LZA TK 12.04.2022. sēdes protokols Nr. 3/1165

Sēde notiek 2022. gada 12. aprīlī plkst. 14.00 attālināti, Zoom platformā

Sēdē piedalās 13 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
Pirts terminu izskatīšana (turpin.).
Jūras aļģu nosaukumu saraksta apstiprināšana.
Termina “tenure” un ar to saistīto terminu apspriešana.
Nacionālās enciklopēdijas problemātisko terminu izskatīšana.
Statistikas terminu saraksta apspriešana.
Dažādi.

Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš norāda, ka dažādu apstākļu dēļ martā paredzētā sēde nav notikusi, tomēr to varētu noturēt aprīļa beigās vai maija sākumā.

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

M. Baltiņš: iepriekšējā sēde notika 15. februārī, kurā apspriedām jautājumu par efektivitāti, ieguldījumu terminus, pirts terminus un izglītības terminus. Vai saistībā ar šo sēdi ir saņemti kādi komentāri?

A. Vucāne: pagaidām nekādi komentāri nav atsūtīti.

M. Baltiņš: tad ierosinu šīs sēdes protokolu apstiprināt, paredzot iespēju protokolu nepieciešamības gadījumā vēl papildināt.

TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

2. Pirts terminu izskatīšana (turpin.).

M. Baltiņš: šo jautājumu iesākām skatīt janvārī, bet šoreiz uz sēdi esam uzaicinājuši arī “Latvju Pirts un SPA Asociācijas” izveidotās Terminoloģijas izstrādes darba grupas pārstāvjus. Šķiet, ka mums palicis tikai viens neskaidrs jautājums par terminu pirts klients, bet tālāk lūgšu izteikties “Latvju Pirts un SPA Asociācijas” valdes locekli A. Stepanovas kundzi. Asociācijai šos terminus ir ļoti būtiski saskaņot, lai vismaz latviešu valodā tie būtu formulēti precīzi.

A. Stepanova: pirms ķeros pie terminiem, vēlos pastāstīt vairāk par to tapšanas gaitu. Mēs pārstāvam organizāciju, kas apvieno vairākas pirtnieku apvienības un ir uzņēmusies pirts terminoloģijas apkopošanas un izstrādes darba vadību, izveidojot visaptverošu Pirts terminoloģijas izstrādes darba grupu, kura pie šiem terminiem strādā jau kopš 2021. gada oktobra. Kopā tie ir 32 speciālisti, un mums, aktīvajai pirtnieku sabiedrībai, tas ir kupls pulciņš. Pie terminiem daudzi pielika roku, bet šodien mēs esam divas – kopā ar Valdu Smirnovu mēs pārstāvam Pirts terminoloģijas izstrādes darba grupu, kas izstrādāja terminus. Terminu saraksts ir mūsu kopviedoklis. Neviena nozare nevar attīstīties tālāk, kamēr nav sakārtota tās vārdiskā apjausma. Skatoties pēc sēdes protokola, secinām, ka gandrīz visos jautājumos komisija mūs ir sapratusi, jo neapstiprināts palika tika termins pirts klients. Mums Latvijā ir oficiāli apstiprinātas jeb Profesiju klasifikatorā iekļautas divas profesijas – “pirtnieks” un “pirts meistars”, līdz ar to tā ir oficiāla profesija, kuras pārstāvji sniedz pirts vai pirtnieka pakalpojumus cilvēkiem, kuri šos pakalpojumus dodas saņemt. Tā kā pirtnieki ir pakalpojumu sniedzēji, kuri savu saimniecisko darbību reģistrē LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (Veselības inspekcijā, Uzņēmumu reģistrā un/vai Valsts ieņēmumu dienestā), sanāk, ka pakalpojums tiek sniegts pirts klientam.

V. Smirnova: šajā Pirts terminoloģijas izstrādes darba grupā darbojās arī biedrība “Latvijas Pirts savienība”, un mēs visi vienojāmies par šiem terminiem neatkarīgi no tā, vai esam kādā organizācijā vai darbojamies kā individuāli pirtnieki. Un attiecībā uz šiem terminiem jānorāda, ka pirtsmīlis ir arī cilvēks, kurš pats iet pirtī, neatkarīgi no tā, vai viņš saņem pirts pakalpojumu.

M. Baltiņš: profesionāļi visu labi izskaidroja. Šis ir labs piemērs tam, ka laikā, kad cilvēki reti kad ir vienisprātis, nozare tomēr spēj vienoties par kopīgām lietām. Es domāju, ka šis jautājums tagad ir skaidrs.

LZA TK apstiprina terminus pirts klients, [pirts] pēriens (sinonīms – pērte, kā arī lāvas paklājums). Tādējādi Pirts terminoloģijas izstrādes darba grupas iesniegtais pirts terminu saraksts ar 17 terminiem uzskatāms par apstiprinātu.

3. Jūras aļģu nosaukumu saraksta apstiprināšana.

M. Baltiņš: iesniegtais jūras aļģu nosaukumu saraksts veidots klasiskā veidā, atbilstoši gramatizējot latīnisko nosaukumu. Otrais nosaukums ir tulkots. Jūras aļģu speciālistu Latvijā nav daudz. Šādi termini ir vajadzīgi, lai tos varētu iekļaut promocijas darbos un pētījumos. Jums ir nosūtīts saraksts ar 14 aļģu sugām, par kuru nosaukumiem mums tagad vajadzētu vienoties.

A. Amoliņš: man ir jautājums par to, vai apzīmētājs vienmēr ir tulkojums vai arī tur ir sava Latvijas tradīcija, kā to saukt. Un vēl man ir jautājums par nelokāmo vārdu fuku.

L. Spilva: es kā saraksta iesniedzēja labprāt izstāstīšu, kāpēc veidoju šos latviskos nosaukumus, un atbildēšu uz jautājumiem. Tātad, pirmkārt, es strādāju Latvijas Hidroekoloģijas institūtā. Darbā sastopos ar bentoss organismiem, kas apdzīvo ūdens gultni, tostarp jūras aļģēm. Saistībā ar darbu man radās nepieciešamība izstrādāt informatīvos materiālus iedzīvotājiem, lai tie varētu ziņot par jūras aļģu izskalojumiem. Meklējot nosaukumus, standarta nosaukumu atradu tikai pūšļu fukam, ko varbūt esat redzējuši Jūrmalā. Skatījos šos nosaukumus arī A. Rudzrogas grāmatā, kur ir apskatītas šādas makrofītiskās aļģes. Ivars Druvietis man ieteica sazināties ar jums, jo vispār nosaukumi aļģēm ir maz piešķirti. Sazinājos ar Botānikas terminoloģijas apakškomisiju, kas man palīdzēju saraksta izstrādē. Ģints nosaukums, epitets ir tulkots no latīņu valodas. Epitets ir saistīts ar pūšļu fuku (fucus).

A. Amoliņš: saraksta pēdējā nosaukumā ir fucicola.

L. Spilva: tur ir atstāta fuku ģints.

M. Baltiņš: fuku varētu arī aizstāt ar fukveida, jo ar -oides parasti apzīmē, ka kaut kam ir līdzīgs. Tātad šajā gadījumā tā varētu būt fukveida vertebrata.

L. Spilva: man nav iebildumu.

M. Baltiņš: tas būtu mans precizējums, lai aļģes labāk nošķirtu. Labi, ka esat ķērusies šim darbam klāt. Papūlēsimies šos aļģu nosaukumus popularizēt caur portālu, jo šī ir tāda mazāka daļa, bet tur jābūt precīzai leksikai. Vai ir vēl kādi precizējumi?

A. Amoliņš: nosaukumā slidenā furcelārija ir vārds slideni.

L. Spilva: dažos avotos tas tā bija minēts, tas gan nav oficiāls nosaukums.

E. Cauna: portālā Dabas dati nosaukums elachista fucicola ir atveidots kā melnējošā elakista.

L. Spilva: esmu autore ar šiem nosaukumiem. Tas bija mūsu pirmais solis nosaukumu latviskošanā. Ja apstiprināsit manus iesniegtos terminus, tad sazināšos ar šo portālu, un nomainīsim nosaukumus uz apstiprinātajiem.

M. Baltiņš: attiecībā uz botāniskiem nosaukumiem brīžiem parādās ne visai vēlama tendence atveidot nosaukumu no angliskā, nevis latīniskā nosaukuma. Kad spriedām par primātiem, tika uzskatīts, ka visur jāpieturas pie latīniskā apzīmējuma. Esošos pagaidu nosaukumus viegli varētu aizstāt ar stabilākiem.

LZA TK apstiprina L. Spilvas iesniegto makrofītisko jūras aļģu nosaukumu sarakstu.

4. Termina “tenure” un ar to saistīto terminu apspriešana.

M. Baltiņš: šo jautājumu ir iesniegusi RTU E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultātes dekāne, profesore Marina Platonova. Uzreiz jāsaka, ka tenūras vārds parādījās jau 90. gadu nogalē. Mācībspēks pēc zināmas nokalpošanas iegūst šo tenūras statusu, līdz ar to tas nav tik viegli izbalsojams no vietas un iegūst aizsargātu statusu. Mēs ar A. Krastiņu savulaik sniedzām konsultāciju par šo jautājumu, bet sistēmiski tas nav ticis aplūkots. A. Krastiņš arī toreiz sagatavoja atbildi. Pirmkārt, vai mums var būt un ir cits apzīmējums šim pamatjēdzienam, jo šķiet, ka tas ir tāds kultūrspecifisks jēdziens, kuram laikam tiešu analogu nevaram atrast, labi zinot, ka mums visos gadījumos ievēlēšana ir saistīta ar periodu.

A. Krastiņš: M. Platonova šo jautājumu aktualizēja Latviešu valodas ekspertu sēdē. 2020. gadā mēs no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) saņēmām jautājumu par tādiem terminiem kā tenure, tenure track, tenured u. c. Mēs atbildējām, ka tenure ir tenūra, tenure track –tenūras gaita, tenured professor – tenūrprofesors. 2021. gada aprīlī saņēmām līdzīgu jautājuma no Eiropas padomes un arī tur mēs sniedzām tādu pašu atbildi. Arī Platonovas kundzei pagājušā gada novembrī konsekventi atbildējām tieši tāpat.

M. Baltiņš: tas nav termins, kas mūs tieši neskar, jo tas tiks iestrādāts arī mūsu normatīvajos aktos un arī ES to apspriež aizvien vairāk, tāpēc mums tam ir jārod precīzs atveidojums un atbilsmes. Šis ir labs brīdis, lai to darītu. Ne visus atzinumus mēs publiskojam “Latvijas Vēstnesī”, bet šeit tomēr būtu lietderīgi to darīt.

A. Amoliņš: ko tieši mūsu normatīvajos aktos grib iestrādāt? Viena lieta, ka tas ir raksturīgs tikai Amerikas un Kanādas kultūrai, bet pavisam kas cits, ja tiks mainīts šeit. Vācu, franču valodā izvēlējušies neveidot nekādu terminu, jo viņiem ir savi likumi un savas normas, kas regulē akadēmisko karjeru.

M. Baltiņš: man par to skaidru ziņu nav. Turbulences gan IZM šajā ziņā notiek. Ja pirms 20 gadiem tas attiecās tikai uz Ziemeļameriku, tad tagad varētu būt citādi.

E. Cauna: es atrodu portālā likumi.lv divus Ministra kabineta (MK) rīkojumus. Viens ir MK rīkojums Nr. 94, kas izdots 2020. gadā, un tur ir dots uzdevums izveidot Latvijā tenūras modeli (Par konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”), savukārt otrs ir 2021. gada MK rīkojums Nr. 246 “Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam”. No tā var paņemt arī tenūras definīciju. Proti, tenūra ir akadēmiskā personāla prognozējamas karjeras sistēma.

M. Baltiņš: šie dokumenti pierāda, ka šie termini būs nepieciešami, tāpēc mums par tiem vajadzētu vienoties. Piemēram, labāk būtu termins tenūrprofesors, nevis tenūras profesors.

R. Karnīte: atradu dokumentu, kurā tas ir izskaidrots. Man pret šo terminu nav iebildumu, lai gan tas man saistās ar telpu īri. Mēs jau savulaik par to izstrīdējāmies.

A. Amoliņš: vai tiešām vajag ieviest speciālu nosaukumu? Augstskolu likumā tas jau ir aprakstīts. Varam to apzīmēt arī kā pastāvīgo profesūru, garantēto profesūru vai kā tamlīdzīgi.

M. Baltiņš: es saprotu, ka tas attieksies arī uz zemākiem akadēmiskajiem līmeņiem, ne tikai uz profesoriem. Man liekas, bija arī Satversmes tiesas spriedums par šo jautājumu.

E. Cauna: tenūru varētu atbalstīt kā īsu un ērtu terminu, jo sinonīms ir akadēmiskās karjeras sistēma. Viens vārds pret trim vārdiem. Pre-tenure arī ir tāds termins, līdz ar to sarakstu var papildināt.

A. Amoliņš: Augstskolu likuma 35.1 pantā ir minēta līguma noslēgšana uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Tātad šī amerikāņu sistēma ir ieviesta praktiski, bet neizmantojot terminu tenūra. Vai tur vēl vajag kādas terminoloģiskas izmaiņas?

E. Cauna: jēdziens mums ir bijis, bet mums nav tāda īsta termina.

M. Baltiņš: man liekas, ka šis pants tika ieviests pēc Satversmes tiesas sprieduma.

R. Karnīte: varbūt vēl varam atlikt, jo neesam pārliecināti?

M. Baltiņš: es esmu pārliecināts, jo šāds vārds ir vajadzīgs. Diez vai mēs varēsim no tā izvairīties. Ja mums vajadzīga papildinformācija, tad to varam vēlāk apkopot.

R. Karnīte: ja tāds jēdziens ir minēts ārzemēs, tad jāsaprot, kas tas ir. Vai Latvijā šo sistēmu ievieš vai neievieš, tas nav tik svarīgi, mums kā terminologiem ir jāpapildina latviešu valoda. Tad varam uzreiz pieņemt lēmumu.

M. Baltiņš: protams, mēs varam, jo vārds ir īss un ietilpīgs, kā jau E. Cauna minēja. Papildināsim arī saistītos terminus, lai būtu vēl skaidrāks.

R. Karnīte: mēs jau nelemjam par Latvijas izglītības sistēmu, bet gan par terminu. Kur un kā to lietos, tas jau ir politikas lietotāju uzdevums.

M. Baltiņš: tad atbalstām šo sarakstu ar domu, ka varam to vēl papildināt un izsūtīt reizē ar protokolu. Vai kādam ir iebildumi?

A. Amoliņš: man ir iebildumi, bet acīmredzot vairākums domā, ka šāds termins ir nepieciešams.

M. Baltiņš: es saprotu jūsu skepsi, bet atsaukšos vēlreiz uz Karnītes kundzes argumentu: ja šis fenomens pastāv, tad būtu labi, ja mums būtu skaidrs, kā mēs par to runāsim. Jūsu šaubas tiks fiksētas protokolā.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu tenūra un ar to saistītos terminus.

5. Nacionālās enciklopēdijas problemātisko terminu izskatīšana.

M. Baltiņš: šajā darba kārtības punktā ir daži sīki jautājumi, ko mums uzdeva Nacionālā enciklopēdija.

5.1. Termina disinhibition atbilsme latviešu valodā.

M. Baltiņš: šeit ir jautājums, vai šo fenomenu labāk būtu saukt par disinhibīciju vai par aiztures zušanu, kā tas ir medicīnā. Jūs arī esat saņēmuši citātu, kurā šis termins varētu parādīties.

R. Karnīte: vai disinhibīcijas alternatīva ir aiztures zušana?

M. Baltiņš: jā, bet to ir grūti lietot, ja tad tekstā sanāk labdabīga aiztures zušana.

D. Šostaka: vai pēc jēgas tā nav impulsu kontrole, proti, problēmas ar impulsu kontroli. Piemēram, pēc traumas parādās problēmas savaldīt agresiju vai iekšējo monologu. Otrs nošķīrums būtu, ka ir bērns, kurš vēl tikai mācās impulsu kontroli. Kāda tad ir definīcija tai disinhibīcijai? Lai atrastu labāku terminu, varbūt ir nepieciešams formulējums.

R. Karnīte: es piekristu terminam impulsu kontrole. Terminu disinhibīcija būs grūti gan izlasīt, gan izrunāt.

A. Amoliņš: drīzāk impulsu kontroles trūkums.

E. Cauna: populārā tekstā būs ļoti grūti saprast šo precīzo svešvārdu, bet speciālos tekstos tas būtu vietā. Jāskatās, vai varam piedāvāt ko citu vai jomas speciālisti var piedāvāt ko citu.

M. Baltiņš: jau 1954. gadā TK bija speciāls saraksts ar Pavlova mācības terminiem. Ja iet pēc šī saraksta, tad inhibīcija bija торможения – kavēšana un tad расторможения būtu atkavēšana. Respektīvi, ka cilvēks ir nevis sapīts, kad viņam jāpaņem mikrofons, bet viņš spēj tos aizturēšanas mehānismus atbrīvot, vai kad ir atkavēšana ar nespēju kontrolēt. Jautājums ir par kavēšanu un atkavēšanu. Vai šis jautājums ir tik burtiski saistāms ar šo Pavlova mācību, nemācēšu komentēt.

R. Karnīte: atkavēšana arī nav labs vārds.

M. Baltiņš: nesaku, ka šie termini ir labi, tikai norādu, kādi tie ir. Kā zināms, ir ieteikti arī ne pārāk labi termini.

E. Cauna: varētu arī atbalstīt angļu terminu un ieteikt meklēt latvisku atbilsmi, jo mums ir daudz tādu terminu, kam ir internacionāla cilme un latviska cilme. Tas mūs nekavē šo terminu atbalstīt, bet rosina meklēt vēl citas atbilsmes.

D. Šostaka: viens ir tas, ko psihiatrs raksta atzinumā, otrs – ko raksta populārā rakstā.

R. Karnīte: es kategoriski iebilstu pret terminu disinhibīcija. Dažiem cilvēkiem patīk sarežģīti izteikties, bet valoda ir nepieciešama, lai mēs varētu saprasties.

M. Baltiņš: mēs par to varam diskutēt, bet inhibīcija kā kavēšana ir K. Rudzīša vārdnīcā, tas ir ļoti normāls vārds.

E. Cauna: disinhibīcija jau tiek plaši lietota speciālajā literatūrā – psihosomatikā, medicīnā, apraksta zāļu efektus. Tas ir de facto pastāvošs termins speciālistu vidū, kas tiek lietots šādi visās valodās. Internacionālā forma nerada šaubas.

M. Baltiņš: disinhibīcija pastāv, tas ir skaidrs. Jautājums ir tikai par to, vai varam piedāvāt vēl citas formas. Varam, protams, arī ieteikt variantus atkavēšanās vai atbrīvēšanās, kas arī nav īpaši labi. Tie nav īsti psihiatrijas termini, tie faktiski ir neirofizioloģijas termini.

U. Cerbulis: vai sociālie.

M. Baltiņš: varam šo jautājumu pagaidām atlikt, bet tad meklēsim līdz nākamajai reizei vēl kaut ko papildus.

A. Amoliņš: pēc mūsu svešvārdu atveides būtu dizinhibīcija.

M. Baltiņš: K. Rudzītim ir ar burtu s.

A. Amoliņš: man vēl ir komentārs par vārdu ļaunprātīgs – vai nevajag vārdu ļaundabīgs, jo tas notiek kibervidē?

M. Baltiņš: to gan es negribētu, jo ļaundabīgs medicīnas kontekstā ir ļoti aizņemts ar onkoloģisko nozīmi, savukārt vārdu labdabīgs lieto visās vietās. Te tad būs jāmeklē kāds cits vārds.

A. Lauzis: ļaunprātīgs nav labi, tas zināmā mērā ir disfunkcionāls.

A. Amoliņš: kaitīgs vai kaitējošs?

A. Lauzis: šeit vē būtu jāpadomā.

M. Baltiņš: tad atstājam šo jautājumu uz nākamo reizi.

A. Lauzis: man patīk aizture, nevis kavēšana.

M. Baltiņš: tas nav viens un tas pats no fizioloģijas viedokļa.

A. Lauzis: kavēšana ir aktīva darbība no cita puses, tur ir visādas problēmas.

LZA TK vienojas pagaidām atlikt šā termina apspriešanu.

5.2. Jēdzienu atveide šķirklī “eiropeizācija”.

M. Baltiņš: šeit ir runa par to, kā šo jēdzienu atveidot latviski, kā šo jautājumu korekti un smuki risināt. Te es vēršu skatienu Lauža kunga virzienā.

A. Lauzis: bieži vien ar Eiropu un Eiropas Savienību saprot vienu un to pašu. Citkārt Eiropas integrācija saīsinātos līdz eirointegrācijai. Latvijas eirointegrācija ir Latvijas integrēšanās Eiropas Savienībā. Vārdi ar ES- latviešu valodai nav raksturīgi.

M. Baltiņš: tas nav labs piemērs, ko kādam rādīt.

A. Lauzis: angliski nemaz šādu veidojumu neesmu redzējis.

M. Baltiņš: daži autori ir diezgan ekstrēmi, grūti izturēt spiedienu.

A. Lauzis: šis jautājums jāatliek un jāpadomā kārtīgi, ja grib kaut ko paliekošu radīt.

R. Karnīte: vispirms jādomā par vārdu vai jautājuma būtību. Kas ir ES-izācija, kas ir ES-eiropeizācija? Vai tie zinātnieki domā Eiropas integrāciju Krievijā? Vispirms jāzina, kādā virzienā domājām. Ar ko tad šie divi jēdzieni atšķiras, vai ir divas eiropeizācijas?

A. Lauzis: tas ir satura jautājums, te noteikti vajag skaidrāku definīciju.

M. Baltiņš: būs atšķirība, ja runāsim par senāku laiku. Piemēram, Ataturka īstenotajai Turcijas eiropeizācijai pēc Pirmā pasaules kara nebūs nekāda sakara ar ES. Eiropeizācija būs plašāka par ES-eiropeizāciju. Šeit laikam būs jālūdz papildu skaidrojums.

LZA TK pagaidām atliek šā jautājuma izskatīšanu.

5.3. Ērču kārtas šķirklis.

M. Baltiņš: ērču kārtas jautājumu es gribētu pagaidām atlikt, jo tas ir sarežģītāks, te ir jāskatās plašāk. Augstāka līmeņa taksoniem būtu vēlams arī latviskais nosaukums.

LZA TK pagaidām atliek šā jautājuma izskatīšanu.

5.4. Vārda tutti atveide latviešu valodā

M. Baltiņš: te ir jautājums par to, vai šis vārds ir jākursivē. Neesmu liels speciālists šāda veida mūzikās. Ja šis vārds ir iegājies valodā, tad jautājums ir, vai tur vajag divus t.

A. Amoliņš: mūzikā lieto terminus forte, piano, tiem visiem izmanto itāļu rakstību, un tur tos kursivē.

A. Lauzis: jāskatās mūzikās leksikonā.

M. Baltiņš: vai visu laiku jākursivē? Ja pārņem oriģinālformā, tad gan jau jā.

A. Lauzis: bez šaubām.

LZA TK vienojas vārdu tutti latviešu valodā atainot atbilstoši rakstībai itāļu valodā un kursivēt.

6. Statistikas terminu saraksta apspriešana.

M. Baltiņš: lūdzu Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijai šo sarakstu apstiprināt, bet tas, protams, nav gatavs uzreiz iespiešanai.

R. Karnīte: esmu šo sarakstu izskatījusi. Problēmu labi zinu, jo mēs ar M. Baltiņu piedalījāmies lielā darba grupā, kas strādāja ilgi un rūpīgi. Tur bija speciālisti no dažādām nozarēm – demogrāfi, statistiķi. Rezultātā tapa kopa ar 823 terminiem. Daudzi šie termini ir vienkārši tulkojami vārdi, bet darba grupa lēma tos sarakstā iekļaut. Šis ir terminu komplekts, kuru grasās to publicēt. Vai mēs to atbalstām? Pirmais – jā, tas ir svarīgs komplekts, un statistiķi to gaida. Bet ko īsti grib publicēt? Ja grib publicēt tabulu, tad tās publicēšanu diezin vai varam atbalstīt, jo tabula ir nepabeigta un nesakārtota. Būtu vajadzīgi paskaidrojumi, kas īsti tur ir domāts. Pirmkārt, tabulas uzbūve. Daudziem terminiem nav vācu un krievu ekvivalentu, bieži ir norāde “ISI Institute does not have”. Tad kāda tam ir nozīme? Vai tas ir vienīgais avots? Piemēram, terminam absolūtā vērtība nav ekvivalenta. Pēdējā aile ir piezīmes, un šīs piezīmes nav katrām termina, tikai dažiem, turklāt dažas no tām ir angliski, dažas – latviešu valodā. Pieraksts nav precīzs – dažas ailes ir kursīvā, citas ir normālā drukā. Dažās ir definīcijas, dažās ir skaidrojumi. Kopumā teiktu, ka tā ir slikta publikācija. Ieteikums varētu būt tāds, ka mēs varam apstiprināt terminus kā komplektu, bet tomēr noteikt, ka šis materiāls, raugoties no mūsu skatupunkta, nav piemērots publicēšanai.

M. Baltiņš: mēs labi zinām, ka darbs ir ieildzis, un es negribu, lai tas ieilgst vēl vairāk. Mēs varam apstiprināt anglisko-latvisko terminu komplektu, bet pārējo rekomendējam pārstrādāt manuskripta publicēšanai pieņemamā formā. Ar LU Akadēmisko apgādu norit pārrunas par izdošanu, un es ceru, ka tas izdosies. Ar sarakstiem krieviski un vāciski jau sākumā ir aplami darīts, nevajag aprobežoties tikai ar institūta sarakstu. Šīs daļas ir ļoti apšaubāmas.

R. Karnīte: tad apstiprinām divas ailes? Jo ar statusu jābūt ļoti uzmanīgiem.

M. Baltiņš: vārds “saskaņots” nedrīkst palikt, bet mums vajadzētu nosacīti atbalstīt. Pateikt, ka saraksts ir derīgs, bet ar konkrētiem nosacījumiem.

A. Lauzis: iesaku terminus salīdzināt ar citām terminoloģijas nozarēm. Piemēram, valodniecībā ir termins vārdkopa, nevis vārdu grupa. Tālāk vajadzētu salīdzināt ar citām grupām. Mūsdienās nevar vienādot availability un accessibility. Tā ir pieejamība un piekļūstamība. Tad vēl pareizums ielikts precizitātes vietā. Man bija referāts par terminiem precision un accuracy, šajā aspektā, kad šie abi ir sastatīti, nevienu citu vārdu nevar lietot.

R. Karnīte: bija arī diskusijas par demogrāfijas terminiem, ko šeit pieņēmām, bet demokrātija ir demokrātija. Speciālists aizņēma lielu, apaļu galdu. Katrs meklēja piemērus, šeit vairākās vietās varētu būt jautājumi. Piekrītu Lauža kungam, ka būtu vēlams salīdzināt ar esošajiem terminiem. Ja to darīs tie, kas bija atbildīgi, par šī darba nobeigšanu, tad to kopu neredzēsim nekad, bet mums vajadzētu šo publikāciju pasteidzināt.

M. Baltiņš: šo publikāciju ļoti gaida gan no LU, gan no Statistikas pārvaldes, gan no citām pusēm. Daudz kas labs tur ir padarīts. Būtu jādomā par gudri uzrakstītu priekšvārdu, kurā viss būtu pamatoti paskaidrots.

E. Cauna: es šo sarakstu novērtēju, patiesībā biju patīkami pārsteigts. Var just, ka ieguldīts milzīgs, rūpīgs darbs. Ir skatījušies vārdnīcās un datubāzēs, ir piedāvātas versijas. Lietotājs tiek informēts, ka to sauc gan tā, gan tā. Ir drosmīgi un savlaicīgi veidoti salikteņi, kas iepriekš varbūt pazīstami kā vārdkopas. Jā, darbs ir ieguldīts, bet ir daudz trūkumu. Nav viens redaktors, kam bijis laika iziet tam visam cauri, piemēram, krievu valodas termini ir ar lielo burtu. Piezīmes ir dažādos formātos. Ja tā nopublicēs, tad tas nekam neder, tā var rakstīt uz avīžu malām.

R. Karnīte: tas bija LU grupas projekts, kura ietvaros ar finansējumu varēja šo sarakstu izveidot un publicēt. Kā tas bieži gadās, kad projekts beidzās, pārgāja patika ar to strādāt. Jāizdomā vārds, ar kuru apzīmēt šo latvisko un anglisko terminu kopu. Tur vēl vajadzīgs arī liels redaktora darbs.

D. Šostoka: Valsts valodas centram (VVC) ir labs formulējams – tādas un tādas nozares terminu saraksts.

R. Karnīte: un vēl var minēt valodas – terminu saraksts latviešu un angļu valodā.

M. Baltiņš: vācu un krievu valodas termini gan izskatās pēc tādiem, kas ielikti par roku galam. Mēs kopumā to varētu atbalstīt kā divu valodu terminu sarakstu un ieteikt publicēšanai pēc kārtīgas redakcionālas korekcijas.

R. Karnīte: un svītrot četras kolonnas, jo, ja to nepateiksim, tad tās tur paliks.

A. Amoliņš: varbūt E. Cauna arī var nosūtīt savas piezīmes.

E. Cauna: es tās piezīmes tā dikti nepierakstīju. Mēs IT nozarē esam gājuši cauri līdzīgiem terminiem. Piefiksēju tos kā problēmjautājumus, bet nevaru piedāvāt risinājumu. Man iekrita acīs mortality rate, death rate, un tās abas ir mirstība abās kombinācijās. Krieviski termini atšķiras. Arī angliski tās mēra dažādi, tur ir dažādi rādītāji. Būtu interesanti noskaidrot saraksta autorību – liels kolektīvs bijis ar zinošiem cilvēkiem, bet tāda negatavības sajūta. Labs materiāls, vajadzētu, lai tam iziet kāds cauri un izķer negludumus.

R. Karnīte: tā ir demokrātijas ēnas puse. To ir pieņēmusi liela darba grupa. Ja tagad nāks kāds no malas, tas darīs savu.

M. Baltiņš: domāju, ka daudzos gadījumos redakcionāli lēmumi jāškir no terminoloģiskiem lēmumiem. Daudz kas bargi jāsvītro. Jāizveido arī apgrieztais variants angliski un latviski.

E. Cauna: es šos terminus datubāzē publicētu pēc iespējas ātrāk, kaut vai kā projektu. Datubāzē varēt būt nosaukums “Statistikas terminu projekts”. Nopietns materiāls, bet tas jāvērtē profesionāli un kritiski.

LZA TK vienojas apstiprināt statistikas terminu sarakstu angļu-latviešu valodā, svītrojot pārējās četras saraksta kolonnas. Saraksts ir publicējams tikai pēc redakcionālo labojumu veikšanas.

M. Baltiņš sēdes noslēgumā norāda, ka visi sēdes darba kārtībā paredzētie jautājumi ir izskatīti, un ierosina uz nākamo sēdi sanākt maija sākumā.

Sēde beidzas plkst. 15.52.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne