LZA TK 30.06.2020. sēdes protokols Nr. 3/1160

Sēde notiek 2020. gada 30. jūnijā plkst. 14.00 LZA Senāta zālē

 

 

Sēdē piedalās 11 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
2. Spēkratu terminu 12. saraksta izskatīšana.
3. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojuši E. Vimba, R. Karnīte.

Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš norāda, ka LZA TK sanākusi uz sēdi klātienē pēc liela pārtraukuma. Šīs sēdes darba kārtība ir līdzīga tai, kāda bija paredzēta marta sēdē. Pēc tam bija plānots sēdi organizēt maija beigās, bet, tā kā LZA klātienes darbs nenotika līdz pat 9. jūnijam, sēde notiek tikai tagad.
M. Baltiņš: aprīlī aizgājis mūžībā Ivars Brīvers, Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijas (TAK) priekšsēdētājs, un tas ir liels zaudējums visai LZA TK. Aicinu godināt viņa piemiņu ar klusuma brīdi. Šodien sazinājos ar Raitu Karnīti, un viņa radusi iespēju pārorganizēt Ekonomikas TAK darbu. Par šīs komisijas vadītāju R. Karnīte iesaka iecelt Kristapu Lešinski, kas bijis jau atjauninātajā Ekonomikas TAK sastāvā. Tāpēc lūgšu LZA TK apstiprināt jauno Ekonomikas TAK sastāvu. Tajā būtu K. Lešinskis kā priekšsēdētājs un vēl trīs cilvēki – Andrejs Jākobsons, Inga Tenisa un R. Karnīte.

LZA TK vienprātīgi apstiprina jauno Ekonomikas TAK sastāvu.

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

M. Baltiņš: atgādināšu, ka iepriekšējā sēde notika 11. februārī, kad spriedām par vārdu notumse, apskatījām spēkratu terminus, kas bija iepriekš atlikti, un sākām arī skatīties 12. spēkratu terminu sarakstu. Ja nekādu būtisku iebildumu nav, lūgšu šo protokolu apstiprināt.
A. Lauzis: protokolā tomēr vajadzētu izteikt citādi formulējumu par Latviešu valodas attīstības kopas darbu. Pārdomājot secināju, ka ir četri labi vārdi, kas kļuvuši par terminiem – zibmaksājums, straumēšana, atkraste un jaunuzņēmums. Formulējums par “pēdējo laiku” īsti nav pareizs.
E. Cauna: varbūt būtu vajadzīgs atsevišķs lēmums?
A. Lauzis: jāņem vērā, ka šie gadavārdi nekad nav pasludināti par terminiem.
E. Cauna: bet tas viss process ir ļoti haotisks. Cilvēki iesūta simtiem priekšlikumu, itin bez kādiem kritērijiem. Organizatori veic atlasi, izskata, bet tie ieteicēji ir visdažādākie. Protams, no viņu darba jāpaņem tas labais, bet viņu priekšlikumi un diskusijas reizēm ir iegriezuši terminoloģijas izpratnes procesam Latvijā. Ar terminoloģiju nodarbojas ne tikai LZA TK. Asis ir vairākas, un jāņem vērā kopaina.
A. Lauzis: jāatzīst, ka pēdējais pasākums bija ļoti neveiksmīgs. Es jau pateicu: ja pamatprincipi netiks ievēroti, tad vairs nepiedalīšos.
K. Timmermanis: ir mums tomēr princips, ka terminoloģijai ir jābūt vienotai valstī. Nevar būt, ka atsevišķi darbojas kaut kādas grupas. Tās var būt tikai kā padomdevēji vai ieteicēji. Ja šo principu pārkāpj, nekas labs nevar būt.
A. Lauzis: Šī kopa nekad nav sevi pasludinājusi par terminoloģijas komisiju. Notumse nevienam nevar būt saistoša pat tad, ja tas būtu izcils atradums. Savukārt nozares terminoloģija top visur.
M. Baltiņš: jāņem tomēr vērā, ka, tikko kāds jēdziens, ko vēlas apzīmēt, ir gana terminoloģisks pēc savas būtības, tad tas sāk mijiedarboties. Piemēram, vārds smacenis, kas tika izsludināts nesen, lai gan bija zināms jau 50. gados. Tas ir klasisks publicistikas vārds, kas neiet nekādos kritērijos, tomēr izsaka terminoloģiskas pretenzijas, lai gan mēs visi zinām terminu smogs. Tas pats attiecas uz elektroenerģijas pārtraukumu un notumsi.
E. Cauna: piekrītu, ka Latviešu valodas attīstības kopas darbība var maldināt sabiedrību. Tur parādās pazīstami uzvārdi – A. Veisbergs un A. Lauzis –, un tad tie lēmumi neiet kopā ar nopietnību. Diemžēl mums šobrīd nenotiek valodas apspriešana ar publiku, un šis ir tas gadījums, kad cilvēki var paust kaut ko par valodu.

TK locekļi vienojas apstiprināt iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

2. Spēkratu terminu 12. saraksta izskatīšana.

M. Baltiņš: vispirms aicinu sākt ar vienu iepriekšējā sēdē atlikto terminu.

pieļaujamā vilces masa, pieļaujamā velkamā masa
a.technically permissible maximum towable mass
v. zulässige geschleppte Masse f 
kr. допустимая буксируемая масса

K. Timmermanis: tehnikā ir vilces spēks.
M. Baltiņš: vienīgais jautājums: ja runājam par velkamo masu aprakstā, tad tā ir masa, kas tiek vilkta, ko spēj pavilkt. Un vai tādā gadījumā neiznāk pretruna starp vilci un vilkšanu?
K. Timmermanis: velkamā masa ir masa, kas jāvelk. Esmu pret velkamo masu.
E. Cauna: vilci izsaka ņūtonos, tas ir spēks. Es ieteiktu – pieļaujamā velkamā masa.
J. G. Pommers: to sauc par vilces spēku.
L. Kauķe: vilkšanas masa.
A. Lauzis: vilktā masa.
K. Timmermanis: mēs te sarežģījām jautājumu, termins vilce ir iegājies daudzējādi.
Z. Broka: termins pieļaujamā vilces masa ir atrodams Valsts valodas centra terminu sarakstos.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu pieļaujamā vilces masa.

riteņa iznesums
a. wheel offset
v. Radversatz m, Einpreβtiefe f
kr. вылет колеса, глубина посадки колеса

J. G. Pommers: riteņa iznesums parāda, cik ritenis ir iznests uz āru pret simetriju.

A. Lauzis: tātad, cik tālu tas jau ir iznests.

K. Timmermanis: balsoju par piedāvāto terminu.

Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina piedāvāto terminu riteņa iznesums.

 

norādes plāksnīte

a. indicating plate, placard
v. Plakette f, Schild n, Hinweisplakette f
kr. указательная табличка

A. Lauzis: norādījumu plāksnīte.

L. Kauķe: piekrītu.

K. Timmermanis: tas, ko agrāk sauca par šilti.

E. Cauna: norādes var saprast kā bultas, labāk norādījumu plāksnīte.

K. Timmermanis: norādplāksne.

M. Baltiņš: šeit laikam labāk būtu divos vārdos.

TK apstiprina terminu norādījumu plāksnīte.

 

lietderīgā kravslodze, lietderīgā noslodze

a. payload, net weight hauled
v. Nutzlast f                    
kr. полезный груз

K. Timmermanis, A. Lauzis atbalsta pirmo variantu.

J. G. Pommers: bet tas attiecas ne tikai uz kravu, bet arī uz automobili ar kravu.

M. Baltiņš: tomēr gan krievu, gan vācu termins arī attaisno pirmo variantu.

E. Cauna: lai gan ieteiktais termins ir mazliet miglains, tas tomēr liekas pieļaujams. Krievu valodas termins gan būtu jālabo uz полезный груз. Latviski labāk atstāt pirmo variantu.

M. Baltiņš: ja līdz nākamajai reizei nekādi komentāri papildus nerodas, tad pieņemsim to galīgi.

TK vienojas apstiprināt terminu lietderīgā kravslodze.

 

palīgiekārta, palīgierīce

a. auxillary equipment, ancillary equipment
v. zusätzliche Ausrüstung f, Hilfseinrichtungen pl                      
kr. вспомогательное оборудование

J. G. Pommers: te varētu būt gan viens, gan otrs.

K. Timmermanis: labāk iekārta.

E. Cauna: ierīce noteikti ne, tad drīzāk palīgaprīkojums.

A. Lauzis: tiešām, kāpēc nevar būt aprīkojums?

K. Timmermanis: aprīkojums var būt daļa no kopīgās iekārtas.

E. Cauna: termina apraksts vairāk šķiet attiecināms uz aprīkojumu.

J. G. Pommers: šeit tās tomēr ir iekārtas.

TK apstiprina terminu palīgiekārta.

 

ieejas mainīgais

a. input variable
v. Eingangsvariable f                  
kr. входная переменная

J. G. Pommers: tas laikam būtu jāprasa matemātiķiem.

E. Cauna: programmēšanā šāds termins ir normāls.

TK apstiprina terminu ieejas mainīgais.

 

[koordinātu] atskaites zīme

a. primary reference mark
v.  primäre Bezugsmarkierung f  
kr. основной знак сноски

K. Timmermanis: es vārdu koordinātas mestu ārā.

A. Lauzis: tad tas būs saprotams tikai noteiktā kontekstā.

J. G. Pommers: tāpēc arī tas ir ielikts kvadrātiekavās, ja nu kaut kur tas nav saprotams.

M. Baltiņš: iesaku tomēr atstāt kvadrātiekavas.

J. G. Pommers: vēl varētu būt variants koordinātu sistēmas atskaites zīme. Tā ir zīme, no kuras sākas kaut kāda mērīšana.

E. Cauna: tad tas būtu sākumpunkts, bet te ir koordinātu sistēmā balstīta zīme.

K. Timmermanis: atskaites zīme koordinātu sistēmā.

M. Baltiņš: pārējās valodās ir spējuši iztikt bez vārda koordinātas.

A. Lauzis: atskaites sākuma zīme.

A. Amoliņš: atskaite jau norāda, ka tas ir sākums.

M. Baltiņš: ja pamattermins ir atskaites zīme, tad nevaram jaukt secību.

J. G. Pommers: sākotnējās atskaites zīme.

K. Timmermanis: atskaites sākuma zīme nav slikts termins, jo šeit ir svarīgs atskaites sākums.

J. G. Pommers: sākumzīme vienā vārdā.

TK vienojas apstiprināt terminu atskaites sākumzīme.

 

šļakataizsardzības sistēma

a. spray-suppression system
v.  Spritzschutzsystem n             
kr. система подавления брызг

K. Timmermanis un M. Baltiņš norāda, ka tas ir veiksmīgs termins.

L. Kauķe: tad jau sanāk, ka šļakatas aizsargā. Vajadzētu ar “pret”.

A. Amoliņš: pretšļakatu sistēma.

L. Kauķe: man arī šis variants patīk. Sanāk arī īsāk.

E. Cauna: un definīcijā ir minēts pretšļakatu aizsargs.

K. Timmermanis: aizsargā tomēr pret šļakatām, labāk lai paliek šļakataizsardzība.

TK vienojas apstiprināt sākotnēji ieteikto terminu šļakataizsardzības sistēma.

 

kaitīga gāzveida viela

a. gaseous pollutant
v.  gasartiger Schadstoff m         
kr. газообразное загрязняющее вещество

J. G. Pommers: ja nu vienīgi īsāk būtu gāzviela.

A. Amoliņš: kaitīga gāze būtu vēl īsāk.

E. Cauna: te varbūt domāti arī aerosoli.

J. G. Pommers: tā ir viela, kuras sastāvā ietilpst gāzes.

L. Kauķe: gāzveida piesārņotājs.

A. Lauzis: gāzveida piesārņotājviela, jo ir princips “piesārņotājs maksā”, kas attiecas uz cilvēku.

L. Kauķe: tā kā visas ir gāzes, tad sauksim to par sārņgāzi.

K. Timmermanis: sārņviela arī nav slikts variants.

M. Baltiņš: ja uztaisām par lielu revolūciju, iebraucam citās sfērās.

TK vienojas pagaidām atlikt šā termina izskatīšanu.

 

[elektriskais] spraudsavienojums, elektriskais saspraudnis

a. electrical connector
v. elektrische Steckverbindung f
kr. электрический разъем, электрическое штекерное соединение

K. Timmermanis: elektriskais saspraudnis, jo spraudsavienojums ir plašāks termins.

TK apstiprina terminu elektriskais saspraudnis.

 

sertificētājs, sertificējošā iestāde

a. certification authority, certificating authority
v. Zertifizierungsstelle f           
kr. центр сертификации

A. Lauzis: sertifikants.           

K. Timmermanis: sertificētājiestāde.

E. Cauna: ne vienmēr tā ir iestāde.

A. Lauzis: body automātiski ir struktūra.

M. Baltiņš: sertificētājiestāde ir labāk, jo tās tomēr ir iestādes, nevis fiziskas personas.

TK vienojas apstiprināt terminu sertificētājiestāde.

 

3. Dažādi.

M. Baltiņš: mums atkal ir aktualizējies savulaik skatītais termins amatierzinātne. Atgādināšu, ka pēc Artura Stalaža priekšlikuma 2017. gada 7. februārī (LZA TK protokols Nr. 1/1132) spriedām par angļu termina citizen science atbilsmi latviešu valodā. Toreiz mēs pieņēmām terminu amatierzinātne. Tagad Izglītības un zinātnes ministrija tomēr izsaka iebildumus pret šo terminu.

K. Timmermanis: amatieriem nevar būt sava zinātne.

A. Amoliņš: šeit ir domāts tas pats process. Tie var būt arī profesionāļi, kas darbojas paši pēc savas iniciatīvas. Pensionārs profesors redz, ka sabiedrībā kaut kas ir vajadzīgs, un sāk to darīt.

M. Baltiņš: līdzīgi kā sportā tas ir algas moments. Piemēram, tas var būt ierēdnis, kas drusciņ iesaistās pētījumā. Pēc analoģijas ar amatierteātri. Amatierzinātne ir labākais variants, ko varam ieteikt.

K. Timmermanis: bāzes vārds ir zinātne, un tai ir sava struktūra. Tas ir absurds, tā nevar būt. Tad varbūt amatierzinātniskā darbība.

L. Kauķe: amatierpētniecība.

M. Baltiņš: bet angliski ir science.

A. Lauzis: angļiem vārds science ir daudznozīmīgs.

M. Baltiņš: tā ir darbības joma. Cilvēki, kas sadarbojas ar profesionāliem pētniekiem, dod savu ieguldījumu. Viņi ir amatieri zinātnē.

A. Lauzis: amatierpētniecība, jo tā var būt arī datu vākšana.

K. Timmermanis: tad mums jādefinē, kas ir zinātnieks un kas ir zinātne.

Z. Broka: termins “zinātnieks” ir definēts Zinātniskās darbības likumā.

M. Baltiņš: šī definīcija der konkrētam likumam, universāli nepateiks.

A. Vucāne: Zinātniskās darbības likumā “zinātne” ir definēta visai plaši, proti, kā “intelektuālās darbības sfēra, kurā ar teorētiskām vai eksperimentālām metodēm tiek iegūtas un apkopotas zināšanas par dabā un sabiedrībā pastāvošajām likumsakarībām”.

K. Timmermanis: tad lai būtu amatierzinātne vienā vārdā.

M. Baltiņš: es labāku piedāvājumu šajā situācijā neredzu.

TK vienojas palikt pie tā paša 2017. gada 7. februārī apstiprinātā termina amatierzinātne.

 

M. Baltiņš norāda, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina uz nākamo sēdi sanākt 8. septembrī plkst. 14.00.

Sēde beidzas plkst. 15.43.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne