baltiņš: angliski tur nav pēdas. Vai to vispār tur vajag?

A. Lauzis: angļi var arī izlaist.

M. Baltiņš: dzīvesveida radītā oglekļa normēšana.

A. Lauzis: radītais ogleklis neskan pārāk labi.

D. Lūse: tā vairāk ir sadzīves emisiju normēšana.

L. Kauķe: izmešu, nevis emisiju.

D. Lūse: mēs vairāk par emisijām runājam.

M. Baltiņš: emisija kā process ir emisija, emisijas ir izmeši.

LZA TK apstiprina terminu sadzīves izmešu normēšana.

low carbon households
oglekļa mazietilpīgas mājsaimniecības

A. Lauzis: mazoglekļa mājsaimniecība. Mazogleklis jau ir IATE datubāzē.

L. Kauķe: piekrītu.

LZA TK atbalsta A. Lauža piedāvāto variantu un apstiprina terminu mazoglekļa mājsaimniecība.

low carbon lifestyles
oglekļa mazietilpīgs dzīvesveids

Pēc analoģijas ar iepriekšējo terminu LZA TK apstiprina terminu mazoglekļa dzīvesveids.

low carbon society
oglekļa mazietilpīga sabiedrība

Pēc analoģijas ar iepriekšējo terminu LZA TK apstiprina terminu mazoglekļa sabiedrība.

low-carbon development
oglekļa mazietilpīga attīstība

M. Baltiņš: šeit arī būs mazoglekļa attīstība.

L. Treimane: šeit man jāaizrāda, ka ir jau izstrādāta stratēģija Latvijas oglekļa mazietilpīgai attīstībai.

A. Lauzis: tas ir vairāk domāts satīriskam žurnālam, es šā darinājuma autoriem jau trīsreiz aizrādīju, bet viņi to ignorēja. Te tika spļauts virsū Latvijas gramatikai.

M. Baltiņš: birokrātiskos dokumentos reizēm kas tāds ieviešas, bet nebūtu labi tādas kļūdas tiražēt tālāk.

LZA TK apstiprina terminu mazoglekļa attīstība.

post-carbon society
pēcoglekļa sabiedrība

R. Karnīte: kas te domāts pēc būtības?

L. Treimane: šobrīd ekonomika ir atkarīga no fosiliem resursiem, bet nākotnē, cerams, tā nebūs. Šis termins tiek definēts kā patstāvīga sabiedrība, kas ir neatkarīga no fosiliem kurināmiem.

M. Baltiņš: tas ir apmēram tas pats kas postindustriāls. Industrija nav izzudusi, bet tai arī nav tik būtiska loma.

A. Lauzis: tās ir tradīcijas. Lielceļš arī nav pats lielākais ceļš.

LZA TK apstiprina terminu pēcoglekļa sabiedrība.

pro-environmental behaviour
videi draudzīga uzvedība/rīcība, vidi saudzējoša rīcība

M. Baltiņš: videi draudzīgs skan drusku žargoniski.

L. Kauķe: vidi saudzējošs ir ļoti neitrāli un veiksmīgi.

A. Dimants: termini ar izskaņu -oša varbūt nav tik ērti lietojami.

M. Baltiņš: varam atstāt divus variantus, ja tie iegājuši apritē.

A. Dimants: draudzīgs ir tuvāks tam “pro”.

LZA TK vienojas atstāt abus piedāvātos variantus un apstiprina terminus videi draudzīga uzvedība un vidi saudzējoša rīcība.

prosumerism
ražotājlietotājs, aktīvais lietotājs

M. Baltiņš: vai tas nav ekonomikas termins?

R. Karnīte: pirmoreiz tādu dzirdu.

L. Treimane: prosumer vairāk tiek lietots starptautiskā zinātniskā literatūrā, ar to apzīmējot patērētāju, kas vienlaikus ir arī ražotājs. Visbiežāk to izmanto saistībā ar enerģētiku.

A. Dimants: tad ir jābūt arī terminam prosumer.

L. Kauķe: ražotājpatērētājs.

M. Baltiņš: vai gribam te raksturot parādību vai personu?

Z. Broka: lietotājs, jo patērētājs ir ierīce – tā šos terminus lieto tiesību aktos. Prosumer ir persona, prosumerism ir parādība. Aktīvais lietotājs ir termins, kas tiek iestrādāts tiesību aktos un izriet no direktīvas. Tas ir pretstatā pasīvajam lietotājam.

A. Lauzis: citās nozarēs tā nelieto, tur ir citādi.

M. Baltiņš: tad prosumer būtu ražotājlietotājs jeb aktīvais lietotājs, fiksēsim abus variantus. Savukārt ražotājlietošana jeb ražotājpatēriņš būtu prosumerism.

D. Šostaka: ja uzlieku saules paneli, tad patērēju enerģiju savām vajadzībām, bet nedaudz atdodu arī “Latvenergo”, un tad mana darbība ir ražotājlietošana.

L. Kauķe: labāk izklausītos ražojošs lietotājs, man tas aktīvais lietotājs nepatīk, jo tas var nozīmēt, ka lietotājs ļoti aktīvi lieto, bet tas nenozīmē, ka pats arī ražo. Pasīvais lietotājs varbūt nelieto vispār.

M. Baltiņš: varētu piekrist, bet katram terminam ir zināma nosacītība.

A. Dimants: variantu aktīvais lietotājs vajag svītrot.

M. Baltiņš: tad paliek ražotājlietotājs jeb ražojošs lietotājs.

R. Karnīte: ražotājs-lietotājs ar svītriņu.

M. Baltiņš: tādus terminus gan nevajag veidot. Es ieteiktu palikt pie ražotājlietotāja.

LZA TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu ražotājlietotājs.

responsible consumption
atbildīgs patēriņš

LZA TK apstiprina terminu atbildīgs patēriņš.

sufficiency life(styles)
pietiekamības dzīvesveids

A. Dimants: kas ir pietiekamība?

R. Karnīte: kad netērē vairāk, kā vajag.

L. Treimane: mums parasti ir efficiency un sufficiency. Efficiency ir efektivitāte, savukārt sufficiency nozīmē patērēt tik, cik primārajām vajadzībām nepieciešams, tas vairāk ir filozofisks jēdziens. Esmu izmantojusi arī terminu pašpietiekamība.

A. Dimants: sātība.

LZA TK vienojas pagaidām atlikt šā termina izskatīšanu.

sustainable consumer behaviour
patērētāju ilgtspējīga uzvedība/rīcība

M. Baltiņš: te būtu ilgtspējīga patērētāju uzvedība.

LZA TK apstiprina terminu ilgtspējīga patērētāju uzvedība.

 

5. Dažādi.

D. Šostaka: esmu izsūtījusi Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijai terminu sarakstu ar lūgumu pakomentēt un pateikt, vai domājam pareizā virzienā. Šie termini attiecas uz projektu vadība, tur ir projekti informācijas jomā, kas ietver arī ekonomikas aspektu. Tur ir ISO termini, un tie ir starpnozaru termini.

R. Karnīte: apsolu šo sarakstu izskatīt un mēģināšu vēlreiz sazināties ar apakškomisijas vadītāju.

A. Dimants: mūsu apakškomisija arī strādā, tikai lēnām. 7. jūlijā mums būs pirmā priekšlikumu pakete, ko varētu iesniegt jau uz nākamo TK sēdi.

M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosinu uz nākamo sēdi sanākt augusta beigās.

Sēde beidzas plkst. 15.47.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne