Kā definējams jēdziens, kas ietverts terminā "nozare"? Kāds ir šī jēdziena apjoms un kāda tā darbības sfēra? Kādas ir jēdziena ‘nozare’ būtiskās pazīmes?

(Jautātājs: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.)

Vārds nozare skaidrots dažādās vārdnīcās, gan vispārlietojamās valodas vārdnīcās: «Latviešu literārās valodas vārdnīcas» 5. sējumā (R., 1984), «Latviešu valodas vārdnīcā» (1987/1998), gan LZA Terminoloģijas komisijas apstiprināto terminu vārdnīcās: «Pedagoģijas terminu skaidrojošajā vārdnīcā» (R., 2000), «Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā» (R., 2000). Katrā skaidrojumā uzsvērtas kādas būtiskas attiecīgā jēdziena pazīmes. Apkopojot šajos skaidrojumos teikto, mēģināsim vispārinātā veidā atspoguļot (izteikt) būtiskākās pazīmes, kas attiecināmas uz terminu nozare kā atsevišķas, patstāvīgas cilvēku praktiskās un teorētiskās darbības jomas (ražošanas, zinātnes, mākslas u. tml.) daļas apzīmējumu.

Jau pats vārda nozare sastāvs (īpaši sakne, kas ir vārdā zars, un priedēklis no-, kas saistās ar ‘atdalīšanas’, ‘atdalīšanās’ nozīmi) liecina, ka runa ir par kādu ‘nozarojumu’, atsevišķu, vairāk vai mazāk patstāvīgu daļu no kāda kopuma. Kopums acīmredzot ir tas, kas saistīts ar cilvēka kā sabiedriskas būtnes darbību noteiktā sabiedriskā sistēmā (ražošanā, zinātnē, mākslā u. tml.) un kas ir sazarots lielākos un mazākos atzaros resp. nozarēs. Nozaru sazarojumam ir liela līdzība ar koka zarojumu. Tas arī atspoguļojas dažādo sazarojuma posmu definīcijās. Ražošana ir mērķtiecīga darbību sistēma, kas ietilpst tautsaimniecībā. Tautsaimniecība ir nozaru komplekss. Lauksaimniecība tiek definēta kā tautsaimniecības nozare, tāpat kā rūpniecība, mežsaimniecība. Lopkopība — kā lauksaimniecības nozare, tāpat kā putnkopība, laukkopība, bet zirgkopība, cūkkopība ir lopkopības nozares.

Būtiska atsevišķas nozares pazīme ir saturiskā, tematiskā specifika un vienotība, kas dažādām nozaru grupām ir atšķirīga.

Tautsaimniecības nozarēs — rūpniecībā, lauksaimniecībā u. c. –, kas saistītas ar ražošanu, katras atsevišķas nozares specifiku nosaka: samērā viendabīgi izgatavojamie ražojumi vai veicamie pakalpojumi, līdzīgas izmantojamās izejvielas, materiāli un tehnoloģiskie procesi, darbinieku profesionālais sastāvs u. c.

Zinātnes nozaru dalījumā ir svarīgs pētīšanas objekts un aspekts, kādā tas tiek pētīts. Zinātnes nozares mēdz dalīt sīkāk apakšnozarēs. Stingru robežu starp nozarēm un apakšnozarēm nav.

Nepārtraukti attīstoties pētījumiem, tiek atklāti jauni nozaru savstarpējie sakari un veidojas saskarnozares. Latvijas Zinātnes padome ir apstiprinājusi zinātnes nozaru un apakšnozaru sarakstu, kas līdz ar dažādu nozaru un apakšnozaru attīstību ar laiku var mainīties. Tā par ekonomikas (kā nozares) apakšnozarēm atzītas: ekonomikas teorija, tautsaimniecība, makroekonomika, mikroekonomika. Par fizikas apakšnozarēm atzītas: cietvielu fizika, pusvadītāju fizika, optika, kodolfizika, teorētiskā fizika un vēl 12 citas. Par vēstures apakšnozarēm atzītas: vispārīgā vēsture, Latvijas vēsture, arheoloģija, etnogrāfija un vēl trīs citas.

Nozares jēdziens nav saistāms ar nozarošanos pēc amatiem.

Nozares jēdziens nav identificējams ar valsts pārvaldes sadalījumu ministrijās. Izglītības un zinātnes ministrija, piemēram, aptver dažādas nozaru grupas. Sadalījumu ministrijās, kā arī ministriju struktūrvienības (departamentus) nosaka valsts pārvaldes vajadzības konkrētā laikā un valstī.

Tātad terminā nozare ietvertā jēdziena būtiskās pazīmes ir: tas, ka runa ir par kāda kopuma (jomas, sistēmas) daļu; tas, ka šis kopums saistīts ar cilvēka kā sabiedriskas būtnes darbību; tas, ka katru šo daļu (t. i., nozari) vieno kopējs saturs, tematika, specifiskā darbības joma, virziens, apstrādājamais vai pētāmais objekts, noteikti darba procesi u. tml.

Arodbiedrību veidošanā un to darbībā par aktuālāko vārda nozare izpratni, iespējams, var uzskatīt to, kas saistīta ar ekonomiku, ražošanas attiecībām un kas pieņemta ekonomikas nozaru starptautiskajā standartklasifikācijā. Proti — nozare ir «darbības virziens, ko veido uzņēmumu kopums, kam līdzīgas saimnieciskās darbības pazīmes: samērā viendabīgi izgatavojamie ražojumi un veicamie pakalpojumi, līdzīgas izmantojamās izejvielas, materiāli un tehnoloģiskie procesi, darbinieku profesionālais sastāvs» u. c. (sk. «Ekonomikas skaidrojošo vārdnīcu» — R., 2000).

P. S. Angļu valodā par termina nozare ekvivalentu ražošanas nozares nozīmē parasti izmanto vārdu branch, bet zinātnes nozares (arī apakšnozares) nozīmē — subject-field.