LZA TK 20.09.2022. sēdes protokols Nr. 6/1168

Sēde notiek 2022. gada 20. septembrī plkst. 14.00 attālināti, Zoom formātā

Sēdē piedalās 13 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
Turpmākās LZA TK sēžu norises apspriešana.
Klimata un enerģētikas terminu saraksta izskatīšana.
Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojis E. Vimba.

Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš sveic visus ar jaunā darba cēliena sākumu. Diemžēl sēde jāsāk ar skumju ziņu – 27. jūlijā mūžībā aizgājis Juris Baldunčiks, viens no aktīvākajiem TK dalībniekiem, kas vienu brīdi bija arī TK vadītājs. J. Baldunčiks bija daudzu terminoloģijas un leksikogrāfisku pētījumu autors, arī vairāku vārdnīcu autors un līdzautors. J. Baldunčika aiziešana ir smags zaudējums, kas skāris TK un terminoloģijas domu vispār. Lai viņam vieglas smiltis!

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

M. Baltiņš: atgādinu, ka iepriekšējā LZA TK sēde notika 15. jūnijā un tā bija piektā sēde šogad. Vai par šīs sēdes protokolu ir saņemti kādi komentāri?
A. Vucāne: komentāri līdz šim nav bijuši, bet, ja kādam tādi rodas, tad noteikti droši varat tos joprojām iesūtīt.
M. Baltiņš: tad varam šo protokolu apstiprināt un ievietot Terminoloģijas portālā.
TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

2. Turpmākās LZA TK sēžu norises apspriešana.

M. Baltiņš: neesmu zvērināts attālinātu sēžu piekritējs, jo daudzas lietas varam izspriest efektīvāk klātienē, varbūt varam veidot arī hibrīdsanāksmi. Ja epidemioloģiskā situācija atļaus, es vēlētos, lai mēs atsāktu klātienes sēdes, bet respektēšu jūsu viedokli. Šis viedoklis varētu būt arī par to, vai šis laiks ir piemērots, proti, vai paliekam pie otrdienām vai izvēlamies kādu citu dienu.
R. Karnīte: es noteikti atbalstu neklātienes sēdes. Mēs tikpat efektīvi varam spriest arī neklātienē. Man šis formāts ir daudz ērtāks un patīkamāks. Slimība jau nekur nav aizgājusi.
U. Cerbulis: es arī atbalstītu attālinātu darbu. Jautājums tikai, vai tas ir pietiekami produktīvs. Es domāju, ka tas var būt produktīvs.
A. Amoliņš: Man ir puslīdz vienalga, vai sēdes notiek klātienē vai attālināti.
A. Lauzis: Man ir dalīts viedoklis – no vienas puses, tas ir ērtāk, no otras puses, gribas ar kolēģiem tikties klātienē.
E. Cauna: Es teiktu, ka klātienē varētu noturēt svinīgās sēdes. Mums savā apakškomisijā ir laba pieredze ar attālinātu darbu. Sākumā bijām spiesti to darīt, bet tagad mums pat darba efektivitāte uzlabojās.
M. Baltiņš: Tad varbūt dalām sēdes dažādi – ja jāskata terminu saraksts, tad strādājam attālināti, bet, ja būtu plašāki jautājumi vai taktika, tad varam organizēt klātienes sēdes. Bet izskatās, ka vairums izsakās par attālinātu darbu. Protams, tas neliedz skatīt visu klātienē. Otrs jautājums: vai paliekam pie šāda paša laika. Šis laiks bija tradicionāli iedibinājies no Valentīnas Skujiņas laika. Ja strādājam attālināti, tad varam arī sanākt plkst. 15.00 vai citā laikā. Savulaik vecākie kolēģi vēlējās tikt mājās līdz ar gaismu, bet tagad tas vairs nav tik būtiski, ja tiekamies neklātienē. Vai paliekam pie šā paša laika ar iespējām to koriģēt?
R. Karnīte: Man ir vienalga, jo, ja sēde notiek attālināti, tad tas nav tik svarīgi.
M. Baltiņš: Varbūt tam ir lielāka nozīme tiem kolēģiem, kas docē augstskolā. Es labprāt paliktu pie otrdienām plkst. 14.00.
E. Cauna: varētu sākt plkst. 15.00, jo standarta darba diena beidzas plkst. 17.00. Es nereti nevaru piedalīties, jo plkst. 14.00 man darbā ir svarīga sanāksme, bet, ja tas būtu uz dienas beigām, tad man ir lielākas iespējas manipulēt.
M. Baltiņš: Vai vēl kāds atbalsta šo priekšlikumu – nobīdīt sēdes vienu stundu vēlāk?
A. Dimants: Neiebilstu, bet optimāls ir sākums plkst. 14.00.
M. Baltiņš: Ja pārējie neko nekomentē, tad paliekam pie esošajiem laikiem. Ja cilvēkam, kura sarakstu izskatām, cits laiks der labāk, tad varam sēdi nobīdīt, bet kopumā pieturamies pie esošā režīma. Varam jau šobrīd arī noteikt nākamās sēdes datumu.
A. Vucāne: Iepriekš runājām, ka tas varētu būt 11. oktobris.
M. Baltiņš: Tad paliekam pie tā – 11. oktobris plkst. 14.00.

LZA TK vienojas turpmāk sēdes noturēt galvenokārt attālināti, saglabājot to pašu tradicionālo nedēļas dienu un laiku.

3. Klimata un enerģētikas terminu saraksta izskatīšana.

I. Belousa: Saņēmu vēstuli no kolēģes Lauras Treimanes, kas bija sazinājusies ar Agnesi Apsi-Apsīti, kura ir izgājusi cauri terminiem un vairākus atzīmējusi. Tādējādi daļa no iepriekšējā diskusijā apspriestajiem terminiem ir papildināta, ņemot vērā, ka tie ir starptautiski lietoti un pielīdzināti latviešu valodā.
M. Baltiņš: Šeit gan vēlos atzīmēt, ka daudzas lietas ir konkrēti jāskata cauri un ne visām lietām ir iespējams piekrist. Tas, ka kāds termins kaut kur, iespējams, steigā vai nepārdomāti ir atveidots citādi, nenozīmē, ka mums noteikti pie tā ir jāpieturas.

1.5-degree target lifestyle
1,5°C mērķa dzīvesveids

M. Baltiņš: Iepriekš apstiprinājām terminu 1,5°C mērķa dzīvesveids, kam tagad ir ierosināts garāks variants – ar 1,5°C mērķrādītāju saderīgs dzīvesveids. Neredzu iemeslu mūsu terminu mainīt.
I. Belousa: mēs dotu priekšroku īsākam variants, jo garākam ir sarežģītāka publiskošana.

LZA TK paliek pie iepriekš apstiprinātā termina 1,5°C mērķa dzīvesveids.

carbon reduction households
oglekļu emisiju mazinoša mājsaimniecība

M. Baltiņš: Te ir piedāvāts daudzskaitlis – emisijas. Kas tam būtu par labu?
A. Lauzis: Latviešu valodā šeit jālieto vienskaitlis.
I. Belousa: Projektā ir lietots daudzskaitlis, tāpēc mēs atbalstām daudzskaitli.
A. Lauzis: grūti būs tā izšķirt. Angļu valodā šo vārdu lieto izmešanas un izmešu nozīmē. Oglekļa izmešu emisija, ja grib daudzskaitli.
M. Baltiņš: Ja uzskatām emisiju par procesu, tad jālieto vienskaitlis.
R. Karnīte: Te ir oglekļa emisija, vai tad tas nav skaidri pateikts? Atbalstu vienskaitli.
A. Amoliņš: EP dokumentā ir oglekļa emisija.
M. Baltiņš: Paliekam pie vienskaitļa.
A. Lauzis: Pēdējā laikā pamanu, ka daudz kur parādās daudzskaitļi. Piemēram, psihologi tagad lieto vārdu pieredze daudzskaitlī, proti, pieredzes. Vajadzētu šo kādreiz pārdomāt un papētīt, kuros gadījumos daudzskaitli lietot un kuros nelietot. Tagad liekas, ka visur var lietot daudzskaitli.
M. Baltiņš: Problēmas sakne ir tā, ka angļu valodā daudzskaitļa formas tiek lietotas daudz brīvāk, un tas tagad tiek pārņemts latviešu valodā. Ja mēs tagad apstiprinām vienskaitli, tad vēlāk varam lietot daudzskaitli pēc vajadzības.

LZA TK paliek pie iepriekš apstiprinātā termina oglekļu emisiju mazinoša mājsaimniecība.

consumption corridor behaviour
ilgtspējīgs patēriņa koridors

M. Baltiņš: Te bija diskusijas, vai jēgpilnāk nebūtu apstiprināt tikai terminu patēriņa koridors. Vai tas koridors ir ilgtspējīgs, tas vairs nav termins.
I. Belousa: Es piekrītu, jo uzsvars ir uz patēriņu; ilgtspējīgs ir vārds, kas to paskaidro.

LZA TK apstiprina terminu patēriņa koridors.

deforestation
atmežošana; mežu izciršana

M. Baltiņš: Atmežošana vai mežu izciršana. Komentārā bija norādīts, ka mežu izciršana ir viens no atmežošanas veidiem, bet te ir jautājums par to, vai šeit ir būtiska nianse, kāpēc tas mums būtu jālieto. Ja mežu nocērtam un tas paliek kā meža zeme, tur var saaugt mežs. Ja uzskatām, ka atmežošana ir galīga, tad tas ir kaut kas cits, tad mēs mainām platības izmantošanu.
D. Šostaka: Valsts mežu dienests ir definējis, ka atmežošana ir pārveidošana citā veidā.
E. Cauna: Mana tagadējā darbavieta ir saistīta ar mežu pārvaldību. Tas, ka nocērt mežu, ir mežu izciršana – normāla saimnieciskā darbība, savukārt atmežošana ir meža lietošanas veida maiņa. Meža zemi pārvērš par lauksaimniecības zemi, līdz ar to nevajadzētu tos abus jaukt.
I. Belousa: Tīšs process ir atmežošana, bet izciršana ir viens no atmežošanas veidiem. Te var runāt arī par netīšu procesu – atmežošanos, kad teritorija vairs nav mežu teritoriju. Mums būtu būtiski nošķirt tīšo procesu no netīšā.
A. Amoliņš: Tīšums un netīšums ir attiecībā pret cilvēku?
I. Belousa: Attiecībā pret ekosistēmu un pašu mežu. Ja process notiek pats bez cilvēka iesaistes, tad tā ir atmežošanās.
M. Baltiņš: Tad paliekam pie atmežošanas. Iepriekš kā sinonīmu mēs piedāvājām terminu mežu izciršana, bet tad tas neder.
E. Cauna: Tie nav sinonīmi. Ja ierakstīsim terminu atmežošana portālā likumi.lv, tad redzēsim, ka tā ir regulēta arī Mežu likumā.

LZA TK precizē iepriekš pieņemtos terminus, apstiprinot divus terminus tīša un netīša procesa apzīmēšanai – atmežošana un atmežošanās.

emission saving lifestyle
emisiju mazinošs dzīvesveids

M. Baltiņš: Neesmu pārliecināts, ka piedāvātais termins emisijas aiztaupošs dzīvesveids būtu labāks.
I. Belousa: Ir jau iegājies, ka tā lietojam, tomēr nav jau tas īsti labskanīgs, līdz ar to emisiju mazinošs dzīvesveids varētu būt vispārīgs.

LZA TK vienojas palikt pie iepriekš apstiprinātā termina emisiju mazinošs dzīvesveids.

energy citizens
energoentuziasts

M. Baltiņš: Komentāros piedāvātais termins energopilsoņi man nešķiet labāks variants.
D. Šostaka: vārdam pilsonis ir politiska konotācija.
M. Baltiņš: Jāņem vērā mūsu politiskā situācijā, līdz ar to mums vārds pilsoņi šeit būtu smagi un nejēdzīgi lietojams. Es gribētu no tā izvairīties.
I. Belousa: Tur ir arī jēdziens energy citizenship. Un tad, skatot sīkāk, noteikti radīsies problēmas. Pilsoniskums ne tik daudz ir politisks kā vairāk aktīvs, tā ir piederību izrādoša lieta. Pilsoniska rīcība – rīcība, kas ir kā kvalitātes zīme. Mums ir jāsaskaras ar pilsoniskuma jēdzienu. Pilsoniskumu mēs saistām ar līdzdalību.
A. Dimants: Piekrītu, ka pilsonis ir mulsinošs.
R. Karnīte: Iesaku šo jautājumu pagaidām atlikt un uzmanīgi izlasīt, kas tur ir rakstīts. Tās ir mājsaimniecības vai mazie uzņēmumi, kas paši ražo elektrību. Pat tad, ja angļu valodā tas ir saistīts ar pilsoniskumu, mums tas neder.
Z. Broka: Neesmu šādu terminu iepriekš redzējusi. Tur noteikti ir vēl citas raksturojošās pazīmes, ne tikai enerģijas ražošana.
M. Baltiņš: Tāpēc arī mums tie pilsoņi nepatika jau iepriekšējā reizē. Ja indivīdam to vēl varam piedēvēt, tad mazam uzņēmumam tas neder. Ja citizenship ir pilsoniskums, tad nekas jau mums neliedz otrā terminā meklēt citu risinājumu.
A. Lauzis: Energoapzinīgs subjekts var likt pilsoņa vietā, jo uzņēmums nav pilsonis. Vēl var būt energosubjekts.
A. Dimants: Energopilsoniskums – tam gan es varētu piekrist.
I. Belousa: Varam pagaidām apstiprināt tikai terminu energopilsoniskums un terminu energy citizen atlikt uz nākamo reizi, tad varbūt prātā ienāks vēl kaut kas cits.
R. Karnīte: Privātā iniciatīva enerģijas ražošanai jau ir tīri ekonomiska darbība. Viņi to dara tāpēc, ka viņiem tā ir izdevīgi.
M. Baltiņš: Energoražojošs subjekts.
A. Lauzis: Labāk energoražotājs subjekts vai energoražotājs.
I. Belousa: Teorētiski es piekrītu, bet mūsu projektos ir šī pilsoniskuma dimensija. Būtībā nevis es gaidu, kad manā vietā viss notiek, bet mēs paši cenšamies aktīvi piedalīties kā ražotāji šajos jaunajos procesos. Tie visi ir klimatu projektu ietvari, kas parāda, ka nevaram skatīties uz jēdzieniem monodisciplināri. Mēs meklējam starpdisciplināru saikni starp jēdzieniem un jomām, un mums pašiem tas ir liels vides izaicinājums, taču te arī ir tā inovācija – mēs ieraugām, ka enerģijas ražošana ir pilsoniska rīcība.
R. Karnīte: Tikai diemžēl tā nav. Cilvēks dara to, kas ir izdevīgi viņam, nekāds patriotisms tur nestrādā. Es ieteiktu pētniekiem izmantot aprakstošus paņēmienus, nevis piesārņot valodu ar jocīgiem jēdzieniem.
M. Baltiņš: Pilsonisks energoražotājs – te paliek saikne ar pilsoniskumu, bet parādās arī ražotājs.
Z. Broka: Jā, tas būtu palikt pie zināmiem terminiem.
A. Dimants: Atbalstu M. Baltiņa priekšlikumu. Skatoties pēc analoģijas, mums ir citizen journalism – pilsoniskais žurnālists un pilsoniskā žurnālistika.
E. Caune: Jā, šajā terminā parādās arī attieksme, un tas mūs var ievest strupceļā, ja uzsvērsim ražošanu.
R. Karnīte: Runāt par pilsoniskumu enerģijas jomā ir svarīgi, bet nevajag izveidot nesaprotamu terminu.

LZA TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu.

lifestyles carbon rationing
sadzīves izmešu normēšana

M. Baltiņš: Komentāros piedāvāts termins dzīvesveida oglekļa pēdas normēšana.
A. Lauzis: Iepriekš pieņemtajā terminā vārdu sadzīve vajadzētu aizstāt ar sadzīvisks.
M. Baltiņš: Cik precīzi lifestyle atbilst sadzīviskumam?
A. Lauzis: Abos gadījumos atbilstība ir nosacīti. Sadzīves izmeši izklausās pēc bomžiem. Vispār arī angliski tas ir pārsteidzošs salikums, jo nav šāda termina, triju vārdu savienojuma.
M. Baltiņš: Tā ir tā nelaime, ka Eiropas Savienības terminu sistēmas saliek trīs vārdu salikumu, kas atkārtojas vairākās vietās, un mēģina to definēt kā īpašu terminu, lai gan tas varbūt ir loģisks vārdu salikums, bet ne termins.
R. Karnīte: Sadzīves atkritumi ir normāls termins, mani šeit vārds sadzīves nemulsina.
E. Cauna: Sadzīves oglekļa izmešu normēšana, tur ir jādabū iekšā vārds ogleklis.
M. Baltiņš: Oglekļa izmešu normēšana.
I. Belousa: Ja saprotam, ka tas ir saistīts ar sadzīvi, tad tas nav īpaši jāuzsver.
M. Baltiņš: Termins ir carbon rationing, tad tā ir oglekļa izmešu normēšana vai oglekļa emisijas normēšana.
E. Cauna: Izmeši šeit būtu labāk.

LZA TK apstiprina terminu oglekļa izmešu normēšana.

prosumerism
ražotājlietošana

M. Baltiņš: Komisijas ieteikums ir ražotājpatēriņš, šeit varbūt arī viņiem ir veiksmīgāks risinājums. Mums iepriekš bija ražotājlietotājs.
R. Karnīte: Termins ir pašpatēriņš. Ražojošā patērēšana ir absurds – tur ir divi pretēji termini salikti kopā.
Z. Broka: Sanāk, ka šis termins ir radies ne tikai enerģētikā. Visticamāk, enerģētikā to tikai pārņēma. Ja runā par gāzi, siltumapgādi, tad tur lieto terminu enerģijas lietotājs. Termins prosumer arī neparādās tiesību aktos. Ja grib šos terminus atveidot, tad ražotājlietotājs un ražotājlietošana. Var atrast arī piemērus, kur lietots ražojošais patērētājs, bet tas nenozīmē, ka šie gadījumi ir atbalstāmi.
M. Baltiņš: Cik saprotu, tad enerģētikā patērē ierīce, bet lietotājs gūst labumu.
Z. Broka: Enerģētikas likumā un citos pakārtotajos tiesību aktos cilvēks visur ir lietotājs.
A. Dimants: Ražotājlietotājs ir kā cilvēkēdājs, man tas šķiet absurdi. Tad jau drīzāk ražotājpatērētājs.
A. Lauzis: Šī ir sena tradīcija no enerģētikas jomas, bet tas rada lielus pārpratumus, kad lietu sauc par patērētāju. Vajadzētu tomēr šos terminus saskaņot ar pārējām nozarēm.
M. Baltiņš: Ja pareizi saprotu, nav runa tikai par elektrību, bet arī par ko citu. Mēs varētu pieļaut šo seno tradīciju, bet varbūt šajā gadījumā paliekam pie ražotājpatērētāja, jo tas man liekas drusku skaidrāks par ražotājlietotāju.
E. Cauna: Viens no šādiem piemēriem būtu saules baterijas; ražotājpatēriņa process ir labi saprotams. Termins pastāv jau no 70. gadiem. Tas nozīmē, ka patērētājs iesaistās ražošanas procesā.
R. Karnīte: Man atkal liekas, ka laužam šķēpus par neko. Tas ir vienkārši aprakstāms process. Sarežģītus un nesaprotamus terminus nevajag vairot.
Z. Broka: Kā jau minēju, tiesību aktos tas neparādās. Aktīvais lietotājs, tā to sauc.
A. Dimants: Tad jau nozarē termins ir atrasts. Mēs varam ieviest citās nozarēs terminu ražotājpatērētājs.
M. Baltiņš: Tad pagaidām paliekam pie ražotājpatērētāja, jo šis process iet jau ļoti sen. Ja ir nepieciešamība runāt par enerģijas joma, tad tur varam lietot Z. Brokas minēto terminu aktīvais lietotājs. Bet, ja gribam procesu aprakstīt plašāk, tad termins ražotājpatērētājs ir labāks.
Z. Broka: Bet vai patērētājs ir arī juridiska persona? Jo lietotājs var būt gan fiziska, gan juridiska persona.
R. Karnīte: Ja mums ir ražotājpatērētājs, tātad ir arī termins ražotājpatēriņš – patēriņš, ko veic ražotājs. Kā to vārdu saprast?
M. Baltiņš: Patēriņš varbūt gan nav labs.
A. Dimants: Vai tā vairāk nav patērniecība? Jo mums angliski ir termins consumerism.
M. Baltiņš: Ražotājpatērniecība – tas ir ļoti labs risinājums.
I. Belousa: Man te nav ko komentēt, jo šis nav no manā projektā lietotajiem terminiem, bet citādi man arī šķiet, ka šis termins izklausās loģiski.
Z. Broka: Patērniecība pēc definīcijas ir masveidīga nevajadzīgu lietu pirkšana.
A. Dimants: Patērniecība ir plašāks jēdziens.
M. Baltiņš: Un precīzāk atbilst angļu terminam.

LZA TK vienojas apstiprināt terminus ražotājpatērniecība un ražotājpatērētājs.

4. Dažādi.

4.1. Gāzu apzīmējumi latviešu valodā.

M. Baltiņš: Vairumā gadījumu saīsinājumos tiek lietoti angliskie apzīmējumi, jo, piemēram, ja mēs latviski veidotu sašķidrinātās un saspiestās gāzes saīsinājumu, tad latviski tie abi būtu vienādi. Tas nav ērti, tāpēc šeit varētu lietot angliskos saīsinājumus skaidrības labad. Tad LNG būtu sašķidrinātā gāze un CNG būtu saspiestā gāze. Apakškomisijā par šo jautājumu ir nevienprātība, tāpēc viņi vēršas pie komisijas. Tur, kur ir gāzes uzpildes stacijas, tur jau angliskie saīsinājumi tiek plaši lietoti, līdz ar to faktiski tie jau ir apritē. Vai šis ir tas gadījums, kad abreviatūras, īpaši plaši lietotām lietām, atstājam nepārveidotas?
A. Dimants: Varētu piekrist, jo NATO abreviatūru taču esam ieviesuši.
R. Karnīte: Es arī piekrītu.

LZA TK piekrīt anglisko saīsinājumu izmantošanai gāzes apzīmējumos latviešu valodā.

4.2. Termina grāmatomāts apspriešana.

M. Baltiņš: Šo jautājumu es lūgšu komentēt Inesei Kazākai.
I. Kazāka: Izrādās, ka bibliotēkas šajā jautājumā ir sadalījušās divās daļās. Vienas šo terminu jau aktīvi lieto, savukārt citas deva ziņu, ka tām tas nepatīk. Sākām skaidrot, kā šis termins ir radies. Ieviesušas to ir firmas, kas apkalpo šos automātus – saņem bibliotēkas resursus un atdod atpakaļ. Firma skaidroja, ka tas veidots pēc lietuviešu vārda līdzības. Tomēr daudzas bibliotēkas, tostarp LNB, šo vārdu ir nomainījušas. Šeit labāk varētu pakomentēt Ilze Kļaviņa.
I. Kļaviņa: LNB to ir nomainījusi uz LNB pakomāts, kas nāk no Valmieras bibliotēkas, jo šī bibliotēka atteicās lietot vārdu grāmatomāts.
I. Kazāka: Neatradu arī informāciju, vai kādreiz ticis apstiprināts vārds pakomāts.
A. Lauzis: Mums jau ir ieviesies bankomāts, pakomāts, taromāts. Libromāts arī var ieviest, bet vai tas ir vajadzīgs.
I. Kazāka: Var jau vienkārši lietot vārdu pakomāts. Te gan jānorāda, ka tas parādīsies ne vien īsziņās, bet arī tekstos.
M. Baltiņš: Te izskanēja arī vārds bibliomāts. Tas, manuprāt, būtu ļoti labs. Jo, kad pirmoreiz izlasīju vārdu grāmatomāts, likās, ka tur ir tomāts. Vārdā bibliomāts arī ir mazāk zilbju, un tas neiet pretrunā ar ideju bankomāts, pakomāts, ja vien speciālisti pret to neiebilst. Domāju, ka tas ir ļoti labs risinājums, un mēs varētu arī ātri noformēt attiecīgu lēmumu.
E. Cauna: Grāmatomāts jau parādīsies pats par sevi, jo ir automāti, kuros var iegādāties grāmatas.
I. Kazāka: Jā, ārzemēs ir book-o-mat.
A. Amoliņš: Šīs ierīces jau arī var saukt par bibliomātu, to var lietot arī plašāk.
A. Dimants: Kā bibliotēkas šo pakalpojumu īsteno?
I. Kļaviņa: Bibliotēka iegādājās pakomātu, lasītājs pēc kataloga izvēlas grāmatu, pasūta un tad izņem to pakomātā jebkurā laikā.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu bibliomāts.

4.3. Termina body positivity atbilsme latviešu valodā.

M. Baltiņš: Šeit ir runa par ķermeņa pozitīvismu – tātad mēs pārvērtējam skaistuma standartus un uzskatām, ka nav neglītuma. Ķermeņa pozitīvisms vai pozitivitāte.
A. Lauzis: Kā pieeja ir pozitīvisms, bet faktiskais stāvoklis ir pozitivitāte. Te būtu pirmais variants.
M. Baltiņš: Jo faktiski tas ir attieksmes jautājums.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu ķermeņa pozitīvisms.

4.4. Vitas Stiģes-Škuškovnikas iesniegums par terminiem saistībā ar bezbērnotību.

M. Baltiņš: Šeit mums ir vesela virkne terminu saistībā ar to, ka cilvēkam nav bērnu. Tur ir dažādi varianti. Manuprāt, bija runa, ka vispirms šos terminus izskatīs profesors Zvidriņš, tāpēc atliksim tos uz nākamo reizi. Vai ir kāds vēl cits jautājums?
A. Dimants: Piedāvāju nākamajā sēdē izskatīt mūsu apakškomisijas iesniegtos terminus. Mums tur būs astoņi termini. Aicināšu uz sēdi pievienoties arī Diti Liepu un Ilvu Skulti.

M. Baltiņš informē, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosinu uz nākamo sēdi sanākt 11. oktobrī.

Sēde beidzas plkst. 15.50.
Sēdes vadītājs: M. Baltiņš
Protokoliste: A. Vucāne