LZA TK 15.02.2022. sēdes protokols Nr. 2/1164

Sēde notiek 2022. gada 15. februārī plkst. 14.00 attālināti, Zoom platformā

Sēdē piedalās 15 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
2. Ekonomikas TAK ziņojums par E. Štāla iesniegumu.
3. Ieguldījumu terminu apspriešana (turpin.)
4. VVC iesniegto terminu apspriešana.
5. Dažādi.

Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš atgādina, ka iepriekšējā LZA TK sēde notika 25. janvārī un daži no toreiz apspriestajiem jautājumiem tiks aplūkoti arī šajā sēdē.

 

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

M. Baltiņš: iepriekšējā sēdē apspriedām ieguldījumu terminus, pirts terminus un izglītības terminus. Vai saistībā ar šo sēdi ir saņemti kādi komentāri?

A. Vucāne: ir saņemti atsevišķi komentāri un papildinājumi no dažiem LZA TK locekļiem, kas ir fiksēti un iestrādāti protokolā.

TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

 

2. Ekonomikas TAK ziņojums par E. Štāla iesniegumu.

K. Lešinskis: Ekonomikas TAK ir izskatījusi E. Štāla iesniegumu par trīs terminiem – efficiency, effectiveness un efficacy – un to atbilsmi latviešu valodā. Jau 2004. gadā Ekonomikas TAK bija pieņēmusi lēmumu par termina efficiency atveidi, piedāvājot tam atbilsmi efektivitāte. Termins efficiency apraksta, ar kādu resursu patēriņu ticis sasniegts noteikts rezultāts, un šajā gadījumā ekvivalents efektivitāte ir atbilstošs, turklāt arī pietiekami labi iegājies. Tas redzams arī VVC datubāzē, līdz ar to nav īsti iemeslu kaut ko mainīt. Savukārt termins effectiveness rāda, ar kādu faktoru palīdzību tiek sasniegts konkrēts mērķis. Šī jēdziena atveidei mēs piedāvājam lietot vai nu variantu efektīvums vai variantu rezultatīvums, tos abus uzskatot par sinonīmiem. Mēs apsvērām gan vienu, gan otru, bet tas ir diskusijas jautājums.

Kas attiecas uz terminu efficacy, tad U. Cerbulis jau ir pareizi norādījis, ka situācija ir sarežģīta. Šī atšķirība īpaši parādās medicīnā. Klīniskajos testos ir ļoti skaidri norādīts, ka efficacy rāda, cik vakcīna ir iedarbīga klīnisko testu laikā, turklāt tur parādās vēl citi faktori. Mūsu viedoklis ir šāds: vispārējā vārda lietojumā būtu jāatzīmē, ka effectiveness un efficacy ir sinonīmi, savukārt specifisko nozaru lietojumā varbūt varētu norādīt atšķirību, iespējams, pievienojot vārdam kādu apzīmētāju.

M. Baltiņš: šīs atšķirības varētu arī parādīties vēl citās nozarēs.

U. Cerbulis: tad tas arī jānosaka nozaru ekspertiem attiecīgi medicīnā, IT nozarē un citās.

E. Cauna: savulaik, kad šis jautājums tika apspriests komisijā, bija gan protokols, gan lēmums, ar kuru attiecīgi tika nošķirta efektivitāte un rezultatīvums vai rezultativitāte. Toreiz tika veikta plaša analīze. A. Lauzis pagājušā sēdē pieminēja, ka vēsturiski ir arī tādi atšķirīgi termini kā lietderības koeficients, bet, ja šos terminus veidotu no jauna, tad tie būtu jaunās formas. Es tomēr paliktu pie iepriekšējiem lēmumiem.

U. Cerbulis: un kā ar trešo vārdu?

E. Cauna: ja mums ir piemēri tikai no medicīnas, tad tur var atrast atbilstošu terminu, bet tas neizjauks izveidoto terminu sistēmu.

A. Lauzis: kur runa ir par medicīnas terminiem, tad efficacy ir iedarbīgums.

M. Baltiņš: kad savulaik rakstīju epidemioloģijas mācību grāmatu, tad nonācu pie secinājuma, ka efficacy būtu efektivitāte ideālos apstākļos, bet effectiveness ir reālā efektivitāte reālā dzīvē. Arī šis aspekts būtu jāņem vērā, jo šādi šos terminus mēdz nošķirt. Ja kādas zāles ir potenciāli efektīvas, tad tas nenozīmēs, ka klīniskajā praksē tās būs tikpat efektīvas.

U. Cerbulis: tad E. Štāla iesniegumu mēs noraidām, bet gaidām kādu priekšlikumu no Medicīnas terminoloģijas apakškomisijas par trešo terminu. Es piekrītu E. Caunam, ka mums nevajag nekādus liekus jaunvārdus.

M. Baltiņš: ar to medicīnas piemēru nav skaidrs, vai varam to tā burtiski attiecināt uz citām nozarēm. Proti, nav skaidrs, vai tas ir specifisks vai vispārīgs gadījums.

A. Krastiņš: 2021. gada sākumā mēs sniedzām atbildi ES iestāžu terminologiem saistībā ar vakcīnām. Tajā mēs norādījām, ka efficacy ir iedarbīgums, bet effectiveness – efektivitāte. Arī VVC vietnē ir tāds pats dalījums.

U. Cerbulis: tas izklausās ļoti sakarīgi.

K. Lešinskis: Baltiņa kungs precīzi raksturoja to atšķirību medicīnā – atšķirību starp ideālajiem apstākļiem un realitāti. Varbūt medicīnas vajadzībām der šķīrums potenciālā un reālā rezultativitāte.

A. Lauzis: var dažādi pretstatīt, arī kā teorētisko un praktisko rezultativitāti, bet tā noteikti ir rezultativitāte, nevis efektivitāte.

M. Baltiņš: šeit gan būs pretrunas attiecībā uz vakcīnām, jo tur lietos terminu efektivitāte, lai gan īsti korekti tas laikam nebūtu. Te ir tas jautājums, vai medicīnu uzskatām par vispārinātu piemēru vai kā savrupu un īpatnu lietojumu. Šeit man nav īsti atbildes. Vienā nozarē ir iegājies šķīrums, bet vai to var attiecināt uz jebkuru citu situāciju?

A. Lauzis: rezultativitāte medicīnā arī nebūtu nemaz tik slikti. Ja vakcīna darbojas 100 % neatkarīgi no spēka un līdzekļu patēriņa, tad tā būs 100% rezultatīva, jo šajā gadījumā nerēķina, ar kādām pūlēm tā tiks sasniegta, līdz ar to tā ir rezultativitāte.

M. Baltiņš: es saprotu šo loģiku, bet lietošanas tradīcija ir pret to.

U. Cerbulis: ja paskatās portālā termini.gov.lv, tad tur tomēr nav ieviesta papildu skaidrība.

M. Baltiņš: tur jau tā lieta – ja sistēma būtu labi sakārtota, šāds priekšlikums varbūt vispār nebūtu nācis.

A. Lauzis: jukums iegājies, jo ir pierasts šos terminus nešķirt. Vēl risinājums būtu pielikt apzīmētājus.

M. Baltiņš: problēma ir arī tāda, ka tajā pašā medicīnā cost effectiveness sauc par izmaksu efektivitāti, nevis rezultativitāti.

A. Lauzis: cost effectiveness vai efficiency? Kad klāt ir ekonomiskais aspekts, tad tas modificē šo effectiveness un tad veidojas jēdzienu, kas tuvāks efektivitātei, nevis rezultativitātei.

E. Cauna: termins cost-effectiveness vienmēr ir defisi – tas parāda cenu un rezultātu, tā ir divu mainīgo saistības līkne.

M. Baltiņš: teorētiski varu piekrist, bet zinu, ka šo jautājums bieži vien interpretē savādāk. Salīdzinot divus dažādus iespējamos ceļus, mēs pasakām, kurš no tiem ir izmaksu ziņā efektīvāks. Medicīnā to lieto šajā nozīmē, līkne netiek konstruēta, toties tiek salīdzinātas divas metodes. Piemēram, mēs zinām, ka magnētiskās rezonanses izmeklējums ir dārgāks, bet, ja ar to vienu pašu varam nonākt pie diagnozes, tad sanāk, ka tas ir izmaksu ziņā efektīvāks. Jo, taisot vienu lētu izmeklējumu, ar to nepietiks, un būs nepieciešami vēl citi.

E. Cauna: arī angļu valodā ir abi termini: cost effectiveness un cost efficiency, no kuriem otrais tiek skaidrots kā “act of saving money”, un tas tiešām ir izmaksu efektivitāte. Tiktāl to zinot, varam uzmanīties tulkojot. LZA TK kartotēkā ir termins rezultativitāte, tātad tas ir bijis ļoti senā lēmumā, jau 70. gados noteikti.

A. Lauzis: tie ir 90. gadi – tad, kad vēl protokolus rakstīja ar roku uz papīra.

M. Baltiņš: tātad – vai mēs paliekam pie iepriekš izlemtā? Effectiveness – rezultativitāte, efficiency – efektivitāte. Un kā tad paliek ar trešo terminu?

A. Lauzis: tas būs kā kurā nozarē – reizēm tas sakritīs ar effectiveness, bet reizēm nozīmēs ko citu. Franču valodā tas attiecas uz abiem diviem, arī angļu valodā tas attiecas uz abiem diviem.

K. Lešinskis: tāds bija arī mūsu piedāvājums. Tagad, pārdomājot dzirdēto, jāpiekrīt, ka efficiency jāatveido kā efektivitāte, savukārt effectiveness – kā rezultativitāte vai rezultatīvisms, un trešais termins paliek nozarspecifisks jautājums.

M. Baltiņš: paldies par komentāru. Paliekam pie formas rezultativitāte, rezultatīvisms diez vai ir labāks. Aicinu pieturēties pie kartotēkā fiksētā, nevis likt kaut ko jaunu, tad terminus arī vieglāk nošķirt.

A. Amoliņš: tas jau nav nekāds jaunums, tā ir bijis arī citās vārdnīcās.

E. Cauna: terminoloģijas portālā arī tas ir redzams – šādu nošķīrumu ir izmantojuši gan bibliotēkas zinātnes speciālisti, gan arī informācijas tehnoloģijas speciālisti. Mēs esam vairākkārt atgriezušies pie šī jautājuma un atkal nonākuši pie tā paša secinājuma. Tāpat piebildīšu, ka termins rezultatīvisms parādās salīdzinoši retāk nekā rezultativitāte, līdz ar to rezultativitāte būtu ieteicamā formā. Rezultatīvisms ir vairāk kā īpašība, rezultāts, tā izskaņa ir maldinoša.

M. Baltiņš: tātad paliekam pie tā, ka saglabājam formu rezultativitāte.

LZA TK vienojas palikt pie 2004. gadā pieņemtā lēmuma, proti, saglabāt terminu efektivitāte kā angļu valodas termina efficiency atbilsmi latviešu valodā un terminus rezultativitāte, efektīvums kā angļu valodas termina effectiveness atbilsmes latviešu valodā. Savukārt terminu efficacy latviešu valodā atveido atkarībā no konkrētās nozares un tās terminoloģijas tradīcijām.

 

3. Ieguldījumu terminu apspriešana (turpin.)

M. Baltiņš: šajā sēdē mēs atkal atgriežamies pie riska kapitāla jautājuma. Lai gan savā darba grupā bijām nonākuši pie konkrēta risinājuma, īstu atbalstu šis termins pagājušajā sēdē tomēr neguva. Šoreiz uz sēdi esam uzaicinājuši arī divus speciālistus – Andreju Martinovu un Anitu Matisoni. Lūgšu A. Krastiņu ievadīt diskusiju.

A. Krastiņš: mēs sazinājāmies ar A. Matisoni un vienojāmies, ka Riska kapitāla asociācija paskaidros, kā šis termins ierindosies kopējā sistēmā. Esam sagatavojuši arī definīcijas. Riska kapitāls (risk capital) ir kapitāls, kas tiek ieguldīts spekulatīvos vai augsta riska darījumos ar mērķi gūt paaugstinātu peļņu. Šis ir plašs jēdziens, kas attiecas uz kapitālu, kas ir ieguldīts, piemēram, spekulatīvos darījumos ar akcijām/obligācijām, arī izmantojot aizņemto kapitālu; spekulatīvos darījumos ar valūtām/kriptovalūtām; spekulatīvos darījumos ar nekustamo īpašumu; kā arī ietver mezanīna aizdevumus un ieguldījumus uzņēmuma kapitālā agrīnā stadijā, komerceņģeļu investīcijas, privātos aizdevumus bez nodrošinājuma, ieguldījumus maksātnespējīgos uzņēmumos, kreditoru prasījumu uzpirkšanu un tml. Riska kapitāla ieguldījuma gadījumā ir palielināta iespēja to zaudēt, bet vienlaikus pastāv iespēja gūt paaugstinātu atdevi. Riska kapitāla viens no paveidiem ir iespējkapitāls (angliski – venture capital).

Savukārt iespējkapitāls (venture capital) ir riskants ieguldījums jaunuzņēmuma vai cita uzņēmuma ar augstu izaugsmes potenciālu pamatkapitālā, pašu kapitālā vai pielīdzināmā veidā ar mērķi radīt iespēju, tai skaitā ar nefinansiālu palīdzību, šādam uzņēmumam attīstīties, iekarot būtisku, t. sk. ārvalstu tirgus daļu un vienlaikus dot investoram paaugstinātas peļņas iespējas.

A. Martinovs: iespējkapitāls ir viens no riska kapitāla paveidiem, bet atšķirībā no riska kapitāla, kas pārsvarā tiek ieguldīts spekulatīvos/augsta riska darījumos, lai gūtu paaugstinātu atdevi, iespējkapitāls tiek ieguldīts jaunuzņēmumos vai uzņēmumos, kam ir augsts attīstības potenciāls. Bet investori, kas veic ieguldījumus, neaprobežojas tikai ar paaugstinātu atdevi, bet nodrošina arī uzņēmumiem nefinanšu palīdzību. Proti, palīdz izstrādāt stratēģiju, palīdz ar kontaktiem, dalās ar uzņēmējdarbības pieredzi. Arī no uzņēmēju (kapitāla saņēmēju) puses, kad tiek izvērtēti potenciālie investori, tiek ņemta vērā viņu iepriekšējā pieredze. Bieži vien priekšroka tiek dota tiem investoriem, no kā šī nefinanšu palīdzība būs lielāka jeb tiem, kas papildus iespējas uzņēmumam var radīt.

M. Baltiņš: domāju, ka šis ir ļoti pārliecinošs paskaidrojums. Ja nav nekādu iebildumu, tad ierosinu piedāvāto terminu tomēr apstiprināt.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu iespējkapitāls.

 

4. VVC iesniegto terminu apspriešana.

A. Krastiņš: Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lūdz apstiprināt terminu akademiskā vide, kura atbilsme angļu valodā varētu būt termins academia, kā arī aicina LZA TK izteikt viedokli par šā termina definīciju. Definīcija pašreizējā redakcijā skan šādi: “augstākās izglītības un pētniecības vide vai akadēmiskā vide – materiālā apkārtne, apstākļu kopums un sabiedrības daļa, kas saistīta ar studiju programmu īstenošanu, zinātnisko darbību un māksliniecisko jaunradi”.

A. Amoliņš: tie ir cilvēki, nevis materiālā apkārtne un apstākļu kopums – tā daļa ir jāņem nost. Zinātniskās darbības likumā ir minēts, ka runa ir par zinātniekiem, mācībspēkiem un studentiem. Piekrītu, ka šā termina atbilsme angļu valodā būtu academia.

A. Lauzis: vēl varētu teikt akadēmiskās aprindas.

M. Baltiņš: ja definīcijā ir minēta vide, tad te ir visi apstākļi, akadēmiskā vide un akadēmisko personu kopums. Nez vai te pietiks tikai ar akadēmiskajām aprindām.

A. Krastiņš: vārdam academia ir plašāks tvērums, jo tas ietver arī notiekošo darbu. Amerikāņiem par šo vārdu ir plašāka izpratne, briti varbūt lieto šaurāk.

A. Amoliņš: latviski tur varētu būt divas nozīmes. Ja grib plašāko, tad var pielikt klāt. Ar akadēmisko vidi parasti tomēr saprot cilvēku kopumu.

M. Baltiņš: piekrītu, bet tas ir cilvēku kopums šajā vidē – tas arī ir aspekts.

A. Krastiņš: augstākās izglītības un pētniecības vide – tas tad ir plašāks termins.

A. Lauzis: taču tas ir grūtāk uztverams.

M. Baltiņš: man nav pretenziju, ja terminu akadēmiskā vide lietojam plašāk kā apstākļu kopumu, tad paliek skaidrāks.

A. Krastiņš: apstākļu kopums ietver arī, piemēram, fizisko ēku. Tad materiālo apkārti nav vajadzības specifiski pieminēt.

A. Amoliņš: definīcijā cilvēki jāpiemin vispirms.

A. Lauzis: jā, jāsāk ar cilvēkiem, jo tie mūs galvenokārt interesē.

M. Baltiņš: tad definīcija jāsāk ar vārdiem “sabiedrības daļa un apstākļu kopums” un teikums gramatiski jāsakārto.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu akadēmiskā vide, kura atbilsme angļu valodā būtu termins academia. Ar terminu akadēmiskā vide saprot ‘sabiedrības daļu un apstākļu kopumu, kas saistīts ar studiju programmu īstenošanu, zinātnisko darbību un māksliniecisko jaunradi’.

A. Krastiņš: otrs jautājums ir par atbilsmēm terminiem postdoctorate un postdoc.

A. Amoliņš: vai IZM nav paskaidrojusi, kāpēc tai nepatīk atbilsmes pēcdoktorantūra un pēcdoktorants?

A. Krastiņš: daļa kolēģu uztver, ka pēc doktorantūras nāk vēl viens izglītības līmenis.

A. Lauzis: ar to domāti pirmie gadi pēc doktora grāda iegūšanas – varbūt jaundoktori?

M. Baltiņš: manā skatījumā pēcdoktorants un pēcdoktorantūra ir normāli varianti.

M. Rozīte: virsdoktorants un virsdoktorantūra?

M. Baltiņš: vai tiešām būs daudz gadījumi, kad šie vārdi figurēs vieni paši? Parasti tiem tomēr būs konteksts – būs pēcdoktorantūras grants, stipendija vai konkurss.

A. Amoliņš: turklāt cits līmenis ar -pēc netiek apzīmēts.

A. Lauzis: vai -post nav labāks, jo piešķir īslaicīgumu? -Pēc var norādīt, ka process var ilgt bezgalīgi.

A. Amoliņš: ar ko tie atšķiras?

M. Baltiņš: atšķirība ir minimāla.

A. Lauzis: tomēr tur ir laika aspekts.

M. Baltiņš: pēcdoktorantūras periods paredz privilēģijas vai iespējas, ko varēs izmantot. Tas ir papildu atbalsta mehānisms, kas ietver, piemēram, dalības maksas atlaides.

Z. Broka: pēc līdzšinējā regulējuma uz jaunā zinātnieka statusu varēja pretendēt persona, kas vienu grādu ieguvusi pēdējo 10 gadu laikā, un tas nav atkarīgs no zinātnieka vecuma.

M. Baltiņš: es te neredzu nekādas jēdzieniskas problēmas.

E. Cauna: šie termini jau ir iegājušies latviešu valodā un tiek daudz lietoti. Tikko grāds ir iegūts, tu kvalificējies un vari darboties tālāk. Būtībā tas ir studiju līmenis, jo paredz piedalīšanos jaunās programmās un papildu kvalifikāciju iegūšanu. Man rodas iespaids, ka nevienam nav nekādu iebildumu mainīt jau iegājušos terminus.

LZA TK vienojas apstiprināt jau plaši lietotos terminus pēcdoktorants un pēcdoktorantūra.

 

5. Dažādi.

M. Baltiņš: vai mums ir palikuši vēl kādi apskatāmie jautājumi?

E. Cauna: no iepriekšējās sēdes mums palika termins learning analytics. Pagājušoreiz izvērsās diskusija, vai analītika nav tā pati analīze. Analīze ir darbība, bet analītika ir metožu kopums. Citur teikts, ka tā ir loģikas nozare, kā analīzi veic, bet citur uzsver, ka analītikai ir četri galvenie posmi. Kaut kādi dati tiek nomērīti, apkopoti un savākti, un tad seko analīzes rezultāts. Ja analīze attiecas uz esošās situācijas novērtējumu, tad analītikas galvenais uzdevums ir veikt prognozēšanu. Aicinu nošķirt šos terminus un ieviest terminu analītika latviešu valodā.

M. Baltiņš: tas viss ir ļoti labi, bet, vai šeit tiešām ir domāta analītika tik augstā nozīmē, vai tur ir tas saturs?

E. Cauna: šeit ir tieši tā augstā nozīmē. Ja paskatāmies uz esošajām mācību vidēm, kas tiek izmantotas augstskolās, tajās visās ir analītikas rīki. Portālā skolas.lv bija paredzēts, ka notiek skolēnu atzīmju uzskaite visā valstī, pēc kuras būtu viegli veikt analīzi. Mācību procesam būtu jāpieiet ar šādu domu, jo mūsdienās tas vispār tiek uzskatīts par vienīgo veidu, kā mācības organizēt. Ārzemju augstskolās tā arī notiek.

A. Lauzis: es atbalstu. Aristotelis savulaik par analītiku sauca loģiku. Mūsdienās šādā nozīmē šo terminu vairs nelieto. Būtu dīvaini, ja mēs šo vārdu neizmantotu.

M. Baltiņš: tad varētu būt mācīšanās analītika.

E. Cauna: terminu jau praktiski lieto, te vairāk ir runa par termina leģitimēšanu. Ja nav argumentu pret to, varbūt mēs varam atbalstīt šī termina lietošanu, un tad tas būtu oficiāls termins.

M. Baltiņš; tas, protams, nenozīmē, ka vārdu analīze tagad visur aizstāsim ar vārdu analītika.

LZA vienojas apstiprināt terminu mācīšanās analītika.

 

M. Baltiņš sēdes noslēgumā norāda, ka visi sēdes darba kārtībā paredzētie jautājumi ir izskatīti un aicina uz nākamo sēdi sanākt 15. martā.

 

Sēde beidzas plkst. 15.35.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne