LZA TK 08.09.2020. sēdes protokols Nr. 4/1161

Sēde notiek 2020. gada 8. septembrī plkst. 14.00 LZA Senāta zālē

Sēdē piedalās 12 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne

Darba kārtībā:

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
2. Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas terminoloģijas apakškomisijas atjauninātā sastāva apstiprināšana.
3. Pieaugušo izglītības terminu apspriešana.
4. Spēkratu terminu 14. saraksta izskatīšana.
5. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojuši E. Vimba, L. Kauķe, A. Amoliņš un K. Lešinskis.

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš atgādina, ka iepriekšējā LZA TK sēde notika 30. jūnijā. Tā bija trešā šā gada sēde, kam pēc plānojuma bija jānotiek martā. Tajā skatījām spēkratu terminu 12. sarakstu, kā arī apstiprinājām Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijas (TAK) jauno sastāvu. Par šīs sēdes protokolu nekādi iebildumi līdz šim nav saņemti.

TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

 

2. Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas terminoloģijas apakškomisijas atjauninātā sastāva apstiprināšana.

M. Baltiņš: līdzšinējais apakškomisijas vadītājs akadēmiķis A. Krēsliņš man pirms kāda laika minēja, ka nav vairs gatavs uzņemties apakškomisijas vadītāja pienākumus. Un tad pie manis neatkarīgi ieradās biedrības “Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienības” vadītājs, būvinženieris D. Ģēģers un RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju katedras docents I. Bode, kas izteica vēlmi atjaunot Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas TAK, lai sakārtotu šīs jomas terminoloģiju. Jaunajā apakškomisijā tiktu pārstāvētas gan augstskolas, gan attiecīgā biedrība. Līdz ar to apakškomisijas mums ne tikai iet mazumā, bet arī atjaunojas.

Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas TAK sastāvs būtu šāds:

1. Dr. sc. ing. Ilmārs Bode (priekšsēdētājs) – RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju katedras docents;
   Tālr. 29284906, e-pasts ilmars.bode.ib@gmail.com;
2. Dr. habil. sc. ing. Egīls Dzelzītis – RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta direktors;
   Tālr. 29148676, e-pasts egils@lafipa.lv;
3. Mg. translat. Arturs Krastiņš – Valsts valodas centra Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītājs;
   Tālr. 67336026, e-pasts arturs.krastins@vvc.gov.lv;
4. Mg. sc. ing. Ance Ansone – Ekonomikas ministrijas Enerģētikas tirgus un infrastruktūras departamenta vecākā eksperte;
   Tālr. 25546549, e-pasts ansoneance@gmail.com;
5. Mg. jur. Andris Lazarevs – Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktora vietnieks;
   Tālr. 29886464, e-pasts andris.lazarevs@em.gov.lv;
6. Dr. sc. ing. Arturs Lešinskis – LLU un RTU asociētais profesors;
   Tālr. 29231318, e-pasts arturs.lesinskis@rtu.lv;
7. Dr. sc. ing. Normunds Talcis – Akciju sabiedrības “Rīgas Siltums” valdes priekšsēdētājs;
   Tālr. 29143949, e-pasts normunds.talcis@rs.lv;
8. Dr. sc. ing. Aldis Greķis – RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju katedras asociētais profesors;
   Tālr. 29424411, e-pasts aldis.grekis@inbox.lv;
9. Mg. sc. Juris Laicāns – SIA “Aqua-Brambis” vecākais inženieris;
   Tālr. 29463258, e-pasts jla@brambis.lv.

LZA TK vienprātīgi apstiprina jauno Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas TAK sastāvu.

 

3. Pieaugušo izglītības terminu apspriešana.

M. Baltiņš: vai varam šodien apspriest šos terminus, lai gan uz šo sēdi nav varējis ierasties Ekonomikas TAK vadītājs K. Lešinskis?

R. Karnīte: varam apspriest, ja vien klātesošajiem ir izsūtīts materiāls. Mēs pie šiem terminiem strādājām kopā ar T. Koķi, kas ir speciāliste izglītības terminu jomā.

M. Baltiņš: vēlos piebilst, ka šie termini ir caurskatīti jau divreiz – pirmoreiz to darīja mani kolēģi Valsts valodas centrā (VVC) un otrreiz – Ekonomikas TAK.

apstiprināšana

validation

M. Baltiņš: daudzos gadījumos VVC ir teicis, ka tā ir atbilstības novērtēšana, bet te ir pavīdējis arī viedoklis, ka tā ir validācija.
R. Karnīte: mēs tomēr vienojāmies par variantu atbilstības novērtēšana, kam piekrita arī T. Koķe.
K. Timmermanis: mums tradicionāli bija prasmes, iemaņas zināšanas, bet te ir kompetences. Vai mums nevajag arī pie tā pielikt savu komentāru vai viedokli?
M. Baltiņš: par kompetencēm mēs runājām vispārējās izglītības ietvaros, bet šie termini attiecas uz pieaugošo izglītību.
R. Karnīte: ir projekts, kura ietvaros gatavo pieaugušo izglītības terminu vārdnīcu. Viņi mums atsūtīja terminus, par kuriem šaubījās. Nevajag šeit jaukt iekšā ko citu.
I. Pūtele: šeit ir runa par definīciju – tajā vārds kompetences lietots tur, kur agrāk bija vārds iemaņas.
R. Karnīte: šur tur mēs iebildām arī pret definīciju.
A. Lauzis: 2009. gadā TK lēma, ka angļu terminam knowledge, skills and competences latviešu valodā atbilst zināšanas, iemaņas un prasmes. Bet šajā gadījumā ir sarežģītāk, jo atsevišķi lietots skills latviski nozīmē prasmes un iemaņas, bet atsevišķi lietots competences savukārt nozīmē prasmes. Jāņem vērā, ka terminu conformity assessment arī tulko kā atbilstības novērtēšana, bet tos nevajadzētu jaukt.
M. Baltiņš: nedomāju, ka tie abi tekstos sastapsies.

LZA TK vienojas apstiprināt terminu atbilstības novērtēšana.

 

atbalsta sniedzējs

learning facilitator

R. Karnīte: VVC ir ierosinājis variantu mācīšanās veicinātājs, mēs arī to atbalstījām.
K. Timmermanis: tas jau ir skolotājs, palīgs vai konsultants.
M. Baltiņš: konsultants ir pārāk plašs termins.
R. Karnīte: vispār, strādājot ar terminiem, mēs sākām apšaubīt trīs terminus – izglītība, mācības un mācīšanās. Par vairākiem terminiem mums bija diskusijas, kurš no šiem vārdiem būtu atbilstošāks.

TK apstiprina terminu mācīšanās veicinātājs.

 

atzīšana

recognition

TK vienprātīgi apstiprina terminu atzīšana.

 

iepriekšējā mācīšanās

prior learning

M. Baltiņš: VVC ieteica terminu iepriekšējā mācību pieredze.
R. Karnīte: mēs par šo terminu daudz strīdējāmies. T. Koķe atbalstīja VVC ieteikto, bet, ja tas ir anketas jautājums, tad formulējumam ir jābūt pietiekami skaidram.
A. Lauzis: pieredze pasaka vairāk.
M. Baltiņš: tas sasauktos arī ar iepriekšējo darba pieredzi.
K. Timmermanis: pietiek ar vārdiem darba pieredze, mācīšanās pieredze, jo visas pieredzes balstās uz kaut ko iepriekšēju. Vārds iepriekšējs ir lieks.

TK apstiprina terminu mācīšanās pieredze.

 

ikdienas mācīšanās

informal learning

R. Karnīte: šeit mēs iejaucāmies definīcijā, jo negribējām vārdu izglītošanās – tā vietā labāk mācīšanās.
M. Baltiņš: savulaik termins informal learning tika atveidots kā ikdienējā izglītība. Līdz ar to būtu jākoriģē TK iepriekšējie lēmumi. Vārdu ikdienējs savulaik TK ieteica tādēļ, lai šķirtu, ka tas nenotiek ik dienas, bet gan, ka tās ir mācības ikdienas vidē, kas nav ne formāla, ne strukturēta. Piemēram, onkulis man ierāda, kā iejūgt zirgu. Vai arī parādās jauns kopētājs, un es apgūstu jaunās funkcijas. Tās ir prasmes, ko cilvēks iegūst neapzinādamies.
R. Karnīte: šeit arī definīcijā termins kompetences atkal jāmaina uz iemaņām.
M. Baltiņš: ir jau vēl arī vārds mākas. Tad mums vēl ir jāvienojas, vai tā ir ikdienas vai ikdienējā mācīšanās.
R. Karnīte: mūs T. Koķe pārliecināja, ka lietošanā ierasts ir ikdienas.
A. Lauzis: ikdienas ir dienišķā – tas, ko katru dienu dara. Te nav svarīga diena, te ir saistība ar ikdienas dzīvi.
U. Cerbulis: ir 2007. gada TK lēmums par terminu ikdienējā izglītība.
M. Baltiņš: ja grozām lēmumu, tad no izglītības uz mācīšanos.

TK vienojas apstiprināt terminu ikdienēja mācīšanās.

 

interešu izglītība

M. Baltiņš: T. Koķe ir izteikusi šaubas, vai šo terminu var attiecināt uz pieaugušo izglītību. Domāju, ka tas tomēr var tikt uz to attiecināts.
R. Karnīte: vai tā ir izglītība vai mācīšanās?
M. Baltiņš: vārds izglītība ir tāds šaubīgs. Ja runa par bērniem, tad izglītība, bet, ja par pieaugušajiem, tad jāpadomā.
A. Lauzis: ja būs kāds cits vārds, tad tas vairs nederēs kopā ar vārdu intereses.
K. Timmermanis: vajadzētu tomēr terminam dot klāt vēl ekvivalentus citās valodās.
M. Baltiņš: šis termins ir relatīvi specifisks Latvijas izglītības sistēmai, tam nav mākslīgi pievilkti termini citās svešvalodās.

TK apstiprina terminu interešu izglītība.

 

izglītības ceļš

education path

M. Baltiņš: VVC ir ierosinājis terminu izglītības maršruts.
A. Lauzis: maršruts ir ļoti labs vārds. Tas iezīmē vienu virzienu, uz kuru var iet pa dažādiem ceļiem.
R. Karnīte: izglītība neder klāt, mēs ieteicām terminu mācību ceļš.
M. Baltiņš: klīniskie ceļi ir arī medicīnā – kā pacients var iet, lai nonāktu pie diagnozes verifikācijas. Maršruts būtu labāks, jo apraksta arī kritiskos punktus.

TK apstiprina terminu mācību maršruts.

 

izglītības dokuments

certificate

A. Lauzis: labāk būtu izglītības dokuments nekā apliecība.
R. Karnīte: dokuments ir jebkas, arī rēķins ir grāmatvedības dokuments.
K. Timmermanis: tāpēc tur klāt ir apzīmētājs.

TK apstiprina terminu izglītības dokuments.

 

izglītības īstenotājs

provider

TK apstiprina terminu mācību īstenotājs.

 

izsniedzējiestāde

awarding body

R. Karnīte: mēs piedāvājām terminu piešķīrēja organizācija.
K. Timmermanis: izsniegt ir process, bet piešķirt ir plašāks.
M. Baltiņš: arī vārds institūcija būtu plašāks.
A. Lauzis: bet noteikti divos vārdos – piešķīrēja institūcija.
M. Baltiņš: bet mēs parasti esam gājuši uz salikteņiem.
K. Timmermanis: es atbalstu salikteni.
A. Lauzis: tie ir jāvērtē sistēmā, es kategoriski iebilstu pret šādiem salikteņiem un lūdzu fiksēt to protokolā.
A. Vucāne: pasē ir izdevējiestāde, tātad šādi salikteņi pastāv.

TK vienojas tomēr apstiprināt terminu pieškīrējinstitūcija.

 

kvalifikācija

qualification

TK vienprātīgi apstiprina terminu kvalifikācija.

 

kvalifikācijas daļa

partial qualification

R. Karnīte: mums ir variants daļēja kvalifikācija.
K. Timmermanis: daļkvalifikācija.
M. Baltiņš: VVC piedāvāja variantu parciāla kvalifikācija, tas varbūt labāk raksturo, ka tā ir nevis pilna, bet gan parciāla – tas apstiprina daļas apgūšanu. Daļēja kvalifikācija nozīmē, ka ir nepilnīgi apguvis.
U. Cerbulis: ir iestādes, kas izsniedz šādus dokumentus?
M. Baltiņš: ja ietu uz modernāku izglītību, tad vajadzētu būt tā, ka jūs apgūstat, piemēram, moduli “x”, nevis iegūstat maģistra izglītību. Un tad varētu izsniegt izziņu par atsevišķu kursu pabeigšanu.
K. Timmermanis: nepabeigta augstākā arī ir daļēja kvalifikācija.
R. Karnīte: nav pārliecības, ka vārdu parciāls visi saprastu.

TK vienojas apstiprināt terminu daļēja kvalifikācija.

 

kvalifikāciju caurskatāmība

transparency of qualifications

R. Karnīte: mums vēl bija variants kvalifikāciju pārskatāmība.
A. Lauzis: caurredzamība, jo pārskatāms ir tāds, lai visi varētu saprast, kas uzrakstīts.
R. Karnīte: transparency nozīmē, ka kvalifikācija ir visiem saprotama.
K. Timmermanis: kvalifikāciju saprotamība, es atbalstu tādu variantu.
R. Karnīte: man arī patīk šis variants.
A. Lauzis: caurredzamība der visos gadījumos.

TK apstiprina terminu kvalifikāciju caurredzamība.

 

lietpratība

know-how

M. Baltiņš: VVC ir norādījis, ka know-how ir zinātība, savukārt Ekonomikas TAK atbalsta variantu lietpratība.
A. Lauzis: mums par zinātību bija īpaša TK sēde. Tā nav lietpratība, tās ir specifiskas zināšanas. Know-how ir tas, kā to izdarīt.
M. Baltiņš: šajā gadījumā gan tas ir lietots plašākā nozīmē, nekā tradicionāli saprotam.

TK apstiprina terminu zinātība.

 

mācības

teaching/learning

TK apstiprina terminu mācības.

 

neformālā mācīšanās

non-formal learning

TK apstiprina terminu neformālā mācīšanās.

 

pieaugušo izglītība

adult education

R. Karnīte: šeit atkal jākoriģē definīcija, lai kompetenču vietā būtu iemaņas.

TK apstiprina terminu pieaugušo izglītība.

 

pieaugušo izglītotājs

adult educator, teacher

R. Karnīte: mums bija arī variants pieaugošo pedagogs.

TK apstiprina terminu pieaugušo izglītotājs.

 

pielāgotā mācīšanās

tailored learning

M. Baltiņš: ir bijis arī variants pielāgotas mācības.
U. Cerbulis: personalizētas nevar teikt?
M. Baltiņš: tailored burtiski būtu kā pēc mēra šūts.
A. Lauzis: tailored informātiķi sāka diezgan kļūdaini izmantot kā pielāgots, tas rada neskaidrības. Labāk būtu improvizētas.
K. Timmermanis: individualizētas.
Z. Broka: universitātē ir individualizēts mācību plāns.

TK tomēr vienojas apstiprināt terminu pielāgotas mācības.

 

pratība

literacy

TK vienprātīgi apstiprina terminu pratība.

 

pieaugušais, kurš mācās, izglītojamais, apmācāmais

learner

M. Baltiņš: ir bijis arī variants izglītības guvējs.
K. Timmermanis: man no visa saraksta vislabāk patīk mācēns.

TK apstiprina terminus mācēns, mācāmais.

 

mūžizglītība

life-long learning

TK apstiprina terminu mūžizglītība.

 

plaštvēruma mācīšanās

life-wide learning

TK apstiprina terminu plaštvēruma mācīšanās.

 

4. Spēkratu terminu 14. saraksta izskatīšana.

Laika trūkuma dēļ LZA TK atliek šo terminu izskatīšanu uz nākamo reizi.

 

5. Dažādi.

5.1. Sporta termina bouldering atbilsme latviešu valodā.

M. Baltiņš: bouldering ir klinšu kāpšanas veids. Sportā ir izplatīti pārņēmumi ar -ing, piemēram, boulings, kērlings. Vai tas būtu pieņemams?
K. Timmermanis: mums savulaik sporta terminiem bija speciāla apakškomisija.
M. Baltiņš: tā šobrīd darbojas pasīvi. Un jautājumi, kas ir par šiem sporta veidiem, ir ārpus tradicionālajiem sporta veidiem. Tie arī viņiem ir perifēriski jautājumi.
I. Pūtele: boulderings kā sporta veids nav nemaz tik reti sastopams, jo tā ir kāpšana mākslīgajās klintīs, tai skaitā pa tam speciāli izveidotām sienām, un ar to nodarbojas diezgan daudzi. Tāpēc arī termins varētu nebūt tik perifērs un varētu tikt diezgan plaši lietots.

TK apstiprina terminu boulderings.

 

5.2. Sporta termina pumptrack atbilsme latviešu valodā.

M. Baltiņš: piedāvātā atbilsme šim terminam latviešu valodā ir pamptreks. Ja ir velotreks un šorttreks, tad pamptreks nav sliktāks. A. Ciematnieks gan savā e-pastā ir piedāvājis variantu asfalta velotrase, savukārt A. Amoliņš ierosināja tādas atbilsmes kā viļņtreks vai ciļņtrase.
D. Šostaka: ar ko tā atšķirsies no Biķernieku sporta trases?
U. Cerbulis: te ir nianse – iešūpot tā, ka brauc pa trasi bez pedāļu palīdzības.
A. Lauzis: tad varbūt labāk atstāt kā pumptreks?
D. Šostaka: varbūt vēl varam padomāt par to, kas mums asociējas ar pump.
M. Baltiņš: paugurtrase? Bet pagaidām varbūt apstiprinām to pašu.

TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu pamptreks.

 

M. Baltiņš norāda, ka šīs sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina uz nākamo sēdi sanākt 13. oktobrī plkst. 14.00.

Sēde beidzas plkst. 16.10.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne